PANORAMA2017. GADA VASARA / Nr. 61

Reģionālā politika un pilsētpolitika

ĪPAŠAIS IZDEVUMS

Kohēzijas politika — raugoties nākotnē

2

2017. GADA VASARA / Nr. 61

PANORAMA

Godājamais lasītāj!

Kohēzijas forums, kas 26. un 27. jūnijā notika Briselē, bija sva-rīgs atskaites punkts diskusijās par kohēzijas politiku laikpos-mam pēc 2020. gada (#EU7CF).

Šajā žurnāla Panorama īpašajā izdevumā savu viedokli pauž ES iestāžu, valstu valdību, reģionālo iestāžu, dažādu apvienību un augstskolu pārstāvji. Mēs vēlamies izteikt pateicību par viņu ieguldījumu. Arī jūs, ja vēlaties, varat mums atsūtīt savas pār-domas (maksimālais vārdu skaits ir 300), kuras varētu iekļaut žurnāla nākamā izdevuma sadaļā “Vienkāršiem vārdiem”.

Šajā izdevumā vairākkārt ir minētas lietpratīgās specializācijas stratēģijas — daudzi uzrunātie uzsver to lielo nozīmi un vēlētos, lai šī koncepcija tiktu izstrādāta plašāk. Vairāk šim tematam

pievērsīsimies septembra izdevumā, kas tiks publicēts tieši pirms Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas. Mēs vēlamies uzzināt arī jūsu viedokli par šo tematu — jūsu pieredzi, sasniegtos rezultātus, cerības, šaubas un ierosinājumus.

Atbildes, lūdzu, sūtiet uz adresi regio-panorama@ec.europa.eu un paudiet savu viedokli!

Patīkamu lasīšanu!

AGNESE MONFRĒ (AGNÈS MONFRET)

Komunikācijas nodaļas vadītāja, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija

IEVADRAKSTS ..........................................................................................................03

Jiri Ratass (Jüri Ratas), Igaunijas Republikas premjerministrs ...04

KONVERĢENCE IR ATSĀKUSIES ...................................................................06

Brigite Ziprīsa (Brigitte Zypries), Federālā ekonomikas un enerģētikas ministre (DE) ...........................................................................08

Hariss Georgiadess (Harris Georgiades), Finanšu ministrs (CY) ...........................................................................................09

Ginters Etingers (Günther Oettinger), Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu lietu komisārs ..................................................10

Pols Maņets (Paul Magnette), Valonijas premjerministrs (BE) ....12

Stavross Arnaoutakis (Stavros Arnaoutakis), Krētas reģiona gubernators (EL) ...................................................................13

Lēna Miko (Lena Micko), Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācijas priekšsēdētāja (SE) .............................................14

Františeks Lukls (František Lukl), Čehijas Republikas Pilsētu un pašvaldību savienības priekšsēdētājs (CZ) ......................15

REĢIONĀLAJAI POLITIKAI VELTĪTAJĀ EIROBAROMETRA PAVASARA APSEKOJUMĀ PAUSTIE IETEIKUMI ....................................16

Mari Kiviniemi (Mari Kiviniemi), ESAO ģenerālsekretāra vietniece ..................................................................18

Andžejs Poravskis (Andrzej Porawski), Polijas pilsētu asociācijas izpilddirektors (PL) .......................................20

Iskra Mihailova (Iskra Mihaylova), EP REGI komitejas priekšsēdētāja ................................................................21

Kalevs Herks (Kalev Härk), Valgas mērs (EE), un Vents Armands Krauklis, Valkas mērs (LV) .....................................22

Ksavjers Valderama (Xavier Valderrama), Eiropas pilsētattīstības projektu koordinators, Santa Coloma de Gramenet pilsētas dome (ES) .........................................................................23

Maikls Storpers (Michael Storper), Londonas Ekonomikas augstskolas Ekonomiskās ģeogrāfijas profesors (UK) ......................24

LIETPRATĪGĀ SPECIALIZĀCIJA PAPILDINA INOVĀCIJU ....................26

Profesors Dominiks Forē (Dominique Foray), Ekonomikas un inovācijas pārvaldības nodaļas vadītājs, École Polytechnique Fédérale de Lausanne (CH) .................................28

Emma Marčegalja (Emma Marcegaglia), BusinessEurope priekšsēdētāja .....................................................................29

Kevins Morgans (Kevin Morgan), Kārdifas Universitātes Pārvaldības un attīstības studiju kursa profesors un Sabiedrisko projektu nodaļas vadītājs (UK) ............................................30

Neils Bredfords (Neil Bradford), zinātņu doktors, Hūronas Universitātes koledžas (Huron University College) Politikas zinātņu nodaļas vadītājs, Rietumu universitāte (Western University) (CA) ...31

Mario Monti (Mario Monti), Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos vadītājs ............................................................................32

DATU PUNKTS 3: ESI FONDU DARBĪBAS RĀDĪTĀJI ..........................34

Eleni Marianou (Eleni Marianou), PPRK ģenerālsekretāre ......36

Robins Hugenots-Noels (Robin Huguenot-Noël) un Elisona Hantere (Alison Hunter), Eiropas Politikas centrs .......37

Daniēls Termonts (Daniël Termont), Gentes pilsētas mērs un EUROCITIES priekšsēdētājs ...........................................................38

Leo Viljams (Leo Williams), Eiropas Nabadzības apkarošanas tīkla direktors..............................................................................39

Karls-Haincs Lamberts (Karl-Heinz Lambertz), Eiropas Pierobežas reģionu asociācijas priekšsēdētājs ...................40

Mihiels Rijsbermans (Michiel Rijsberman), AER referents dokumentam “Kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada” ....42

Kārena Koulmena (Karen Coleman), raidorganizācijas pārstāve/žurnāliste/raidījumu vadītāja ...............43

EIROPAS REĢIONU UN PILSĒTU NEDĒĻA 2017 .................................44

INTERREG VOLUNTEER YOUTH .....................................................................46

STUDENTI STĀSTA PAR INTERREG PROJEKTIEM MALTĀ ...............48

JAUNUMI ĪSUMĀ ....................................................................................................50

PROGRAMMA ............................................................................................................51

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

3

Mēs atrodamies svarīgā mūsu kontinenta vēstures brīdī. Eiropai pēdējos gados ir nācies saskarties ar vairākām krīzēm — ekonomikas, finanšu un politisko krīzi.

Taču es uzskatu, ka nākotnes vēstur-nieki atzīs, ka šīs krīzes darbojās kā katalizators, liekot Eiropai un eiropie-šiem sev uzdot šādus galvenos jautāju-mus: Kādai jābūt nākotnes Eiropai? Kas tai būtu jādara? Un kā?

Lielākā kļūda, ko varam pieļaut, ir uztvert Eiropu un tās sasniegumus kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Manuprāt, kohēzijas politika ir kā saistviela, kas satur kopā mūsu kopīgās vērtības un mērķus — tā ir kā klints, uz kuras balstās viss, ko esam panākuši un par ko visa pasaule mūs apskauž. Tāpēc šis žurnāla Panorama izdevums ir veltīts laikposmam pēc 2020. gada, proti, nākotnes kohēzijas politikai.

Šajā izdevumā uzzināsiet daudzu dažādas izcelsmes cilvēku pieredzi, tostarp arī mana kolēģa, par ES budžetu atbildīgā komisāra Gintera Etingera (Günther Oettinger) viedokli. Žurnāls Panorama savā ziņā uzsāk plašas debates par mūsu kohēzijas politikas nākotni.

Arī Kohēzijas forums, kas norisinājās 26. un 27. jūnijā, mums sniedza iespēju aci pret aci apspriest šīs politikas nākotni, apmainoties idejām un, protams, paužot arī pretrunīgus vie-dokļus par to, kādai jābūt turpmākajai kohēzijas politikai.

Mūsu mērķis un vēlēšanās ir izveidot tādu kohēzijas politiku, kas rūpējas par ikvienu,

ir vienkārša, ātra, rentabla, elastīgāka un spējīga sekmēt reformu veikšanu dalīb-valstīs. Mēs to vēlamies panākt, plašāk izmantojot stimulus un mazāk pievēr-šoties sankcijām.

Domājot par nākamo desmitgadi, mums noteikti jāpatur prātā viena lieta: mūsu

uzdevums saglabāt ciešu saikni ar visiem eiro-piešiem, lai varētu apmierināt viņu vajadzības.

Tāpat mums ir jānodrošina, lai ikviens cilvēks neatkarīgi no viņa dzīvesvietas varētu konkrētā veidā izmantot ar Savie-nību saistītos labumus un piekļuvi vienlīdzīgām iespējām.

Kohēzijas politika ir Eiropa tās vislabākajā nozīmē, tā ir Eiropa, kurai nav vienalga, un Eiropa, kura veido labāku nākotni saviem bērniem.

KORINA KRECU (CORINA CREŢU) Eiropas Reģionālās politikas komisāre

IEVADRAKSTS

4

Cik svarīgi Igaunijas iedzīvotājiem ir bijuši ES kohēzijas politikas līdzekļi kopš Igaunijas pievienošanās ES?

ES kohēzijas politika ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu Igaunijas ekonomikas attīstībā un konkurēt-

spējā. Kopā ar valsts finansējumu kohē-zijas politika ir ļāvusi veikt būtiskas strukturālas pārmaiņas, kuras citādi būtu bijis ļoti grūti vai pat neiespējami īstenot. Mūsu pieredze rāda, ka kohēzijas politika apvienojumā ar pareizu ekonomikas poli-tiku palīdz panākt konverģenci, kas ir šīs politikas galvenais mērķis.

Ir ļoti daudz kohēzijas fondu nodroši-nātu praktisku rezultātu, kurus igauņi var baudīt ik dienu. Piemēram, mūsu iedzīvotājiem ir vieglāk pieejams tīrs dzeramais ūdens, labāki ceļi un dzelz-ceļa pārvadājumu pakalpojumi, kā arī ātrāka platjoslas tīkla pakalpojumi visā Igaunijas teritorijā. Ar ES finansējuma palīdzību ir panākts, ka publiskā sektora darbā 99 % gadījumu vairs netiek izmantots papīrs, tādējādi dodot igau-ņiem iespēju tiešsaistē kārtot lielāko

daļu formalitāšu ar valsts iestādēm. Kohēzijas politikas līdzekļi ir sekmējuši eksporta un inovācijas izaugsmi, jo eks-portējošo uzņēmumu skaits ir pieaudzis, un uzņēmumi lielāku uzmanību velta inovācijai un produktu izstrādei. Ir modernizētas daudzas skolas, augstsko-las un slimnīcas. Kohēzijas politikas līdzekļi ir palīdzējuši atrast darbu aptu-veni 95 000 cilvēku. Tādēļ var teikt, ka igauņi ļoti tiešā veidā ir izjutuši kohēzi-jas politikas sniegtos ieguvumus — tā ir palīdzējusi izveidot un saglabāt darb-vietas, palielināt produktivitāti un atbalstīt Igaunijas konverģenci.

Kādu labumu kopš iestāšanās ES Igaunija ir guvusi no sadarbības ar citām dalībvalstīm un ES reģioniem? Vai varat minēt piemērus tam, kādas atziņas Igaunija ir guvusi un izmanto?

Sadarbība ar citām dalībvalstīm ir būtiski svarīga, lai varētu pārvarēt problēmas, kas nepazīst robežas un aptver vairākas valstis. Viens šāds piemērs ir saistīts ar Eiropas teritoriālās sadarbības program-mām. Tās reģioniem un organizācijām

lieti noder, vai nu saskaroties ar speci-fiskām reģionālām pārrobežu problē-mām, piemēram, ar Baltijas jūras aizsar-dzības jautājumiem, vai arī meklējot risinājumus Eiropas mēroga kopīgām problēmām dažādās jomās, piemēram, energoefektivitātes jomā.

Stabili fiziskie un digitālie savienojumi ļauj dalībvalstīm pilnībā izmantot vie-notā tirgus sniegtos ekonomiskos iegu-vumus un uzlabot Savienības konkurēt-spēju. Esam guvuši pozitīvu pieredzi un taustāmus rezultātus pārrobežu digitālo pakalpojumu izstrādē, piemēram, starp Igauniju un Somiju, un šajā jomā saska-tām milzīgu potenciālu visas Eiropas mērogā. Jaunās Eiropas standarta sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltic būvniecība ir piemērs sadarbībai ne vien ar tiešajiem kaimiņiem, bet arī ar citām valstīm, kas iesaistītas šī ES dzelzceļa tīkla trūkstošā posma būvnie-cībā. Šis projekts mums ir parādījis, cik būtiski ir panākt vienotu izpratni par ieguvumiem, ko šādi projekti sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem visās iesaistītajās valstīs.

Kopīgas iespējas savā zemē un ārpus tās Igaunijai gatavojoties pārņemt ES prezidentūru šā gada otrajā pusgadā, Igaunijas Republikas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas) skaidro, cik svarīga viņa valstij un tās iedzīvotājiem ir kohēzijas politika un kā visa Eiropa no tās var gūt labumu nākotnē.

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

5

2017. gada otrajā pusgadā Igaunija būs ES Padomes prezidentvalsts pirmo reizi kopš pievienošanās ES 2004. gadā. Kā Igaunija uztver šo iespēju?

Igaunija par ES Padomes prezidentvalsti kļūs Eiropas Savienībai izšķirīgā laikā. ES ir jābūt vienotai ne vien vārdos, bet arī darbos, jo vienotība parāda tās patieso vērtību. Mūsu prezidentūras laikā mēs centīsimies nodrošināt, lai ES nākotnē būtu spēcīgāka un lai tās sniegtie iegu-vumi galu galā sasniegtu ikvienu valsti, pilsētu, pašvaldību un ģimeni. Preziden-tūras uzņemšanās ir liela atbildība, jo ES ir kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves neat-ņemamu sastāvdaļu.

Kādus izaicinājumus prezidentūra rada jūsu valstij, un kā tie ietekmēja prezidentūras prioritāšu noteikšanu?

Igaunijas galvenais mērķis, kas jāīsteno prezidentūras laikā, ir saglabāt ES vieno-tību un izlēmību. ES pamatā ir četras pamatbrīvības un kopīga izpratne par mieru un labklājību. Tādēļ Igaunijas pre-

zidentūras mērķis ir strādāt, lai palīdzētu veidot un popularizēt Eiropu ar atvērtu un inovatīvu ekonomiku, saglabāt mieru un drošību Eiropā, sekmēt digitālās Eiro-pas izveidi un datu brīvu apriti, kā arī nodrošināt, lai ES veiktās darbības būtu iekļaujošas un ilgtspējīgas.

Kādas ir Igaunijas prezidentūras prioritātes kohēzijas politikas jomā un kā jūs rīkosieties?

Kohēzijas politikas jomā esam izvirzījuši divas galvenās prioritātes. Pirmā ir tur-pināt diskusijas par kohēzijas politikas nākotni Padomē. Mēs gaidām 7. kohēzi-jas ziņojuma, Sīma Kallasa (Siim Kallas) vadītās augsta līmeņa grupas vienkār-šošanas jautājumos priekšlikumu, pār-domu dokumentu par ES finanšu nākotni un daudzu citu dokumentu izstrādi. Otrā

prioritāte ir turpināt darbu pie tā dēvētās “kopotās regulas”, kuras mērķis ir vien-kāršot politiku. Tas ir diezgan sarežģīts dokuments, taču mēs noteikti darīsim visu iespējamo, lai virzītu to uz priekšu.

Kāds ir jūsu redzējums par kohēzijas politikas prioritātēm un īstenošanas mehānismiem pēc 2020. gada? Ko jūs gaidījāt no Kohēzijas foruma, kas jūnija beigās norisinājās Briselē?

Tā kā kohēzijas politika ir vienīgā ES politika, kas nodrošina stabilitāti un finanšu līdzekļus ilgtermiņa strukturā-lām reformām, tā ir ļoti svarīga ES poli-tikas joma. Bez šīs politikas daudzas reformas un ekonomikas attīstība dalīb-valstīs un reģionos vienkārši apstātos. Apspriežot to, kā padarīt kohēzijas poli-tiku efektīvāku, mums ir jāapsver iespēja to vienkāršot un padarīt vairāk vērstu uz rezultātiem, kā arī panākt tās iekšējo saskaņošanu un saskaņošanu ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. Jūnijā notikušais Kohēzijas forums bija lieliska iespēja apspriest to, kā panākt, lai kohēzijas politika patiesi strādātu Eiropas labā.

ES ir jābūt vienotai ne vien vārdos, bet arī darbos, jo vienotība parāda

tās patieso vērtību.

Ir ļoti daudz kohēzijas fondu nodrošinātu praktisku rezultātu,

kurus igauņi var baudīt ik dienu.

6

ES reģionu starpā atkal valda konverģenceŠajā rakstā ir parādīts, kā kopš 2000. gada ES ir mai-nījušās reģionālās atšķirības. ES ir apņēmusies mazi-nāt šādas atšķirības, un Kohēzijas politika sniedz lielāku atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, lai palīdzētu tiem panākt pārējos. Sīkāka šī jautājuma analīze būs iekļauta gaidāmajā 7. kohēzijas ziņojumā.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat publicētajiem datiem 2015. gadā vairāk nekā ceturtā daļa ES iedzīvotāju (27 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita) dzīvoja reģionos,

kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (PSL) bija mazāks nekā 75 % no ES vidējā rādītāja (skatīt karti).

Lielākā daļa šo reģionu atrodas ES centrālajā daļā un austrumos esošajās dalībvalstīs, kā arī Grieķijā, Itālijas dienvidos, Portugālē un vairākos tālākajos reģionos. Visos Bulgārijas un Rumānijas reģionos, izņemot galvaspilsētu reģionus Yugozapaden un Bucu-reşti-llfov, šis rādītājs ir zemāks nekā 50 % no ES vidējā līmeņa.

Taču laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam visos ES centrālajā daļā un austrumos esošo dalībvalstu reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Būtisks palielinājums parasti ir vērojams galvaspilsētu reģio-nos, kā tas ir, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās divas reizes salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, un Slovākijā, kur tas gandrīz dubultojās.

Ekonomikas krīzes dēļ situācija Grieķijas reģionos ir paslik-tinājusies. 2011. gadā četros no 13 reģioniem IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza 75 % no ES vidējā rādītāja. 2015. gadā šādi rādītāji bija tikai divos reģionos — Atikas reģionā, kas ir galvaspilsētas reģions (95 %) un Notio Aigaio reģionā (75 %). Krīze smagi skāra arī Itāliju. 2011. gadā piecos reģio-nos IKP uz vienu iedzīvotāju bija zemāks nekā 75 % no ES vidējā rādītāja, savukārt 2015. gadā par šādiem rādītājiem ziņoja septiņi reģioni.

Portugālē 75 % slieksnis ir pārsniegts tikai divos reģionos — Lisabonas metropoles reģionā (103 %) un Algarves reģionā (79 %) —, un izmaiņas kopš 2011. gada ir pavisam niecīgas.

Konverģence ir atsākusies

Jaunākie dati par IKP rādītājiem liecina, ka Eiropas reģionu starpā notiek konverģences process, kuru bija pārtraukusi krīze, bet kurš palēnām atkal atsākas. Pirms krīzes atšķi-rības ES reģionu tautsaimniecību starpā mazinājās (laik-posmā no 2000. līdz 2008. gadam reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju variācijas koeficients samazinājās par 12 %). Tas tika panākts galvenokārt tādēļ, ka reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju bija viszemākais, attīstījās straujāk nekā vidēji citi reģioni un attīstības ziņā pietuvojās pārti-kušākiem reģioniem.

IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU VARIĀCIJAS KOEFICIENTS, NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS (20–64 GADUS VECU IEDZĪVOTĀJU VIDŪ), BEZDARBA LĪMENIS, ES-28 NUTS 2 REĢIONI, 2000.–2016. GADS

60

80

100

120

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Bezdarba līmenisVariācijas koeficients, 2000=100 Nodarbinātības līmenis IKP uz vienu iedzīvotāju

Avots: Eurostat un REGIO ĢD aprēķini

7

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Taču šķiet, ka krīze šo tendenci ir pārtraukusi — laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam reģionālās atšķirības nedaudz palie-linājās (variācijas koeficients palielinājās par 4 %), taču jop-rojām bija krietni zem 2000. gada līmeņa. Laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam atšķirības atkal sāka samazināties, taču vēl ir pāragri spriest, vai šī tendence saglabāsies.

Nodarbinātības līmeņu atšķirības kopš 2013. gada ir samazi-nājušās, lai gan pirms tam bija vērojama būtiska to palielinā-šanās krīzes dēļ. Šajā jomā atšķirības joprojām krietni pār-sniedz pirmskrīzes līmeni. Savukārt reģionālo bezdarba rādītāju atšķirības turpina palielināties, lai gan kopš 2012. gada šis process ir palēninājies.

IKP uz vienu iedzīvotāju (PSL, 2015. g.)

Abu Īrijas reģionu rādītāji ir aprēķināti, izmantojot valsts rādītāju.

Avots: Eurostat, REGIO ĢD

Kanāriju salas

Gvadelupa Martinika

Azoru salas Madeira

Gviāna

Majota Reinjona

© Eiropas Nacionālo kartēšanas aģentūru asociācija (EuroGeographics Association) administratīvo robežu noteikšanai

88

Nākotnes ES kohēzijas politikas prasības

Šajā laikā, kad tik daudzi cilvēki ir visai skeptiski noskaņoti pret Eiropu un kad nākas saskarties ar jaunām globālām problēmām, Eiropas Kohēzijas politika kļūst aizvien nozīmīgāka. Tā ir mūsu kopīgo vērtību un starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pastāvošās solidaritātes izpausme. Daudzi visās dalībvalstīs un reģionos īstenotie projekti rada tiešu ietekmi vietējā līmenī.

Jau tagad ir skaidrs, ka ES nākotnes daudzgadu finanšu shēmai nāksies saskarties ar īpašiem izaicināju-

miem. Līdz ar to nedaudz mainīsies arī Eiropas politikas nozīme. Ņemot vērā līdzekļu samazināšanās iespējamību un tai sekojošo nepieciešamību samazināt izdevumus, visām izdevumu jomām ir jāsniedz savs ieguldījums un arī kohēzi-

jas politika nav nekāds izņēmums. ES strukturālo un investīciju fondu sniegtajai palīdzībai turpmāk ir jābūt labāk integ-rētai un efektīvākai kā jebkad iepriekš.

Kohēzijas politikas pamatuzdevums ir stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teri-toriālo kohēziju, tāpēc tā joprojām būs ārkārtīgi svarīga ieguldījumu joma un nozīmīgs ES ekonomikas un nodarbinā-tības politikas elements. Arī turpmāk visi ES reģioni saņems kohēzijas politikas atbalstu, kas tiks pielāgots to strukturā-lās attīstības līmenim un reģionālajām vajadzībām. Tāpēc vissvarīgākais mērķis joprojām ir samazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Taču tajā pašā laikā kohēzijas politikai būtu jānodrošina līdzekļi arī tam, lai palīdzētu reģioniem efektīvi risināt jaunās problēmas, piemē-ram, migrācijas un demogrāfisko pār-maiņu jautājumus. Saskaņā ar katram fondam noteiktajiem konkrētajiem mēr-ķiem kohēzijas politika atbalsta gudru, ilgtspējīgu, inovatīvu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību. Mēs plāno-jam turpināt pastiprināto tematisko kon-centrāciju, kas tika ieviesta pašreizējā finansēšanas perioda laikā.

Kohēzijas politika ilgtermiņā var būt sek-mīga tikai tad, ja mēs vienlaikus nodro-šinām arī pareizos makroekonomikas pamatnosacījumus. Tādēļ nākotnē gal-venā uzmanība jāpievērš strukturālām reformām dalībvalstīs, jo tām ir nepie-ciešams lielāks atbalsts. Šajā kontekstā ES strukturālie fondi var kalpot kā sva-rīgs vajadzīgo strukturālo reformu veici-nāšanas līdzeklis. Tādēļ kohēzijas politika ir cieši jāsasaista ar ES ekonomikas koor-

dinēšanas procesu un jāievieš efektīvi stimuli strukturālo reformu veikšanai. No mūsu viedokļa raugoties, papildus ex ante nosacījumu stiprināšanai ir nepie-ciešama arī ciešāka un sistemātiskāka savstarpējā saikne ar konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, ko var panākt ar kohēzijas politikas palīdzību.

Ir skaidrs, ka esošās pārvaldības un kontroles sistēmas prasības ir jāvienkāršo. Tādēļ prātīgāk būtu vienkāršot atbalsta sniegšanu esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, nevis kārtējo reizi paziņot par pilnīgu sistēmas pārveidi. Tam ir vajadzīga jauna, diferencēta pieeja. Pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, lielās atšķirības, kas pastāv atsevišķu dalībvalstu starpā, būtu jānovērš efektīvāk, nekā tas notiek pašlaik.

Brigite Ziprīsa (Brigitte Zypries) Federālā ekonomikas un

enerģētikas ministreVācija

Kohēzijas politika ilgtermiņā var būt sekmīga tikai

tad, ja mēs vienlaikus nodrošinām arī pareizos

makroekonomikas pamatnosacījumus.

9

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

9

Kipras viedoklis par kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada

Pašreizējās un turpmākās diskusijas par kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada notiek pilnīgi citādākos apstākļos nekā sarunas par šo politiku 2014.–2020. gada laikposmam.

Daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtējums, debates par ES izdevumu un finansējuma nākotni pēc 2020. gada un gaidāmās Brexit sarunas apstākļus, kādos tiek apspriesta kohēzijas politikas nākotne, padara ļoti sarežģītus un unikālus.

Kohēzijas politikai pēc 2020. gada būtu jāturpina mazināt reģionālās atšķirības. Lai tas tā notiktu, kohēzijas politikas relatīvajai nozīmei gaidāmajā daudz-gadu finanšu shēmā pēc 2020. gada joprojām ir jābūt lielai. Tas, cik svarīgi ir saglabāt spēcīgu kohēzijas politiku, īpaši uzskatāmi ir redzams tādās nelielās dalībvalstīs kā Kipra, kur nesenās eko-nomikas un monetārās krīzes negatīvās sekas ir smagi iedragājušas konkurēt-spēju un izaugsmes potenciālu un kur ir ieviesti stingri budžeta izdevumu ierobežojumi.

Turpinot koncentrēties uz atšķirībām, nākotnes kohēzijas politikai būtu jāspēj arī risināt jautājumus, kas saistīti ar dažādo sociālo, teritoriālo un ekonomisko situāciju dalībvalstīs. Šajā sakarā gaidā-majās diskusijās par nākamās kohēzijas politikas kvotu piešķiršanas mehānismu un tās tematisko koncentrāciju varētu aplūkot arī dažas jaunas iespējas, pie-mēram, īpašu kritēriju, kas saistīti ar

valstu un/vai reģionu vajadzībām un īpatnībām, ieviešanu.

Vienlaikus, laikposmā pēc 2020. gada būtu jāturpina arī centieni saskaņot kohēzijas politiku ar plašākiem ES mēr-ķiem izaugsmes un darbvietu nodroši-nāšanas jomā. Tāpēc vēl vairāk ir jāuz-labo saskaņotība un konsekvence ar Eiropas pusgadu.

Attiecībā uz nākotnes finansēšanas vei-diem jānorāda, ka pašreizējā virzība uz finanšu instrumentu aizvien intensīvāku izmantošanu ir stabils pamats investī-ciju koncentrēšanai ES prioritārajās jomās. Finanšu instrumentu loma laik-posmā pēc 2020. gada kļūs vēl nozīmī-gāka, ņemot vērā ieguvumus, ko tie sniedz publiskā finansējuma efektivitā-tes un ilgtspējības ziņā.

Vēl viens nākamās kohēzijas politikas izaicinājums būs padarīt savas darbības rezultātus redzamākus plašākai sabied-rībai. Iedzīvotāji būtu daudz rūpīgāk jāin-formē par šīs politikas saikni ar iedzīvo-tāju ikdienas dzīves ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, jo īpaši dalībval-stīs, kas atrodas ES tālākajos reģionos.

Turklāt pašreizējie centieni kohēzijas politikas procedūru vienkāršošanas un kontroles, uzraudzības un ziņošanas pra-sību racionalizēšanas jomā palīdzēs padarīt šo politiku pieejamāku iedzīvo-tājiem un mazāk biedējošu procedūru un birokrātijas dēļ.

Hariss Georgiadess (Harris Georgiades)

Finanšu ministrsKipra

Finanšu instrumentu loma laikposmā pēc 2020. gada kļūs

vēl nozīmīgāka, ņemot vērā ieguvumus, ko tie sniedz publiskā

finansējuma efektivitātes un ilgtspējības ziņā.

10

Kā panākt, lai nākamais finanšu periods būtu vairāk pielāgots pašreizējiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem?

Tieši tas mums būtu jānoskaidro Komisi-jas uzsāktajā pārdomu procesā, kurā tiek aplūkota 27 dalībvalstu lielās ES nākotne. Sadarbībā ar kolēģi komisāri Korinu Krecu es patlaban strādāju pie pārdomu doku-menta par ES finanšu nākotni. Tas kopā ar citiem dokumentiem, kas veltīti ES poli-tiskajām un ekonomiskajām prioritā-tēm — Eiropas sociālajai dimensijai, glo-balizācijai, aizsardzībai un ekonomiskās un monetārās savienības nākotnei —, būs ieguldījums debatēs par Eiropas nākotni. Tajā būs izklāstītas dažādās problēmas, iespējas un kompromisi, ko mums varētu nākties apsvērt atkarībā no tā, kādus ES turpmākās attīstības scenārijus mēs izvēlamies.

Es vēlos, lai debates noritētu uz pozitīvas nots. Es ticu, ka tas ir iespējams: ja vien ES budžets tiks labāk saskaņots ar poli-tiskajām prioritātēm un būs vērsts uz

tām programmām un politikas jomām, kurām piemīt skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Frāzei “Ne eiro nedrīkst iztērēt bez ES pievienotās vērtības” būtu jābūt mūsu pamatprincipam, kas apliecina, ka gan ekonomiskās, gan politiskās problē-mas Eiropa vislabāk var pārvarēt, būdama vienota.

Kā, jūsuprāt, kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai attīstīties?

Kohēzijas politika ir bijusi ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides virzītāj-

spēks un daudziem reģioniem ir palīdzē-jusi attīstīties. Tādēļ tā noteikti sniedz Eiropas pievienoto vērtību. Ekonomikas un finanšu krīzes laikā un pēc tās kohē-zijas politika daudzos reģionos palīdzēja novērst lielas problēmas. Tāpēc šai poli-tikai arī turpmāk ir jābūt būtiskai ES nākotnes budžeta daļai. Taču mums būtu jāpadomā, vai nevaram vēl vairāk palie-lināt tās ES pievienoto vērtību, vēl vairāk koncentrējoties uz projektiem, kas palīdz īstenot ES prioritātes, proti, nodrošināt izaugsmi un darbvietas. Svarīgs jautā-jums ir tas, vai mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība reģioniem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Mums ir jāapsver

Ekonomisko un politisko problēmu kopīga pārvarēšanaGinters Etingers (Günther Oettinger), Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu lietu komisārs, aplūko jautājumus, kas saistīti ar kohēzijas politikas turpmāko nozīmi ES budžetā.

Mani jo īpaši iedrošina tas, ka ir izskanējusi vienota atziņa, ka ES budžetam ir būtiska nozīme Eiropas veidošanas procesā, ka tas nodrošina stabilitāti un ir uzskatāms par solidaritātes un kopīgas rīcības izpausmi.

11

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

iespējas palīdzēt reģioniem, kurus smagi ir skārusi globalizācija un tehnoloģiskās pārmaiņas. Un visbeidzot, mums ir jārau-gās, kā vienkāršot politikas īstenošanas noteikumus, lai samazinātu administra-tīvo slogu visām iesaistītajām pusēm.

Balstoties uz pašreizējo pieredzi, esmu pārliecināts, ka kohēzijas politika visefektīvākā ir tad, ja tiek sasaistīta ar izaugsmi veicinošu valstu ekonomi-kas sistēmu, proti, tad, ja tiek veiktas vajadzīgās strukturālās reformas, lai nodrošinātu attiecīgā tiesiskā regulē-juma, administratīvo spēju un uzņē-mējdarbības vides pieejamību. Tāpēc, manuprāt, nākamajā finanšu shēmā ir jāstiprina saikne starp kohēzijas poli-tiku un plašāku ekonomikas pārvaldī-bas darba kārtību.

Kā kohēzijas politika var palīdzēt ES atjaunot saikni ar tās iedzīvotājiem?

Vislabākais veids, kā kohēzijas politika var apliecināt savu vērtību ES iedzīvotā-jiem, ir apmierināt viņu vajadzības un attaisnot viņu cerības, proti, nodrošināt

darbvietas un izaugsmi un palīdzēt risi-nāt tādas jaunas prioritātes kā enerģē-tiskā drošība, migrācija un aizsardzība un drošība.

Protams, obligāti ir jānodrošina arī kohē-zijas politikas rezultātu efektīva paziņo-šana. Komunikācija ir joma, par ko kopīgi atbild ES, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes. Taču, lai arī regulās juridiski ir noteikts pienākums sniegt informāciju par kohēzijas politikas finan-sētajiem projektiem, svarīgi ir atrast pareizos informācijas izplatīšanas kanā-lus un vērsties pie pareizās mērķaudito-rijas, lai nodrošinātu, ka informācija par Eiropas atbalsta sniegtajiem ieguvumiem tiktu pareizi izprasta.

Konkrētu pasākumu veikšanā ir jāizmanto visi esošie instrumenti, jāiesaista valstu, reģionālās un vietējās iestādes un jāatrod pareizais līdzsvars starp plašsaziņas līdzekļu un sociālo tīklu kampaņu izman-tošanu un tādu sabiedrisko apspriešanu un pasākumu rīkošanu, kas palīdz uzlabot informētību un sniedz iedzīvotājiem iespēju izteikt savu viedokli.

Daudzi cilvēki un dažādas intereses pārstāvošas asociācijas ir paudušas savu viedokli par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Vai jūs šajos viedokļos saskatāt kādas kopīgas iezīmes un, ja jā, tad kādas?

Mani jo īpaši iedrošina tas, ka ir izskanējusi vienota atziņa, ka ES budžetam ir būtiska nozīme Eiropas veidošanas procesā, ka tas nodrošina stabilitāti un ir uzskatāms par solidaritātes un kopīgas rīcības izpausmi. Kā kopīgu iezīmi noteikti var minēt aicinā-jumu padarīt budžetu atbilstīgāku mainī-gajām politiskajām prioritātēm un pietuvi-nāt to ES iedzīvotājiem.

Mums noteikti ir pamatots iemesls ko tādu sagaidīt, taču pastāv dažādi veidi un viedokļi par to, kā to panākt. Šobrīd man nav nekādu konkrētu ideju par to, kādai būtu jāizskatās nākamajai DFS — ir pāragri par to spriest. Lai gan man, protams, ir savas vēlmes šajā jomā, es esmu atvērts visu ieinteresēto personu viedokļiem un rezultātiem, kas tiks gūti sabiedriskajā apspriešanā par 27 dalīb-valstu lielās ES nākotni.

Obligāti ir jānodrošina kohēzijas politikas rezultātu efektīva paziņošana. Par to kopīgi

atbild ES, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes.

12

Kohēzijas politika — īsta pievienotā vērtība reģioniem

Saskaroties ar Eiropā patlaban valdošo neapmierinātību, par ko liecina dažādās tās teritorijā vērojamās krīzes, Eiropas Savienībai ir maksimāli jāizmanto tās visefektīvāko politikas jomu sniegtās iespējas. Kohēzijas politika ir svarīgs elements un ne reizi vien ir pierādījusi, ka tā ir gandrīz vienīgā politikas joma, kas spēj palīdzēt atjaunot ES pozitīvo tēlu sabiedrības acīs.

2014.–2020. gada plānošanas periods palīdzēja stiprināt Savie-nību kā svarīgu investīc i ju

instrumentu un būtisku Eiropas darba kārtības īstenošanas mehānismu. Kohē-zijas politika, kas darbojas kā kataliza-tors publiskajām un privātajām investī-cijām Eiropas projektos ar lielu pievienoto vērtību un sadarbībai visas Savienības mērogā, ļauj panākt lielāku solidaritāti ES, tās dalībvalstu un to reģionu starpā un jo īpaši reģionu, uzņēmumu un iedzī-votāju starpā.

Tādēļ Kohēzijas forums Valonijas reģio-nam un daudziem citiem kohēzijas poli-tikas atbalstītājiem sniedz iespēju pastāstīt par šīs politikas sniegto pievie-noto vērtību.

Valonijā 2007.–2013. gada plānošanas perioda laikā ar Eiropas Reģionālās attīs-tības fonda finansēto uzņēmējdarbības un darbvietu izveides atbalsta pasākumu

palīdzību tika izveidotas 10 996 darbvie-tas un pētniecības un izstrādes darbību veikšanai tika piesaistīts 401 pētnieks. Savukārt Eiropas Sociālā fonda atbalstīto iniciatīvu ietvaros atbalstu vai apmācību iespējas saņēma miljons cilvēku, lielāka-jam vairumam no kuriem bija īpaši grūti piekļūt nodarbinātībai.

Īpaši jāuzsver, cik svarīgi ir izstrādāt integrētu pieeju reģionālajai attīstībai, izveidot spēcīgas ekosistēmas un sadar-bību ar citiem Eiropas reģioniem un jo īpaši izstrādāt reģionālo stratēģiju attie-cībā uz lietpratīgo specializāciju, kas ir izrādījusies ārkārtīgi efektīvs koordinā-

cijas instruments. Šāda pieeja ir ne vien jāturpina, bet arī jāattīsta, lai nodroši-nātu, ka kohēzijas politika ir ES jau esošo reģionālo stratēģiju galvenais koordinē-šanas mehānisms.

“Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni” aizsāktā darba ietvaros ir būtiski nodro-šināt, lai kohēzijas politika arī turpmāk būtu galvenais diskusiju temats. Lai arī visas 28 un drīzumā 27 dalībvalstis cenšas atjaunot Eiropas projekta būtību, ES tomēr ir jāizvairās no kļūšanas par svešinieci savu iedzīvotāju acīs, kas varētu notikt, ja tā ignorēs šo politiku, kas iemieso solidaritāti cilvēku starpā. Tieši pretēji, ES šī politika ir jāstiprina, lai tā spētu pārvarēt vislielāko izaicinā-jumu, ar kādu tai nācies saskarties, — izveidot tādu ES, kas ir spēcīga sava daudzveidīgā mantojuma un kopīgās nākotnes dēļ un kas “pauž vienotu nostāju visās savās valodās, pārstāvot visus savus iedzīvotājus”.

Pols Maņets (Paul Magnette) Valonijas premjerministrs

Kohēzijas politika ir svarīgs elements un ne reizi vien ir pierādījusi, ka tā ir gandrīz

vienīgā politikas joma, kas spēj palīdzēt atjaunot ES pozitīvo

tēlu sabiedrības acīs.

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

13

Pielāgojumu veikšana un virzība pretī izaugsmei

Norises ES kohēzijas politikas jomā iezīmē virziena maiņu, kuras pamatā ir atziņa par teritoriālās pieejas nozīmi reģionālajai attīstībai.

Grieķijas un Eiropas ekonomikas attīstība ir saistīta arī ar norisēm globālajā eko-nomikā. Krīzes būtības un valstu taut-saimniecību ciešās savstarpējās saiknes dēļ Eiropas līmenī ir nepieciešama jauna starptautiskas izpratnes un koordinētas rīcības forma.

Šādos apstākļos kohēzijas politika ir viens no šīs struktūras pamatpīlāriem. Grieķijas reģioni, tostarp Krētas reģions, šādā veidā ir guvuši ievērojamu labumu, jo pēdējo divdesmit gadu laikā valstī ir ieplūduši Kopienas resursi aptuveni 64 miljardu EUR apmērā.

Šie līdzekļi ir palīdzējuši attīstīt ievēro-jamu infrastruktūras tīklu, sekmēt uzņē-mējdarbību, modernizēt valsts pārvaldi un uzlabot cilvēkresursu kvalitāti. 2007.–2013. gada perioda novērtējums liecina, ka jo īpaši konverģences reģionos struk-

turālie fondi ir palīdzējuši nodrošināt IKP pieaugumu 4 % apmērā. Turklāt tika izveidoti 122 000 jaunu mazo un vidējo uzņēmumu un 322 000 darbvietu. Visi fondi kopā ir palīdzējuši izveidot vairāk nekā 940 000 jaunu darbvietu.

Daudziem Eiropas reģioniem saskaroties ar ekonomikas krīzi, kohēzijas politika tiek izmantota, lai atbalstītu valstu un reģionu ekonomikas atveseļošanas cen-tienus. Tiesiskais regulējums, kas regla-mentē 2014.–2020. gada periodu, paredz pieejamo resursu novirzīšanu tām nozarēm un darbībām, kuras nodrošina vislielāko izaugsmi.

Kohēzijas politikas pievienoto vērtību un efektivitāti patlaban apspriež politikas veidotāji, akadēmisko aprindu pārstāvji un citas ieinteresētās personas.

Pārstāvot Krētu — Eiropas salu reģionu —, es vēlētos uzsvērt, ka kohē-zijas politika ir svarīga politika Eiropas reģionu attīstības un iedzīvotāju labklā-jības nodrošināšanai. Tā ir viens no Eiro-pas Savienības pīlāriem, kam ir jāturpi-nās arī pēc pašreizējā plānošanas perioda beigām. Savienībai noteikti ir jāapsver iespēja nodrošināt papildu atbalstu, lai tā spētu pildīt tos uzdevu-mus, kurus no tās prasa.

Tādēļ visiem tiem, kuri pārstāv Eiropas reģionus, ir pienākums uzsvērt šīs politi-kas sniegtos ieguvumus un nozīmību, lai pasargātu to no tuvredzīgiem politiskiem apsvērumiem. Mēs vēlamies iesaistīties saturīgā dialogā, lai noteiktu nepiecieša-mos institucionālos pielāgojumus, pro-

cedūru vienkāršojumus un stratēģiskās iespējas, kas palīdzētu stiprināt kohēzijas politiku, radot acīmredzamu ietekmi gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

Stavross Arnaoutakis (Stavros Arnaoutakis)

Krētas reģiona gubernators

Kohēzijas politika tiek izmantota, lai atbalstītu valstu

un reģionu ekonomikas atveseļošanas centienus.

14

Kohēzijas politika ir būtiska inovācijas spēju veidošanai Zviedrijas reģionos

ES patlaban vērojamo domstarpību gaisotnē spēcīga kohēzijas politika ir svarīgāka kā jebkad iepriekš.

ES patlaban saskaras ar nopietnām problēmām. Bēgļu plūsma uzliek ārkārtīgi lielu slogu ne tikai atse-

višķām dalībvalstīm, bet arī visai Eiropas sadarbībai kopumā. Arī Apvienotās Kara-listes referenduma rezultāts ir mazinājis Eiropas vienotību. Turklāt ES saskaras arī ar būtiskām globālām problēmām, pie-mēram, ar klimata pārmaiņām, urbani-zāciju, sabiedrības novecošanu, kā arī ar strukturālām problēmām darba tirgū, ko izraisa straujā tehnoloģiju attīstība. Šīs problēmas noteikti būs jārisina nākamās finanšu shēmas ietvaros.

Pašreizējā kohēzijas politika jau palīdz risināt daudzas no šīm problēmām un sekmē resursu mobilizāciju vietējā un reģionālā līmenī, kas ir būtiska konkrētu rezultātu sasniegšanai. Esmu pārliecināta, ka šai politikai ir jāpiešķir būtiska nozīme arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

Tieši ar kohēzijas politikas starpniecību vietējās pašvaldības un reģioni ir saistīti

ar Eiropas projektu. Ar kohēzijas politikas investīciju palīdzību ES kļūst saredzama vietējā līmenī un pozitīvi ietekmē iedzī-votāju dzīvi. Kohēzijas politikai var būt izšķiroša nozīme ES zaudētās uzticamī-bas atjaunošanā.

Zviedrijā Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir bijusi būtiska nozīme, palīdzot dau-dziem tikko ieceļojušiem imigrantiem daudzās pašvaldībās un reģionos. Piemē-ram, tiek finansēti konsultāciju un valodas apmācības pasākumi, lai tikko ieceļoju-šām imigrantēm, kurām ir profesionāla kvalifikācija, palīdzētu atrast darbu. Taču SALAR (Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācija) uzskata, ka šajā darbā būs nepieciešami daži pielāgojumi.

Mēs uzskatām, ka fondus var izmantot vēl lietderīgāk, lai atbalstītu integrācijas iniciatīvas. Mēs atbalstām tādas īpašas tikko ieceļojušo imigrantu nodarbinātības iniciatīvas izveidi ESF ietvaros, kas līdzi-nātos jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, kuru Komisija aizsāka pašreizējā plāno-šanas periodā.

Šāda iniciatīva būtu paredzēta tām dalīb-valstīm un reģioniem, kuras uzņēma vis-lielāko imigrantu skaitu, un tās mērķis būtu radīt integrācijai labvēlīgus apstākļus un nodrošināt šīs mērķa grupas apmācību. Tādējādi ESF palīdzētu reģionos novērst kompetenču un prasmju trūkumu.

Zviedrijā kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme arī reģionu inovācijas darba atbalstīšanā. Lietpratīgā specializācija ir īpaši veiksmīga darba metode resursu

koncentrēšanai reģionos. Tajā tiek ņem-tas vērā katra reģiona konkrētās stiprās puses, un tā ir svarīga Eiropas attīstībai kopumā. Lielāka pievēršanās lietpratīga-jai specializācijai nākamajā plānošanas periodā palīdzētu nodrošināt stratēģis-kāku saikni starp projektiem, labāku sinerģiju ar citām ES programmām, kā arī lielāku papildināmību un sadarbību starp reģioniem visā Eiropā.

Lēna Miko (Lena Micko) Zviedrijas Vietējo pašvaldību un

reģionu asociācijas (SALAR) priekšsēdētāja

Tieši ar kohēzijas politikas starpniecību vietējās

pašvaldības un reģioni ir saistīti ar Eiropas projektu. Ar

kohēzijas politikas investīciju palīdzību ES kļūst saredzama

vietējā līmenī un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju dzīvi.

Zviedrijas 290 pašvaldības un 20 lēņu padomes, kā arī reģioni ir Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācijas

biedri. SALAR pārstāv savus biedrus un rīkojas to vārdā, lai nodrošinātu tiem labākus pašpārvaldes apstākļus. https://skl.se/english

Vietējā līmeņa pasākumi reģionālo atšķirību pārvarēšanaiČehijas Republikā priekšnoteikumi, kas vietējām pašvaldībām jāizpilda, lai varētu piekļūt lielākam Eiropas subsīdiju apjomam, ir mazāka birokrātija, retākas pārbaudes un labāk izstrādāta sistēma.

2007.–2013. gada plānošanas perioda laikā vietējās pašvaldības Čehijas Republikā, izmantojot Eiropas subsī-

dijas, īstenoja vairāk nekā 23 000 projektu, kuru kopējā vērtība bija vairāk nekā 153 miljardi CZK (aptuveni 5,46 miljardi EUR). Tādējādi ES fondu līdzekļiem bija un joprojām ir būtiska nozīme publiskā sektora finansēšanā. Tie ir ļāvuši veikt ievērojamus ieguldījumus, piemēram, vides jomā, kā arī atbalstīt mazākus projektus, kas ir būtiski attīstībai vietējā līmenī.

Lai ieguvēja būtu kāda konkrēta vieta un tās iedzīvotāji, mazpilsētas un ciemati no Eiro-pas fondiem varēja saņemt divreiz lielāku naudas summu nekā pirmā plānošanas perioda laikā. Ekonomiskās, sociālās un teri-toriālās kohēzijas veicināšanai paredzēto kohēzijas politikas līdzekļu izmantošana bija, ir un, visticamāk, arī turpinās būt viena no vislielākajām iespējām, kas Čehijas Repub-likai pavērusies līdz ar pievienošanos ES.

Līdzekļu efektīvas apgūšanas ziņā turpmā-kās kohēzijas politikas pamatā ir jābūt atse-višķu valstu reģionālo un valsts līmeņa stra-tēģiju sniegtajiem rezultātiem. Īsāk sakot, tajā ir jāņem vērā konkrētas valsts īpašās vajadzības. Atbilstīgi organizēta sadarbība ar reģionālajiem partneriem precīzi parāda jomas, kurām kohēzijas politikā jāpievērš īpaša uzmanība un jāsniedz atbalsts.

Noteiktas teritorijas reālās vajadzības var konstatēt tikai vietējā, zemākajā līmenī, kas nozīmē, ka ir jāsekmē teritoriālas pieejas izmantošana. Tādēļ visos turpmākajos pro-jektu konkursos galvenā uzmanība ir jāpie-vērš reģionālo ekonomisko atšķirību pārva-rēšanai. Šobrīd jau ir skaidrs, ka kohēzijas politikai nevajadzētu koncentrēties vienīgi uz ekonomikas un investīciju tematiem, bet būtu jācenšas padarīt pievilcīgākus tālākos lauku un kalnu reģionus un iekšzemes peri-fēros reģionus, atbalstot to izaugsmi un uzlabojot vietējās nodarbinātības iespējas un dzīves kvalitāti. Par galveno mērķi jāno-saka tas, lai iedzīvotāji paliktu šajos reģio-nos un turpinātu tos attīstīt.

Kā Čehijas Republikas Pilsētu un pašval-dību savienības priekšsēdētājs un Kijovas pilsētas mērs es vēlētos uzsvērt, ka pastāv daži šķēršļi, kas ierobežo pašvaldību iespē-jas izmantot kohēzijas politikas instrumen-tus. Galvenokārt tas ir lielais administratī-vais slogs un sarežģītie, nesaskaņotie noteikumi, kurus ir grūti ievērot, jo īpaši mazākām pilsētām un pašvaldībām. Tādēļ šīm vietējām pašvaldībām neizdodas pie-saistīt Eiropas subsīdijas.

Vēl viena liela problēma Čehijas Republikā ir sarežģītā kontroles sistēma. Dažādas kontroles struktūras pārbauda vienus un tos pašus projektus, nereti izdarot atšķirī-gus secinājumus. Tādēļ pašvaldības dzīvo pastāvīgās bailēs no sankcijām. Tas noteikti nekādi neveicina Eiropas subsīdiju piesaistīšanas sistēmas stabilitāti un pil-nībā attur daudzas vietējās pašvaldības no ES finansētu projektu īstenošanas.

Gatavojoties nākamajam plānošanas perio-dam, ir svarīgi ņemt vērā vietējo informā-ciju un vietējā līmenī gūto pieredzi. Ir jāsa-mazina ar Eiropas projektiem saistītais administratīvais slogs, jāvienkāršo subsīdiju sistēma un jāracionalizē pārbaudes. Tikai tad vietējām pašvaldībām būs vēlme (un drosme :-)) īstenot ar Eiropas subsīdijām finansētus projektus un iesaistīties kohēzi-jas politikas galvenā mērķa — samazināt reģionālās atšķirības — sasniegšanā.

15

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Františeks Lukls (František Lukl)Čehijas Republikas Pilsētu un pašvaldību

savienības priekšsēdētājs

Kohēzijas politikas instrumentu izmantošana ir

saistīta ar lielu administratīvo slogu un sarežģītiem,

nesaskaņotiem noteikumiem, kurus ir grūti ievērot, jo īpaši

mazākām pilsētām un pašvaldībām.

Čehijas Republikas Pilsētu un pašvaldību savienība ir brīvprātīga, apolitiska, nevalstiska organizācija, kas izveidota kā juridisku personu interešu grupa: http://www.smocr.cz/default.aspx?languageCode=EN

16

Iedzīvotāju informētība par ES reģionālo politiku un tās uztvere uzlabojas

Jaunākajā reģionālajai politikai veltītajā Eirobarometra apsekojumā (2017. gada pavasaris) ir apkopoti daudzi interesanti rezultāti, kurus ikviens ES reģionālās politi-kas popularizēšanas jomā strādājošais var uzskatīt par noderīgiem ieteikumiem turpmākam darbam.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir ļoti populārsPirmo reizi iedzīvotājiem tika uzdoti jautājumi par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. 59 % respondentu norādīja, ka ir par to dzirdējuši, kas ir visai iespaidīgs rādītājs (38 % no

tiem nebija pārliecināti, vai šis fonds ir izmantots viņu valstī). Šis iespaidīgais rezultāts varētu būt saistīts ar to, kā katastrofu seku likvidēšana tiek atspoguļota valstu nacionālo TV kanālu ziņās visā Eiropā.

Labāka informētība un pozitīva uztvere Informētība par reģionālās politikas ietvaros īstenotajiem pro-jektiem ES līmenī ir nedaudz palielinājusies salīdzinājumā par iepriekšējā apsekojuma rezultātiem 2015. gadā: 35 % respon-dentu norādīja, ka ir dzirdējuši par ES līdzfinansētiem projek-tiem savā pilsētā vai reģionā. Šis rādītājs ir palielinājies par

SE

DE

AT

MT

CY

FI

BENL

DK

UKIE

EELV

LT

PL

CZSK

ROHU

BG

EL

IT

HRSIFR

ESPT

61 - 100

40 - 60

26 - 39

0 - 25

PLCZLTSI

SKLVHRHUMTEEROELIT

BG

8068666563626260595444434040

EU28IE

CYESPTLUFRDEFI

SEUKNLBEATDK

353533302927272524221818171614

1. attēls un 2. attēls. Eiropa sniedz finansiālu atbalstu reģioniem un pilsētām. Vai esat dzirdējis par

kādu ES līdzfinansētu projektu, kas paredzēts jūsu dzīvesvietas teritorijas uzlabošanai? (% – JĀ)

69 80 76

26 27 32 19 15 26 34 24 22 28 23 21 19 15 21 15 17 21 22 16 17 16 13 16 13 10 9 34 34 34 41 24 28 43 33 67 50 51 29 25 28 26

58 67 73 66 67 69 59 60 52 71 65 63 68 65 64 59 62 67 39 35 59 57 53 50 39 57

80

35 33 30 29 27

141617181822242527

68 66 65 6263 62 60 59 54

PL CZ LT SL SK LV HR HU MT EE RO EL BG IT IE

EU28 CY ES PT FR LU DE FI SE NL UK BE AT DK

64 46 45 45 38 73 45 62 43 33 48 43 17 27 24

44 43 40 4035

61 - 100

40 - 60

26 - 39

0 - 25

2010. g. jūnijs 2013. g. septembris 2015. g. jūnijs 2017. g. marts

2. attēls

17

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

1 procentpunktu (pp.). Valstu starpā pastāv būtiskas atšķirības, sākot ar 80 % Polijā, 68 % Čehijā un 66 % Lietuvā un beidzot ar 14 % Dānijā, 16 % Austrijā un 17 % Beļģijā. Plašāku infor-māciju skatīt 1. attēlā.

Slovēnijā (+13 pp.), Īrijā (+11 pp.) un Apvienotajā Karalistē (+9 pp.) ir vērojams vislielākais informētības pieaugums, savu-kārt Ungārijā (-7 pp.), Čehijā un Luksemburgā (-5 pp. katrā no tām) ir vērojama informētības samazināšanās. Šī tendence ir atspoguļota 2. attēlā.

Iedzīvotāju uzmanības piesaistīšana atmaksājas tikai tad, ja ES investīcijas reģionos tiek uztvertas pozitīvi. Rezultāti ir daudzsološi: 78 % respondentu, kuri norādīja, ka ir informēti par šādiem projektiem, pauda pozitīvu viedokli par to ietekmi (skatīt 3. attēlu). Šis rādītājs ir palielinājies par 3 procent-punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu. Kopumā vismaz divas trešdaļas iedzīvotāju visās dalībvalstīs (izņemot Itāliju) atzina, ka šīs investīcijas ir radījušas pozitīvu ietekmi. Visaugstākie šie rādītāji bija Īrijā (97 %), Polijā (94 %) un Maltā (92 %).

Kuru plašsaziņas līdzekļu izmantošana jānosaka par prioritāti?Apsekojumā ir arī detalizēti analizēts, no kāda veida plašsaziņas līdzekļiem iedzīvotāji uzzina par ES reģionālās politikas projektiem. Vispārīgi raugoties, TV (gan nacionālā, gan reģionālā) joprojām ir galvenais informācijas avots, ko minējuši 60 % respondentu, un tai seko laikraksti (reģionālie un nacionālie), ko minējuši 53 %, un internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi, kurus kopā minējuši 39 % respondentu (bija iespējamas vairākas atbildes). Būtiska nozīme ir arī ziņojumu dēļiem un informatīvām plāksnēm, kuras minējuši 19 % respondentu (skatīt 4. attēlu).

IE PL MT EE LT CY HU LV AT SI LU CZ BG UK EL FI DE SK HR NL ES RO EU28 PT FR SE BE DK IT

2 3 3 6 6 1 2 5 7 4 7 7 4 7 4 8 7 8 5 11 7 4 7 9 6 13 8 12 14

97 94 92 91

89 89 89 88

87 87 86 85 85 84 84 83 82 82 79 79 79 79 78 77 77 75

71

67

43

1 1 1 1

3 5 5

3

0

3 5 6 6

5

8

3

4

6

5 6

9 9

8

5

11

3

9

5

20

0 2 4 2 2 5 4 4 6 6 2 2 5 4 4 6 7 4 11 4 5 8 7

9 6

9

12

16

23

Pozitīva ietekme

Negatīva ietekme

Nav ietekmes (SPONTĀNA ATBILDE)

Nezinu

3. attēls. Vai šis atbalsts, jūsuprāt, ir

atstājis pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz

jūsu pilsētas vai reģiona attīstību,

ņemot vērā visus projektus, par kuriem

esat dzirdējis? (% – JĀ)

0 10 20 30 40

37 3

19 1

19 1

14 1

13 1

12 1

13 2

9 2

2 1

33 =

23 =

20 =

30 3

NACIONĀLĀ TV

VIETĒJIE VAI REĢIONĀLIE LAIKRAKSTI

INTERNETS

VIETĒJĀ VAI REĢIONĀLĀ TV

NACIONĀLIE LAIKRAKSTI

ZIŅOJUMU DĒLIS

PERSONĪGAS ZINĀŠANAS

DARBVIETA

NACIONĀLAIS RADIO

VIETĒJAIS VAI REĢIONĀLAIS RADIO

TIEŠSAISTES SOCIĀLIE TĪKLI

CITS (SPONTĀNA ATBILDE)

NEZINU

2017. g. marts

2015. g. jūnijs

GALVENIE SECINĀJUMI VALSTU FAKTU LAPĀS Lasītāji, kurus interesē galvenie secinājumi par kādu konkrētu valsti, var iepazīties ar reģionālajai politikai veltītajām valstu faktu lapām, kas attiecīgo valstu valodās un angļu valodā pieejamas tiešsaistē (skatīt: http://europa.eu/!fp74dJ). Detalizētas katras valsts analīzes veikšanai ieteicams rūpīgāk iepazīties ar Eirobarometra ziņojumu vai pat datu kopām.

4. attēls. Kur jūs par tiem dzirdējāt?

Un kad? (iespējamas vairākas atbildes)

(% – ES)

18

Kāds ir ESAO vispārējais uzskats par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem?

Eiropas strukturālie un investīciju fondi veido svarīgu, konkrētai vietai pielāgotu ES politikas instrumentu dimensiju. Ņemot vērā šo fondu koncentrēšanos uz ekono-mikas izaugsmes galvenajiem virzītājiem, tostarp uz infrastruktūru, inovāciju un prasmēm, pēdējo gadu laikā tie pakāpe-niski ir iekļauti struktūrpolitikas kopumā. ESI fondu darbībai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz šo izaugsmi veicinošo mērķu sasniegšanu un jāpretojas spiedienam šos līdzekļus novirzīt citām vajadzībām. Taču šī politika ir jāpapildina ar vairākiem sva-rīgiem apsvērumiem. Pirmais no tiem ir nepieciešamība dažādos reģionos izman-tot dažādus fondus, lai nodrošinātu, ka par prioritāti tiek noteiktas katrai vietai vissvarīgākās vajadzības. Otrais apsvē-rums ir nepieciešamība ES reģionālajā politikā nodrošināt papildināmību, lai

garantētu, ka fondi papil-dina, nevis aizstāj valstu izdevumus un ka līdzekļi tiek tērēti lietderīgi. Un tre-šais tikpat svarīgs apsvē-rums ir nepieciešamība nodrošināt labu fondu dar-bības koordināciju visos pārvaldes līmeņos un saskaņošanu ar investīciju lēmumiem visās valsts, reģionālā un vietējā līmeņa jomās, tādējādi uzlabojot investīciju efektivitāti.

Kādai būtu jābūt šo fondu nozīmei ES budžetā un — vispārīgāk raugoties — ekonomikas politikas mērķu sasniegšanā?

Salīdzinot ar ESAO standartiem, ES uz rezultātiem vērsta budžeta veidošanas sistēma ir viena no visprogresīvākajām šādām budžeta veidošanas sistēmām. Saskaņā ar ESAO analīzi, kura patlaban ir

izstrādes noslēguma posmā, ES budžeta veidošanas prakse ietver daudzus efektī-vus un inovatīvus aspektus, kas var kalpot par paraugu valstu valdībām, kad tās apsver iespēju īstenot uz rezultātiem vēr-sta budžeta reformu programmas. Par īpaši vērtīgu ir uzskatāma ES iniciatīva “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, kuras mērķis ir stiprināt saikni starp iztērēto naudu un tās radīto ietekmi. ESAO saredz

ESI fondu maksimāla izmantošanaPanorama sarunājas ar Mari Kiviniemi (Mari Kiviniemi), ESAO ģenerālsekretāra vietnieci. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija skaidro, cik liela nozīme investīciju un to ietekmes palielināšanā vietējā, valstu un reģionālā līmenī visā ES teritorijā ir konkrētai vietai pielāgotām iniciatīvām un Eiropas finansēšanas instrumentu efektīvai koordinēšanai un piemērošanai.

ESI fondi ir arī viens no nedaudziem ES valstu

savstarpējās solidaritātes instrumentiem, kas ir īpaši svarīgs eurozonas valstīm, starp kurām netiek veikti

starpvaldību budžeta pārskaitījumi.

19

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

iespējas turpināt uzlabot ES budžeta vei-došanas praksi, nosakot skaidrus un pre-cīzus ekonomikas politikas un citu politi-kas jomu ex ante un ex post mērķus un rezultātus, tādējādi palīdzot Parlamentam un Padomei pilnvērtīgāk iesaistīties ES budžeta politikas veidošanā.

Saskaņā ar ESAO iekļaujošas izaugsmes programmu no ES budžeta tiek finansēti pasākumi mērķu sasniegšanai gan izaug-smes, gan kohēzijas jomā. Tā kā fondu darbība ir vērsta uz investīcijām, tiem būtu jāpalielina produktivitātes pieaugums Eiro-pas valstu ekonomikā. Šie fondi ir arī viens no nedaudziem ES valstu savstarpējās solidaritātes instrumentiem, kas ir īpaši svarīgs eurozonas valstīm, starp kurām netiek veikti starpvaldību budžeta pārskai-tījumi. Taču pastāv būtiski jautājumi par veikto investīciju veidu, jo Eiropas pievie-notā vērtība nereti nav skaidri nosakāma, jo īpaši tad, ja resursus izmanto īstermiņa palīdzības sniegšanai.

Kādi ir galvenie priekšnosacījumi fondu ietekmes palielināšanai un to efektīvai īstenošanai?

Ir svarīgi, lai ESI fondu investīcijas būtu izaugsmi veicinošas, lai maksimāli palie-linātu to ietekmi uz valsts finanšu struk-tūru un lietderību. Ja tiek izmantotas kolektīvās finansēšanas iespējas, piesais-tot publiskos līdzekļus un privātos iegul-dījumus, tad šie fondi var sekmēt lielākas investīcijas un produktivitāti. Lai maksi-māli palielinātu fondu ietekmi valstu un vietējā līmenī, ir svarīgi nodrošināt labas pārvaldības sistēmas, kas labāk spēj koor-

dinēt investīcijas dažādos pārvaldes līme-ņos un uzlabot to administratīvās spējas. Lai palīdzētu pārvarēt šo savstarpējo atkarību no publiskām investīcijām, ESAO ir izstrādājusi 12 principus attiecībā uz Lietderīgām publiskajām investīcijām visos pārvaldes līmeņos, kurus apstipri-nāja arī ES Reģionu komiteja. Šajās pamatnostādnēs ir norādīts, kā pārvarēt problēmas saistībā ar vertikālo koordinā-ciju, nodrošināt horizontālo koordināciju starp dažādām jurisdikcijām, lai veiktu pienācīga mēroga investīcijas, kā arī ir aprakstītas lietderīgu publisko investīciju veikšanai vajadzīgās vietējā līmeņa spē-jas un priekšnosacījumi.

ESAO ieteikumā ir uzsvērts, ka šīs koordi-nācijas, kura nebūt nenotiek spontāni, nodrošināšanai ir nepieciešami pārvaldības instrumenti. Šādi instrumenti ir, piemēram, dialoga platformas, līdzfinansēšanas shē-mas un finansiāli stimuli koordinācijas veicināšanai. Attiecīgos apstākļos šie nosa-cījumi var sekmēt arī labāku publisko investīciju pārvaldību. Ex ante nosacījumi, kas ieviesti 2014.–2020. gada finanšu periodā, nodrošina tiešu saikni starp ESI fondu līdzfinansētajām investīcijām un ES līmeņa politiku un palīdz aizsākt politikas reformas, lai sekmētu labāku fondu līdzekļu izlietošanu.

Kā jūs vērtējat Eiropas kohēzijas politiku un kohēzijas fondus salīdzinājumā ar ārpussavienības valstīs īstenoto teritoriālo politiku?

Ir ārkārtīgi grūti novērtēt politikas ietekmi uz vienas noteiktas valsts, reģiona vai

vietējā līmeņa ekonomikas darbību. ESI fondu gadījumā daudzas valstis, kurās ar šo fondu līdzekļiem ir atbalstīts konver-ģences process, finanšu krīzes dēļ pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojušas arī fis-kālo konsolidāciju un budžeta ierobežoju-mus, kā rezultātā publisko investīciju apjoms Eiropā ir strauji samazinājies. Taču šie fondi ir bijuši viens no nedau-dziem stabilajiem finansējuma avotiem, kas šajā laikposmā atbalstīja investīcijas, jo īpaši vietējo pašvaldību līmenī.

ESI fondu unikālā iezīme ir ilgāks noteikto saistību izpildes termiņš, kas pārsniedz septiņus gadus, salīdzinājumā ar īsākiem teritoriālās politikas īstenošanas termi-ņiem valstīs ārpus Eiropas. Tāpēc ESI fondi nodrošina ilgtermiņa strukturālās pielāgošanās politikas instrumentu, lai reģionu ekonomikām palīdzētu prognozēt pārmaiņas un tām pielāgoties, lai ikviens iedzīvotājs varētu atrast ilgtspējīgas attīs-tības iespējas. Mūsu pētījumi, kas veikti dažādās ESAO dalībvalstīs, liecina, ka sekmīgas teritoriālās politikas izstrādei ir būtiski divi faktori. Pirmais ir nepiecieša-mība izveidot efektīvu saikni starp pilsē-tām un lauku teritorijām tādās jomās kā infrastruktūras attīstības politika, terito-riālā plānošana, integrācija darba tirgū un pārvaldības pasākumi. Otrais faktors ir starptautiski tirgojamu, t. i., starptautisku konkurenci izjūtošu, preču un pakalpojumu nozares svarīgums atpalikušo reģionu ekonomikas iedzīšanas procesā. Mūsu pētījumi liecina, ka reģioni, kuri savā attīs-tībā cenšas panākt pārējos, parasti vairāk specializējas šādu starptautiski tirgojamu preču un pakalpojumu jomā.

ESI fondu unikālā iezīme ir ilgāks noteikto saistību izpildes termiņš, kas

pārsniedz septiņus gadus, salīdzinājumā ar īsākiem teritoriālās politikas īstenošanas

termiņiem valstīs ārpus Eiropas.

20

Teritoriāli instrumenti reģionālā un vietējā līmeņa prioritāšu īstenošanai

Visas Eiropas ilgtspējīga attīstība uzlabos ne vien tās piemērotību uzņēmējdarbības veikšanai, bet arī tās spēju atrisināt dažādas esošās un turpmākās finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes.

Kohēzijas politikas izšķirošā nozīme ir tiešs Lisabonas līguma rezul-tāts, kas turpinās arī šodien.

Attīstības līmeņa atšķirību novēršana ir izšķirošs faktors Eiropas konkurētspējai pasaules mērogā. To vislabāk parāda ES iestāžu apstiprinātais fakts, ka katrs kohēzijas politikā ieguldītais eiro rada vidēji 2,75 EUR, neraugoties uz pārmē-rīgo birokrātiju un politikas instrumentu sarežģītību.

Daudzu Eiropas reģionu straujāka attīstība ne vien atmodina līdz šim neizmantoto iekšējo potenciālu, bet arī padara šos reģionus pievilcīgākus investoriem, tūristiem un citiem part-neriem no visas pasaules.

Kohēzijas politika sniedz arī izmērāmus rezultātus, kas redzami, piemēram, Polijā, kur attīstās īpašajā “Austrum-polijas programmā” iekļautie reģioni un straujāk uzlabojas lauku teritoriju attīstības rādītāji salīdzinājumā ar pil-sētu rādītājiem.

Viena būtiska kohēzijas politikas priekš-rocība ir pasākumu koncentrēšana prio-ritārajās jomās. Skaidrs, ka jaunajā

plānošanas periodā prioritātes var tikt koriģētas, lai tās pielāgotu ļoti mainīga-jām vajadzībām un izaicinājumiem. Taču būtu jānodrošina arī lielākas elas-tības iespējas detalizētu mērķu noteik-šanā prioritārajās jomās.

No šī skatu punkta raugoties, ir svarīgi ļaut reģionālajām un vietējām iestādēm sīki definēt mērķus, kas sasniedzami apstiprinātajās pasākumu jomās. Reģio-nālajām un vietējām (attiecībā uz pilsētu funkcionālajām zonām) darbības prog-rammām būtu jābūt instrumentiem, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku. Reģio-nālo iestāžu vai vietējo iestāžu apvienī-bām būtu jānodrošina, lai šīs program-mas, kas izstrādātas un īstenotas atbilstoši pasākumu teritoriālās orientā-cijas principam, pienācīgi darbotos.

Teritoriālie instrumenti būtu jāizmanto to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras

pilsētu funkcionālās zonas, optimizējot vietējo resursu izmantošanu un uzlabojot dzīves un uzņēmējdarbības apstākļus. Ir nepieciešami arī instrumenti lauku teri-toriju plašākai iekļaušanai attīstības pro-cesos. Šajās teritorijās vērojamo īpašo problēmu dēļ darbības programmās ir jāizveido teritoriālie instrumenti, kuros pienācīgi tiek ņemti vērā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai rīcībā esošie resursi.

Radikāli ir jāmaina veids, kā ES iedzīvotāji tiek informēti par kohēzijas politikas rezultātiem. Lai gan tās ietekme ir neno-liedzama, iedzīvotāji par to gandrīz neko nezina, jo nav informēti par to, cik nozī-mīgi ir šīs politikas sasniegumi sociālajā, ekonomikas, vides, kultūras un cilvēces jomā. Un tieši kohēzijas politika ir tā, kas vislielākajā mērā var palīdzēt pārvarēt ES valdošo identitātes krīzi, — jo vairāk tāpēc, ka tās sniegtos rezultātus var bau-dīt gan līdzekļu saņēmēji, gan arī attīs-tītie reģioni, piemēram, papildu pasūtī-jumu, eksporta pieauguma, kapitāla izdevumu un jaunu darbvietu veidā.

Polijas pilsētu asociācija pilsētām palīdz attīstīties sociālā un ekonomiskā ziņā, kā arī izplatīt modernas un inovatīvas kopienu pārvaldības paraugprakses pie-mērus. Tā sadarbojas ar publiskām un privātām organizācijām nolūkā radīt vislabākos iespējamos apstākļus, lai pilsētas varētu sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus: http://www.zmp.poznan.pl/en

Andžejs Poravskis (Andrzej Porawski)

Polijas pilsētu asociācijas izpilddirektors

Radikāli ir jāmaina veids, kā ES iedzīvotāji tiek informēti

par kohēzijas politikas rezultātiem. Lai gan tās ietekme ir nenoliedzama, iedzīvotāji par

to gandrīz neko nezina.

21

Elastība, vienkāršošana, konkurētspēja un inovācija kohēzijas politikai laikposmam pēc 2020. gada

Eiropas Savienība šobrīd ir saskārusies ar nepieredzēti liela mēroga neparedzētām problēmām. Ir ļoti svarīgi vairāk uzmanības veltīt publiskajām un privātajām investīcijām, lai uzlabotu ES konkurētspēju, panāktu lielāku saskaņotību starp dažādām stratēģijām un to sasaistīšanu ar valstu līmeņa nozaru un reģionālajām stratēģijām.

Kohēzijas politika joprojām ir gal-venā investīciju politika, kas var sniegt būtisku ieguldījumu Eiro-

pas ilgtspējīgā attīstībā, lai panāktu eko-nomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā. Šobrīd šie mērķi ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš, ņemot vērā dažādās krī-zes, kas apdraud Eiropas projekta būtību.

Reģionālās attīstības komitejai ir bijusi laba sadarbība ar Eiropas Komisiju, Padomi, Reģionu komiteju un reģionu sadarbības organizācijām. Tā savā dar-bībā ir centusies sniegt atbalstu kohēzi-jas politikai un nodrošināt tās īstenoša-nas kontroli, kā arī izvērtēt tās vispārējo ietekmi un izklāstīt tās turpmākās attīs-tības scenārijus.

Nākotnes modernizētās kohēzijas politi-kas pamatā būtu jābūt uz darbības rezul-tātiem balstītai budžeta izstrādei, ex ante nosacījumiem un tematiskajai koncentrā-cijai, vienlaikus nodrošinot arī zināmu elastīgumu, lai varētu reaģēt uz īpašām vajadzībām, kas var rasties visai pēkšņi. Ir jāsaglabā saikne ar Eiropas pusgadu un

ES ekonomikas pārvaldības procesu, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus inves-tīcijām no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem).

Eiropas teritoriālā sadarbība (Interreg) ir pierādījusi savu efektivitāti un pievienoto vērtību ceļā uz ES mērķu sasniegšanu, palīdzot stiprināt teritoriālo kohēziju, un tāpēc tai ir jābūt svarīgam instrumentam arī pēc 2020. gada.

Valdošā tendence dažu nākamo gadu desmitu laikā būs urbanizācija, kas nozīmē, ka būtiski svarīga būs to ES poli-tikas jomu labāka saskaņošana, kuras ietekmē pilsētas.

Ir jāpanāk labāka koordinācija starp ES prioritātēm, valstu vajadzībām un reģio-

nālajām un vietējām vajadzībām. Šajā kontekstā ES strukturālo reformu atbal-sta programmas darbības pagarināšana sekmēs lietderīgāku un efektīvāku Savie-nības fondu līdzekļu izmantošanu. Ir jānodrošina lielāka papildināmība ESI fondu, ESIF un citu finanšu instrumentu līdzekļu izmantošanā, lai palīdzētu val-stīm un reģioniem atraisīt to izaugsmes potenciālu un uzlabot produktivitāti un konkurētspēju.

Es vēlētos uzsvērt arī to, cik svarīga ir ESIF darbības pagarināšana un 2014.–2020. gada Finanšu regulas un tās atvasināto tiesību aktu pārskatīšanas pabeigšana, kas pavērs ceļu elastībai, vienkāršošanai, sviras efektam un lielā-kam investīciju apjomam.

Ir ārkārtīgi svarīgi izveidot sadarbības mehānismus un plašas institucionālas sadarbības platformas, lai nodrošinātu ESI fondu līdzekļu izmantošanas procesā gūto panākumu un paraugprakses redza-mību un informētību par tiem.

Iskra Mihailova (Iskra Mihaylova) EP reģionālās attīstības komitejas

priekšsēdētāja

ES strukturālo reformu atbalsta programma sekmēs lietderīgāku un efektīvāku Savienības fondu līdzekļu

izmantošanu.

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

22

Dubults skatījums uz kohēzijas politiku pēc 2020. gada

Pārrobežu dvīņu pilsētu Valgas un Valkas mēri stāsta par savu skatījumu uz ES reģionālo un pilsētpolitiku pēc 2020. gada, kā arī par saviem sapņiem.

Valgas pilsēta Igaunijā un Valkas pilsēta Latvijā ir viens no spilgtā-kajiem piemēriem tam, kā divas

kaimiņvalstis praksē īsteno ES pamat-vērtības. Galvenā uzmanība tiek pievēr-sta cilvēku un darba ņēmēju pārvietoša-nās brīvībai un kapitāla un pakalpojumu brīvai apritei, kas sekmē attīstību gan Latvijā, gan Igaunijā, un tāpēc kopīgi pro-jekti ir ārkārtīgi nepieciešami gan tagad-nei, gan nākotnei.

Šī sadarbība tiks stiprināta arī ES pro-jektā “Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība”, kas ir vēl viens uzska-tāms piemērs tam, kā ES rūpējas par reģionu attīstību. Šajā sakarā arī jāpie-min, ka projekta vīzijas realitātē pār-vērtīs arhitekti no Spānijas, Igaunijas, Latvijas un Itālijas.

Mēs ceram, ka ar lielāku Latvijas un Igaunijas valdību un ES iestāžu atbal-stu, mēs varēsim veikt pasākumus, lai reāli darbotos kā viena pilsēta, kurā pieejama kopīga, augsti kvalificētu pro-fesionāļu nodrošināta medicīniskā palī-dzība, uzlabota izglītības sistēma un kopīgs darba tirgus un uzņēmējdarbī-bas attīstības iespējas.

Tiesību aktu atšķirības, tostarp nodokļu atšķirības, nedrīkstētu traucēt šai attīs-tībai. Dvīņu pilsētām ir vajadzīgi īpaši tiesību akti un nolīgumi starp valstīm, kā arī Eiropas līmenī.

Valga un Valka ir gatavas kalpot par paraugu līdzīgiem reģioniem un pilsētām, jo mums ir pieredze, labā griba un

kopīgas attīstības plāni. Šobrīd, kad tiek apspriesta ES nākotne, mūsu veiksmes stāsts var kalpot par lielisku piemēru, ko izmantot eiroskeptiķu pārliecināšanai par to , ka ES i r v ienīgā iespēja būt konkurētspējīgiem pasaules līmenī.

Valga un Valka ir gatavas kalpot par paraugu līdzīgiem

reģioniem un pilsētām, jo mums ir pieredze, labā griba un

kopīgas attīstības plāni.

Vents Armands Krauklis Valkas mērs (LV)

Kalevs Herks (Kalev Härk) Valgas mērs (EE)

23

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Kohēzija kā iekļaušanas rezultāts — mūsu nākotnes izaicinājums

Mēs bieži dzirdam, ka Eiropas Savienība ir attālinājusies no iedzīvotājiem un rūpējas tikai par būtisko ekonomikas politiku. Es vēlos aicināt šos kritiķus apmeklēt Santa Coloma de Gramenet pilsētu un uzzināt, kā struktūrpolitika tiešā un taustāmā veidā ir izmainījusi daudzu cilvēku dzīvi.

Katalonijas pilsētā Santa Coloma de Gramenet iedzīvotāji var bau-dīt lielisko, atjaunoto dabas teri-

toriju Besòs Waterways Park, apmeklēt iepretim pašvaldības uzņēmumu cen-tram esošo publisko bibliotēku, nodarbo-ties ar peldēšanu sporta centrā vai arī iepirkties Fondo tirgū, kamēr viņu bērni atrodas tajā pašā ēkā izvietotajā valsts pirmsskolas izglītības iestādē. Lielu daļu šī maršruta var iet arī pa ielām, kurās tāpat kā iepriekš minētajās teritorijās un infrastruktūras objektos ir ieguldīts kohē-zijas politikas finansējums.

Tādā metropolē kā mūsu pilsēta, kurai ir maz finanšu resursu, mēs saprotam, ka jau pašā sākumā ir jānodrošina finansējums, lai varētu īstenot iecerētos projektus. Mēs to paveicām, īpašu pil-sētattīstības pasākumu veikšanai saskaņā ar Katalonijas darbības prog-rammu izmantojot pirmo Kopienas ini-ciatīvu URBAN, kas ir daļa no strukturālo fondu darbībām. Un mēs to turpināsim arī 2014.–2020. gada periodā, izman-

tojot integrētas un ilgtspējīgas pilsētat-tīstības stratēģijas.

Šī ir daļa no patlaban īstenotajiem pasā-kumiem, kas tiek veikti, lai padarītu pilsētu līdzsvarotāku un pašpietiekamāku, esoša-jam vietējam mantojumam pievienojot integrētu pieeju ilgtspējai, sabiedrības līdz-dalībai un jauna veida vietējai pārvaldei.

Lai gan kohēzijas politikas sniegtā piere-dze ir bijusi ļoti pozitīva, Eiropas pilsētas sagaida milzīgi izaicinājumi, no kuriem vissatraucošākais ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita pieau-gums. Ekonomikas krīze mūsu sabiedrībā ir radījusi lielāku nevienlīdzību un ir uzskatāma par vienu no visos pārvaldes līmeņos vērojamās politiskās vienaldzības cēloņiem. Šeit veidojas paradokss, jo, neraugoties uz visiem šiem skaidroju-miem par to, cik būtiska ir ES dalība iedzī-votāju dzīves uzlabošanā, sabiedrība joprojām turpina vainot iestādes un novelt uz tām atbildību, ja dažādi pārvaldes līmeņi attālinās no iedzīvotājiem.

Tādēļ visās jaunās kohēzijas politikas laikposmam pēc 2020. gada reģionālās politikas programmās par prioritāti no jauna ir jāizvirza sociālā iekļaušana. Tajā būtu jāierosina prasība pilsētattīs-tības stratēģijās iekļaut plānu sociālās atstumtības apkarošanai, kas ietver skaitļos izteiktus mērķus, un piešķirt lielāku finansējumu šai prioritātei. Mūsu pilsētu un mazpilsētu stratēģijām turp-māk jābūt vērstām uz ilgtspējīgu, integ-rētu un iekļaujošu pilsētattīstību. Nevienu sabiedrības locekli nedrīkst aizmirst. Kohēziju mēs varam panākt tikai iekļaušanas rezultātā un attīstīties varam tikai tad, ja esam vienoti.

Es vēlos aicināt šos kritiķus apmeklēt Santa Coloma de

Gramenet pilsētu un uzzināt, kā struktūrpolitika tiešā un

taustāmā veidā ir izmainījusi daudzu cilvēku dzīvi.

Ksavjers Valderama (Xavier Valderrama)

Eiropas pilsētattīstības projektu koordinators, Santa Coloma de

Gramenet pilsētas dome

24

Īsi pirms tam, kad Komisija publicēja Pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu, tā organizēja augsta līmeņa semināru “Globalizācija: kāpēc reģioni ir svarīgi”, lai apspriestu izaugsmes, darbvietu un nevienlīdzības ģeogrāfiskos aspektus, jo globalizācija, tehnoloģiskās pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība dažādus ES reģionus skar dažādi. Profesors Maikls Storpers (Michael Storper) apmeklēja šo semināru.

Savu uzstāšanos jūs sākāt, citējot šādu izdevumā The Economist publicētu frāzi: “Ignorēt reģionu starpā vērojamo nevienlīdzību ir pārāk bīstami no politiskā viedokļa”. Jūs arī uzsvērāt, ka šī nevienlīdzība vēl vairāk akcentē mūsu dilemmu — vai ieguldīt attīstītos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos? Kas tad īsti ir svarīgāka — efektivitāte vai vienlīdzība?

Gatavojoties šai augsta līmeņa sanāks-mei, es sadarbībā ar kolēģiem Simonu Jammarino (Simona Iammarino) un Andresu Rodrigezu-Pozē (Andres Rodriguez-Pose) sagatavoju pētījumu ar nosaukumu “Reģionālā attīstība kā Eiropas ekonomikas nākotnes centrālais elements” (‘Regional Development at the

Centre of Europe’s Economic Future’). Mēs uzskatām, ka starp efektivitāti un vienlīdzību vairs nepastāv nekāds vien-kāršs līdzsvars: tā ir novecojusi ideja, ja ar jēdzienu “efektivitāte” saprotam to, ka viss tiek koncentrēts reģionos ar vislie-lākajiem ienākumiem, sagaidot, ka iegu-vumi tiks sadalīti arī visiem pārējiem reģioniem.

Šie sadales mehānismi ir kļuvuši vājāki: prasmes tiek koncentrētas vien dažās vie-tās, tas pats notiek ar inovācijām; migrācija ir samazinājusies un kļuvusi selektīvāka, kvalificētajiem cilvēkiem un mazkvalificē-tajiem cilvēkiem pārvietojoties dažādos maršrutos. Tas nozīmē, ka ilgākā termiņā cilvēki, kuru potenciāls daudzos reģionos netiek izmantots, nevar attīstīt savus

INTERVIJA AR MAIKLU STORPERU (MICHAEL STORPER), LONDONAS EKONOMIKAS AUGSTSKOLAS EKONOMISKĀS ĢEOGRĀFIJAS PROFESORU

Globalizētā pasaulē reģioni ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš

25

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

talantus, migrēt kļūst aizvien grūtāk un uzņēmēji nespēj iekļūt tirgū.

Tādēļ efektīvāka būs tāda politika, kas paredz ilgtermiņa ieguldīšanu cilvēku un uzņēmumu spējās visos reģionos, nevis tāda, kurā tiek pieņemts, ka resursu ģeo-grāfiska koncentrēšana sniegs labumu visiem cilvēkiem un visiem reģioniem. Taču tas nenozīmē, ka jāizvēlas tikai viena iespēja no abām — globālās konkurences apstākļos mums ir jāturpina atbalstīt Eiro-pas pasaules līmeņa metropoļu reģionus un apvienības. Šīs politikas pamatā ir jauna jēdziena “vienlīdzība” definīcija: vecā definīcija, kas paredz resursu pārda-līšanu no veiksmīgākajiem reģioniem uz visiem pārējiem reģioniem, tiek noraidīta un aizstāta ar jaunu definīciju, kurā vien-līdzību paredzēts panākt, sekmējot attīs-tību visos reģionos.

Jūs pieminējāt talantus. Jūs noteikti jau zināt, ka reģionālajā politikā ir ieviests jauns jēdziens — lietpratīgā specializācija. Būtībā tas nozīmē, ka reģioni tiek mudināti apzināt savas stiprās puses un konkurences priekšrocības un investēt šajās jomās. Arī jūs savā prezentācijā minējāt politiku, kas balstīta uz diferenciāciju. Vai saskatāt kādas līdzības abu starpā?

Jā, mēs ierosinām padziļināt lietpratīgās specializācijas jēdzienu un nodrošināt papildu instrumentus, lai palielinātu tās

efektivitāti. Reāli skatoties, jāatzīst, ka ne visi reģioni var specializēties vienā un tajā pašā jomā, tāpēc nav nekādas jēgas ierosināt, ka ikvienam reģionam ir jācen-šas kļūt par “mazo Silīcija ieleju”.

Tā vietā, lai attiecībā uz inovāciju un spe-cializāciju izmantotu vispārēju pieeju, mēs ieviešam jēdzienu “attīstības gru-pas”, kurās apvienojas reģioni, kuru ienā-kumi uz vienu iedzīvotāju ir atšķirīgi. Problēmas, ar kurām saskaras reģioni ar zemiem ienākumiem, vidējiem ienāku-miem un lieliem ienākumiem, kā arī to īstermiņa mērķi, ir ļoti dažādi. Tāpēc reģioniem ir “lietpratīgā veidā” jāsaprot, kurā attīstības grupā tie iederas un kādas vidējā termiņā ir to reālās lietpra-tīgās specializācijas jomas. Tas nodro-šina papildu precizitāti lietpratīgās spe-cializācijas koncepcijas piemērošanā.

Visbeidzot, es vēlētos pārfrāzēt jūsu prezentācijas nosaukumu: Globalizācija: vai reģioniem tajā ir kāda nozīme?

Patiesībā globalizācija reģionu nozīmi ir tikai palielinājusi, jo ir izrādījies, ka, lai arī globalizācija vairo bagātību visā pasaulē (un tāpēc 500 miljoni ķīniešu ir iekļuvuši pasaules vidusslānī), katrā val-stī atsevišķi tā bagātību un ienākumus koncentrē metropolēs, kas ir vērojams visā pasaulē, ikvienā valstī. Tādēļ globa-lizētajā pasaulē reģioni ir svarīgāki kā

jebkad iepriekš. Ņemot vērā iepriekš minēto, jānorāda, ka mēs vēlamies gūt labumu no resursu koncentrēšanas un specializācijas, taču mēs arī vēlamies šos ieguvumus izplatīt pēc iespējas vai-rāk reģionos, pārvarot šķēršļus, kas traucē inovācijai, uzņēmējdarbībai, pras-mju veidošanai un mobilitātei. Pašreizē-jās tirgus tendences šos šķēršļus zināmā mērā palielina, un sadales mehānismi ir pārāk vāji, lai efektīvi izplatītu bagātību un iespējas.

Šajā nolūkā mēs ierosinām izmantot tā dēvētās “katrai vietai pielāgotās sadalī-tas attīstības stratēģijas“ (PSDDP), kas ir attīstības stratēģijas, kuras pielāgotas konkrētajām, taču atšķirīgajām Eiropas reģionu grupu ar zemiem, vidējiem un lieliem ienākumiem vajadzībām. Katra no šīm grupām izmanto atšķirīgus stratē-ģiskos pamatprincipus un līdz ar to arī dažāda veida politiku un pasākumus, kas pielāgoti katram teritorijas veidam.

Mēs vēlamies gūt labumu no resursu koncentrēšanas un

specializācijas, taču mēs arī vēlamies šos ieguvumus izplatīt pēc iespējas

vairāk reģionos, pārvarot šķēršļus, kas traucē inovācijai, uzņēmējdarbībai,

prasmju veidošanai un mobilitātei.

26

1) Padomes 2016. gada 10. jūnija secinājumi par pētniecībai un inovācijai labvēlīgu, gudru un vienkāršu kohēzijas politiku; Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūcija par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (2015/2278(INI)); Reģionu komitejas 2017. gada 22. marta atzinums “Pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3): reģionālā ietekme un reģionu sadarbība”.

2) “Uzņēmējdarbības prasmju atklāšanas process” sadarbībā ar vietējiem inovācijas jomas dalībniekiem nolūkā vienoties par reģiona stiprajām pusēm un prioritātēm.

Lietpratīgās specializācijas starptautiskā dimensija

Lietpratīgā specializācija ir jauna, augšupēja, attie-cīgajai teritorijai pielāgota pieeja inovācijai un ekonomikas pārveidei Eiropā. Tā ir arī inovācijas ceļā panāktas reģionālās attīstības svarīga sastāv-daļa, visiem reģioniem Eiropā sniedzot iespēju izmantot uz zināšanām balstītas izaugsmes snieg-tos ieguvumus.

Lietpratīgā specializācija paver jaunas iespējas reģionu sadar-bībai kopīgu prioritāšu jomās, ļaujot papildināt partneru stiprās puses un pārveidojot Eiropas izaugsmes un integrācijas modeli. Gan Eiropadome, gan Eiropas Parlaments un Eiropas Reģionu komiteja ir uzsvērusi nepieciešamību turpināt šīs pieejas izmantošanu1.

Spēju veidošana

Kohēzijas politikas uzdevums ir dot visiem reģioniem iespēju kļūt konkurētspējīgiem un izmantot iekšējā un globālā tirgus sniegtās iespējas. Taču šāda spēju veidošana nevar notikt

izolētā veidā vai ņemot vērā vienīgi vietējā mēroga apsvē-rumus. Tai ir vajadzīgi starptautiski kritēriji un sadarbība, lai attīstītu stratēģiskas spējas, izdarītu pareizo izvēli, ņemtu vērā draudzīgu kritiku un veidotu partnerības. Šādi reģionu sadarbības tīkli ļauj vienam no otra mācīties, lai izprastu inovācijas labas pārvaldības principus, un gūt labumu no zināšanu pārneses.

Atvērtas inovācijas stratēģijas

Lietpratīgās specializācijas stratēģiju izstrāde sākotnēji bieži vien bija vērsta uz pārvaldību2, lai konstatētu, kuras ir kon-krēta reģiona perspektīvākās investīciju jomas, kas var palī-dzēt uzlabot tā konkurences priekšrocības, pavisam maz uzmanības veltot citiem reģioniem un to konkurences priekš-rocībām. Daudzi reģioni ir sapratuši, ka starptautiski salīdzi-nājumi un sadarbība var palīdzēt izvairīties no dublēšanās riska un nebūtisku investīciju veikšanas, kā arī uzlabot to lietpratīgās specializācijas prioritāšu konkurētspēju. Reģionu sadarbības rezultātā reģioni visi kopā var uzlabot savu starp-tautisko konkurētspēju globālajās vērtību ķēdēs.

Korina Krecu (Corina Crețu), Eiropas reģionālās politikas komisāre, konference “Viedie reģioni”, Helsinki

27

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Lietpratīgā specializācija kā koordinācijas mehānisms

Lietpratīgās specializācijas iekļaušana atvērtās inovācijas stratēģijās, kuru mērķis ir diferenciācija un pasākumu saska-ņošana ar citiem reģioniem, var būt noderīgs mehānisms, ar kura palīdzību uzlabot inovācijā veikto investīciju kvalitāti. Šajās stratēģijās tiek izmantotas papildināmības iespējas, kas pastāv starp specializācijām jaunajās Eiropas vērtību ķēdēs. Piemēram, plaukstošajā bioekonomikas jomā dažādi reģioni specializējas biomasas ražošanā no dažādiem avo-tiem, bioplastmasas apstrādē vai tās izmantošanā dažādos patēriņa produktos.

Reģionu un reģionālo apvienību konkurētspēja izaugsmes un jaunu darbvietu nodrošināšanas jomā šādos jaunos tirgos un nozarēs ir atkarīga no spējas koordinēt visu pušu resursu izman-tošanu, lai rastu integrētus risinājumus, savukārt lietpratīgā specializācija ļauj atrast sadarbības partnerus visā Eiropā.

Dažādība kā konkurences priekšrocība

Dažādība ir Eiropas konkurences priekšrocība, ko tā izmanto kopīgā darbā, lai rastu jaunus risinājumus kopīgām problē-mām, nodrošinātu darbvietas, tīru enerģiju, mobilitātes iespē-jas vai veselības aprūpi iedzīvotājiem un pārvērstu šīs prob-lēmas par ekonomiskās attīstības iespējām, nodrošinot inovatīvus risinājumus.

Problēmu risinājumu izstrāde un pārbaudīšana nereti nav atse-višķu reģionu vai valstu spēkos. Lietpratīgā specializācija ir Eiropas atbilde uz sabiedrībai aktuālajām problēmām, kurā lietderīgi tiek izmantotas visu ES reģionu, kuri nākotnē varētu kļūt par “dzīvām” laboratorijām, unikālās spējas.

Tematiska lietpratīgā specializācija sekmē reģionu sadarbību

Lietpratīgajai specializācijai ir nepieciešama arī “lietpratīga sadarbība”. Lietpratīgās specializācijas tematiskās platfor-mas3 atbalsta reģionu partnerības, lai partnerreģionu ino-vācijas jomas dalībniekiem palīdzētu savā starpā saskaņot

investīcijas jaunajās Eiropas vērtību ķēdēs4. Eiropas Komi-sija atbalsta šādu partnerību veidošanu nolūkā izstrādāt kopīgus ceļvežus kopīgu investīciju veikšanai konkrētās prioritārajās jomās, piemēram, efektīvā un ilgtspējīgā ražo-šanā, lauksaimniecības pārtikas produktu vērtības ķēdes izsekojamībā un lielajos datos vai arī apkures un dzesēša-nas nozarē. Šajā procesā ir iesaistījušies jau vairāk nekā 85 reģioni, kas pilnveido savas spējas veidot apvienības, īstenot izmēģinājumu un demonstrējumu projektus un pie-saistīt tādus ieguldījumus uzņēmējdarbībā, kas sniedz labumu gan reģioniem, gan visai Eiropai.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAKonference “Viedie reģioni”: Jūnija sākumā Helsinkos notika otrā konference par lietpratīgo specializāciju Eiropas reģionos, kurā tika izvērtēts jau sasniegtais un bruģēts ceļš turpmākai attīstībai. http://europa.eu/!mf36Hu

3) Skatīt S3 Platformu: http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/s3-thematic-platforms.

4) Lietpratīgās specializācijas tematiskās platformas enerģētikas, rūpniecības modernizācijas un lauksaimniecības pārtikas nozarēs darbojas jau kopš 2016. gada jūnija, apvienojot reģionus un vietējos inovācijas jomas dalībniekus partnerībās nolūkā saskaņot to investīcijas prioritārajās jomās. 2017. gada maija beigās oficiāli bija izveidotas 18 šādas partnerības, kurās ir iesaistījušies aptuveni 85 reģioni.

Jirki Katainens (Jyrki Katainen), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš vada projekta “Darbvietas, izaugsme, investīcijas un konkurētspēja” komandu, konference “Viedie reģioni”, Helsinki

28

RIS3 – pastāvēšanas iemesls, pirmie rezultāti un nākotnes perspektīvas

Lietpratīgās specializācijas pieejas mērķis ir mudināt reģionus noteikt stratēģiski svarīgās jomas, kurās attīstīt pētniecību un izstrādi un inovāciju. Tādējādi reģioni vienlaikus var atrisināt divas problēmas — inovācijas spēju diferenciācijas un specializācijas jautājumus, kuru risināšana standarta inovācijas politikā parasti ir visai vāja.

RIS3 nodrošina instrumentus un pro-cesus reģionu neviendabīguma apzināšanai un palīdz reģioniem

noteikt un izmantot savas atšķirības un nākotnē tās pārvērst par konkurences priekšrocībām.

Tas ir lietpratīgās specializācijas pastā-vēšanas iemesls: koncentrēt uzmanību un resursus noteiktā skaitā stratēģiski svarīgu jomu, lai aizsāktu pasākumu konkretizēšanas un specializācijas pro-cesu inovācijas jomā.

Lietpratīgās specializācijas stratēģiju izstrādāšana nebūt nenozīmē, ka “viss pārējais” ir jāpamet novārtā. Vispārīga un horizontāla politika joprojām ir būtiski svarīga, un lietpratīgā specializācija vien-kārši kļūst par papildu iespēju, kuru reģio-niem ir ļoti ieteicams izmantot, ja tie spēj

gudrā veidā noteikt stratēģiski svarīgās jomas un tās attīstīt.

Lai gan pagaidām ir pāragri vērtēt RIS3 ietekmi uz inovāciju, produktivitāti un izaugsmi, dažus rezultātus jau var vis-maz novērot, ja ne izmērīt.

Viens būtisks rezultāts ir tas, ka pats stra-tēģijas izstrādes process ir nodrošinājis pozitīvu ietekmi, kas izriet no reģionu apņemšanās atklāt uzņēmējdarbības pras-mes. Piemēram, šobrīd reģioni labāk nekā jebkad iepriekš pārzina tajos pieejamās uzņēmējdarbības prasmes, jo stratēģijas izstrādes laikā bija jāveic pašnovērtējums un jāatklāj potenciāls un spējas.

Lielāku pūļu veltīšana pētniecības un izstrādes un inovācijas prioritāro jomu atklāšanai un rūpīgai atlasīšanai reģionos ir gan lietderīga, gan produktīva. Zināšanas un pieredze, kas gūta, atklājot un atlasot pareizos pētniecības un izstrādes un ino-vācijas virzienus, var būt noderīga nāka-majos darba posmos — produktu/procesu/tirgus izveidē, ražošanā un izplatīšanā.

Politikas veidotāju vidū palēnām veidojas jauns politiskās domāšanas veids, kurā tiek ņemti vērā decentralizācijas, pub-liskā un privātā sektora mijiedarbības, prasmju pašatklāsmes un prioritāšu noteikšanas aspekti.

Vēl viens svarīgs ieguvums ir tas, ka šī pie-eja nodrošina jaunu pamatu zināšanu un pieredzes apmaiņai starp reģioniem, jo lietpratīgā specializācija palīdz parādīt, ka katram reģionam ir dažas kopīgas priori-tātes ar vairākiem citiem reģioniem — tas savukārt kalpo par pamatu tīklu un part-nerību veidošanai.

Šīs pieejas ietekme Eiropā un citur neap-šaubāmi ir bijusi milzīga. Ņemot vērā šo ietekmi un publiskā un privātā sektora ievērojamo mobilizēšanos darbam reģio-nālā līmenī, būtu pilnīgi absurdi pārtraukt RIS3 pieejas izmantošanu. Politikas vei-došanas jomā ir gūtas būtiskas mācības, un reģioni tagad daudz labāk zina, kā izstrādāt un īstenot lietpratīgās speciali-zācijas (S3) pieeju, nekā tas bija pirms pieciem gadiem, kad šis jēdziens tika ieviests. Reģioni ir daudz iemācījušies un turpina to darīt. Tāpēc varam būt droši, ka reģionālās aģentūras un ieinteresētās personas spēs daudz efektīvāk un rezul-tatīvāk īstenot RIS3, ja tas būs jādara arī nākamajā plānošanas periodā.

Profesors Dominiks Forē (Dominique Foray)

Ekonomikas un inovācijas pārvaldības nodaļas vadītājs, École Polytechnique Fédérale

de Lausanne (CH)

Lietpratīgās specializācijas pastāvēšanas iemesls: koncentrēt uzmanību un resursus noteiktā skaitā stratēģiski svarīgu jomu,

lai aizsāktu pasākumu konkretizēšanas un specializācijas

procesu inovācijas jomā.

29

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Investīciju politika vienotākai Eiropai

ES kohēzijas politika atbalsta simtiem tūkstošus projektu visos Eiropas reģionos. Tas ir lielākais investīciju avots Eiropas Savienībā, kas sekmē nozīmīgu reālās ekonomikas projektu īstenošanu un veicina strukturālas pārmaiņas ES dalībvalstīs.

Kohēzijas politika ir daļa no Līgumu noteikumiem un atspoguļo ES soli-daritāti. Taču vēl svarīgāks ir fakts,

ka šai politikai ir ļoti liela nozīme vienotā-kas Eiropas veidošanā it visās tās formās: ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā.

Ir pienācis laiks atteikties no domāšanas, kuras vadmotīvs ir resursu pārdale un strauja līdzekļu tērēšana, un apdomāt šo politiku, raugoties no investīciju, konkurēt-spējas un strukturālu uzlabojumu skatu punkta. Tas būs nepieciešams, lai palieli-nātu kohēzijas politikas panākumus, vien-laikus panākot lielāku konverģenci dalīb-valstu starpā, kas ir priekšnoteikums ES un jo īpaši eurozonas pienācīgai darbībai.

Kohēzijas politikai ir jābūt Eiropas inves-tīciju stratēģijas neatņemamai sastāvda-ļai, kurā paredzēta spēcīga teritoriālā pieeja, kuras mērķis būtu nodrošināt kat-ram reģionam nepieciešamos konkurēt-spējas stiprināšanas instrumentus. Šī procesa rezultātā ir jānotiek strukturālām pārmaiņām, kas katrā reģionā nodroši-nātu stabilu pamatu turpmākam darbam, balstoties uz reģiona stiprajām pusēm.

Ir svarīgi atzīt, ka kohēzijas politikas sasniegumi ir kas vairāk nekā tikai finan-sējums, kas pieejams no Eiropas struktu-rālajiem un investīciju fondiem (ESI fon-diem), un ka tā nodrošina arī pozitīvus

“blakus efektus”. Tie ir redzami spēju vei-došanas, ilgtermiņa prioritāšu noteikšanas, reģionālo specializācijas stratēģiju izstrā-des, partnerību veidošanas un citās jomās.

Taču šo ieguvumu apjoms ir jāpalielina. Lai to panāktu, ir nepieciešama kohēzijas politikas darbības veida modernizācija un vienkāršošana, izveidojot sistēmu darbam vidējā un ilgā termiņā un nodrošinot pie-tiekamas elastības iespējas, lai no jauna pielāgotos jaunām norisēm, atbalstot projektus ar skaidru ES pievienoto vērtību un garantējot pienācīgus stimulus rezul-tātu sasniegšanai.

Mums jo īpaši ir jāturpina virzība uz tādas politikas izveidi, kura būtu vairāk “vērsta uz rezultātiem” un mazāk uz for-mālas atbilstības nodrošināšanu. Ar vien-kāršotas, integrētas un samērīgas kon-troles sistēmas starpniecību mums strukturālie fondi ir jāpadara pieejamāki un vieglāk saprotami. Mums ir jāturpina veidot reģionu administratīvās un teh-niskās spējas, kā arī partnerības it visos programmu posmos un visos adminis-tratīvajos līmeņos.

Visbeidzot, kohēzijas politikā ir pienācīgi jāņem vērā tas, ka ES un tās dalībvalstis darbojas un konkurē globālā mērogā. Pie-mēram, ESI fondiem arī turpmāk ir jābūt pieejamiem visu lielumu uzņēmumiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un lielie uzņēmumi nodrošina ievērojami plašāku pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku, tostarp uz MVU izaugsmi. Tādēļ ES ir jāizvairās no investīciju noplūdes Eiropā un jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai nodrošinātu, ka ES ir pievilcīgs investīciju galamērķis, turpinot veidot spēcīgu un vienotu Eiropu.

BusinessEurope ir vadošā izaugsmi un konkurētspēju atbalstošā struktūra Eiropas līmenī, kas iestājas par uzņēmumiem visā kontinentā un rīko informatīvas kampaņas par jautājumiem, kad visvairāk ietekmē to darbību:https://www.businesseurope.eu/

Emma Marčegalja (Emma Marcegaglia)

BusinessEurope priekšsēdētāja

Kohēzijas politikas darbības veids ir jāmodernizē un

jāvienkāršo, izveidojot sistēmu darbam vidējā un ilgā termiņā

un nodrošinot pietiekamas elastības iespējas, lai no jauna

pielāgotos jaunām norisēm, atbalstot projektus ar skaidru

ES pievienoto vērtību un garantējot pienācīgus stimulus

rezultātu sasniegšanai.

30

Kohēzijas politika un publiskā sektora paradokss

Nākotnes kohēzijas politikai būs daudz kopīga ar šodienas kohēzijas politiku. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreizējā plānošanas perioda mērķi — nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi — nākotnē kļūs vēl svarīgāki.

Turklāt nākotnē aizvien svarīgākas kļūs arī daudzas 2014.–2020. gada programmas galvenās tēmas, pie-

mēram, pievēršanās rezultātiem, iestāžu darba kvalitātes uzlabošana un regulē-juma vienkāršošana.

Taustāmu rezultātu sasniegšana jo būtis-kāka ir situācijā, kad ES ir jāpierāda sava vērtība Eiropas iedzīvotājiem. Pašreizējā pievēršanās rezultātiem — reģionālās politikas rezultātiem un ietekmei — bija nepieciešama jau daudz agrāk, jo iepriekš pārāk liela uzmanība tika pievērsta reģionu spējai apgūt līdzekļus, kas kļuva par pašmērķi, nevis līdzekli mērķu sasniegšanai. Pievēršoties rezultātiem, tiek uzsvērta arī vēl vienas tēmas — ies-tāžu darbības kvalitātes — nozīme.

Iestāžu, jo īpaši publisko iestāžu, darbības kvalitāte, iespējams, ir vissvarīgākais fak-tors inovācijas un attīstības nodrošināša-nai. Taču nākotnes kohēzijas politikai būs jāatrisina publiskā sektora paradokss.

Šo paradoksu rada divas radikāli atšķi-rīgas tendences. No vienas puses, gan-drīz desmit gadu garumā publiskā sek-tora darbību ir ierobežojuši taupības pasākumi, mazinot tā rīcības spēju. No otras puses, publiskais sektors ir īpaši svarīgs sociālo problēmu risināšanai tādās nozarēs kā enerģētika, veselības aprūpe, izglītība, transports, pārtikas nodrošinājums un veco ļaužu cienīga aprūpe, kuras sniedz būtisku ieguldījumu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaug-smes veidošanā.

Lai kohēzijas politika nākotnē sniegtu taustāmākus rezultātus, tā ir jāīsteno sadarbībā ar pārdomāti veidotu, nevis samazinātu publisko sektoru. Tādēļ valstu administrācijām un aģentūrām ir jāatbrī-vojas no iepriekš izmantotā vadības stila, kurā dominēja vadība un kontrole, un jāpieņem darba stils, ko izmanto visveik-smīgākajās aģentūrās, piemēram, SPRI Basku zemē, Aster Emīlijā-Romanjā un JIC Dienvidmorāvijā. Šīs aģentūras ir lietpra-tējas tādu reģionālo inovācijas ekosis-tēmu izveidē, kurās publiskā, privātā un nevalstiskā sektora ieinteresētās perso-nas var mācīties sadarboties, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgus mērķus.

Visbeidzot, regulējuma vienkāršošanai joprojām ir jābūt galvenajai prioritātei. Patlaban publiskais sektors saņem pret-runīgus signālus: kohēzijas politika to aicina būt veiklam, radošam un eksperi-mentējošam, savukārt revīziju kultūrā valda neiecietība pret neveiksmēm un atbilstības nodrošināšanas vārdā tiek kavēts radošums.

Kohēzijas politika, kas palīdz risināt šīs problēmas, noteikti būtu uzskatāma par tādu, kas nopietni pievēršas gudras, ilgt-spējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai.

Kevins Morgans (Kevin Morgan) Kārdifas Universitātes Pārvaldības

un attīstības studiju kursa profesors un

Sabiedrisko projektu nodaļas vadītājs (UK)

Iestāžu, jo īpaši publisko iestāžu, darbības kvalitāte, iespējams, ir vissvarīgākais

faktors inovācijas un attīstības nodrošināšanai.

31

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Kohēzijas politika: sasniegumi un nākotnes mērķi. Kanādas skatījums.

Politikas veidotājus Kanādā jau ilgu laiku interesē Eiropas Savienība un tās nozīmīgā kohēzijas politika. Šajā rakstā ir izklāstīts Kanādas skatījums uz šīs politikas ievērojamajiem sasniegumiem un nākotnes mērķiem.

Kanāda, kas ir ļoti decentralizēta un ģeogrāfiskā ziņā ļoti plaša federā-cija, kurā apvienotas ļoti izteiktas

reģionālās identitātes, saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem ar nosaukumu “vie-noti daudzveidībā” kā ES. Jau kopš 20. gad-simta 60. gadiem Kanādas valdības īsteno teritoriālās stratēģijas reģionu ekonomikas konverģences un valsts sociālās kohēzijas nodrošināšanai un apsver novatoriskas ide-jas un paraugprakses piemērus, ko sniedz ES pieredze.

Sasniegumi

Integrējoša ekonomikas attīstība: ES kohē-zijas politika ir uzskatāma par vadošo poli-tiku divās reģionālās politikas dimensijās. Pirmkārt, tā ir pārgājusi no lieliem ieguldī-jumiem infrastruktūrā atpalikušajos reģio-nos uz produktivitātes un uzņēmējdarbības nodrošinātu endogēnu izaugsmi visos reģionos un pavisam nesen arī uz “lietpra-tīgo specializāciju” reģionālo inovācijas

sistēmu ietvaros. Otrkārt, šajā politikā ir iekļauti arī sociālie un vides aizsardzības mērķi, galveno uzmanību vienlaikus pievēr-šot gan reģionu ekonomikas ilgtspējai, gan investīcijām sociālajā jomā nolūkā stimulēt izaugsmi. ES integrēta attīstība paredz eko-nomisko, sociālo un ekoloģisko prioritāšu kopīgu īstenošanu, nevis dažādu kompro-misu meklēšanu to starpā.

Vairāklīmeņu pārvaldība: Kohēzijas politikas pamatā ir subsidiaritātes un partnerības principi. Vairāklīmeņu politikas koordinācija sākas ar apspriešanos un komunikāciju un turpinās ar vienošanos, ka pārvaldības pamatā jābūt “elastīgiem nosacījumiem”, kuros ir precizēts paredzamais ES finansē-juma apjoms, vienlaikus ļaujot pielāgot reģionālās programmas. ES vairāklīmeņu pārvaldībā ir apvienota “konkrētai vietai pielāgota politika” un hierarhijai atbilstoša pārraudzība un atbalsts.

Mācīšanās un pielāgošanās: Kohēzijas poli-tikā dati tiek izmantoti radošā veidā, lai nodrošinātu reģionālo programmu veido-šanai nepieciešamo informāciju, kā arī to uzlabošanu. ES investīcijas tiek veiktas, pamatojoties uz stabilu trīspakāpju sistēmu reģionu priekšrocību un potenciāla noteik-šanai. Programmu novērtēšanā aizvien vairāk tiek izmantoti mērķi, rādītāji, salīdzi-noša vērtēšana un uzraudzība. ES īstenoto kvantitatīvo un kvalitatīvo pasākumu kopums parāda publisko investīciju efekti-vitāti un attiecīgi palīdz precizēt un pielāgot īstenošanu reģionos.

Mērķi

Pārmaiņas demogrāfijas jomā: ES kohēzijas politika saskaras ar sarežģītiem izaicināju-miem, kas saistīti ar migrāciju, jo bēgļi meklē jaunas mājas un kvalificētie darba ņēmēji pārceļas no vienas dalībvalsts un citu. Vienlaikus Eiropas iedzīvotāji noveco. Politikai ir nepieciešama inovatīva apdzī-voto vietu plānošana, ņemot vērā milzīgās daudzveidības radītās problēmas, un rado-šas reformas sociālās nodrošināšanas jomā visā cilvēka mūža garumā.

Digitālās pārmaiņas: Kohēzijas politika saskaras ar sarežģītiem reģionālajiem un sociālajiem izaicinājumiem, jo tehnoloģijas maina tautsaimniecībā ierasto strādāšanas, ražošanas un patēriņa veidu. Digitālā plaisa apdraud teritoriālo un sociālo kohēziju, inves-tīcijām koncentrējoties pilsētu centros. Kohē-zijas politikai ir nepieciešama “iekļaujoša inovācija”, lai digitālās iespējas darītu pieeja-mas, uzlabojot e-pakalpojumu sniegšanu un prasmes un īstenojot sociālās inovācijas.

Administratīvā inovācija: Kohēzijas politika saskaras ar sarežģītām pārvaldības prob-lēmām, jo valstu valdības un reģionālās pārvaldes iestādes uzskata, ka piekļuve programmām ir saistīta ar pārmērīgu biro-krātiju un pārraudzība ir pārāk kontrolējoša. Politikas īstenošanas pārvaldība ir jāvien-kāršo, un programmu īstenošanas pamatā ir jābūt “dalītas pārvaldības” principam. Vērtēšanas metodēm būtu jāsekmē atbilstība kohēzijas politikas mērķiem, savukārt ar salīdzinošās izvērtēšanas palī-dzību būtu jāstiprina administratīvās spējas ES politikas veidošanā un reģionālo prog-rammu īstenošanā.

31

Neils Bredfords (Neil Bradford), zinātņu doktors, Hūronas

Universitātes koledžas (Huron University College) Politikas zinātņu

nodaļas vadītājs, Rietumu universitāte (Western University) (CA)

Politikas veidotājus Kanādā jau ilgu laiku interesē Eiropas

Savienība un tās nozīmīgā kohēzijas politika.

ES finanšu nākotne Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos (HLGOR) tika izveidota 2014. gada februārī, lai apsvērtu iespējas atrast pārredzamāku, vienkāršāku, taisnīgāku un demokrātiski atbildīgāku ES finansēšanas veidu. Grupu vada Itālijas bijušais premjerministrs un ES komisārs Mario Monti (Mario Monti) un tajā strādā Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas izraudzīti locekļi. Galīgais ziņojums un ieteikumi Eiropas Parlamentā un Padomē tika prezentēti 2017. gada janvārī.

Kādi, jūsuprāt, būs lielākie izaicinājumi ES finanšu jomā pēc 2020. gada?

Lielākais izaicinājums ES finanšu jomā ir jūtams jau patlaban un līdzinās galvenajai problēmai, ar ko saskaras pati ES, proti, kā atgūt mūsu iedzīvotāju uzticēšanos. Kā nodrošināt Eiropas izdevumu lielāku leģi-timitāti? ES pēdējos gados ir skārušas vairākas krīzes, un vairums no tām ir parādījušas, kādām jābūt jaunajām prio-ritātēm: stiprināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju, īpaši pievēršoties jauniešu bezdarba jautājumam; nostiprināt mūsu ārējās robežas un uzlabot sadarbību iek-šējās drošības un aizsardzības jomā; pildīt apņemšanās klimata pārmaiņu apkaro-šanas jomā un novērst vides degradēša-nos; kā arī nodrošināt vieglu pāreju no 28 dalībvalstu Savienības uz 27 dalībval-stu Savienību, Apvienotajai Karalistei pametot ES.

ES tiek aicināta jau šobrīd rīkoties, lai risi-nātu šos jautājumus, un tiek sagaidīts, ka tas tiks arī darīts, neskatoties uz to, ka šie jautājumi parasti nav tradicionālajā darba kārtībā — tas jo īpaši attiecas uz iekšējo un ārējo drošību, kas joprojām ir valstu kompetences jautājums. Lai gan jaunāko gada budžetu izstrādē tika izmantoti elastīguma rīki, to īstenošana vēl ir tikai priekšā.

Kādas galvenās izmaiņas jūs ierosināt salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu?

Ieņēmumu sistēmas reformēšana ir daļa no šī vispārīgās pārejas procesa, jo paš-reizējā finansēšanas sistēma, kuru pamatā veido dalībvalstu veiktās iemak-

sas, atbalsta status quo saglabāšanu un neļauj pievērsties jaunām vajadzībām. Tādēļ Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos sagatavotajā ziņojumā ir uzskaitīti deviņi ieteikumi, kam vajadzētu veicināt pārmaiņas.

Vislielāko ietekmi, manuprāt, radīs ietei-kumi galveno uzmanību pievērst izdevu-miem ar visaugstāko Eiropas pievienoto vērtību, atcelt atsevišķām valstīm noteiktos atvieglojumus un ieviest vienu vai vairākus jaunus pašu resursu veidus,

ES politika, jo īpaši kohēzijas politika, nāk par labu visām

valstīm, pat galvenajām “neto maksātājvalstīm”.

32

kas saistīti ar ES galvenajām politikas jomām. Piemēram, var izveidot pašu resursus, ko veido kopīgs reformētais PVN vai kopīgs uzņēmumu ienākuma nodoklis, lai sekmētu labāku vienotā tir-gus darbību, atvieglotu dzīvi uzņēmu-miem un atbalstītu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savukārt vides jomas pašu resursi var palīdzēt īstenot dekarbonizā-cijas centienus un sekmēt zaļu izaugsmi. Manuprāt, šajā ieteikumā ir parādīts, kā ES ieņēmumi var radīt papildu pievienoto vērtību — ES nevar iekasēt nodokļus, taču tās ieņēmumi var palīdzēt īstenot ES politiku un sasniegt tās mērķus.

Kādi ir galvenie šķēršļi, kas neļauj ieviest šīs izmaiņas?

Galvenais šķērslis slēpjas lēmumu pieņem-šanas kārtībā, kas tiek izmantota finanšu sistēmā un kam raksturīga varas asimet-rija Eiropas Parlamenta un Padomes starpā. Apspriešanās ar Eiropas Parla-mentu notiek tikai par pašu resursu jautā-jumiem, taču tā piekrišana ir vajadzīga arī attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, un tas piedalās kopīgā lēmumu pieņemšanā par gada budžetu. Turklāt Padomes lēmumi ir jāpieņem vienprātīgi un jāratificē visu valstu parlamentos. Tā ir vissarežģī-tākā procedūra, kāda jebkad redzēta.

Vēl viens šķērslis ir saistīts ar to, ka vai-rumā gadījumu valstu vadītāji, kas pie-dalās vienā sarunu posmā, nākamajā posmā vairs nepiedalās, rezultātā nove-dot pie konsekvences trūkuma vai nepa-reizas izpratnes par to, kā darbojas ES finanšu joma. Reāli pieejamo pašu resursu izmantošanas noraidīšanai nereti tiek izmantots maldinošs apgalvojums, ka valstu iemaksas ir vienīgais instru-ments, kas dalībvalstīm ļauj kontrolēt ES finanses, un ka autonomāka pašu resursu pārvaldība novestu pie nekon-trolēta budžeta palielinājuma. Tas tā nebūt nav. Reāli pieejamo pašu resursu izmantošana mainītu ieņēmumu struk-tūru (un samazinātu valstu iemaksas). Budžeta apjomu nosaka daudzgadu finanšu shēma. Un tā kā ES budžetam ir jābūt sabalansētam un tajā nedrīkst vei-doties deficīts, ieņēmumi tiek automā-tiski aprēķināti tad, kad ir zināms, kādi būs izdevumi, nevis otrādi.

Kāds, jūsuprāt, ir Eiropas strukturālo un investīciju fondu uzdevums?

Strukturālie un investīciju fondi nākotnē noteikti tiks iekļauti mūsu reformu īste-nošanas centienos, jo tie bieži vien ir nonākuši kritikas krustugunīs saistībā ar to, ka tiek finansēts pārāk liels skaits projektu ar visai apšaubāmu Eiropas pie-

vienoto vērtību. Tas jo īpaši ir vērojams bagātākajās dalībvalstīs esošajos attīs-tītajos reģionos. Turklāt to finansēšana no valstīm paredzētajiem līdzekļu pie-šķīrumiem liek pievērst īpašu uzmanību līdzekļu tīrajam atlikumam.

Nākotnes reformām būs jāpaveic grū-tais uzdevums atjaunot ES darbību leģi-timitāti daudzos reģionos, koncentrējo-ties uz ES mēroga, nevis vietējā līmeņa sabiedrisko labumu. ES būs arī jāparāda ieguvumi, kurus projekti sniedz plašākai sabiedrībai, nevis tikai tiešajiem līdzekļu saņēmējiem. Pārrobežu ieguvumi un plašākas pozitīvās ietekmes un sviras efekti budžeta sarunās patlaban tiek ignorēti vai arī ir apslēpti, taču tie varētu kalpot par ES pievienotās vērtī-bas mērauklu. Ir vajadzīgas pārmaiņas, lai budžetu padarītu pārredzamāku, atbildīgāku un taisnīgāku. ES politika, jo īpaši kohēzijas politika, nāk par labu visām valstīm, pat galvenajām “neto maksātājvalstīm”.

Strukturālie un investīciju fondi nākotnē noteikti tiks iekļauti mūsu reformu īstenošanas centienos, jo tie bieži vien ir nonākuši kritikas

krustugunīs saistībā ar to, ka tiek finansēts pārāk liels skaits projektu ar visai apšaubāmu

Eiropas pievienoto vērtību.

33

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

FUTURE FINANCINGOF THE EUFinal report and recommendationsof the High Level Group on Own ResourcesDecember 2016

Ziņojuma kopsavilkums un ieteikumi ir pieejami 23 valodās: http://ec.europa.eu/budget/mff/hlgor/index_en.cfm

VAI IR KĀDS TEMATS, AR KO JŪS VĒLĒTOS IEPAZĪTIES TURPMĀKAJOS PANORAMA SADAĻAS “DATU PUNKTS” RAKSTOS?

VAI IR KĀDA DATU KOPA, KO MUMS VAJADZĒTU IEVIETOT ESI FONDU ATKLĀTO DATU PLATFORMĀ?

SŪTIET SAVUS IEROSINĀJUMUS UZ ŠO E-PASTU: REGIO-EVAL@EC.EUROPA.EU

DATU PUNKTS: 3 — ATKLĀTO DATU PLATFORMA

2015

2 500 000

2 000 000

1 500 000

1 000 000

500 000

0

KipraZviedrija Apvienotā Karaliste Bulgārija Čehijas Republika Lietuva Somija Latvija Portugāle

Nīderlande Grieķija Polija Īrija Beļģija Vācija Itālija Francija Spānija

Ungārija Austrija Horvātija Luksemburga Slovēnija Dānija Igaunija Slovākija

Nodarbinātās personas

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bezdarbnieki

Īstenoto programmu sniegtās pievienotās vērtības pārskats (2015. gads).

Informēšana par ESI fondu darbības rezultātiem: kopīgi rādītāji kļūst aizvien svarīgākiDarbības rezultātu uzraudzībai un ziņošanai par tiem ir jābūt kopīgas atbildības jomai un būtiskam tematam visās saturīgajās debatēs, kas veltītas ES politikai.

2014.–2020. gada programmās tika uzlabota rādītāju izmantošana dažādu ESI fondu darbības iznākumu un rezultātu noteikšanā — kopīgi rādītāji ir spēcīgs instru-

ments informēšanai par kopējiem politikas sasniegumiem visās dalībvalstīs. Šos pasākumus papildināja arī citi ar darbības rezul-tātiem saistīti uzlabojumi, piemēram, konkrētāka mērķu noteik-šana, skaidrāka uzdevumu noteikšana un jauna darbības rezultātu sistēma, kas saistīta ar izpildes rezervi. Tā kā darbības rezultātiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, rādītāji vairs nav tikai dažu teh-nisko darbinieku atbildības joma.

Pašreizējā rādītāju sistēma gadu gaitā ir izveidota, balstoties uz katra konkrētā fonda pieredzi un gūtajām mācībām. Tādējādi kopīgie rādītāji ir kopīgi katra konkrētā fonda programmām un

pielāgoti katra fonda mērķiem, darbības nozarēm un intervences pasākumu pamatojumam.

Rādītāju izvēli un kopīgo rādītāju definīciju noteikšanu ir ietek-mējuši šādi divi galvenie apsvērumi:

> Vai attiecīgie rādītāji ir piemērots instruments konkrētā fonda intervences pasākumu un mērķu novērtēšanai?

> Vai rādītāji ir brīvi pieejami, neradot pārmērīgas izmaksas un slogu projektu vadītājiem un līdzekļu saņēmējiem?

2014.–2020. gada laikposmā atbildes uz šiem jautājumiem tika rastas vairākus gadus ilgā pārdomu procesā sadarbībā ar ieinte-resētajām personām un ekspertiem no dalībvalstīm.

Visuzskatāmākais pašreizējās rādītāju sistēmas sniegtais rezultāts, kas pieejams ESI fondu atklāto datu platformā, ir “sasniegumu” sadaļas, kurās atspoguļoti kopīgie rādītāji attiecībā uz katru fondu un katru tēmu. Citu uzlabojumu vidū jāpiemin kopīgo rādītāju

ESF: Dalībnieku nodarbinātības statussĪstenots: 2 707 055 dalībniekiNo tiem:Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki: 1 574 509 dalībniekiAtbalstu saņēmušās nodarbinātās personas: 435 940 dalībniekiAtbalstu saņēmušie ekonomiski neak-tīvie iedzīvotāji: 696 606 dalībnieki

DIVI PIEMĒRI, KUROS ATSPOGUĻOTI DATI PAR ESF UN ERAF PAR LAIKPOSMU LĪDZ 2015. GADA BEIGĀM

34

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

saraksta paplašināšana un labākas metodoloģijas izmantošana ERAF un ESF darbības rādītāju apkopošanai un ziņošanai par tiem.

Vai rādītāju nav pārāk daudz?

Šis jautājums ir ierosināts visaugstākajā ES iestāžu līmenī, jo ES līmenī būtu vienkāršāk strādāt ar nedaudziem, viegli apkopoja-miem rādītājiem. Arī Eiropas Revīzijas palāta nesen apšaubīja daudzo īpašo programmu rādītāju piemērotību un izmantošanas nepieciešamību un norādīja, ka tos ir grūti apkopot ES līmenī.

No otras puses raugoties, dažādām ieinteresētajām personām ir dažādas vajadzības, un tādēļ tās ierosina tik daudz dažādu rādī-tāju, no kuriem daudzi attiecas tieši uz šīm ieinteresētajām per-sonām un ir jau pieejami viņu reģionā vai dalībvalstī.

Vēl viens šķietami lielā ES kopīgo rādītāju skaita skaidrojums ir tāds, ka ESI fondi finansē darbības un nozares, kas saistītas ar ļoti dažādām tematiskajām jomām. Piemēram, pastāv 46 kopīgie rādītāji, kas attiecas uz ERAF.

Iespējams, ka pareizie jautājumi, kas jāuzdod, ir šādi: “Vai kopīgie rādītāji atspoguļo galvenos sasniegumus dažādās tematiskajās

jomās?” un “Vai ir tādas jomas, kurās galvenie sasniegumi nemaz netiek konstatēti?”

Ko darīt tālāk?

Debatēs par ES daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada un par līdzekļu turpmāku dalītu pārvaldību ar ESI fondu starpniecību viens no svarīgākajiem tematiem ir jautājums par darbības rezultātiem un sasniegumu noteikšanu. Galvenie jautājumi ir šādi:

> Vai ir iespējams uzlabot fondu darbības rezultātu noteikšanu, vienlaikus samazinot slogu ieinteresētajām personām?

> Vai dažādās rādītāju koncepcijas ir iespējams racionalizēt, pielāgojot visu fondu vajadzībām? Vai dažādām ieinteresētajām personām ir vajadzīgi dažādi rādītāji?

> Vai kopīgu ES rādītāju, kas piemēroti visiem fondiem, definē-šana palīdzētu konstatēt sasniegumus un informēt par tiem?

> Vai būtu jācenšas samazināt īpašo valsts rādītāju skaitu? Vai tomēr svarīgāka ir rādītāju kvalitāte un to atbilstība attiecīgajai politikai?

Varētu šķist, ka šīs ir visai tehniska rakstura diskusijas, taču tās ir svarīgas politikas nākotnei. Sekojiet līdzi notikumiem vai — vēl labāk — iesaistieties tajos!

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAESI fondu Atklāto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/ Iepazīstieties ar sadaļu “Sasniegumi” tīmekļa lapās “Tēma”, “Valsts” vai “Fonds”:Atklāto datu platforma, BUJ par sadaļu “Sasniegumi”: http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/faq/about_open_data/ Eiropas revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 02/2017: Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgu-miem un programmām kohēzijas politikas jomā: http://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=41008

DAUDZOS RĀDĪTĀJUS, KAS ATTIECAS UZ KONKRĒTIEM FONDIEM, IEDALOT PA TĒMĀM, UZ KATRU TĒMU ATTIECAS TIKAI DAŽI RĀDĪTĀJI: ERAF PIEMĒRS

Implementation Progress

0,0% 20,0% 40,0% 60,0% 80,0% 100,0%

Austrija MaltaBulgārija

Vācija Polija Ungārija Īrija Itālija Spānija Francija Apvienotā Karaliste

Beļģija Somija Slovākija Čehijas Republika Zviedrija Portugāle Interreg

Grieķija

Kipra Rumānija Nīderlande Latvija Dānija Horvātija Slovēnija Igaunija

Plānots Pieņemts lēmums Īstenots

Īstenošanas gaita

ERAF: Uzņēmumi, kas saņem atbalstuPlānots: 1 098 048 uzņēmumiPieņemts lēmums: 137 463 uzņēmumiĪstenots: 36 379 uzņēmumiProgrammu mērķu pārskats

Pētniecība, tehno-loģijas, inovācija:

6 rādītāji

Enerģētika, klimats:

5 rādītāji

Soc. infrastruktūra:

2 rādītāji

IKT:1 rādītājs

Vide:7 rādītāji

URBAN:4 rādītāji

Uzņēmumi:9 rādītāji

Transports:6 rādītāji

Interreg:6 rādītāji

35

36

Kāpēc uzlabotai kohēzijas politikai ir jābūt ES galvenajai prioritātei

Nekad agrāk kohēzijas politika Eiropai nav bijusi vajadzīga tik ļoti, kā šajā sarežģītajā un nedrošajā laikā. Eiropas vienotība ir apdraudēta, liekot apšaubīt ES kā viena veseluma nākotni.

Savā jaunākajā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmanto-šanu Eiropas Komisija nepārpro-

tami atzina, ka “ir jāpievēršas reģionālām un vietējām ieguldījumu vajadzībām, […] lai nodrošinātu, ka labumu no iekšējā tir-gus var gūt visi reģioni un ka tie labāk sagatavojas globalizācijas radīto izaicinā-jumu pārvarēšanai”.

Tādēļ Perifēro piejūras reģionu konfe-rence (PPRK) uzskata, ka nākamajos gados Komisijas darba kārtības galve-najai prioritātei ir jābūt uzlabotai un atjauninātai kohēzijas politikai, kas aptver visus reģionus. Lai tas īstenotos dzīvē, piedāvājam dažas svarīgas piezī-mes apsvēršanai nākotnē.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka nākamās kohēzijas politikas teritoriālā dimensija ir vēl vairāk jāpaplašina. Lai izdotos īstenot Eiropas projektu, kohēzijas politikai visās dalībvalstīs un reģionos ir jāsasniedz ES mērķi. Ir svarīgi, lai ES mērķi tiktu īstenoti visā Eiropā, tostarp tādās īpašās teritorijās kā salu reģioni, tālākie reģioni un mazapdzīvotie ziemeļu apgabali.

PPRK uzskata, ka teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija ir Kopienas mērķis, kas palīdzētu uzlabot ES solidaritāti. Šie principi ES dažādo reģionu iedzīvotājiem ļauj visiem vienādi izmantot Līgumā noteiktās un ar Kopienas politikas starp-niecību nodrošinātās pamatbrīvības.

Otrkārt, attiecībā uz finanšu instrumen-tiem mūsu skatījums uz laikposmu pēc

2020. gada ir konstruktīvs: tā vietā, lai iebilstu pret dotāciju un finanšu instru-mentu izmantošanu, Komisijai vaja-dzētu noteikt, kurās jomās finanšu ins-trumenti sniedz vislielāko vērtību saskaņā ar nākamo kohēzijas politiku, kurai arī turpmāk jābūt balstītai galve-nokārt uz dotācijām.

Līdzīgā veidā arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var sniegt pievienoto

vērtību Eiropas vispārējai investīciju poli-tikai, taču tā darbība joprojām ir ļoti nelīdzsvarota gan ģeogrāfiskā, gan nozaru griezumā. Lai kohēzijas politika saglabātu savu vadošo lomu reģionālās attīstības atbalstīšanā, Komisijai būtu jānosaka skaidras robežas starp abiem šiem instrumentiem un jāizstrādā norā-dījumi, kā tos vislabāk apvienot.

Un treškārt, mēs uzskatām, ka Eiropai ir nepieciešama vērienīga stratēģija, kas būtu stratēģijas “Eiropa 2020” turpinā-jums. Kohēzijas politikas mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja tās pamatā būs vis-pusīga, vērienīga ilgtermiņa Eiropas stra-tēģija, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību visā ES teritorijā.

PPRK liek lielas cerības uz laikposmu pēc 2020. gada — galu galā, runa ir par Eiro-pas nākotni!

Perifēro piejūras reģionu konference apvieno aptuveni 160 reģionus no 25 valstīm ES teritorijā un ārpus tās. Pārstāvot apmēram 200 miljonus cil-vēku, PPRK aicina atbalstīt līdzsvarotāku Eiropas teritorijas attīstību. Tā darbojas gan kā ideju laboratorija, gan kā reģionu lobijs, galveno uzmanību pievēršot sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai, jūrlietu politikai un pieejamībai.www.cpmr.org

Tā vietā, lai iebilstu pret dotāciju un finanšu instrumentu

izmantošanu, Komisijai vajadzētu noteikt, kurās jomās

finanšu instrumenti sniedz vislielāko vērtību saskaņā ar

nākamo kohēzijas politiku, kurai arī turpmāk jābūt balstītai

galvenokārt uz dotācijām.

Eleni Marianou (Eleni Marianou) PPRK ģenerālsekretāre

37

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Kohēzijas politika: kā ES vienlaicīgi saglabāt solidaritāti un investīciju apjomu

Populisma un eiroskepticisma pieaugums, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupu vidū, ES liek uzlabot investīciju un solidaritātes instrumentus, jo īpaši kohēzijas politiku.

Taču šajos uzlabošanas centienos ir jāņem vērā nenoteiktība, kas valda attiecībā uz ES darba turpmāko vir-

zību tādās jomās kā iekšējā un ārējā dro-šība, globālās norises, migrācija un pastā-vīgais līdzsvara trūkums ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS).

Tā kā ir sagaidāms, ka Brexit dēļ tiks ievē-rojami samazināts ES budžets, pastāv iespēja, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kurā ir iekļautas jaunas papildu prioritātes, kohēzijas politikai būs paredzēts mazāks budžets. Tas kohēzijas politikai būs jauns izaicinājums laikā, kad kārtējo reizi tiek izvērtēta tās spēja sekmēt ES kohēziju. Taču šajā situācijā paveras arī iespējas panākt jaunu vienošanos, kas paredz izvei-

dot ciešākas sadarbības sistēmu, kas kohē-zijas politikas “kopienas” satuvinātu, nevis veicinātu konkurenci to starpā, cīnoties par līdzekļu un koncesiju iegūšanu.

Ir rūpīgi jāizvērtē, kā kohēzijas politika var veicināt ES solidaritāti, vienlaikus nodroši-not, ka finansējums tiek sniegts ilgtspējīgā veidā. Politikas sasniegumi iepriekšējās desmitgadēs ir bijuši visai ievērojami, palī-dzot īstenot ES “gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes” darba kārtību. Taču tie nereti atkāpjas pārmērīgas birokrātijas, pret “cirkulāru finansēšanu” vērstas kriti-kas, izdevumu un vajadzību savstarpējās neatbilstības un finansējuma apgūšanas problēmu priekšā.

ES projektam ir vajadzīgs jauns impulss, kura pamatā būtu vērienīga kohēzijas poli-tikas reforma. Lai uzlabotu politikas uztica-mību un mērķtiecīgumu, tās ekonomiska-jiem, sociālajiem un teritoriālajiem mērķiem ir jākļūst par ES projekta galveno elementu. Kohēzijas politikas nozīme un vērtība ir labāk jāintegrē un jāatspoguļo visā ES poli-tikas un finansēšanas sistēmā. Kohēzijas politika kā ES solidaritātes veicinātāja savu potenciālu radīt pārmaiņas vietējā līmenī var pilnvērtīgi izmantot un uzlabot tikai tad, ja tai tiek piešķirts šā mērķa sasniegšanai vajadzīgais statuss un tvērums.

Šeit būtiski svarīgs ir skaidri definēts mēr-ķis. Būtiski ir jāuzlabo šīs politikas uztica-mība, kas sekmē investīciju veikšanu, — tas nozīmē racionalizēt noteikumus un politikas īstenošanas sistēmas un saskaņot kohēzijas politiku ar ekonomiskās pārval-dības pasākumiem, lai palielinātu tās tvē-rumu un piesaistītu investīcijas. Taču jau-najā kohēzijas politikā būtu jāiekļauj arī diferencēta pieeja, kurā pienācīgi tiktu ņemtas vērā politikas īstenošanas spēju

atšķirības dažādos ES reģionos (piemēram, līdzekļu apgūšana un attīstības līmenis).

Daži no šiem priekšlikumiem varētu sastap-ties ar pretestību. Taču pašreizējos apstākļos nopietna iespējamo reformu apsvēršana, lai padarītu nākotnes politiku piemērotu laik-posmam pēc 2020. gada, ir visu kohēzijas politikas partneru interesēs. Vissliktākais iznākums būtu finansējuma samazināšana, neizmantojot reformu veikšanas un priori-tāšu noteikšanas iespējas.

Eiropas Politikas centrs ir neatkarīga, bezpeļ-ņas ideju laboratorija, kuras darbs tiek veltīts Eiropas integrācijas sekmēšanai, veicot dažādas analīzes un organizējot debates, atbalstot un arī apstrīdot Eiropas lēmumu pieņēmēju nostājas, lai tie pieņemtu pārdo-mātus lēmumus, kas balstīti uz pierādīju-miem un analīzi, un nodrošinot platformu partneru, ieinteresēto personu un iedzīvotāju līdzdalībai ES lēmumu pieņemšanas pro-cesā un Eiropas nākotnes veidošanā:http://www.epc.eu/about.php

Robins Hugenots-Noels (Robin Huguenot-Noël)

EPC politikas analītiķis ekonomikas pārvaldības un ES

budžeta jautājumos, un Elisona Hantere

(Alison Hunter) EPC vecākā konsultante reģionālās politikas, reģionālās inovācijas un

rūpnieciskās izaugsmes jautājumos

Lai uzlabotu kohēzijas politikas uzticamību un

mērķtiecīgumu, tās ekonomiskajiem, sociālajiem un teritoriālajiem mērķiem

ir jākļūst par ES projekta galveno elementu.

38

Lielāka finansējuma piešķiršana pilsētām palīdzēs nodrošināt labākus rezultātus iedzīvotāju labā

Kohēzijas politika jau ilgu laiku ir bijusi viena no spēcīgākajām dalībvalstu un reģionu savstarpējās solidaritātes izpausmēm ES un ir nodrošinājusi ievērojamus sabied-risko pakalpojumu un infrastruk-tūras uzlabojumus visā Eiropā.

Kohēzijas politika turpina iedzīvotā-jiem sniegt acīmredzamus un skaid-rus ieguvumus tādās jomās kā

labāka piekļuve skolām, veselības aprūpe un sociālā aprūpe, tīrāks gaiss un ūdens, kā arī uzlabota un ilgtspējīga mobilitāte.

Mūsu pilsētā — Gentē — struktūrfondi ir ļāvuši veikt ieguldījumus gan augsta, gan zema tehnoloģiskā līmeņa risinājumos. Piecus miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem esam ieguldījuši jauna biznesa centra izveidē. Šajā mūsdienīgajā ēkā otrreizēji tiks izmantoti dabas resursi un tiks sekmēta pētniecība, inovācija un uzņēmējdarbība. Vienlaikus, ERAF sniedz arī ļoti vērtīgo sākumkapitālu eksperimentiem ar jaunām lēmumu pieņemšanas un sociālās inovā-cijas formām, sniedzot skaidrus un acīm-redzamus rezultātus mūsu iedzīvotājiem un uzlabojot viņu dzīves kvalitāti.

Taču, ņemot vērā Brexit un finanšu krīzes radīto ilgtermiņa ietekmi, nākamā kohēzijas politikai veltīto diskusiju kārta noritēs pavi-sam atšķirīgos apstākļos. Tādēļ vēl trūkst atbilžu uz vairākiem jautājumiem par to, kādas būs nākamā ES budžeta iespējas.

Mums tiek dota iespēja pārdomāt to, kā Eiropa funkcionē, kā arī uzlabot iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Kohēzijas politika var kalpot par pamatu

spēcīgākas un vienotākas Eiropas izveidei, ļaujot iedzīvotājiem sajust saikni ar Eiropas ideju un redzēt, kā ES palīdz uzlabot dzīves kvalitāti mūsu pilsētās.

Pilsētas sadarbībā ar ES politikas veidotā-jiem pavisam noteikti var izstrādāt politiku, kuras pamatā ir iedzīvotāju vajadzības. Kā iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldes līmenis mēs varam sasaistīt ES investīcijas ar vie-tējām vajadzībām, tādējādi nodrošinot lie-lāku atdevi no ieguldījumiem. EUROCITIES jaunākajā politikas dokumentā ir aicināts turpināt spēcīgas kohēzijas politikas īste-nošanu laikposmā pēc 2020. gada, pama-tojoties uz trim principiem:

1) kohēzijas politikai arī turpmāk ir jāap-tver visi reģioni. Tā ir Eiropas solidari-tātes politika;

2) partnerības principa stingrākas pie-mērošanas rezultātā ir jāatvieglo pil-sētu iesaistīšanās un jāuzlabo to pie-kļuve finansējumam. Lielākā daļa globālo problēmu ir koncentrētas pilsētās, un tieši pilsētās visbiežāk tiek rasti to risinājumi;

3) esošo finansējuma avotu vienkāršošana, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda labāka integ-rācija, palīdzēs pilsētām efektīvāk sniegt būtiskākos pakalpojumus.

Mums ir daudz iemeslu lepoties ar Eiropu — ilgstošs miers, augsts pārticības līmenis un solidaritāte. Taču Brexit un pie-augošais eiroskepticisms ES ir satricinājis pašos pamatos. Spēcīga kohēzijas politika, kas sniedz efektīvu atbalstu pilsētām un reģioniem to centienos risināt kopīgās prob-lēmas, ir viens no ES visspēcīgākajiem instrumentiem šo krīžu pārvarēšanai.

Daniēls Termonts (Daniël Termont)

Gentes pilsētas mērs un EUROCITIES priekšsēdētājs

Kohēzijas politika var kalpot par pamatu spēcīgākas un

vienotākas Eiropas izveidei, ļaujot iedzīvotājiem sajust saikni ar Eiropas ideju un redzēt, kā ES

palīdz uzlabot dzīves kvalitāti mūsu pilsētās.

EUROCITIES ir tīkls, kas apvieno Eiro-pas lielākās pilsētas. Tā dalībnieki ir lielāko Eiropas pilsētu ievēlētās vietējās pašvaldības. Ar sešu tematisko forumu, dažādu darba grupu, projektu, darbību un pasākumu palīdzību tīkls saviem dalīb-niekiem kalpo kā platforma zināšanu un ideju apmaiņai par jautājumiem, kas attiecas uz eiropiešu ikdienas dzīvi: http://www.eurocities.eu/eurocities/home

39

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

39

ES Kohēzijas fondi un cīņa pret nabadzību

Jebkāda progresa trūkums virzībā uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķi par 20 miljoniem samazināt nabadzībai pakļauto iedzīvotāju skaitu ir saistīts ne vien ar finanšu krīzi, bet arī ar nespēju īstenot līdzsvarotāku sociālo un ekonomisko darba kārtību.

Tas ir izraisījis sociālu un demogrā-fisku krīzi. Nesen ierosinātais Eiro-pas sociālo tiesību pīlārs varētu būt

reāla risinājuma sākums, taču tā ievēro-šanai un īstenošanai valstu līmenī būs nepieciešama nopietna apņemšanās.

Taču bez minētā nabadzības samazinā-šanas mērķa un mērķtiecīgajiem centie-niem īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgada procesu situācija būtu vēl ļaunāka. Viens no nozīmīgākajiem centieniem samazināt nabadzībā dzīvo-jošo cilvēku skaitu ir bijusi 20 % Eiropas Sociālā fonda līdzekļu piešķiršana soci-ālās iekļautības pasākumiem. Komisijas veiktais sākotnējais novērtējums liecina, ka šis uzdevums ir izpildīts visās dalīb-valstīs. Taču, ja Komisija vēlas nopietni pievērsties šim jautājumam, tad ir vaja-dzīga turpmāka uzraudzība un ziņošana, lai konstatētu, kādi sociālās iekļautības

elementi tiek iekļauti finansētajos pasā-kumos, un lai novērtētu, cik lielā mērā šie pasākumi iedzīvotājiem palīdz izkļūt no nabadzības.

Komisijas atbalstītā ESF platforma un jo īpaši Iekļautības tematiskais tīkls sniedz iespēju dalīties pieredzē ESF atbalstītu sociālās iekļautības pasākumu īstenoša-nas jomā atbilstoši šādām trim tēmām:

1) inovācija sociālo pakalpojumu snieg-šanā, īpašu uzmanību pievēršot deinstitucionalizācijai;

2) pasākumi to iedzīvotāju grupu un kopienu sasniegšanai, kuri dzīvo lielā nabadzībā un ir pakļauti diskriminā-cijai, īpašu uzmanību pievēršot bez-pajumtniekiem un romiem;

3) pasākumi, ar kuriem tiek atbalstīta aktīvas iekļautības pieeju izmanto-šana, galveno uzmanību pievēršot integrētām shēmām un iedzīvotāju dalībai sabiedrībā un darba tirgū. Šiem pasākumiem būtu jāpalīdz noteikt sociālās iekļautības rādītājus, kur i varētu palīdzēt uzraudzīt līdzekļu piešķiršanu sociālās iekļau-tības veicināšanai.

Būtu jāapsver iespēja nākamajā ES kohēzijas fondu programmā lielāku ESF līdzekļu daļu piešķirt sociālajai iekļautī-bai. Šeit ļoti svarīga būs apņemšanās ieguldīt vajadzīgo laiku un resursus, lai nodrošinātu, ka visi sociālās iekļautības pasākumi patiesi sasniedz noteiktos rādītājus. Turklāt Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām īstenotā prog-ramma, kas vērsta uz sociālo iekļautību, pārtikas palīdzību un materiālo palīdzību, lieliski parāda, kā ES fondi var sekmēt tādu efektīvu pasākumu veikšanu, kas spēj sasniegt nabadzībā un atstumtībā nonākušos cilvēkus un kopienas.

Tas nozīmē, ka nākamajā ES finanšu shēmā un pārtikas palīdzības prog-rammā ir jāiekļauj arī vērienīga sociālās iekļautības programma. Šādi pasākumi ir nepieciešami, lai piešķirtu jēgu sociālo tiesību pīlāram.

Būtu jāapsver iespēja nākamajā ES kohēzijas fondu

programmā lielāku ESF līdzekļu daļu piešķirt sociālajai

iekļautībai.

Leo Viljams (Leo Williams) Eiropas Nabadzības apkarošanas

tīkla direktors

Eiropas Nabadzības apkarošanas tīkls ir Eiropas lielākā, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa tīklus vienojošā struktūra, kurā apvienojušās nabadzības novēršanas NVO un vietējā līmeņa grupas, kā arī Eiropas iestādes, kas aktīvi strādā nabadzības apkarošanas un sociālās atstumtības novēršanas jomā:

http://www.eapn.eu/

“Atbalstītāju alianses” veidošanaEiropas Pierobežas reģionu asociācijas priekšsēdētājs un nākamais Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs Karls-Haincs Lamberts (Karl-Heinz Lambertz) uzsver, cik svarīga ekonomikas attīstībai un kohēzijai ir pārrobežu sadarbība.

Kādu pievienoto vērtību Eiropas Kohēzijas politika sniedz ES pierobežas reģioniem?

Eiropas Savienību šķērso daudzas iek-šējās robežas, un kompetenču, struk-tūru, sociālo un fiskālo tiesību aktu atšķirības nereti rada grūtības. Piero-bežas un pārrobežu reģioniem vēl lie-lāku slogu uzliek ģeogrāfiskie šķēršļi, piemēram, robežas, kas stiepjas gar upēm un kalnu grēdām. Robežas nereti tiek uztvertas kā nepārvarami šķēršļi, kuru pārvarēšana prasa pārāk daudz pūļu un laika. Taču sekmīgas pārrobežu sadarbības piemēri liecina, ka pretrunas var būt arī ekonomikas izaugsmes un savstarpējas sapratnes avots. Tādēļ, lai nodrošinātu ilgtspē-jīgu un efektīvu Eiropas integrāciju, ir nepieciešama cieša pārrobežu sadar-bība. Ja kohēzija nepastāv pat pie Eiropas robežām, tad Līgumā noteikto teritoriālās kohēzijas mērķi būs visai grūti sasniegt visā ES teritorijā.

Bez kohēzijas politikas atbalsta piero-bežas reģioni nekad neizmantotu savu potenciālu vietējo un reģionālo priori-tāšu atšķirību dēļ. Pārāk bieži tiek palaistas garām izdevības izmantot investīciju “kritisko masu”, kas ir jēg-pilna tikai tad, ja tiek īstenoti pārro-bežu projekti, piemēram, veselības aprūpes, pārrobežu pakalpojumu, atkri-tumu apsaimniekošanas, ekonomiskās sadarbības u. c. jomās. Tas parāda patieso pievienoto vērtību, ko kohēzijas politika var sniegt Eiropas pierobežas reģioniem.

Vai jūs varētu uzskaitīt galvenos sasniegumus un vēl veicamos darbus?

Kohēzijas politika pierobežas reģioniem palīdz attīstīt to potenciālu, novēršot atšķirības starp abās robežas pusēs noteiktajām prioritātēm. Pārrobežu sadarbība atstāj pozitīvu ietekmi uz Eiropas pierobežas reģioniem, jo īpaši ekonomikas izaugsmes un nodarbinā-

tības jomās, un vienmēr papildina valsts līmeņa pasākumus un lielā mērā palīdz īstenot pašreizējās un turpmā-kās Eiropas stratēģijas.

Šis process ietver daudz vairāk nekā tikai pieredzes apmaiņu un koordināciju un tā rezultātā notiek praktiska sadarbība, kas sniedz konkrētus pozitīvus rezultātus infrastruktūras attīstības, ekonomiskās sadarbības, inovācijas un pētniecības, darba tirgus, tūrisma, kultūras un dau-dzās citās jomās.

Kohēzijas politika ir instruments, kas ne vien nodrošina ekonomikas attīstību un samazina atšķirības reģionu starpā, bet arī parāda ES pievienoto vērtību visā ES teritorijā un visos tās reģionos un pilsētās. Turklāt tā ir arī Eiropas solidaritātes un vienotības unikāls pie-mērs, kas palīdz veidot spēcīgāku un izturētspējīgāku Eiropas Savienību — tas ir mūsu visu kopīgais mērķis, kas minēts Romas deklarācijā.

40

Kādas ir pierobežas reģionu galvenās prioritātes attiecībā uz ES finanšu nākotni?

Pierobežas reģioni, gluži tāpat kā visi pārējie ES reģioni, vēlas, lai ES budžets spētu ieviest pārmaiņas, kas nāk par labu visiem iedzīvotājiem. Tā vietā, lai palielinātu ES līmenī centralizētu ES finansēto programmu skaitu, pierobe-žas reģioni vairāk atbalsta tādus ES fondus, kas veidoti pārrobežu attīstības stratēģiju īstenošanas atbalstam un kuros ir ņemtas vērā reģionu vajadzī-bas. To mēs saucam par “konkrētai vie-tai pielāgotu pieeju”, kas ir būtisks kohēzijas politikas elements.

Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas teritoriālajai sadarbībai laikposmā pēc 2020. gada paredzētais finansiālais atbalsts tiktu palielināts un būtiski pārsniegtu pašreizējo piešķīrumu 3 % apmērā no Eiropas struk-turālo un investīciju fondu līdzekļiem.

Mums ir jāparūpējas arī par to, lai fondu pārvaldības procedūras tiktu racionali-zētas un vienkāršotas, kā tas paredzēts Eiropas Komisijas vadītajā iniciatīvā “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”.

12. jūlijā jūs kļūsiet par nākamo Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētāju. Kāds ir jūsu skatījums uz kohēzijas politikas un ESI fondu nākotni pēc 2020. gada?

Maija plenārsēdē RK kā pirmā no ES struktūrām pieņēma oficiālu nostāju attiecībā uz kohēzijas politikas nākotni,

kas izstrādāta intensīvās diskusijās ar Eiropas pilsētām un reģioniem, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, kā arī dau-dzām dalībvalstīm un neskaitāmām iein-teresētajām personām.

Domāju, ka kā nākamajam RK priekšsē-dētājam mans uzdevums ir sekmēt kopīgu ideju izstrādi attiecībā uz kohēzi-jas politikas nākotni, ņemot vērā arī dis-kusijas par Eiropas nākotni un to, ka Apvienotā Karaliste izstājas no ES.

Vienīgais mērķis, uz ko jātiecas ikvie-nam ES struktūrās strādājošajam, ir ES iedzīvotāju dzīves uzlabošana. Esmu cieši pārliecināts, ka pieaugošo popu-lismu un daudzu ES iedzīvotāju vidū valdošo uzticēšanās trūkumu mēs varam novērst tikai tad, ja parādām, ka ES patiesi uzlabo viņu dzīvi un sniedz labumu viņu kopienām. Tieši tam

kohēzijas politika ir paredzēta un tieši t ā p ē c n ā k o t n ē mums tā būs vaja-dzīga vairāk nekā jebkad iepriekš.

Mēs mēģ inās im izveidot “atbalstī-

tāju aliansi”, kurā apvienoties tiem, kas vēlas panākt kohēzijas politikas reformē-šanu, nodrošinot tās būtisku vienkāršo-šanu un balstoties uz ciešu sadarbību ar pilsētām un reģioniem. Tas arī nozīmē, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš ES poli-tikas teritoriālās ietekmes novērtēšanai, lai nodrošinātu, ka visas tās jomas sekmē Līgumā noteiktā mērķa — eko-nomiskās, sociālās un teritoriālās kohē-zijas — sasniegšanu.

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

41

Vienīgais mērķis, uz ko jātiecas ikvienam ES struktūrās strādājošajam, ir ES iedzīvotāju

dzīves uzlabošana.

Robežas nereti tiek uztvertas kā nepārvarami šķēršļi, kuru pārvarēšana prasa pārāk daudz

pūļu un laika. Taču sekmīgas pārrobežu sadarbības piemēri liecina, ka pretrunas var būt

arī ekonomikas izaugsmes un savstarpējas sapratnes avots.

42

Eiropas Reģionu asambleja (AER) atbalsta uz rezultātiem vērstu kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada

Eiropas Reģionu asambleja (AER) uzskata, ka nākotnes kohēzijas politikai ir nepieciešama jauns redzējums: vienkāršs īstenošanas

mehānisms, kas palīdz sasniegt rezultātus visā Eiropā.

Eiropas reģioni ar kohēzijas politiku strādā ik dienu, uz vietas izsakot ierosinājumus labākas nākotnes

veidošanai. AER izveidoja Kohēzijas poli-tikas darba grupu, kura 2016. gada 1. jūnijā Austrijas pilsētā Sanktpeltenē pieņēma deklarāciju. Tajā ir izklāstītas četras idejas: ilgtermiņa redzējums, vien-kāršošana un revīzija, Eiropas strukturālo un investīciju fondu darbības apvieno-šana ar citiem fondiem; daudzlīmeņu pārvaldība un pārmērīgas reglamentē-šanas novēršana.

Kohēzijas politikai ir jāmainās, lai tā nākotnē spētu risināt ES problēmas. ESI

fondu vērtība sabiedrības acīs palielinā-sies pēc Brexit, ES budžeta samazināju-miem un jaunu ES izaicinājumu rašanās. Zemie līdzekļu apgūšanas rādītāji un sarežģītais īstenošanas mehānisms kohēzijas politikai noteikti nenāk par labu. Taču ESI fondi ir snieguši pievienoto vērtību. Vienīgais risinājums ir uz rezul-tātiem vērsta kohēzijas politika, skaidri formulēti ES mērķi un vienkāršs īsteno-šanas mehānisms līdzekļu saņēmējiem.

Reģionu galvenajām ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām problēmām būtu jākalpo par pamatu jaunam skatī-jumam uz kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada. Nodrošinot dotācijas inovācijai enerģētikas pārkārtošanas, klimata pārmaiņu un sociālās iekļautības jomās mūsu reģionos, šī politika kļūst par ko vairāk nekā tikai par mehānismu

reģionu starpā esošo ienākumu atšķirību novēršanai. Galvenais mērķis, kas jāpa-nāk ar katru dotācijām iztērēto euro, ir iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana visā Eiropā. Redzējumam attiecībā uz to, kādai jābūt nākotnes Eiropai ar kopīgiem mērķiem, būtu jānorāda pareizais darbī-bas virziens un jārada piederības sajūta līdzekļu saņēmēju vidū.

Atjauninātajiem īstenošanas mehānis-miem būtu jānodrošina pārmērīgas reg-lamentēšanas novēršana, vienoti notei-kumi attiecībā uz dažādiem ES fondiem un diferencēti revīzijas režīmi, kuros tiek ņemts vērā pieļauto kļūdu īpatsvars un programmas mērogs.

Mihiels Rijsbermans (Michiel Rijsberman)

AER referents “Kohēzijas politika laikposmam

pēc 2020. gada” Flevolandes provinces Reģionālās

pārvaldes ministrs (NL)

Eiropas Reģionu asambleja ir lielākais neatkarīgais reģionu tīkls Eiropā, kurā apvienojušies reģioni no 35 valstīm. Tā vienmēr ir aktīvi piedalījusies kohēzijas politikas apspriešanā. Pagājušā gada septembrī vairāk nekā 300 reģionu vadī-tāji parakstīja iniciatīvu “Uzlabota un atjaunināta reģionālā politika laikpos-mam pēc 2020. gada visiem reģioniem” (‘Strong renewed regional policy post 2020 for all regions’). http://aer.eu/

Reģionu galvenajām ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām problēmām būtu

jākalpo par pamatu jaunam skatījumam uz kohēzijas politiku laikposmam pēc

2020. gada.

42

43

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

43

Septītās kohēzijas politikas konferences vadīšana 2017. gadā

Kā ES Septītās kohēzijas politikas konferences, kas šogad norisinājās Briselē, vadītāja es priecājos par iespēju šī divas dienas ilgā pasākuma laikā kontaktēties ar ļoti dažādiem vieslektoriem, darba grupu dalībniekiem, apmeklētājiem, ES iestāžu darbiniekiem un daudzām citām personām.

Šā gada konferences norisi aizēno Brexit, kas neapšaubāmi būtiski ietekmēs turpmāko ES budžetu un

arī kohēzijas politikas līdzekļu apjomu. Šobrīd nav iespējams precīzi aprēķināt finansiālās izmaksas, ko Lielbritānijas izstāšanās radīs nākamajos ES budžetos. Aplēses liecina, ka ikgadējais budžeta deficīts varētu būt robežās no 5 miljar-diem EUR līdz 17 miljardiem EUR atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp no tā, vai Brexit process noritēs viegli vai smagi.

Es esmu žurnāliste no Īrijas un tāpēc ļoti labi apzinos ekonomiskās un politiskās sekas, ko radīs Lielbritānijas izstāšanās no ES, jo kopīgā robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju radīs milzīgas problēmas pēc Brexit, nemaz nerunājot par kaitējumu tirdzniecībai starp Īriju un Apvienoto Kara-listi. Taču atliekot Īrijas problēmas malā, jāatzīst, ka iespējamā finanšu deficīta pār-varēšana būs gigantiska apmēra problēma ES un tās budžetam pēc 2020. gada un pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Tāpēc Brexit tika daudzkārt pieminēts Kohēzijas politikas konferencē.

Viena no pirmajām diskusijām, ko vadīju pirmajā dienā, bija veltīta tam, kā kohēzi-jas politika varētu veicināt Eiropas ekono-mikas modernizāciju. Parasti, kad vadu darba grupu diskusijas par Eiropas valstu tautsaimniecības modernizāciju, tās neno-vēršami noslēdzas ar to, ka tiek apspriesta digitalizācijas aizvien pieaugošā ietekme uz rūpniecību un sabiedrību. Šādās disku-sijās bieži tiek skarti jautājumi, kas saistīti ar bezvadītāja kravas automobiļiem, auto-nomām ražošanas līnijām un progresīvām robotikas tehnoloģijām.

Tas, kā ES valstis uzņems šīs digitālās pārmaiņas, ir ļoti svarīgs jautājums. Tas jo īpaši attiecas uz tiem reģioniem un pil-sētām, kuras varbūt nav tik attīstītas kā citas. Ja tām neizdosies nodrošināt digi-tālos uzlabojumus, kas nepieciešami turp-mākai ekonomiskajai un sociālajai dzīvot-spējai, pastāv iespēja, ka tās varētu atpalikt no pārējām, un tad mums būs sava veida “divu ātrumu” Eiropa, kurā dažas valstis būs tehnoloģiju ziņā daudz attīstītākas nekā citas.

Mēs dzīvojam laikā, kad mums regulāri ir jāuzlabo savas prasmes un jāpārkvalificē-jas, lai varētu saglabāt darbu un savu vietu sabiedrībā. Ja neiesaistāmies šajā digitā-lajā tīklā, tad pārējie šajā tehnoloģiju pār-ņemtajā pasaulē var par mums aizmirst.

Tādēļ reģioniem un pilsētām ir gudri jāīs-teno pāreja no vecās ekonomikas uz jauno, sākot ar kravas automobiļu vadītāju pār-kvalifikācijas sekmēšanu un beidzot ar robotikas tehnoloģiju integrēšanu tādā veidā, kas palīdz uzlabot iedzīvotāju lomu sabiedrībā, nevis viņus vienkārši aizstāt kā nevajadzīgus. Savukārt Eiropas Komisijai ir jānodrošina, lai valstu modernizācijas centieni nekādi netiktu kavēti ar daudziem nevajadzīgiem noteikumiem, regulām un birokrātiju. Jo, ja reģioni un pilsētas nespēs pilnībā izmantot šīs digitālās pārmaiņas, tad mums var neizdoties sasniegt vēlamo ES kohēzijas līmeni.

Kārena Koulmena (Karen Coleman)

raidorganizācijas pārstāve/žurnāliste/raidījumu vadītāja

Es esmu žurnāliste no Īrijas un tāpēc ļoti labi apzinos

ekonomiskās un politiskās sekas, ko radīs Lielbritānijas

izstāšanās no ES, jo kopīgā robeža starp Īrijas Republiku un

Ziemeļīriju radīs milzīgas problēmas pēc Brexit. www.karencoleman.com

@KarenColemanIRL

44

Sagatavojieties Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļai 20172017. gadā Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa noritēs ar nosaukumu “Reģioni un pilsētas labākai nākotnei”. Pasākums ietvers aptuveni 100 darbseminārus, debates un tīklu veidošanas pasākumus, kurās piedalīsies apmēram 5000 dalībnieku. Papildus darbsemināriem, kas noritēs Briselē, būs arī vietējo pasākumu programma, kas tiks īstenota visā Eiropā laikā no 2017. gada septembra līdz decembrim.

15. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa (EWRC) norisināsies tieši pirms Kohēzijas ziņojuma publicēšanas un ES daudzgadu finanšu shēmas 2020.–2026. gadam prezentēšanas. Tādējādi EWRC paveras iespēja kļūt par vienu no platformām, kurā reģioni un pilsētas varēs paust savu viedokli par budžetu un turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar kohēzijas politiku un lauku attīstību.

Izturētspējīgu reģionu un pilsētu veidošana

Šajā darbības virzienā galvenā uzmanība tiks veltīta globalizācijas ekonomiskajai un sociālajai ietekmei un politiskajai reakcijai uz to ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Dalībnieki varēs prezen-tēt un apspriest inovatīvus pārmaiņu veicināšanas veidus, jo īpaši to, kā ES pilsētas padarīt gudrākas un izturētspējīgākas.

Darbsemināros galvenā uzmanība tiks pievērsta, piemēram, tam, kā digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas var palīdzēt nodrošināt inovatīvu plānošanu, pārmaiņas rūpniecībā, lietpratīgo specializāciju un labāku pārvaldību, lai pārvarētu pašreizējās problēmas un sekmētu darbvietu izveidi un investīcijas visos ES līmeņos.

Reģioni un pilsētas kā pārmaiņu ierosinātāji

Šajā darbības virzienā tiks aplūkoti iespējamie pielāgojumi, kas jāveic ES reģionālajā un pilsētpolitikā nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem, kā arī tiks sekmēta vispārīgu viedokļu apmaiņa par ES, raugoties no reģionu un pilsētu skatu punkta. Tas kalpos kā platforma, kurā ilustrēt efektīvo ieguldījumu, ko ES reģioni un pilsētas snieguši Eiropas projektā, kā arī sniegt savu iegul-dījumu galvenajās politiskajās diskusijās paralēli Eiropas Reģionu komitejas uzsāktajai iniciatīvai “Pārdomas par Eiropu”.

Darbsemināros galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā vietējās un reģionālās ekosistēmas palīdz samazināt atšķirības, piemēram, izmantojot aprites ekonomikas, trešās industriālās revolūcijas, atklāto datu, integrētas teritoriālās attīstības, pilsētu laboratoriju un pētniecības un inovācijas pasākumu sniegtās iespē-jas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā arī nākotnes perspektīvas.

Zināšanu apmaiņa nolūkā sasniegt vēlamos rezultātus

Šajā darbības virzienā reģionu un valstu iestādes, kas īsteno Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstītās program-

15. EIROPAS REĢIONU

UN PILSĒTU NEDĒĻA 2017

2017. GADA 9.–12. OKTOBRĪ BRISELĒ

REĢISTRĀCIJA SĀKAS 10. JŪLIJĀ

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

http://ec.europa.eu/regional_policy/

regions-and-cities/2017/index.cfm

mas, varēs dalīties pieredzē un apmainīties ar paraugprakses piemēriem programmu pārvaldībā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Galvenais uzdevums būs apsvērt iespējas, kā ar vienkāršošanas palīdzību samazināt administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, kā arī aplūkot dažādus instrumentus iestāžu stiprināšanai un administratīvo spēju uzlabošanai visu līmeņu pārvaldes iestādēs.

Notiks arī diskusijas ar speciālistiem, kurās piedalīsies akadē-misko aprindu pārstāvji un dalībnieki no ārpussavienības val-stīm, kurus interesē Eiropas integrācijas process — gan no institucionālā viedokļa, gan saistībā ar Eiropas kohēziju veici-nošo politiku.

Darbsemināros tiks analizēti tādi jautājumi kā reģionālās inovācijas sistēmas, teritoriālās ietekmes novērtējums, teorijas ieviešana praksē, resursu ziņā efektīvas pilsētas, izmaksu un ieguvumu analīze, reģionu sadarbība un tas, kā inovāciju cen-tros sasniegt ilgtspējīgākus darbības rezultātus.

RegioStars

RegioStars balvas mērķis ir noteikt paraugpraksi reģionu attīs-tībā un izcelt oriģinālus un inovatīvus projektus, kas var pie-saistīt un iedvesmot citus reģionus.

2017. gadā ir šādas balvas kategorijas:

1. Lietpratīga specializācija MVU inovācijai;2. Enerģētikas savienība: rīcība klimata politikas jomā;3. Sieviešu iespēju un aktīvas līdzdalības veicināšana;4. Izglītība un apmācība;5. CityStars: pilsētas digitālās pārejas procesā.

EP deputāta Lamberta van Nistelroja (Lambert van Nistelrooij) vadītās RegioStars balvas žūrijas locekļi patlaban izvērtē 110 šogad iesniegtos pieteikumus.

RegioStars 2017. gada balvu pasniegšanas ceremonija notiks otrdien, 10. oktobrī, Briselē. Šogad tiks atzīmēta arī balvas desmitā gadadiena, un jau otro gadu pēc kārtas tiks pasniegta arī sabiedrības simpātiju balva.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAhttp://ec.europa.eu/regional_policy/lv/regio-stars-awards/

Vietējā līmeņa pasākumi

Katrai reģionu partnerībai laikposmā no 2017. gada septembra līdz decembrim ir jāorganizē viens vietējā līmeņa pasākums ar nosaukumu “Eiropa manā reģionā/pilsētā”, kura laikā notiks iedzīvotāju diskusija un kurā piedalīsies arī Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvis.

Iedzīvotāju diskusiju mērķis ir uzklausīt pilsētās un reģionos paustos viedokļus un ziņot par tiem. Šīs diskusijas ir RK inicia-tīvas “Pārdomas par Eiropu” neatņemama sastāvdaļa un to rezultātus 2018. gada pavasarī atspoguļos atzinumā “Pārdo-mas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai”, tādējādi ļaujot reģioniem un pilsētām sniegt reālu ieguldījumu politiskajā procesā. Galvenais mērķis ir piesaistīt dažādus dalībniekus, tostarp sabiedrības pārstāvjus, politikas veidotājus un eksper-tus, un uzlabot informētību par ES politikas ietekmi uz attiecīgo reģionu un pilsētu.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAhttp://cor.europa.eu/lv/events/Pages/reflecting-eu.aspx

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

45

Join the debate!

Reflectingon Europe

46

Interreg Volunteer Youth:. pārrobežu sadarbības un solidaritātes veicināšana Eiropas Solidaritātes korpuss ir jauna iniciatīva, ko Eiropas Savienība sākusi, lai jaunieši varētu iesaistīties brīvprātīgajā darbā vai piedalīties projektos, kuri organizēti pašu valstī vai ārzemēs un kuru mērķis ir palī-dzēt kopienām un iedzīvotājiem Eiropā. Šīs iniciatīvas atbalstam no ES reģionālās politikas līdzekļiem ir atvēlēts 1 miljons EUR, lai pārrobežu, starptautiskajām vai starpreģionu programmām un ar tām saistīta-jiem projektiem dotu iespēju piesaistīt brīvprātīgos (ES iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 30 gadiem) uz laiku no diviem līdz sešiem mēnešiem. Galvenais mērķis ir atbalstīt un sekmēt Interreg programmu un projektu sasniegumus un informēt par tiem, tādējādi uzlabojot informētību par ieguvumiem, ko sniedz ES pārro-bežu sadarbība. Turpmākajos rakstos ir aprakstīta pirmo divu jauno brīvprātīgo pieredze, piedaloties ini-ciatīvā Interreg Volunteer Youth (IVY), ko vada Eiropas Pierobežas reģionu asociācija.

Strasbūra, 2016. gada 14. septembris: Es ieeju Eiropas Parlamentā un ieņemu vietu sēžu zālē, lai noklausītos Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) runu par stā-

vokli Savienībā.

“Solidaritāte ir līme, kas tur mūsu Savienību kopā. [..] Tad, kad dega Portugāles pakalni, Itālijas lidmašīnas dzēsa liesmas. [..] Līdzīgā garā Komisija šodien ierosina izveidot Eiropas Solida-ritātes korpusu. Jaunieši visā ES varēs brīvprātīgi piedāvāt savu palīdzību tur, kur tā visvairāk nepieciešama [..].”

Tā kā esmu uzaugusi un daudzus gadus mācījusies pārrobežu reģionos, man ir bijusi izdevība novērtēt teritoriālās kohēzijas un starptautiskās integrācijas sniegto pievienoto vērtību. Ja robežas

šķērsošana ir daļa no jūsu ikdienas dzīves — neatkarīgi no tā, vai to darāt darba dēļ vai tādēļ, ka vēlaties paskriet, — jūs sākat saprast, cik tas ir svarīgi, ka šī robeža vairs nav nekāds šķērslis.

Manuprāt, ES būtība ir solidaritāte, demokrātija un iespēja brīvi ceļot. Tā ir valstīm kopīga vīzija, cilvēku sadarbība, cil-vēktiesību aizsardzība un nevienlīdzības izskaušana, kā arī dzīve miera apstākļos. Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz iespēju popularizēt šīs vērtības un veicināt to ievērošanu, tādējādi satuvinot eiropiešus.

Mana brīvprātīgā darba pieredze aizsākās pirmdienā, 20. martā, iesaistoties iniciatīvā Interreg Volunteer Youth. Kā Interreg referentei Donavas starptautiskās programmas (DTP)

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

47

apvienotajā sekretariātā mans uzdevums bija atbalstīt un popularizēt Eiropas pārrobežu sadarbību un sagatavot ziņo-jumu par tās nozīmi, kā arī par Eiropas teritoriālās integrācijas sniegtajiem ieguvumiem. DTP mērķis ir sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, risinot kopīgas problēmas situācijās, kad starptautiska sadarbība varētu sniegt taustā-mākus rezultātus.

Savā darbā ar 54 projektiem, kas tika apstiprināti pēc pirmā projektu konkursa, es guvu labāku, dziļāku un plašāku priekš-statu par to, kā starptautiskās sadarbības ceļā tiek sagatavots pamats ilgstošu un vērienīgu projektu īstenošanai ar ilgtspējīgu perspektīvu. Valstu sadarbības rezultātā patiesi var atrisināt kopīgas problēmas, bagātinot zināšanas par citās valstīs izda-rītajiem secinājumiem un izveidotajiem paraugprakses piemē-riem. Eiropiešu satuvināšana ir iespēja veicināt ideju un līdzekļu apmaiņu, tādējādi sekmējot stratēģisku darbu pie kopīgu mērķu sasniegšanas.

Tā kā biju pirmā Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvas IVY brīvprātīgā referente, kas nosūtīta darbā uz vietas, tad man bija iespēja gūt jaunu un ļoti vērtīgu pieredzi. Šis darbs man ļāva gūt pieredzi, kas mani pavadīs visu mūžu, — piedalīties ES atvērto durvju dienā Briselē, filmēties Eiropas Komisijas veidotā videomateriālā, sniegt intervijas radio un laikrakstiem, satikt komisāru budžeta un cilvēkresursu jautājumos un Eiro-pas Reģionu komitejas priekšsēdētāju, stāstīt par visiem šiem piedzīvojumiem Ungārijas žurnālistiem paredzētā seminārā... Esmu iesaistījusies izaicinājumiem bagātā, taču ļoti aizraujošā piedzīvojumā!

Manona (Manon), Francija (attēlā pa kreisi)

.......................Kāpēc lai mani interesētu Polija, Dānija, Zviedrija un Lietuva, ja pati esmu no Vācijas? Galvenā motivācija, kāpēc es pieteicos par brīvprātīgo Interreg Dienvidbaltijas reģiona programmā — īpašā pārrobežu sadarbības programmā, kurā iesaistīti vairāki Baltijas jūras dienvidu piekrastē esošie reģioni, — ir mana

stingrā pārliecība par to, ka sadarbība sniedz pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem. Es arī uzskatu, ka Eiropas Solidaritātes korpuss jauniešiem, kas iesaistīti iniciatīvā Interreg Volunteer Youth, var sniegt vienreizēju iespēju jēgpilnā veidā palīdzēt veidot pamatu uzticībai, proti, kopienas sajūtu, kas ir abpusēji izdevīga un bagātinoša. Iniciatīvas IVY unikālā augšupējā pieeja, kas paredz dažādu partneru iesaistīšanu vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, man lika aizdomāties par solidaritāti plašākas kopienas kontekstā — tādas kopienas, kas sekmē pārrobežu sadarbību un aptver vairākus savstarpēji papildinošus piederības līmeņus.

Kādu pieredzi līdz šim esmu guvusi, pielietojot šo teoriju praksē? Mana pieredze IVY referentes darbā sākās ar “lielo sprādzienu” — ES atvērto durvju dienu Berlaymont ēkā Briselē. Vairāk nekā 30 Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti stāstīja par savu darbību aptuveni 12 000 apmeklētāju! Mēs ar Manonu vadījām intervijas, sniedzām informāciju pasākuma apmeklētājiem, un mums pat bija iespēja izteikt savu viedokli par Eiropas Solidaritātes korpusu radio tiešraidē. Savukārt, atrodoties Polijā, es šovasar veidošu reportāžas par daudziem interesantiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem.

6. maijam noslēdzoties uz pozitīvas nots, jāatzīst, ka pieredze, kas gūta, no Vācijas piesakoties par brīvprātīgo šajā īpašajā Dienvidbaltijas reģiona pārrobežu sadarbības programmā, ir paplašinājusi manu redzesloku, palielinājusi solidaritātes apziņu un stiprinājusi manu ticību tam, ka pašreizējām kopīgajām prob-lēmām ir iespējams atrast kopīgus risinājumus. ES ceru, ka mana pieredze IVY referentes darbā turpinās palielināties tikpat daudzsološi kā iesākusies un ka Eiropas Solidaritātes korpusam nākotnē pievienosies daudzi jauni IVY brīvprātīgie ar atvērtu un optimistisku skatījumu uz apkārt notiekošo.

Jasmīna (Yasmin), Vācija (attēlā pa labi)

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAhttps://europa.eu/youth/solidarity_lvhttps://www.interregyouth.com/

"Ja robežas šķērsošana ir daļa no jūsu ikdienas dzīves — neatkarīgi no tā, vai to darāt darba dēļ vai tādēļ, ka vēlaties paskriet, — jūs sākat saprast, cik tas

ir svarīgi, ka šī robeža vairs nav nekāds šķērslis."

"Galvenā motivācija, kāpēc es pieteicos

par brīvprātīgo Interreg Dienvidbaltijas reģiona programmā, ir mana stingrā pārliecība par to, ka sadarbība sniedz

pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem."

48

Endrjū (Andrew)

Liams (Liam)

Sāra (Sara)

Interreg 2017. gada sanāksme norisinājās 26.–28. aprīlī Maltā. To organizēja Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts ar Maltas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atbalstu.

Pasākuma laikā tā dalībnieki varēja apmeklēt vienu no trim projektiem:

> pārrobežu projekts Lithos, kura mērķis ir vēsturiskā mantojuma aizsardzība un tā vērtības paaugstināšana;

> starptautiskais projekts CypFire, kura mērķis ir aizsargāt Vidusjūras reģionu dabas mantojumu no ugunsgrēkiem;

> Maltas dienvidu teritoriju notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra.

Pasākumu varēja apmeklēt arī Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģiju koledžas žurnālistikas studenti. Apmeklējot projektu īstenošanas vietas, jaunieši varēja gūt priekšstatu par sadar-bības sniegtajiem konkrētajiem ieguvumiem. Viņu iespaidi par projektu apmeklējumiem ir izklāstīti tālāk tekstā.

Lithos

Šī Maltas un Sicīlijas kopīgi īstenotā pārrobežu projekta mērķis ir vēsturiskā mantojuma aizsardzība un tā vērtības paaugstināšana. Sarunā, kas norisinājās Inkvizitora pilī Vitoriosā (Vittoriosa), Lithos projekta galvenā arhitekte Dafne Marī Feneha (Daphne Marie Fenech) skaidroja, ka galvenā uzmanība šajā projektā būtībā ir vērsta uz sinerģijas panākšanu divu nāciju (Maltas un Sicīlijas) vēsturnieku starpā un spēju to izmantot, lai atjaunotu ēkas un struktūras, kas citādi tiktu neatgriezeniski zaudētas.

Viena no projektā izmantotajām galvenajām darba metodēm stereotomija — ģeometriskās rasēšanas māksla un cietu materiālu sadalīšana sarežģītos, celtniecībā izmantojamos blokos. Viņa norādīja, ka tas, ka projektā bija paredzēts sasniegt taustāmus rezultātus, palīdzēja iegūt līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projekta gaitā tika uzcelts muzejs un apmācību centrs, izmantojot zināšanas, materiālus un aprīkojumu, kāda Maltā nebija un kas tika ievests no Raguzas Sicīlijā.

Runājot par ieguvumiem, ko sniedz sadarbība ar citu ES dalīb-valsti pārrobežu projektā, Dafne Marī Feneha norādīja, ka komunikācija partneru starpā ir lieliska un ka ES platforma valstīm, kas meklē partnerus līdzīgu projektu īstenošanai, palīdz apvienoties kopīgās grupās.

Līdztekus veco ēku un infrastruktūras atjaunošanai projekta mēr-ķis bija arī panākt mūrniecības prasmju atdzimšanu Maltā. Pirms šī projekta un līdzīgu iniciatīvu īstenošanas vietējie arhitekti jau baidījās, ka mūrniecības prasmēm un citām vēsturiskajām pro-fesijām, kas saistītas ar arhitektūru, jau ir atskanējis kapu zvans.

Šajā informatīvajā sanāksmē tika uzsvērta arī Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģiju koledžas nozīmīgā loma. Šī iestāde sadar-bībā ar Maltas Vēsturiskā mantojuma organizāciju dažādu pēt-niecisko darbību rezultātā piešķīra jaunu elpu mūrniecības pro-fesijai, apmācot vairākus perspektīvus mūrniekus.

Liams (Liam)

Studenti stāsta. par Interreg projektiem Maltā

49

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

Migela (Miguela) Mauro

(Mauro)

CypFire

27. aprīlī man bija iespēja apmeklēt projektam CypFire veltīto pasākumu, ko organizēja Eiropas Komisija. Pirms projekta īste-nošanas vietu apmeklējuma notika pārrunas Mdžarras (Mgarr) mazpilsētas padomē, kur mūs sagaidīja mērs Pols Vella (Paul Vella), kurš mūs iepazīstināja ar vēl trim pārrunu dalībnie-kiem — Roberto Danti (Roberto Danti), Džanni Della Roka (Gianni Della Rocca) un Emānu Vella (Eman Vella).

Viņi pastāstīja par savu līdzdalību šajā projektā. Roberto Danti savu runu sāka, norādot, kāds ir projekta CypFire mērķis: apslāpēt meža ugunsgrēkus ar dabiskas barjeras — ciprešu — palīdzību. Viņš pastāstīja, kā projekts tika izstrādāts, veicot daudzveidīgus eksperimentus dažādās valstīs un izplatot gūtās zināšanas.

Džanni Della Roka pastāstīja par projekta tehniskajiem aspek-tiem, sniedzot zinātnisku informāciju par konkrētas koku sugas — mūžzaļo ciprešu — īpašībām.

Savukārt Eman Vella stāstīja par Mdžarras pašvaldības iegul-dījumu iepriekš veiktajos eksperimentos, lai noteiktu, kura cip-rešu suga ir vispiemērotākā izmantošanai šādās dabiskās barjerās. Mdžarras pašvaldība ir koku stādīšanai vispiemērotākā vieta, jo tur atrodas vislabāk uzturētā lauku teritorija Maltā un ir pietiekami daudz vietas. Koki tika iestādīti divās vietās — netālu no Džneinas (Gnejna), kā arī Ballutā (Ballut) — attiecīgi 2006. un 2012. gadā. Koku uzraudzība joprojām turpinās, lai arī projekts CypFire jau ir noslēdzies.

Sāra (Sara) un Endrjū (Andrew)

Notekūdeņu attīrīšanas iekārta Ta’ Barkat

Ikgadējās sanāksmes laikā tika organizēts arī notekūdeņu attī-rīšanas iekārtas Ta' Barkat apmeklējums — tā atrodas Šgairas ciematā (Xgħajra), Maltā. Ūdens apsaimniekošanas dienestu korporācijas inženieri Stefans Cahija (Stefan Cachia) un Deivids Sako (David Sacco) apsprieda projekta mērķi un uzdevumus, darba kārtību un svarīgāko attīrīšanas iekārtas infrastruktūru.

Stefans Cahija savu runu sāka, stāstot par Kohēzijas fonda pro-jektu ar atsauces numuru CF116, kas ir viens no vērienīgākajiem notekūdeņu attīrīšanas projektiem Maltā. Šī darbības prog-ramma Komisijai provizoriski tika iesniegta 2007. gada decembrī un oficiāli tika iesniegta 2010. gada jūlijā. Stefans Cahija norā-dīja, ka projekts CF116 palīdz atjaunot peldūdens kvalitāti atbilstoši Peldūdeņu direktīvai un samazina jūrā novadīto neat-tīrīto notekūdeņu apjomu. Projekta mērķis ir novērst arī smakas emisijas, ko rada neattīrītu notekūdeņu novadīšana. Viņš norā-dīja, ka projekta izmaksas ir aptuveni 80,1 miljons EUR.

Deivids Sako stāstīja par projekta mērķi un uzdevumiem, kas paredz samazināt spiedienu uz dabīgajiem ūdens resursiem, lai dažādotu ūdensapgādes iespējas un palielinātu atkārtoti izman-totā ūdens apjomu. Viņš arī norādīja, ka Ūdens apsaimniekošanas dienestu korporācija apsaimnieko 90 dziļurbumus, 10 sūkņu sta-cijas un 3 iekārtas jūras ūdens attīrīšanai ar reversās osmozes metodi Maltā un 44 dziļurbumus un 2 sūkņu stacijas Gozo salā.

Ūdens apsaimniekošanas dienestu korporācijas mērķis ir tur-pināt investīcijas dzīves kvalitātes uzlabošanā, kas uzskatāmas par investīcijām Maltas iedzīvotāju nākotnē. Delegācija apmek-lēja arī pašu attīstīšanas iekārtu.

Migela (Miguela) un Mauro (Mauro)

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA http://webcasting.streamdis.eu/Mediasite/Catalog/Full/5eea1d0698264ad88e78a7cbf397459221

50

EIROPAS INVESTĪCIJU PROJEKTU PORTĀLS

Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP) ir tīmekļa portāls, kas Eiropas Savienībā reģistrētiem publiskiem un privātiem pro-jektu virzītājiem nodrošina iespēju sas-niegt potenciālos ieguldītājus visā pasaulē. Portāls, kas tika izveidots, reaģē-jot uz investoru vēlmi vienā centralizētā platformā aplūkot lielāku skaitu poten-ciālo ES investīciju iespēju, piedāvā deta-lizētas meklēšanas iespēju un filtrēšanas kritērijus, kas investoriem ļauj viegli atrast to vēlmēm atbilstošus projektus.

Portālā būs sniegta labi strukturēta un saskaņota informācija par ES teritorijā īstenotiem projektiem, uzlabojot tās pieejamību plašam starptautisko inves-toru lokam.

SAVU INVESTĪCIJU PROJEKTU VARAT IESNIEGT ŠAJĀ TĪMEKĻA VIETNĒ ec.europa.eu/eipp

POLIJA: KOMISIJAS INICIATĪVA ĻAUJ ZEMU IENĀKUMU REĢIONIEM PANĀKT PĀRĒJOS

Izmantojot Eiropas Komisijas īpaši reģio-niem ar zemu izaugsmi un zemiem ienā-kumiem pielāgoto atbalstu, ar kohēzijas politikas līdzekļu palīdzību ir panākts, ka Polijā kādas gadu ilgušas izmēģinājuma iniciatīvas sasniegtie rezultāti ir patiesi daudzsološi. Komisija un Pasaules Ban-kas eksperti sadarbībā ar Polijas valsts un vietējā līmeņa iestādēm pēdējā gada laikā ir centušies rast risinājumus, ar kuru palīdzību sekmēt ekonomikas attīs-tību Polijas austrumos esošajos reģionos ar zemiem ienākumiem — Piekarpatu un Sventokšiskas vojevodistēs. Eksperti ir definējuši stratēģiskās prioritātes un konkrētas, ātri īstenojamas darbības, kas jāveic augstākās izglītības, uzņēmējdar-bības vides un darbaspēka jomās.

Pamatojoties uz šīm pirmajām daudzso-lošajām izmēģinājuma iniciatīvām, tiek izstrādāts pasākumu izvēršanas plāns, lai līdzīgus projektus īstenotu arī citos tam piemērotos Polijas reģionos.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA http://europa.eu/!Cm83tg

PLATFORMA PEER 2 PEER ATZĪMĒ JAU 100. PASĀ-KUMU UN IR GATAVA TURPINĀT DARBU!

TAIEX-REGIO PEER 2 PEER platformā ir reģistrēts jau 100. pasākums, Ungārijas delegācijai tiekoties ar kolēģiem Lietuvā, lai apmainītos ar paraugprakses piemēriem attiecībā uz finanšu instrumentu izmanto-šanu energoefektivitātes uzlabošanai. TAIEX-REGIO PEER 2 PEER ir plaši novērtēts un viegli lietojams rīks, kura darbību pirms nieka diviem gadiem aizsāka Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD ciešā sadar-bībā ar Kaimiņattiecību politikas un papla-šināšanās sarunu ĢD un kas tika izveidots, lai atvieglotu dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējos kontaktus un pieredzes apmaiņu par dažādiem ar Eiropas struktu-rālo un investīciju fondu pārvaldību saistī-tiem jautājumiem.

Komisija līdz šim ir saņēmusi 171 apmaiņas pieprasījumu — 100 apmaiņas pasākumi jau ir notikuši, iesaistot 1500 dalībniekus no 25 ES valstīm. Šo apmaiņas pasākumu laikā tiek aplūkots visai plašs tēmu loks, tostarp pārvaldības un kontroles jautājumi, finanšu instrumenti, pilsētu attīstība, liet-pratīgā specializācija, publiskais iepirkums utt. Savās atsauksmēs dalībvalstis ir norā-dījušas, ka šis instruments ir patiesi node-rīgs, viegli izmantojams un nebirokrātisks.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJAhttp://funding.balticsea-region.eu/

JAUNUMI [ĪSUMĀ]

PANORAMA / 2017. GADA VASARA / Nr. 61

51

FOTOGRĀFIJAS (LAPPUSES):

Vāks: © Eiropas Komisija4. lappuse: logotips un fotogrāfija © Igaunijas valdība8. lappuse: logotips un fotogrāfija © Vācijas Federālā

ekonomikas un enerģētikas ministrija9. lappuse: logotips un fotogrāfija © Kipra, Finanšu ministrija 10. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eiropas Komisija 12. lappuse: logotips un fotogrāfija © Valonijas reģions13. lappuse: logotips un fotogrāfija © Krētas reģions14. lappuse: logotips un fotogrāfija © Zviedrijas Vietējo

pašvaldību un reģionu asociācija15. lappuse: logotips un fotogrāfija © Čehijas Republikas

Pilsētu un pašvaldību savienība18. lappuse: logotips un fotogrāfija © Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizācija20. lappuse: logotips un fotogrāfija © Polijas

pilsētu asociācija21. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eiropas Parlaments

22. lappuse: logotips un fotogrāfija © Valkas pilsēta (LV) un Valgas pilsēta (EE)

23. lappuse: logotips un fotogrāfija © Ajutament de Santa Coloma de Gramenet

24. lappuse: logotips un fotogrāfija © Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskola

26., 27. lappuse: © Eiropas Komisija28. lappuse: logotips un fotogrāfija © École polytechnique

Fédérale de Lausanne (CH)29. lappuse: logotips un fotogrāfija © BusinessEurope30. lappuse: logotips un fotogrāfija © Kārdifas Universitāte31. lappuse: logotips un fotogrāfija © Hūronas Universitātes

koledža, Rietumu universitāte (CA)32. lappuse: © Eiropas Komisija36. lappuse: logotips un fotogrāfija © Perifēro piejūras

reģionu konference

37. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eiropas Politikas centrs

38. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eurocities39. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eiropas Nabadzības

apkarošanas tīkls40. lappuse: fotogrāfija © Eiropas Komisija;

logotips © Eiropas Pierobežas reģionu asociācija

42. lappuse: logotips un fotogrāfija © Eiropas Reģionu asambleja

43. lappuse: fotogrāfija © Kārena Koulmena (Karen Coleman)

46. lappuse: fotogrāfija © Eiropas Komisija48., 49. lappuse: fotogrāfijas © Eiropas Komisija

2017. GADA 21. SEPTEMBRĪEiropas Sadarbības diena

2017. GADA 9.–12. OKTOBRĪBrisele (BE)

Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa

2017. GADA 10. OKTOBRĪ Brisele (BE)

RegioStars balvu pasniegšanas ceremonija

2017. GADA 18. UN 19. OKTOBRĪBudapešta (HU) ES stratēģijas Donavas reģionam sestais ikgadējais forums

2017. GADA 21.–23. NOVEMBRĪ Minhene (DE)

ES stratēģijas Alpu reģionam otrais ikgadējais forums

2017. GADA 27. UN 28. NOVEMBRĪ Roterdama (NL)

Pilsētu forums

Papildinformāciju par šiem pasākumiem skatiet Inforegio tīmekļa vietnes sadaļā “Programma”: http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/newsroom/events/

PROGRAMMA

JURIDISKS PAZIŅOJUMS

Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek izmantota šajā publikācijā iekļautā informācija.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF: ISSN 1725-8235

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Atļauts izmantot citur, norādot avotu.

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politika ir noteikta ar Lēmumu 2011/833/ES (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko ES nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

Printed in Belgium

Šis žurnāls ir iespiests uz pārstrādāta papīra angļu, franču, vācu, bulgāru, grieķu, spāņu, itāliešu, poļu un rumāņu valodā. Tas ir pieejams 22 valodās šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/information/publications/panorama-magazine/

Šī izdevuma saturs pabeigts 2017. gada jūnijā.

52

Eiropas Komisija Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātsKomunikācija – Agnès MonfretAvenue de Beaulieu/Beaulieulaan 1 – B-1160 Bruxelles/BrusselE-pasts: regio-panorama@ec.europa.eu

SEKOJIET LĪDZI NOTIKUMIEM

ec.europa.eu/regional_policycohesiondata.ec.europa.eu

@EU_Regional #CohesionPolicy | #ESIFunds

#EU7CF

EUinmyRegion

flickr.com/euregional

RegioNetwork

yammer.com/RegioNetwork

ec.europa.eu/commission/2014-2019/ cretu_en @CorinaCretuEU

KN-LR-17-061-LV-N