Stress, stresa vadana. Konflikti

Stress

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz spcgu kairinjumu. Stress ( trauksme) ir visprjs adaptcijas sindroms. Stresu iedala : hipostress; Hiperstress; Ei-stress; Di-stress.

Stress

Stress ir neatemama dzves sastvdaa. Bet tas var atirties pc:- Iedarbbas dziuma;- Spka;- Ilguma;- Iedarbbas uz organismu.Stresam ir trs galvenie posmi: trauksmes; Rezistences vai pretestbas; Izskuma.

Stress

Stresa izraists reakcijas organism:- Sirdsdarbbas patrinans;- Asinsspiediena paaugstinans;- Cukura satura paaugstinans asins;- Elpoana patrins, bet kst sekla;- Paaugstins svana;- Kua darbba palnins, bet paaugstins

kua skbes daudzums;- Paaugstins hormonu lmenis asins.

Stress

Ja stress iegst hronisku raksturu, tad var pardties:- galvasspes, muguras, plecu, oku spes;- Nogurums;- Sirdsslimbas;- Cukurslimba;- Skuma posm samazins imunitte, bet var

novest pie imndeficta;- Citas psihosomatisks slimbas.

Stress

Ilgstoa stresa izraistie efekti. Iespjamie fiziskie efekti:- das iekaisums;- Alerija;- Aizcietjumi vai caureja;- Miega traucjumi;- Galvas spes;- Insults;- Sirdsklauves;- Elpoanas sistmas traucjumi;

Stress

- Saaukstans;- Traumas;- Onkoloisks saslimanas u.c.Tas noved pie:- Darba kavanas;- Sliktas darba kvalittes;- Nespjas paveikt darbu noteiktaj laik;- Nelaimes gadjumi darb; klientu sdzbu

skaita pieaugums u.c.

Stress

Iespjamie psiholoiskie efekti:- depresija;- Vienaldzba;- Bezmiegs;- Nervozitte;- aubans ( nespja pieemt lmumu);- Gargs sabrukums;- Paapzias pazeminans;- Nodoans kaitgiem ieradumiem.

Stress

Tas noved pie:

- Impulsvas uzvedbas;- Nesaskam imen;- imenes izjukanas;- Sliktm attiecbm ar cilvkiem;- Socils izolcijas.

Stress

Stresa cloi:

Darba sfr:- Prslodze darb;- Bezdarba draudi;- Pavrtjums, kas saistts ar darbu;- Mikroklimats darba grup;- Atbildba par padotajiem;- Socil atbalsta trkums;- Uzvedbas ierobeojumi u.c.

Stress

Mjas ( imenes) sfr:- imenes dzves dinamika;- Attiecbas laulto starp;- Lault socilais atbalsts;- Attiecbas ar brniem;- Finansils problmas;- Dzves apstki;- Socilie kontakti u.c.

Stress

Individul sfra:- Adaptcijas sfra;- Izgltba, ticba, tautba;- entiskie nosacjumi ( NS pabas, spja

priecties u.c.);- Audzinana;- Iepriekj dzves pieredze;- Dzves krzes;- Sevis mlana;- Laika ( darbu) plnoana.

es, mans ermenis

Nkotne darbs

attiecbas

Darbu plnoana

Laika, darbu, atptas plnoana ir viens no vispcgkiem stresoriem ikdien, kuru cilvki vismazk apzins. Tomr tiei tas noved pie hroniska laika trkuma un ldz ar to paaugstinta stresa. Plnoan svargi: Uzrakstt darmo darbu sarakstu; Uzrakstto izdala ar divi; Sakrto nozmbas secb.

Visus veicamos darbus var nosacti sadalt 4 grups pc svarguma un steidzambas.

1. Svargi, bet nesteidzami darbi - ~25%:-. Plnotais darbs;-. Mcbas;-. Atpta, hobiji ( tiem parasti laika nepietiek).

Ja to nedars, tad neviens nesods.

Laika plnoana

2. Svargi un steidzami darbi - ~ 30-40%- Rodas pki;- Apsola kdam;- Daa no iepriekjs grupas;Ja nedars, tad sods.3. Nesvargi, bet steidzami darbi -~ 25-35%- Vienmr saistti ar citiem cilvkiem-

tuviniekiem, draugiem, pazim;- Svargi, lai gtu pozitvas emocijas.Ja nedars nemls, nedraudzsies, pamets.

Laika plnoana

4. Nesvargi un nesteidzami darbi -~20-25%

- Laika nosiana;- Rada vislielko nogurumu.

Stresa vadana:Divi modei veselga dzves veida ievroana; -kognitvais modelis.

Stresa vadana

1. modelis:1.Posms pamatpamieni:-. Mrtiecga izvle;-. Atslbinans;-. Dzia (diafragmla ) ieelpa.2. Posms spka atgana:-. Veselgs uzturs;-. Meditcija;-. Koncentrans;-. Problmau risinana.

Stresa vadana

3. Posms dzves bagtinana:

- Dzves filozofija;- Socilais tkls;- Fiziskie vingrinjumi;- Laika plnoana. Kognitvais modelis:1. Stresa k problmas atzana;2. Stresa faktoru un t clou apzinana,

novrtana.

Stresa vadana

3. Stresa novrtana vai kontroles iespju apdomana.4. Stresa novrtanas nodomu realizana.5. Savas pieredzes novrtana.

Konflikti

Konflikts ir pretji vrstu mru, intereu, pozciju, viedoku, uzskatu vai ldzeku sadursme.Kofliktu iespjam pozitv ietekme:

- Palielina darba motivciju;- Palielina prliecbu par konflikta risinanas

nepiecieambu;

- Pieaug cilvku grupas spja sadarboties;- Pieaug radoais potencils;- Kolektvs saliedjas kopgu mru sasnieganai;- Rodas stimuls izaugsmei.

Konflikti

Konflikta iepjam negatv ietekme:- Mazina darba ragumu;- Samazina savstarpjo uzticanos;- Pretju uzskatu aizstvji apvienojas koalcijs

( grupu sadrumstaloans);- Rodas morles problmas;- Veltgi tiek trts laiks;- Nav iespjama lmumu pieemana.

Konflikti

Konfliktus var iedalt dadi:Pc raans vietas:- Iekjie konflikti problmas (personisks, darba u.c.), kas cilvkam jrisina;- rjie vai starppersonu konflikti.Pc cilvku uzvedbas konfliktos:- Cas konflikts partneri nav vienldzgi,

uzvart par katru cenu, nav svargi cita prdzvojumi;

- Konflikts sple vienldzgi partneri, zinmi sples noteikumi;

Konflikti

- Prliecinanas konflikts darbojas ar faktiem, emocijas tiek izslgtas vai minimli izpauas. Ts neietekm lmuma pieemanu.

Pc rakstura:- Racionlais konflikts;- Iracionlais konflikts;- Pseido konflikts;- Latentais vai slptais konflikts;- Nobdtais vai atliktais konflikts;- Sadzves vai gadjuma konflikts.

Konflikta risinanas stratijas

Pakauana vai konkurence:+ rti nonk pie rezultta;+ gst gandarjumu;- Zaud attiecbas ar cilvkiem;- Nerpjas par citu vajadzbm.Pakauans vai pielgoans:+ saglab labas attiecbas ar cilvkiem;+ ne par ko neatbild;- Ar laiku veidojas ekspuatcijas izjta;- Nerpjas par savm vajadzbm.

Konfliktu risinanas stratijas

Izvairans:+ saglab status quo nemaingu situciju;+ iegst laiku papildus informcijas ieganai;- Izvairs risint konfliktus;- Nerpjas par savm vajadzbm.Kompromiss:+ saglab labas attiecbas ar cilvkiem;+ nekad visu nezaud;- Iespja manipult ar cilvkiem nkotn;- T k kompromiss ir trs process, tad nepagst izvrtt vai viens piekpjas tikpat svargos jautjumis k otrs.

Konfliktu risinanas soi

4 sou metode:1. Kritiska konflikta inventarizcija.Jautjumi: K uztver konfliktu katra no pusm? K sti

radus konflikta pretrunas? Kdas personas konflikt ir iesaisttas? Cik ilgs ir konflikts?

2. Sistemtiska konflikta clou analze. Jautjumi: Kda iemesla pc konflikts izclies?Kdi zinmie iemesli un pastvoie nosacjumi ir

konflikta pamat? Kas un ko ir paveicis konflikta procesa dinamik un attstb?

Konflikta risinanas soi

3. Konfliktjoo puu mru analze. Jautjumi: Kdus mrus grib sasniegt viena konfliktjo puse? Kdi ir motvi/ bailes ir pamat? Kdus mrus grib sasniegt otra konfliktjo puse? Kdi motvi ir via darbbas pamat?4. Kooperatv konflikta risinjuma izstrdana.Jautjumi: Kdi risinjumi ir iespjami? Kuri risinjuma varianti ir vienldzgi? Kuras risinjuma iespjas ir starp konflikta partneriem konkrti izstrdtas un saskaotas?

Slide 1StressStressStressStressStressStressStressStressStressStressStressSlide 13Darbu plnoanaSlide 15Laika plnoanaLaika plnoanaStresa vadanaStresa vadanaStresa vadanaKonfliktiKonfliktiKonfliktiKonfliktiKonflikta risinanas stratijasKonfliktu risinanas stratijasKonfliktu risinanas soiKonflikta risinanas soi