Ieskats zinātniskajāPERSONĪBAS PSIHOLOĢIJĀ

DR.PSYCH. VIKTORIJA PEREPJOLKINA

05.10.2017., Rīgā, Skepticafe

Pamatjautājumi

Kas ir individuālo atšķirību pamatā? Kādi ir to iemesli?

Kā var •aprakstīt• izmērīt• izskaidrot

cilvēku individuālās atšķirības?

Kāpēc es esmu tāds, kāds esmu??

Personības psihologu interešu lokā ir visi faktori, kuri nosaka cilvēka uzvedību, domas un pārdzīvojumus.

Personības jēdziena izpratne psiholoģijā

Personība ir unikālu īpašību kopums, kas atšķir vienu cilvēku no visiem citiem.

Akcentēts uz individualitāti, individuālām atšķirībām.

Personība ir samērā nemainīga - tās izpausmes (cilvēka tipiskās reakcijas, uzvedība) ir relatīvi stabili dzīves laikā un psiholoģiski līdzīgās situācijās.

Personība ir iekšēji organizētā, tai piemīt noteiktā struktūra.

Personība ir bioloģisko un sociālo faktoru mijiedarbības rezultāts.

Personības teorijas

Teorija veidojas uz faktu, procesu un parādību

novērošanas, analīzes, aprakstīšanas,

sistematizēšanas un interpretācijas pamata.

Teorijas palīdz mums apvienot visu to, ko mēs

jau zinām, un palīdz saprast kā mums atklāt to,

kas vēl nav zināms.

Personības teorija ir cilvēka

funkcionēšanas modelis,

kas palīdz mums saprast,

izskaidrot, paredzēt un

kontrolēt cilvēka reakcijas

(emocionālas, uzvedības un

kognīciju līmenī).

Labas personības teorijas uzdevumi

Labā personības teorija spēj sniegt atbildes uz 3 fundamentālajiem jautājumiem:

Kas?

Kā?

Kāpēc?

Tā nodrošina jēdzienisko kontekstu, kura ietvaros kļūst iespējams saskanīgi aprakstīt un interpretēt cilvēka uzvedību

un ļauj izskaidrot un prognozēt uzvedību.

Pilnvērtīgai personības teorijai vajadzētu aptvert 6 jomas:

1. Personības struktūra (Kā ir personības struktūra?)

2. Motivācija (Kas mūs motivē?)

3. Personības attīstība (Kā notiek personības attīstība?)

4. Psihopatoloģija (Kādi ir personības traucējumu iemesli?)

5. Psihiskā veselība (Kādi ir psihiskās veselības un personības brieduma

pazīmes?)

6. Personības korekcija (Kā palīdzēt panākt pozitīvas izmaiņas personībā?)

Dažādu teorētiķu pieeja personības būtības definēšanai

Zilonis kārealitātes metafora

Katra personības teorija vairāk

pievēršas tikai dažām cilvēka

funkcionēšanas jomām,

gandrīz pilnībā ignorējot

parējās.

Dažādas pieejas personības psiholoģijā

Kognitīvā un sociāli–kognitīvā pieeja

Biheiviorisms un iemācīšanās teorijas

Psihoanalīze, psihodināmiskā

pieeja

Humānistiskā pieeja

Personības iezīmjupieeja

(tipoloģijas, temperamenta teorijas)

Fenomenoloģiskā pieeja

Bioloģiskā un evolucionārā pieeja

Personības teoriju “klupšanas akmeņi”

Katra teorija ir sava laika, vides un kultūras produkts.

Teoriju iespaido tās autora personības īpatnības, dzīves

pieredze; viņa priekšstatus par cilvēka dabu, unikālo

skatījumu uz pasauli.

Dogmatisms un nevēlēšanās atkāpties no savas

“pareizības’’.

Teorijas ir viegli pārprotamas: tulkojumi, jaunvārdi,

metaforas.

Personības teoriju vērtēšanas kritēriji

Subjektīvais kritērijs

Vai teorija palīdz labāk saprast sevi un apkārtējos?

Vispārzinātniskie kritēriji

Vai teoriju ir iespējams pārbaudīt?

Vai teorija stimulē turpmākus pētījumus?

Iekšēja saskaņotība (brīvība no iekšējām pretrunām)

Vienkāršums

Plašums (Cik daudz un dažādus fenomenus teorija aptver?)

Funkcionālā lietderība (Vai teorija palīdz cilvēkiem izprast viņu ikdienas uzvedību, vai palīdz risināt ikdienas problēmas?)

Pseidozinātniska teorija

Balstās uz atsevišķām cilvēku liecībām, nevis uz empīriskiem pētījumiem.

Izmanto tikai tos faktus, kas apstiprina teoriju, neizvirza pieņēmumus, ko varētu atspēkot.

Izvairās no ekspertu vērtējuma (netiek publicēta zinātniskos izdevumos).

Pieprasa, lai kritiķi pierāda pretējo, nevis meklē pierādījumus paši.

Nav saikņu ar citām zinātnes nozarēm, nebalstās uz iepriekšējiem pētījumiem.

Izmanto neskaidrus jēdzienus.

Pētījuma metodes personības psiholoģija

Svarīgākās pētījuma metodes ir:

Klīniskā metode un atsevišķo gadījumu analīze

Korelāciju pētījumi (statistiskā metode)

Formālie eksperimenti

No

vēroju

ms

Var izmantot dažādas metodes personības izzināšanai un novērtēšanai.

Parasti noteiktās teorijas (pieejas) dod priekšroku noteiktu metožu izmantošanai.

Neeksistē vienīgā universālā metode, kas derētu visiem izpētes mērķiem un situācijām.

Kas ir personības iezīmes?

Personības iezīmes aprakstošā veidāraksturo noturīgus uzvedības, domāšanas un emocionālās reaģēšanas veidus.

Personības iezīmes raksturo predispozīciju reaģēt noteiktāveidā noteiktajās situācijās.

Personības iezīmju hierarhiskā struktūra

Tipiskās uzvedības līmenis

Dimensijas līmenis

Iezīmju līmenis

Specifisko reakciju līmenis

1.att. Personības iezīmju hierarhiskās struktūras shematisks atspoguļojums

Piecfaktoru personības modelis(Lielais Piecnieks) (Five Factor model, FFM; Costa & McCrae, 1992;

BIG FIVE, Goldberg, 1990):

Ekstraversija

NeirotismsAtvērtība pieredzei Apzinīgums

Labvēlīgums

Personības faktori

Piecu faktoru modelis (Five

Factor model, FFM; Costa & McCrae, 1992; BIG FIVE, Goldberg, 1990):

N – Neirotisms

E – Ekstraversija

O – Atvērtībā pieredzei

A – Labvēlīgums

C – Apzinīgums

HEXACO modelis (Lee & Ashton, 2004):

H – Godīgums-pieticība

E – EmocionalitāteX – Ekstraversija

A – Labvēlīgums

C – Apzinīgums

O – Atvērtībā pieredzei

Populārākie mūsdienu personības iezīmju modeļi

1 2 3 4 5 6 78

910

1112

1314

1516

1718

1920

2122

2324

252627282930

3132

3334353637383940

4142

4344

4546

4748

4950

5152

5354

5556

5758

596061626364

6566

67686970717273

7475

7677

7879

80

8182

8384

8586

8788

8990

91 92 93 94 95 96

N

A

CO

E

H

Cutof f : 0.4Minimum: 0.3 Maximum: 0.78

LPA-v3 iekšējā struktūra apgalvojumu līmenī (6 faktoru risinājums, izmantojot galveno komponentu metodi ar promaksa rotāciju

LPA-v3 apakšskalasFaktoru svari

h1. 2. 3. 4. 5. 6.N_Trauksmainība 0,78 0,03 -0,17 -0,10 0,05 -0,03 0,65

N_Nenoturība pret stresu 0,75 -0,22 0,12 -0,12 -0,19 0,05 0,68

N_Depresivitāte 0,69 -0,07 -0,20 -0,24 0,08 -0,04 0,58

N_Jutīgums 0,67 0,09 0,15 -0,12 -0,13 -0,26 0,58

C_Pašdisciplīna -0,30 0,72 0,02 0,04 -0,13 0,14 0,65

C_Čaklums 0,04 0,72 -0,08 0,01 0,35 -0,09 0,65

C_Akurātība 0,00 0,71 0,13 0,06 -0,16 0,11 0,56

C_Apdomība 0,05 0,70 0,16 -0,25 -0,04 -0,02 0,58

A_Saticība -0,11 0,16 0,74 0,05 -0,01 0,22 0,64

A_Piekāpība -0,06 -0,15 0,68 -0,17 -0,09 0,09 0,53

A_Paklausība 0,05 0,28 0,68 0,10 -0,19 0,06 0,59

A_Savaldība -0,52 0,05 0,55 -0,07 0,20 0,13 0,64

E_Sabiedriskums 0,02 0,01 0,08 0,82 -0,02 -0,12 0,70

E_Sociālā_drosme -0,26 0,08 -0,19 0,72 0,26 -0,08 0,70

E_Dzīvesprieks -0,32 -0,12 0,08 0,72 0,07 -0,02 0,64

E_Avanturīsms -0,19 -0,15 -0,30 0,43 0,14 -0,22 0,40

O_Kultūra 0,07 -0,02 0,02 0,04 0,70 0,09 0,51

O_Kreativitāte -0,12 0,00 -0,19 0,18 0,68 0,05 0,55

O_Tolerance -0,03 -0,17 0,11 0,17 0,63 -0,05 0,47

O_Zinātkāre -0,22 0,15 -0,26 -0,19 0,61 -0,06 0,56

H_Pieticība -0,15 -0,04 -0,03 -0,16 0,03 0,74 0,60

H_Vienkāršība -0,17 -0,16 0,10 -0,23 -0,20 0,73 0,69

H_Krietnums 0,06 0,19 0,33 0,08 0,22 0,64 0,62

H_Patiesums 0,00 0,29 0,26 -0,01 0,05 0,61 0,52

LPA-v3 iekšējā struktūra

Neirotisms11,72%

Apzinīgums10,25%

Labvēlīgums9,83%

Ekstraversija9,57%

Atvērtība pieredzei

9,27%

Godīgums-pieticība8,92%

59,57%no

dispersijas

(Izp

ēto

šāg

alve

no

ko

mp

on

entu

an

alīz

e ar

var

imak

saro

tāci

ju)

Latvijas personības aptaujas (LPA-v3) pantu savstarpējo korelāciju grafisks atspoguļojums (pantu kārtas nr. attēlā nesakrīt ar to kārtas nr. aptaujas galā

versijā!!!)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

1415

16

1718

19

2021

22

23

24

25

26

27

28

29

30

31

32

33

34

3536

37

38

39

40

41

42

4344

45

46

47

48

49

50

51

52

53

54

55

5657

58

59

60

61

62

63

64

65

66

67

6869

707172

73

74

75

76

77

78

79

80

81

82

83

84

85

86

87

88

8990

91

92

93

94

95

96

Neirotisms

Esktraversija

Atvērtība_pieredzei

Apzinīgums

Labvēlīgums

Godprātība

Neirotisms

Esktraversija

Atvērtība_pieredzei

Apzinīgums

Labvēlīgums

Godprātība

Cutof f : 0.3Minimum: 0.2 Maximum: 1

Godīgums -pieticība

Neirotisms (emocionālā stabilitāte)

Emocionāli stabils

Emocionāli nestabils

Raksturo adaptivitātipretstatā emocionālai nestabilitātei.

Ekstraversija

Intraversija Ekstraversija

Raksturo starppersonusaskarsmes biežumu un intensitāti, aktivitātes līmeni, vajadzību pēc stimulācijas

un spēju priecāties.

Atvērtība pieredzei

Zema atvērtība Augstaatvērtība

Raksturo jaunās pieredzes gūšanas aktivitāti, ievirzi uz nezināmā izpētīšanu un toleranci pret to.

Apzinīgums

Zems apzinīgums

Augstsapzinīgums

Raksturo pašdisciplīnas, organizētības, akurātības, apdomības līmeni mērķtiecīgā darbībā.

Labvēlīgums

Zems labvēlīgums =

naidīgums

Augstslabvēlīgums

Raksturo cik cilvēks ir patīkams saskarsmē un cik lielā mērā viņš/viņa ir uz sadarbību vērsts.

N un E dimensiju rezultātu kombinācijas interpretācija

Emocionāli nestabils (Neirotisms)

Emocionāli stabils

EkstraversijaIntroversija

Pētījumos atklāts…

Komandas darbs

Labam komandas darbam svarīgs ir:

augsts labvēlīgums

augsts apzinīgums

zems neirotisms.

Līderības pētījumu meta-analīze

Meta-analīzes (Judge, Bono, Ilies, & Gerhardt, 2002) rezultāti

parāda, ka kopējā Lielā Piecnieka korelācija ar līderību ir 0,48.

Atsevišķo personības faktoru vidējas korelācijas ir:

Ekstraversija = 0,31

Apzinīgums = 0,28

Atvērtība pieredzei = 0,24

Neirotisms = - 0,24

Labvēlīgums = 0,08.

Pētījumos ir atklāts, ka ...

Labvēlīgums ir saistīts ar sociālajām interesēm, svarīgs, ja ir nepieciešama sadarbība ar citiem.

Izteikts labvēlīgums var būt traucējošs biznesa aktivitātēs.

Vadītāji ar augstiem labvēlīguma rādītājiem uzrāda zemāku autonomiju darbā.

Vai uzņēmēji atšķiras no menedžeriem?

Vs.

Uzņēmējs Menedžeris

Metaanalīžu pētījumu rezultāti

Vs.

Uzņēmējs Menedžeris

Augstāki rādītāji:•Nosliecē uz risku•Apzinīgumā•Atvērtībā pieredzei

Augstāki rādītāji:•Neirotismā•Labvēlīgumā

Vai personības iezīmes tiešām ir iedzimtas?

Dvīņu pētījumi: Ekstraversija

0.48

0.18

0.53

0.19

0

0.2

0.4

0.6

Monozigotiskie dvīņi Dizigotiskie dvīņi

vid

. k

ore

l. k

oef.

Ekstraversija

vīrieši

sievietes

Avots: Rezultāti iegūti balstoties uz piecu apjomīgu piecās valstīs veikto dvīņu pētījumu meta-analīzi (Loehlin, 1992).

Jang et al., 2002

o Monozigotisko dvīņu pārosoKanādā = 0,47 o Vācijā = 0,47

o Dizigotisko dvīņu pāros o Kanādā = 0,22o Vācijā = 0,21

Ekstraversija ir iedzimta (Loehlin, 1992)

o Vīriešiem - par 54-80%o Sievietēm - par 56-70%

Dvīņu pētījumu rezultāti

Ģenētiskie faktori izskaidro (pārskatam skat. DeJang et al., 1996; Bouchard & McGue, 2003):

Ekstraversija - 49%-57%

Neirotisms - 41%-58%

Atvērtība pieredzei - 45%-61%

Labvēlīgums - 33%-52%

Apzinīgums - 38%-53%.

Ģenētisko un vides faktoru nozīme personības iezīmju variācijā

35%40% 5% 20%

IedzimtībaIndividuālā ģimenesietekme (katra

bērna situācija ģimenē ir unikāla)

Kopējā ģimenesietekme

(kopējās vides faktors)

Citifaktori

(Dunn & Plomin, 1990)

Personības stabilitāti nosaka gēni, pārmaiņas personībā – vide.

Personības neirozinātne

Katrs Lielā Piecnieka personības faktors ir saistīts ar noteiktu galvas smadzeņu apgabalu (tās aktivitāti un lielumu).

Ekstraversija ir saistīta ar smadzeņu daļu, kas ir saistīta ar jūtību pret apbalvojumiem.

Neirotisms ir saistīts ar tiem smadzeņu apgabaliem, kas atbild par negatīvām emocijām un jūtīgumu pret draudiem un sodiem.

Labvēlīgums ir saistīts ar tiem smadzeņu apgabaliem, kas apstrādāinformāciju par citu cilvēku nodomiem, emocijām un psihisko stāvokli.

Apzinīgums ir saistīts ar prefrontālajām galvas smadzeņu garozas daivām, kas atbild par plānošanu un apzināti kontrolēto uzvedību.

Kolins De Jangs (De Young, 2010)

Magneticresonance imaging of 116(58 male)healthy adults

Lielā Piecnieka iezīmju lokalizācija smadzenēs

(DeYoung et al., 2010)

Paldies, par uzmanību!