Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
2
Vides tiesības ir tiesību normu jeb sabiedrības uzvedības priekšrakstu kopums, ar ko tiek regulēta cilvēku uzvedība vides aizsardzības jomā.
Vides tiesības ietver tādas vispārīgo tiesību jomu normas, kuru mērķis ir veicināt vai nodrošināt vides aizsardzību.
Vides
tiesības
3
Vides tiesības pieder pie publiskajām tiesībām – tas nozīmē: lai aizsargātu vidi, valsts sabiedrībai diktē noteiktas prasības, kuras tai ir jāievēro.
Ja persona noteiktās prasības neievēro, tad valsts pret šo personu var vērst piespiedu spēku un noteikt tai sodu vai arī uzdot novērst pārkāpuma rezultātā vidē radušās negatīvās sekas.
Vides tiesību normas
Vides aizsardzības
mērķi
4
Galvenais vides tiesību avots ir likums (ārējās tiesību normas) – rakstīto tiesību avots, kas ietver vispārsaistošus uzvedības priekšrakstus.
To, kāds ir tiesību normā ietvertais uzvedības priekšraksts, ļauj uzzināt tiesību avoti.
Vides tiesību avotu veidi
Nerakstītās tiesības – vispārējie tiesību principi un
paražu tiesības
Rakstītās tiesības – likumi
Tiesību pamatavoti – likumi
Tiesību palīgavoti – judikatūra jeb tiesnešu tiesības un tiesību zinātne jeb juristu tiesības
Satversme
Likumi
Ministru kabineta noteikumi
Pašvaldību saistošie noteikumi
5
Latvijā vispārsaistošas tiesību normas ietver:
Vietējo pašvaldību izdotie saistošie noteikumi
Saeimas pieņemtie likumi
Ministru kabineta (valdības) izdotie noteikumi
Pēc sava juridiskā spēka tiesību normu augšgalā pēc ir augstākā juridiskā spēka – Satversmes – normas, bet pārējās izriet no tām, tādējādi veidojot tiesību avotu hierarhiju.
6
Latvijā vides tiesisko aizsardzību veido arī starptautisko tiesību akti galvenokārt starptautiskie līgumi – konvencijas un protokoli, kuriem Latvija ir pievienojusies.
Eiropas Kopiena vides tiesisko regulējumu izstrādā galvenokārt direktīvu veidā, kas dalībvalstīm vēlāk ir jāievieš savās nacionālajās
tiesībās.
Latvijai ir saistoši arī Eiropas Kopienas tiesību akti:
lēmumi
regulas
direktīvas
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Eiropas Kopienu tiesības ir kļuvušas par Latvijas nacionālo tiesību sastāvdaļu.
7
Eiropas Kopienas tiesību un pienākumu kopumu acquis communautaire (“kopienas mantojums”) veido:
primārie jeb vispārobligātie tiesību akti, izdoti pamatojoties uz EK dibināšanas
dokumentiem,
sekundārie tiesību akti – regulas, direktīvas, lēmumi, konvencijas,
deklarācijas.
Eiropas Savienībā vides jomā ir izvirzīti šādi mērķi: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,
aizsargāt cilvēku veselību,
apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,
starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
8
1985. gadā Eiropas Komisija nolēma, ka vides aizsardzībai ir jākļūst par ekonomikas un sociālās politikas integrālu daļu makroekonomikas un tautsaimniecības nozaru līmenī – saistošā veidā tas ir atspoguļots Lisabonas līgumā (2009.).
ES tiesību akti nepārtraukti tiek pilnveidoti arī atbilstoši vides konvenciju prasībām, tai skaitā, tādās nozīmīgās jomās, kā globālās klimata izmaiņas, piesārņojuma samazināšana un ilgtspējīgs patēriņš.
Vides likumdošanas sistēmai ir nozīmīga loma, veidojoties Eiropas juridiskajai sistēmai, kuru pārrauga Eiropas Kopienu tiesa.
9
ūdeņu aizsardzība,
augsnes aizsardzība,
aizsardzība pret troksni vidē,
atmosfēras gaisa aizsardzība,
dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,
atkritumu apsaimniekošana,
ķīmisko vielu un produktu, arī biocīdu un pesticīdu aprite,
ģenētiski modificēto organismu aprite,
dažādas emisijas un izmeši vidē,
ietekmes uz vidi novērtējums,
piekļuve vides informācijai un sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu valsts lēmumu pieņemšanā,
pilsētu un lauku teritoriju telpiskā plānošana.
Vides tiesiskā aizsardzība ir saistīta gan ar vides un dabas resursu aizsardzību, ilgtspējīgu to izmantošanu, gan arī ar cilvēku veselības pasargāšanu no kaitīgiem vides faktoriem šādās ar vidi saistītās jomās:
10
Pasaules attīstītajās valstīs, arī Eiropas valstīs tiesību izpratne ir visai līdzīga – šo valstu tiesības pieder tā sauktajam Rietumu tiesību lokam, kur ar “tiesībām” parasti saprot tiesību avotu kopumu, kas saistoši regulē cilvēku kopienas dzīvi (angļu val. – law).
Dažādās pasaules kultūrās ir atšķirīga tiesību izpratne, ko lielā mērā nosaka tas, kas tiek atzīsts par tiesību avotiem.
Latvijas un kaimiņvalstu tiesības pieder kontinentālās Eiropas tiesību saimei (angļu val. – civil law system), kur, lai arī pastāv nerakstītās tiesības, tomēr par galveno tiesību avotu atzīst rakstītās tiesības – visupirms valsts parlamenta pieņemtos likumus.
Lielbritānijas un ASV tiesības pieder citai Rietumu tiesību loka saimei –
angļu-sakšu tiesībām, kurā par tiesību pamatavotu atzīst gan
parlamenta pieņemtos likumus (statūtus), gan arī tiesu
precedentus.
11
Vispārsaistošus uzvedības priekšrakstus ierobežotā apjomā var noteikt arī izpildvara – valdība ar Ministru kabineta noteikumiem un vietējās pašvaldības dome ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
No šīs konstitucionālās normas var atvasināt vairākus valstij uzliktos pienākumus
Latvijas Republikas Satversmes 115.pants nosaka:
“Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides
stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu”
Aizsargāt ikviena tiesībās dzīvot labvēlīgā vidē.
Nodrošināt labvēlīgas vides saglabāšanu.
Sekmēt vides uzlabošanu.
Nodrošināt sabiedrībai brīvu piekļuvi vides informācijai.
12
Vēlamo uzvedību var panākt ar divējādiem paņēmieniem: tie darbojas kā “pīrāgs” un “pātaga”
Visbiežāk “pātagas” stratēģija sastopama normās, kas par vides aizsardzības prasību neievērošanu paredz sodus vai
citus piespiedu līdzekļus.
“Pātagas” stratēģija: paredz
noteiktas darbības bremzējošus līdzekļus,
kuriem ir jābūt tādiem, lai to radīto seku neizdevīguma
dēļ tie atturētu no videi nedraudzīgu darbību
veikšanas.
“Pīrāga” stratēģija: ja likums stimulē videi draudzīgāku
uzvedību tādā veidā, ka vides aizsardzības prasību
ievērošana ir izdevīga.
13
Atšķirībā no pārējām sociālajām normām, tiesību normu izpildi var panākt piespiedu kārtā – tāpēc tikai tiesību normām ir
specifisks īstenošanas process – tiesību nodrošināšana.
īsteno specializētas valsts
vai pašvaldību vides aizsardzības
iestādes
pieņem likumdevējs
Parasti vides tiesību aktu
projektus
izstrādā izpildvara vai politiķi
14
Ar piespiešanas mehānismu saprot likumā paredzētas tiesības valstij (tiesībsargājošajām institūcijām) pret likuma neievērotāju vai pārkāpēju vērst piespiedu līdzekļus, arī paši piespiedu līdzekļi ir noteikti ar likumu.
Tiesību nodrošināšana ir mehānisms, ar kura palīdzību panākama tiesību normu ievērošana vai izpilde.
Lai šāds process varētu darboties, valsts ir izveidojusi institūcijas (iestādes), kurām ir piešķirts piespiešanas monopols:
specializēti valsts vides dienesti
tiesa
policija
prokuratūra
15
Lai arī par pārkāpumiem pret dabas vidi ir paredzēta arī kriminālatbildība, tomēr praksē vides tiesību aktu pārkāpumi tiek kvalificēti galvenokārt kā mazāk bīstami pārkāpumi.
Valstij ir tiesības kontrolēt vides tiesību aktu ievērošanu – kontroli veic valsts vides inspektori.
Ja pārbaudē tiek konstatēta neatbilstība vides tiesību aktu prasībām, valsts vides inspektori var, piemēram: izdot saistošus priekšrakstus (administratīvos aktus),
uz laiku apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību,
sastādīt protokolus par mazāk bīstamiem pārkāpumiem un piemērot par tiem likumā paredzētos administratīvos sodus.
Latvijā visizplatītākais sods par vides pārkāpumu ir administratīvais naudas sods, kura apmēri ir fiksēti likumā.
16
Regulējot sociālās attiecības, tiesības pašas par sevi nesniedz atbildi uz ētiskiem jautājumiem.
Atbildes uz šādiem
jautājumiem meklējamas vides ētikā.
Vai ir pieņemami degradēt dabisko vidi un patērēt lielu daļu no planētas dabas resursiem
vienas paaudzes laikā ?
Kāda rīcība attiecībā pret dabu uzskatāma par labu vai sliktu ?
Kāda dabai ir morālā vērtība ?
17
Vides tiesības balstās uz divām galvenajām vides ētikas koncepcijām – antropocentrismu un ekocentrismu.
Ekocentriskā pieeja:
vide (daba) ir patiesa vērtība pati par sevi, tāpēc cilvēka pienākums ir to aizsargāt,
neņemot vērā, kādu labumu cilvēks no tās iegūst, un
jānodrošina iespējas pastāvēt ne vien cilvēkam, bet arī citām
dzīvām būtnēm.
Antropocentriskā pieeja:
vide ir jāaizsargā cilvēka labklājības interesēs –
šodienas vides aizsardzība taupa vides
resursus nākotnes patēriņam.
Mūsdienu vides tiesības galvenokārt ir antropocentriskas.
18
Vides tiesiskās aizsardzības principi ir noteikti likumā un galvenokārt kalpo par vadlīnijām vides normatīvo aktu izstrādei
Vides tiesiskās aizsardzības principi ir vadošas idejas, uz kurām valsts veido vides politiku
Salīdzinājumā ar tiesību normām kā pietiekami skaidriem uzvedības priekšrakstiem vides aizsardzības principi ir daudz abstraktāki, tāpēc tos nereti uzskata par starpstadiju starp vides politiku un vides tiesībām
Latvijas vides tiesības balstās uz šādiem vides tiesiskās aizsardzības principiem:
princips ”piesārņotājs maksā”
piesardzības princips
novēršanas princips
izvērtēšanas princips
19
Piesardzības princips nepieļauj uzsākt vidi ietekmējošu darbību līdz brīdim, kamēr ir iegūta informācija par to, cik liels risks pastāv un kādus pasākumus jāveic, lai to samazinātu.
Ja izpētes procesā draudi tiek identificēti, tad piesardzības princips prasa veikt piesardzības pasākumus neraugoties uz to, ka nav pilnīgas pārliecības par to, vai risks patiešām ir reāls.
Piemērs
Nevis valstij, bet gan ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem ir jāveic šo vielu pārbaude, kā arī jāgarantē šīs vielas
drošas izmantošanas iespējas un jāpierāda vielas nekaitīgum.
Līdz šim pirms kādas ķīmiskās vielas ražošanas aizliegšanas valstij bija neapstrīdami jāpierāda tās bīstamība.
Tagad ES tiesības paredz, ka daudzām apritē esošām, kā arī jaunām ķīmiskām vielām būs jāpārbauda to ietekme uz
cilvēku veselību.
20
Novēršanas princips prasa, lai piesārņojuma vai citu videi vai cilvēka veselībai kaitīgu ietekmju rašanās tiktu, cik iespējams, novērsta, bet, ja tas nav iespējams, lai tiktu novērsta šo kaitīgo ietekmju izplatīšanās un negatīvās sekas.
Novēršanas princips apvieno divus Eiropas Savienības vides aizsardzības principus – preventīvas darbības un cēloņa principu.
Piemērs Atkritumi ir pārstrādājami un, jo īpaši apglabājami iespējami
tuvāk to rašanās vietai (tuvākās vietas princips).
Katrai valstij vai pašvaldībai pēc iespējas pašai vidi neapdraudošā veidā jātiek galā ar tās teritorijā radītajiem
atkritumiem (pašpietiekamības princips).
21
Izvērtēšanas princips apliecina vides tiesību antropocentrismu, jo var būt saistīts ar ekonomisku interešu īstenošanu, piemēram, ceļu, aizsprostu, cauruļvadu, AES būvniecību.
Izvērtēšanas princips paredz, ja darbības vai pasākuma sekas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, tās ir jāizvērtē pirms šādas darbības vai pasākuma atļaušanas (uzsākšanas).
Ja pēc izvērtēšanas redzams, ka darbība vai pasākums negatīvi ietekmēs vidi vai cilvēka veselību, valsts to var atļaut ar nosacījumu, ka paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai
kopumā pārsniedz darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
22
Princips “piesārņotājs maksā” paredz, ka piesārņojuma novērtēšanas, novēršanas, ierobežošanas un seku likvidēšanas izdevumus jāsedz tai personai, kuras darbības dēļ piesārņojums ir radies.
Principa “piesārņotājs maksā” ievērošanai ir svarīgi noskaidrot, kas ir “piesārņotājs” un par ko tam ir
jāmaksā.
Personai – indivīdam vai uzņēmumam, kura ar savu darbību videi radījusi kaitējumu, ir pienākums atjaunot iepriekšējo vides stāvokli, sedzot
piesārņojuma savākšanas un vides atjaunošanas pasākumu izmaksas.
Kaitējums videi ir: tādas nosakāmas izmaiņas vidē, kurām iespējama būtiska negatīva
ietekme gan uz cilvēka veselību, gan arī uz vidi (piemēram, ūdeņiem, īpaši aizsargājamām teritorijām, sugām un biotopiem).
23
Valsts kontrolē piesārņojošas darbības: tās atļauts veikt vienīgi tad, ja uzņēmums Valsts vides dienestā ir saņēmis iepriekšēju atļauju.
Vides tiesības satur priekšrakstus, kuri orientēti uz nosakāmu un stacionāru piesārņojuma avotu.
Likums prasa Valsts vides dienestam izsniegt šādu atļauju ar tādiem noteikumiem, lai piesārņojošo vielu emisijas vidē pēc
iespējas tiktu samazinātas.
Tās galvenokārt ir normas, kas jāievēro uzņēmumiem – dažādu stacionāru rūpniecisko (tehnoloģisko) iekārtu operatoriem. Tā kā šādas iekārtas, darbodamās, atstāj uz vidi
lielāku vai mazāku ietekmi, tās tiek sauktas par piesārņojošām darbībām.
24
Šāda regulācija nepieciešama, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu tādā veidā, lai līdztekus ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem tiktu ņemti vērā arī vides
apsvērumi un sabiedrības intereses.
Vides tiesībās pastāv arī tādi priekšraksti, kuri regulē dažādu valsts vai pašvaldības lēmumu pieņemšanas gaitu (procesu).
Piemērs Lai pieņemtu lēmumu par to, kur izvietot atkritumu
apglabāšanas poligonu, ir jāveic īpaša procedūra – poligona ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).
Pieņemt lēmumu par poligona izvietošanu noteiktā vietā drīkst vienīgi pēc tā IVN rezultātu analīzes.
IVN ietver iespējamo ietekmju izpēti un pasākumus iespējamo ietekmju samazināšanai, kā arī alternatīvās
poligona izvietošanas vietas noskaidrošanu.
25
Ierosinātājs Ierosinātāja pieteikums
RVP sākotnējais izvērtējums
IVN valsts biroja lēmums
IVN programmas sagatavošana
Izpēte un darba ziņojuma
sagatavošana Sabiedrības
informēšana un viedokļa
noskaidrošana Izpēte un noslēguma ziņojuma
sagatavošana
Darba ziņojuma izvērtēšana un atzinuma
sagatavošana
Noslēguma ziņojuma izvērtēšana un atzinuma
sagatavošana
Darbības akcepts
Projekta realizācija
26
Vides tiesiskās regulēšanas līdzekļi ir:
saistošas normatīvas prasības – standarti
brīvprātīgi noteiktas saistības – pašregulācija
27
Brīvprātīgi noteiktas saistības jeb pašregulācija sakņojas idejā, ka uzņēmums brīvprātīgi uzņemas papildus saistības vides aizsardzībā.
Par regulēšanas līdzekli var uzskatīt arī ikviena sabiedrības locekļa tiesības vērsties tiesā, lai tā pārbaudītu, vai pašas valsts (tās iestāžu) pieņemtie
lēmumi vai rīcība atbilst vides tiesību aktu prasībām.
Brīvprātīgi noteiktās saistības:
vides audits
ekomarķējums
Ekomarķējums sniedz patērētājiem informāciju par produktu ietekmi uz vidi.
28
Latvijas ekoprodukts – zīme, kas pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām.
Laba vides izvēle – Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, izplatīts visā Skandināvijā, viens no visstingrākajiem marķējumiem.
Ziemeļu gulbis – arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes.
Eiropas savienības oficiālais vides marķējums.
Zilais Eņģelis – Vācijas vides marķējums.
29
Lai pieņemtu pareizus lēmumus, vispirms ir nepieciešama precīza un pareiza informācija.
Informācijai, uz kuru balstoties tiek pieņemti politiski lēmumi un risināti vides jautājumi, jābūt atklātai informācijai.
Mūsdienās vides informācijas ieguve ir kļuvusi par vienu no valsts funkcijām.
par vides stāvokli un ietekmēm uz vidi,
par piesārņojumu un tā avotiem,
par vides monitoringu un pētījumiem,
par atļaujām, kuras
valsts ir izsniegusi piesārņojošu darbību veikšanai, vides tiesību akti,
vides politikas dokumenti.
Vides likumi prasa, lai valsts izveidotu un uzturētu reģistrus un datu bāzes, kurās būtu pieejami dati, piemēram:
30
Sabiedrības spiediens nereti paātrina nepieciešamo likumu izstrādāšanu un pieņemšanu, tomēr tas, vai sabiedrība savas
plašās tiesības izmanto, ir pašas sabiedrības rokās.
Vides aizsardzībā vairāk kā citur ir svarīga sabiedriskās domas ietekme: vienīgi tad, ja sabiedrības vairākums izprot labvēlīgas
vides nozīmi cilvēka dzīvē un nepieciešamību vidi saglabāt, vides likumiem ir vajadzīgais atbalsts un efekts.
Mūsdienās ir arī tādas likuma normas, kuru īstenošana bez sabiedrības aktivitātes nemaz nav iespējama, piemēram, Orhūsas konvencija par
sabiedrības tiesībām vides jomā.
tiesības piekļūt valsts rīcībā esošai vides informācijai,
tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā,
tiesības vērsties tiesā ar vidi saistītos jautājumos.
Orhūsas konvencija garantē sabiedrībai (ikvienam tās loceklim) šādas
subjektīvās tiesības:
31
Dabas resursu nodokļa mērķi ir:
veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu,
ierobežot vides piesārņošanu,
samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju,
veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu,
atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību,
finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros ieskaita: valsts pamatbudžetā (parasti 40 %),
vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (parasti 60 %).
33
Vides politika veido ietvaru vides, dabas un vides resursu izmantošanai, lai sabiedrības vajadzībām tiktu izveidota atbilstoša
ekonomikas un sociālās nodrošināšanas joma.
Vides politikai jāsekmē sabiedrības iesaistīšanās vides jautājumu risināšanā, kā arī jānodrošina vides un dabas aizsardzības jautājumu integrācija visās
tautsaimniecības nozarēs.
apzināt, identificēt un risināt vides problēmas,
izveidot vides likumdošanas sistēmu.
izvirzīt uzdevumus vides vadības nodrošināšanai,
Vides politikas galvenie mērķi ir:
Vides politika veido sistēmu, lai noteiktu mērķus un uzdevumus vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vides kvalitātes uzlabošanu,
bet uzdevumu īstenošanu nodrošina vides vadības sistēma
34
Vides politika un vadības sistēma sastāv no vairākiem savstarpēji
saistītiem posmiem, kuri veido ciklu:
Problēmas definēšana
Politikas formulēšana
Politikas ieviešana
Politikas īstenošana
Monitorings
Politikas vērtējums
1.posms
4.posms
2.posms
3.posms
35
Vides izglītība, lēmumu pieņemšana un praktiskā darbība pamatojas uz zinātniskiem pētījumiem un vides zinātnes atziņām.
Līdz ar to vides izglītības un izpētes sistēmas izveide, un tās efektīvas darbības nodrošināšana rada pamatu vides politikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības
uzdevumu risināšanai.
darbu veikšanai, kuru rezultāti ir nepieciešami vides aizsardzības nodrošināšanai,
vides aizsardzības un tautsaimniecības nozaru tiesību aktu izstrādāšanai un ieviešanai,
starptautiski nozīmīgu vides aizsardzības problēmu vietējiem risinājumiem, vides kvalitātes pētījumiem un
jaunu vides tehnoloģiju attīstībai.
Vides izglītība ir
nepieciešama:
36
Vides izglītība veido vides apziņu – vides un tās problēmu apzināšanu, kā arī saudzīgu un apzinīgu
attieksmi pret vidi.
Latvijas iedzīvotāju vides apziņas atspoguļojums
Vai piekrīti, ka vide Latvijā būtu jāsargā ?
Ko tu personiski būtu gatavs darīt zaļākas dzīves labā ?
Vides aizsardzības īstenošanu var
attēlot vispārīgā shēmā:
37
Vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, bet tās mērķis ir likvidēt,
mazināt vai novērst kaitējumu videi.
• Vienošanās par vīziju un tās apstiprināšana
• Problēmu un to cēloņu noteikšana
• Mērķu izvirzīšana
• Problēmu prioritātes noteikšana
• Mērķu apstiprināšana
• Darbības apstākļu noteikšana
• Mērķu īstenošana un programmu izstrāde
• Pasākumu plāna īstenošana un kontrole
• Procesa tālāka attīstība
38
Lai uzsāktu integrētu vides apzināšanu un nepieciešamo vadības procesu, ir jābūt vēlmei to darīt.
Neatkarīgi no tā, kas rada sākotnējo impulsu, vadības līmenim ir jābūt gatavam to uzklausīt un sagatavot atbilstošus dokumentus procesa
uzsākšanai, kā arī risināt jautājumus par sākotnējiem finansiāliem resursiem un administrācijas līdzdalību.
Valsts vai pašvaldības vadītāji
Sabiedriskas organizācijas Iedzīvotāju
grupas
Vides aizsardzības entuziasti
Biznesa pārstāvji
Vides vadības procesu var ierosināt:
Eiropas Vides aģentūrā
Latvijas Statistikas pārvaldē
Latvijas pilsētu vai novadu
domēs
39
Kad ir pieņemts lēmums par vīziju, ir jānoskaidro specifiskās vides problēmas.
Īpaši nozīmīga ir datu savākšana par noteiktiem parametriem, kas dod iespējas izvērtēt pašu vides problēmas būtību – pie tam procesam ir jāvirzās tā, lai
sabiedrībai būtu pieņemama sarežģītības pakāpe.
Informāciju var iegūt, piemēram: No vides informācijas
pilnīguma un kvalitātes ir atkarīga vides politikas un vides vadības efektivitāte.
Objektīvas analīzes metodes parasti attiecas uz vienu noteiktu vides daļu, piemēram, ūdeni, vai arī uz konkrētu piesārņotāju, tomēr veikt objektīvu analīzi, aptverot visas vides
problēmas, neierobežojot izpētes lauku, ir ļoti sarežģīti.
Subjektīvās analīzes gadījumā tiek noskaidrots, kādas vides problēmas pastāv sabiedrības un iedzīvotāju uztverē – šāda informācija nevar dot pilnīgu ainu, jo netiek minētas problēmas, kuras nevar redzēt vai sajust, tomēr tas var palīdzēt noteikt meklējumu
virzienu; viens no piemēriem ir troksnis.
40
Viena no metodēm problēmu izvērtēšanai ir salīdzinošā riska analīze, kas riska grupās ietver veselību, vides aizsardzību un dzīves apstākļu kvalitāti – problēmas
tiek sarindotas, ņemot vērā atlasītos kritērijus un savstarpējo vienošanos par riska līmeni.
Cik lieli izdevumi ir paredzēti veselības aprūpei ?
Cik ļoti piesārņojuma līmenis pārsniedz standartus ?
Cik lielus izdevumus prasīs videi nodarītā kaitējuma novēršana ?
Problēmas var sakārtot nozīmīguma secībā pēc vairākiem
kritērijiem:
Katra vides speciālista darbības pamatā ir jābūt vides filozofijai, un tai ir jāparādās arī vides pasākumu plānos kā stāvoklim starp vīziju un specifiski nosakāmiem un ļoti
konkrētiem uzdevumiem.
Mērķu īstenošanas programma
Mērķis Uzdevums Metode Līdzekļi / finanses
Rezultāts
41
Programmā jāietver atsevišķi projekti, dažādas metodes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņas procesu, likumdošanas
ievērošanu un ekonomisko ietekmi.
Projektus var īstenot valsts pārvaldes vai pašvaldības līmenī konkursos uzvarējušās institūcijas vai
organizācijas, arī dažādas vietējās kopienas grupas.
Ņemot par pamatu veikto izvēles analīzi un izvirzītos mērķus, jāveic programmu izstrādes.
42
Kā arī plānošanas dokumentiem,
kas saistīti ar:
reģionālo attīstību zemes izmantošanu teritoriju plānojumiem ES līdzfinansējuma izmantošanu
lauksaimniecība mežsaimniecība zivsaimniecība enerģētika rūpniecība transports tūrisms
atkritumu apsaimniekošana ūdens resursu apsaimniekošana telekomunikācijas derīgo izrakteņu ieguve
Stratēģiskais ietekmes novērtējums jāveic
plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski
ietekmēt cilvēku veselību un vidi, šādās jomās:
Kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tika uzsākts plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtējums jeb stratēģiskais
ietekmes uz vidi novērtējums.
Lai īstenotu programmu ir nepieciešami resursi – reāla procesa norise būs iespējama tikai tad, ja tiks paredzēti atbilstoši budžeta līdzekļi.
43
Pirmais solis vides pasākumu plāna īstenošanā ir atbildīgo institūciju un
personu noteikšana konkrētas programmas daļas izpildē.
Atbildīgajām personām ir nepieciešamas vides zināšanas un vēlams, lai šie cilvēki izprastu procesa būtību kopumā un būtu iesaistīti arī iespējamo pasākumu identifikācijas procesos un
mērķu izvirzīšanā.
Kad programmas noteiktu mērķu sasniegšanai ir apstiprināts un piešķirts atbilstošs finansējums, kā arī norīkotas atbildīgās
personas, sākas programmas vai plāna īstenošana.
Administrācija Resursi
Kas rada problēmu
Kāpēc tā rodas
Kādu ietekmi tā rada
Kā un ar kādiem līdzekļiem to
risināt
Indikatori tiek sasaistīti vienotā cēloņsakarību virknē, parādot:
44
Raksturojošos lielumus, kas iekļauti analītiskā modelī sauc par indikatoriem.
ticamiem un zinātniski precīziem,
noteiktu laika posmu un reģionu pārstāvošiem,
pārbaudāmiem un salīdzināmiem,
viegli uztveramiem un saprotamiem,
ar standartizētām metodikām iegūtiem un standartizētās mērvienībās izteiktiem,
savstarpēji nedublējošiem,
lietotājam nepieciešamiem,
jūtīgi reaģējošiem uz izmaiņām,
īstenojamiem par saprātīgām izmaksām.
Indikatoriem jābūt:
45
Politikas ieviešanas monitorings ir
sistemātiska vides stāvokļa pārmaiņu
novērtēšana saistībā ar politikas līdzekļu darbību.
agrās brīdināšanas monitorings – vides kvalitātes bīstamu izmaiņu agrīnu konstatēšanu, kura funkcijas ir operatīva informācijas sniegšana un
īstermiņa prognožu izstrādāšana.
vides stāvokļa monitorings ir sistemātisku novērojumu veikšana dažādās dabas vidēs, lai konstatētu un novērtētu pārmaiņas, ko izraisa
dabas procesi vai antropogēnā ietekme,
Vides monitoringu
iedala:
Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju, populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami
vides stāvokļa vērtējumam un vides, t.sk. dabas un vides aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.
46
Ja tiek īstenota programma par slāpekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanas gaisā par konkrētu lielumu, tad vērtējumu par stāvokļa maiņu var gūt, nosakot esošo NO2 koncentrāciju
un salīdzinot to ar koncentrāciju, kāda tā bija, programmu uzsākot
Tiesību aktā noteiktais gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai – 40 µg/m3 NO2
Garantē, ka neradīsies bīstami blakusefekti
Garantē, ka tiks sasniegts gaidītais vides uzlabošanas efekts
Procesa kontrole ir ļoti nozīmīgs elements programmas īstenošanā, jo nodrošina divas svarīgas lietas:
47
Atkarībā no nepieciešamo grozījumu mēroga, papildinājumus var iekļaut jau esošajā programmā vai arī grozīt programmu –
jebkuru faktu nepieciešams darīt zināmu sabiedrībai.
Ja programmas īstenošanas gaita ir bijusi atbilstoša, bet vēlamais rezultāts tomēr nav sasniegts, tad jāatrod tā iemeslus.
pārvērtēt sākto procesu un pēc tam turpināt,
pilnīgi pārtraukt darbību un meklēt citu darbības veidu,
neatlaidīgi turpināt iesākto, kā tas bija plānots, bet vienlaicīgi meklējot kādu alternatīvu darbību.
Pastāv trīs iespējas:
Iemesli var būt, piemēram, nepareiza problēmas cēloņa novērtēšana, bet vairākumā gadījumu iemesls ir jāmeklē aprēķinu neprecizitātēs, kas
nav uzrādījuši patiesu darbības efektu.
48
Pirmā Vides rīcības programma tika apstiprināta 1973. gadā; tai sekoja Otrā (1977.), Trešā (1983.), Ceturtā (1987.), Piektā
(1995.) un Sestā (2002.-2012.) – tās visas pamatojās uz Eiropas Ekonomiskās komisijas principiem un jau esošajiem
vides tiesību aktiem.
Visaptverošas ES vides politikas radīšanai bija nepieciešams izstrādāt Vides aizsardzības rīcības programmas.
saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti aizsargāt cilvēku veselību
apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus
veicināt vides pasākumu ieviešanu reģionālo un globālo
problēmu risināšanā
Svarīgākie ES vides politikas
mērķi ir:
49
1. Dabas resursiem (augsnes kvalitāte, gaisa un ūdeņu aizsardzība, zemes dzīļu izmantošana un aizsardzība)
2. Dabas aizsardzību (sugu un biotopu aizsardzība, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana)
3. Atkritumu apsaimniekošanu (sadzīves atkritumi, iepakojums, videi kaitīgu preču atkritumi, nolietotā elektroniskā aparatūra un transporta līdzekļi)
4. Ražošanas procesiem (rūpnieciskais piesārņojums, bīstamie atkritumi, ķīmisko vielu un produktu izmantošana, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju)
5. Vispārīga rakstura vides problēmām (klimata pārmaiņas, emisiju tirdzniecība, aizsargjoslas, aizsardzība pret troksni, dabas resursu nodoklis)
6. Ūdens izmantošanu (virszemes ūdeņu kvalitāte, dzeramais ūdens, notekūdeņu attīrīšana)
Nozaru vides pārvaldība ietver atsevišķu vides sektoru apsaimniekošanu, kā arī vispārīga rakstura vides jautājumu
risināšanu visās tautsaimniecības nozarēs, saistībā ar
50
subsīdijas, dotācijas un investīcijas no ES struktūrfondiem, valsts budžeta vai ārvalstu donoriem,
kredīti no Latvijas vides investīciju fonda un starptautiskajām finanšu institūcijām,
valsts garantijas kredītu saņemšanai, īstenojot vides aizsardzības projektus,
videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība,
dabas resursu nodoklis,
akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un automobiļiem,
valsts atbalsta politika.
Vides aizsardzības pasākumu realizāciju Latvijā sekmē pieejamie finanšu un ekonomiskie līdzekļi:
Ekonomiskās metodes, kas ir piemērojamas
Atlīdzība par zaudējumiem, ko rada aizsargājamo dabas teritoriju
aizsardzības noteikumu ievērošana
Subsīdiju piešķiršana bioloģiskajā
lauksaimniecībā
Zivju atražošanas pasākumu
finansēšana
Nekustamā īpašuma nodokļa
samazināšana
Zemju izpirkšana, lai aizsargātu aizsargājamās
platības
51
Kā ekonomiskais paņēmiens vides aizsardzībā tiek izmantots arī akcīzes nodoklis naftas produktiem, degvielai un automobiļiem
Dabas aizsardzībai Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanai Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidei Zivju aizsardzības pasākumiem
Lielākā daļa ekonomisko metožu attiecas uz vides investīcijām
52
Lauku attīstības programma
ES lauksaimniecības un lauku attīstības programma
Mežsaimniecību sertificēšanas programma
Bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanas programma
Līdztekus valsts budžeta līdzekļiem tiek lietoti arī citi dabas
aizsardzības pasākumu finansēšanas avoti, piemēram:
Lai īstenotu vides politikas sekmīgu īstenošanu Latvijā, ir un tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi.
Finansējums, kas Latvijai pieejams ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un
pakalpojumi” prioritāšu ietvaros sastāda 692,78 miljonus latu, no kā 545,53 miljoni latu – ES struktūrfondu finansējums.
53
Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas stratēģiskie mērķi ietver ekosistēmu, savvaļas sugu, kultūraugu, kā arī ainavu daudzveidības
saglabāšanu, un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Baltijas jūru un Rīgas līci, liedagu un kāpām, upēm un ezeriem, mežiem, purviem, tīrumiem, pļavām un ganībām,
iežu atsegumiem un alām, karsta kritenēm, apdzīvoto vietu ekosistēmām, sugu aizsardzību, kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu aizsardzību.
Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma attiecas uz:
54
Upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna
ietvaros izstrādā pasākumu programmu, kurā jāņem vērā katra ūdensobjekta īpatnības.
Ūdens resursu pārvaldības pamatā ir upju sateces baseina princips neatkarīgi no esošajām administratīvi
teritoriālajām robežām
Latvijas upju sateces baseinu apgabali
Tāpēc pasākumu programmas būs atšķirīgas
pēc satura un sagaidāmajiem rezultātiem
pat viena apgabala robežās.
55
Atkritumu apsaimniekošanas galvenais mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto
atkritumu daudzuma samazināšanu.
atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai,
lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (komposts) vai nekaitīgā formā,
apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā,
atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.
Attiecībā uz jau radītajiem
atkritumiem nodrošināt, ka:
56
Viens no apakšmērķiem ir nodrošināt, lai laikposmā līdz 2012. gadam kopējās SEG emisijas nepārsniegtu 92 % no 1990. gada līmeņa.
Kopējā formā izteiktās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas 1990.-2020. gadā, Gg CO2 ekv.
Programmas ilgtermiņa mērķis ir sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata pārmaiņu samazināšanu, t.sk., sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā
arī informēt sabiedrību par iespējamām sekām klimata izmaiņu dēļ.