MEŽI.LV AVĪZE Janvāris 2013

Meži.lv avīze

Janvāris 2013

ŠAJĀ NUMURĀ

Solis meža īpašnieku kooperatīvu attīstībā, privāto meža īpašumu nonākšana valsts apgādībā un eksporta rekordi – galvenie Latvijas meža nozares sasniegumi 2012. gadā Zemkopības ministrijas (ZM) skatījumā.

2012. gada meža nozares veiksme - meža īpašnieku kooperatīvi Septembra vidū pēc spraigām diskusijām trešajā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma

grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas šodien dod iespēju meža īpašnieku dibinātai kooperatīvai sabiedrībai izmantot īpašu nodokļu režīmu kā lauksaimnieku kooperatīviem.

Zemkopības ministrijā valda uzskats, ka meža īpašnieku kooperācija būs labvēlīga gan pašiem privātajiem meža apsaimniekotājiem, gan valsts ekonomikai. Proti, pēc ZM domām, pieņemtie grozījumi ”Kooperatīvo sabiedrību likumā” veicinās meža īpašnieku vēlmi kooperēties.

Turp. 6. lpp.

Gada veiksmīgākie meža nozares uzņēmumi Šā gada meža nozares eksporta rekordi ļāvuši daudziem uzņēmumiem paaugstināt savus finanšu rādītājus un ieguldīt līdzekļus attīstībā.

Turp. 5. lpp.

Vai Latvijas mežu nākotne ir apdraudēta?

Valstsvīri sākuši lemt par Latvijas mežu nākotni. Par to liecina vairāki noteikumu projekti, kas iesniegti izskatīšanā Ministru Kabinetam.

Turp. 4. lpp.

Kādas izmaiņas 2012. gads ieviesis Latvijas meža nozarē?

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 2

Lai gan kopš pagājušā gada jūnija visu papīrmalkas veidu iepirkuma cenās vērojama augšupejoša tendence, salīdzinājumā ar novembri decembrī visstraujāk palielinājusies skujas papīrmalkas vērtība, liecina portāla Meži.lv informācija.

Skujas papīrmalkas vērtība mēneša laikā palielinājusies nedaudz vairāk kā par puslatu, tādejādi decembrī sasniedzot 24.35 latu vērtību par kubikmetru. Otrais straujākais cenu kāpums attiecas uz priedes papīrmalku, kas mēneša laikā pieaugusi par gandrīz 0,40 santīmiem, savukārt vismazākais cenu kāpums saistāms ar egles papīrmalku, kuras vērtība decembrī palielinājusies par 0,15 santīmiem un sasniedz 25,29 latus par kubikmetru.

Ja skatās pusgada griezumā, tad egles papīrmalkai, kurai pagājušajā mēnesī bija vismazākais cenu kāpums, vērtība palielinājusies visvairāk – par 4,43 latiem. Ja vēl jūnijā egles papīrmalkas vidējā iepirkuma cena bija gandrīz 21 lats par kubikmetru, tad janvārī tā pārsniegusi jau 25 latu robežu.

Otrs lielākais vērtības pieaugums ir skujas papīrmalkai. Tās vidējā iepirkuma cena no 20 latiem par kubikmetru jūnijā pārsniegusi 24 latus janvārī. Līdzīga situācija ir ar priedes papīrmalku. Ja vēl jūnijā priedes papīrmalkas vidējā iepirkuma cena nedaudz pārsniedza 20 latu robežu, tad janvārī priedes papīrmalkas vērtība pakāpusies līdz vairāk nekā 24 latiem par kubikmetru.

Vismazāk – gandrīz par 2,6 latiem – vērtība augusi apsei, savukārt vienīgais papīrmalkas veids, kas saglabā stabilas vidējās iepirkuma cenas pēdējos mēnešos, ir bērza papīrmalka. Lai gan kopš pagājušā gada jūnija bērza papīrmalkas vērtība augusi gandrīz par četriem latiem, tās vidējā iepirkuma cena septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un arī šā gada janvārī ir aptuveni 29 lati par kubikmetru.

Starp visiem papīrmalkas veidiem ar 29 latiem par kubikmetru bērzs ir pats vērtīgākais. Otra lielākā vērtība ir egles papīrmalkai, gandrīz vienāda cena ir priedei un skujas papīrmalkai, savukārt vismazākā vērtība ir apses papīrmalkai.

CENU KATALOGS

Visi uzņēmumi, kuri iepērk kokmateriālus, ir aicināti iesūtīt cenas, un portāls Meži.lv tās izvietos cenu katalogā bez maksas.

cenas@mezi.lv

+371 27090431

Visstraujāk palielinājusies skujas papīrmalkas vērtība

Ls 15.00

Ls 17.00

Ls 19.00

Ls 21.00

Ls 23.00

Ls 25.00

Ls 27.00

Ls 29.00

Ls 31.00

01.

06

01.

07

01.

08

01.

09

01.

10

01.

11

01.

12

01.

01

BērzsSkujaEgleApsePriede

Papīrmalkas vidējās cenas 06.2012 - 01.2013

Vīri joko Ezītis sēž uz celma un meditē: - es esmu stiprs, tik ļoti stiprs. Garām iet lācis un ezīti nopūš no celma. Nākamā dienā ezītis atkal meditē: -es esmu stiprs, ļoti stiprs, bet viegls.

***

Es esmu pasaulē vecākās profesijas pārstāvis. Es guļu par naudu. Mana nodarbošanās ir naktssargs.

Nopirka zaķītis kasti šņabja un noslēpa krūmos, pieliekot spilgtu izkārtni:

"Šņabja nau"

To visu redzēja mazais adatainis, kas paņēma to kasti un atstāja zīmi: "Ezītis nau ņēmis"

***

Zinātniski pierādīts, ka ziloņi min vistas daudz efektīvāk nekā gaiļi.

mailto:cenas@mezi.lv

MEŽI.LV AVĪZE Janvāris 2013

Vairāk atbalstīs bērzaudzes

Decembris iezīmē jaunas atbalsta programmas sākumu - bērzaudžu kopšanas atbalsta programmu Latgalē, kuras uzdevums ir palīdzēt zemes īpašniekam izveidot ražīgu bērza audzi un tādejādi palielināt ienākumus.

Projekta iniciatori uzņēmumā ”Latvijas Finieris” plāno, ka līdz 2015. gadam Latgalē tiks izkopti aptuveni600 hektāri bērza jaunaudžu, tādējādi demonstrējot bērza jaunaudžu kopšanas nepieciešamību un praktisku piemēru citiem meža īpašniekiem visā Latvijā.

Kā zināms, Latvijā ir apmēram 300 000 hektāru neizmantotu lauksaimniecības zemju. Ja zeme jau ir aizaugusi ar mežu vai īpašnieks ir pieņēmis lēmumi zemi apmežot, ir svarīgi apzināties, ka gan selekcionētam stādmateriālam (~10%), gan jaunaudžu kopšanai (~20%) ir būtiska ietekme uz mežaudzes krāju un kvalitāti. Ņemot vērā iepriekšējās tradīcijas un jaunākos zinātniskos atzinumus, ”Latvijas Finieris” arī 2013. gadā ir nolēmis turpināt savulaik aizsākto akciju ”Kvalitatīva bērzu audzēšanas programma ilgtermiņā”, kuras otrā etapa pamatuzdevums ir popularizēt kvalitatīvu un ražīgu bērza audžu veidošanu Latvijā, kā arī pastāvīgi sekot līdzi bērza attīstības gaitai, tādējādi kāpināt meža īpašnieku zināšanas par bērzu meža audzēšanu.

Kā portālam Meži.lv atklāj ”Latvijas Finiera” pārstāve Jolanta Medne, atbalsta programma tiks uzsākta meža īpašumos, kas atrodas 50 kilometru rādiusā ap Rēzekni. Atbalsts izpaudīsies darbu izmaksu apjomā, kur visas izmaksas segs uzņēmums.

”Latvijas Finieris mežs” valdes priekšsēdētājs Žanis Bacāns uzsver: „Daloties pieredzē, palīdzēsim un parādīsim, kā izkopt gan dabiski veidojušās, gan stādītās bērza jaunaudzes. Ieguldījums mežaudzēs ir viens no zemes racionālas izmantošanas veidiem ar noteikumu, ka tās tiek koptas. Prasmīgi

audzēta meža vērtība un apjoms ir aptuveni par 20% lielāks nekā dabiski augušam mežam. Akcija ir piedāvājums un izvēle – sakopt savu īpašumu, audzējot bērzu.”

Pagaidām noris projekta pirmā kārta – dalībnieku atlase, kas notiek konkursa veidā saskaņā ar akcijas noteikumiem. Pieteikties akcijai var līdz 2013. gada 31. janvārim.

MĒNEŠA APTAUJA

Kā Jūs vērtējat plantāciju mežu ierīkošanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē?

Vērtēju pozitīvi

77% Tam ir nepieciešamas pārāk lielas investīcijas

6% Šī zeme jāizmanto lauksaimniecībai

17%

INFORMĀCIJA PAR APTAUJU

Aptaujā piedalījās 99 cilvēki, aptauja norisinājās no 29.11.2012 līdz 20.12.2012

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 4

Valstsvīri sākuši lemt par Latvijas mežu nākotni. Par to liecina vairāki noteikumu projekti, kas iesniegti izskatīšanā Ministru Kabinetam. Dabas aizstāvji šajā sakarā ceļ trauksmi, jo uzskata, ka jaunās izmaiņas ir pretrunā ar Latvijas Meža politiku, kā arī vides un sociālajam tiesībām.

Pēc dabas aizstāvju domām, jaunie noteikumi par koku ciršanu mežā nav nedz videi, nedz sabiedrībai ”draudzīgi”. Tamdēļ lielākās dabas aizsardzības organizācijas Latvijā – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Entomoloģijas biedrība un Latvijas Botāniķu biedrība - iesniegušas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam ieteikumus, kas aizstāvētu arī sabiedrības ilgtermiņa intereses.

Pēc dabas aktīvistu uzskatiem, ”Noteikumos par koku ciršanu mežā” ir jāiestrādā īpašs nosacījums kailciršu izvietojumam vienā kadastra vienībā, lai saglabātu relatīvi vienmērīgu un nepārtrauktu vecāku audžu īpatsvara saglabāšanos ainavā.

Viņi domā, ka šobrīd Latvijā atbilstoši pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam meža apsaimniekošanā un Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta sagatavotajam tiesību akta projektam „Noteikumi par koku ciršanu mežā” var rasties situācija, ka vienā kadastra vienībā vairākos simtos hektāru un arī lielākās platībās nav sastopamas vai sastopamas tikai dažu desmitu hektāru apjomā mežaudzes, kas vecākas par 50 vai 70 gadiem.

Jāpiebilst, ka šo problēmu vairākkārtīgi ir uzsvērušas Latvijas vides nevalstiskās organizācijas, kā arī savu neapmierinātību paudušas sociāli aktīvo iedzīvotāju grupas, tā kā situācija ir ļoti nozīmīga problēma no bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un arī sociālo interešu viedokļa.

Dabas aizstāvji ne tikai runā par problēmu, bet ir arī sagatavojušas priekšlikumu tās risinājumam. Proti, vienā kadastra vienībā,

kurā meža platība pārsniedz 200 hektāru, ja sastopamas 70 gadu un vecākas mežaudzes, bet apšu un baltalkšņu mežaudzes 50 gadu un vecākas, tad šādas mežaudzes saglabājamas vismaz 30 % apjomā no kopējās meža platības”. Taču ZM priekšlikumu nav ņēmusi vērā.

Vides nevalstiskās organizācijas uzsver, kā šī nosacījuma neiekļaušana „Noteikumos par koku ciršanu mežā” „veido klaju pretrunu ar LR Ministru kabinetā akceptēto Latvijas Meža politiku, vides un sociālajam tiesībām, un ļoti apšaubāma kļūst virzība uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Latvijā”.

Taču ne tikai noteikumi par koku ciršanu neapmierina vides organizācijas. Arī ”Dabas

aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” ir jāprecizē attiecībā uz agrāk reģistrēto īpaši aizsargājamo meža iecirkņu (ĪAI) izvērtēšanu. Dabas aktīvisti uzskata, ka jānosaka, lai ĪAI statuss meža valsts reģistrā tiek saglabāts līdz to izvērtēšanai noteikumos noteiktajā kārtībā.

Savukārt pašreizējā noteikumu redakcija, kas pieļauj iespēju atteikties no ĪAI izvērtēšanas atkārtotas meža inventarizācijas gadījumā un pieļauj galveno cirti vairākos ĪAI veidos, nenodrošina ilgstošā laika periodā veidojušos dabas vērtību (aizsargājamo biotopu un aizsargājamo sugu dzīvotņu) saglabāšanu.

Papildus tam vides aktīvisti vērš uzmanību, ka jau vairākus gadus ilgstošās vides nevalstisko organizāciju diskusijās ar ZM vēl joprojām nav izdevies panākt vienošanos par bioloģiskās daudzveidības ziņā pašu izcilāko meža biotopu – līdz šim konstatēto „dabisko un potenciāli dabisko meža biotopu”pietiekošu aizsardzību. Gluži pretēji – veicot atkārtotas meža inventarizācijas, informācija par šiem biotopiem vairs netiek saglabāta Meža valsts reģistrā, bet ZM uzturētie iebildumi pret Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā liedz pat teorētiskas iespējas nodrošināt izcilu boreālo un purvaino mežu biotopu aizsardzību ārpus dabas rezervātiem, dabas liegumiem un dabas lieguma vai stingrāka režīma zonām citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Un visbeidzot, pēc vides aktīvistu domām, ”Noteikumos par koku ciršanu mežā” nepieciešams iekļaut arī papildus prasības koku ciršanai, kas nodrošina tādu bioloģiski vērtīgu meža struktūras elementu kā purvu un ezeru salu un gravu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

„Dabas aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā” nosaka to, ka, apsaimniekojot mežu, kā bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus saglabā arī mežaudzes ezeru un purvu salās un gravas, bet ”noteikumos par koku ciršanu mežā” pašlaik iekļautās prasības nav pietiekamas to saglabāšanai.

Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka jaunajām izmaiņām ir jāveicina meža ilgtspējīga apsaimniekošana. „Šī ir iespēja valsts vadītājiem iestrādāt likumos normas, kas mežu apsaimniekošanu valstī padarītu ilgtspējīgāku. Piemēram, ar šo noteikumu palīdzību ir iespējams samazināt vienlaidus kailciršu platības, kas pēdējā laikā radījušas ne vien pamatotas vides organizāciju bažas, bet arī vietējo iedzīvotāju neapmierinātību.”

REKLĀMA

MALKAS PASAULE Sausa, skaldīta lapu koku malka

Mitrums līdz 20%

Par labu cenu

Iespējama piegāde

+371 29363462

Vai Latvijas mežu nākotne ir apdraudēta?

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 5

Šā gada meža nozares eksporta rekordi ļāvuši daudziem uzņēmumiem paaugstināt savus finanšu rādītājus un ieguldīt līdzekļus attīstībā. Meža nozares desmit lielākie uzņēmumi pērn kopumā apgrozījuši vairāk nekā 755 miljonus latu, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Firmas.lv sadarbībā ar Nozare.lv tapušais Latvijas Biznesa gada pārskats.

Vislielākais apgrozījums pērn bijis valsts mežu apsaimniekotājam, uzņēmumam ”Latvijas valsts meži” (LVM). Ar 214, 725 miljoni lielu apgrozījumu tas ierindojas veiksmīgāko uzņēmumu saraksta augšgalā. Kopumā LVM nodarbina gandrīz 1 140 strādniekus un pārvalda valstij piederošo meža zemi 1,59 miljonu hektāru platībā. Galvenais uzņēmuma produkts un, tā teikt, peļņas nesējs, ir kokmateriāli. Taču līdztekus meža apsaimniekošanai LVM attīsta arī citus darbības veidus: sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus un ražo selekcionētas sēklas un stādus mežu atjaunošanai.

Otrajā pozīcijā ar apgrozījumu 118, 554 miljonu latu apmērā ierindojas uzņēmums ”Latvijas Finieris” – zināmākais un lielākais saplākšņa ražotājs Latvijā Šogad uzņēmums svinēja 20 gadu jubileju. Atskatoties uz paveikto, ”Latvijas Finieris” saražojis vairāk nekā trīs miljonus kubikmetru saplākšņa produktu - tas ir apmēram 100 000 kravas mašīnas pilnas ar saplāksni, izaudzējis divpadsmit miljonus bērza stādu un apmežojis 1800 hektārus lauksaimniecībā neizmantoto zemju. Ik gadu uzņēmums eksportē 95% no saražotā saplākšņa uz vairāk nekā 50 valstīm. Patlaban uzņēmumā strādā 1 532 darbinieku – tas ir vislielākais darbinieku skaits meža nozares uzņēmumā Latvijā.

Trešo vietu ieņem kokapstrādes uzņēmums ”Bolderāja LTD”. Tā apgrozījums sasniedzis 89, 892miljonus latu. Vairāk nekā ar 35 gadu lielu pieredzi starptautiskajā "Bolderaja Ltd" ir kļuvis par vienu no lielākajiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un vienīgo kokskaidu plātņu OSB ražotāju Ziemeļvalstu reģionā. Nodarbinot 280 darbiniekus, uzņēmums ražo koksnes plātņu materiālus un šobrīd uzņēmums eksportē vairāk kā 90 % no šīs produkcijas un dažādām pasaules valstīm.

Pie veiksmīgākajiem meža nozares uzņēmumiem pieskaitāms arī kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums ”Pata AB”, kura apgrozījums veido 70, 163 miljonus latu. Savu

darbību kokmateriālu tirgū ir sācis 1999. gadā, uzņēmums turpina attīstīties. Ar 152 darbiniekiem ”Pata AB” palielina kokmateriālu piedāvājumu, paplašina darbības reģionu un strādā ar dažādu tehniku gan meža apsaimniekošanā, gan loģistikā.

Ar apgrozījumu 56, 283 miljonu latu apmērā labāko pieciniekā iekļuvis arī kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums ”Stora Enso Latvija”. "Stora Enso Latvija" savu darbību uzsāka 1997.gadā un šodien ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas meža sektorā. Uzņēmums nodarbojas ar kokmateriālu un augoša meža iepirkšanu, nodrošina mežizstrādes un meža apsaimniekošanas pakalpojumus, kopumā nodarbinot 144 darbiniekus.

Desmit veiksmīgāko meža nozares uzņēmumu otro piecinieku atklāj Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums ”Latsin”, kas mežizstrādē nodarbina 142 darbiniekus. Tā apgrozījums vērtējams 53, 113 miljonos latu.

Septītajā vietā ierindojas mežizstrādes uzņēmums ”Metsa Forest Latvia” ar apgrozījumu 43, 418 miljonu latu. Uzsākot darbību 1990. gadā, šobrīd ”Metsa Forest Latvia” mežizstrādē, meža atjaunošanā, koksnes iepirkšanā un koksnes tirdzniecībā nodarbina 63 darbiniekus.

Astotajā vietā ir kokapstrādes uzņēmums ”Vika Wood”, kura apgrozījums sasniedz 41, 302 miljonus latu. ”Vika Wood” ir lielākā

kokzāģētava Latvijā un gadā saražo aptuveni 280 000 kubikmetru žāvētu un šķirotu zāģmateriālu, kas tiek pārdoti visā Pasaulē - Tālajos Austrumos, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Eiropā. Uzņēmumā strādā 188 darbinieki.

Devītajā pozīcijā ierindojies kokapstrādes uzņēmums ”Gaujas Koks” ar apgrozījumu 34, 205 miljonu latu apjomā. Darbību uzsākot 1990. gadā, kad tika atvērta pirmā

kokzāģētava un nodarbināti četri cilvēki, ”Gaujas Koks” kļuvis par zināmu kokapstrādes uzņēmumu, dominē egles produkcijas jomā un nodarbina 243 darbiniekus.

Gada veiksmīgāko uzņēmumu sarakstu noslēdz kokapstrādes uzņēmums ”AKZ”, kura apgrozījums ir nedaudz mazāks kā ”Gaujas Kokam”, proti, 34, 162 miljoni latu. AKZ ir viena no lielākajām zāģētavām Latvijā. Gadā ražotnē tiek saražoti 225

000 kubikmetru zāģmateriālu, nodarbinot 214 cilvēkus. Uzņēmuma produkciju – zāģmateriālus, kokskaidu granulas un celulozes šķeldu - realizē Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

REKLĀMA

Pallogs SIA Iepērk priedes A un 1. Šķiras

zāģbaļķus +371 29495209 www.vevers.lv

Gada veiksmīgākie meža nozares

uzņēmumi

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 6

Solis meža īpašnieku kooperatīvu attīstībā, privāto meža īpašumu nonākšana valsts apgādībā un eksporta rekordi – galvenie Latvijas meža nozares sasniegumi 2012. gadā Zemkopības ministrijas (ZM) skatījumā.

2012. gada meža nozares veiksme - meža īpašnieku kooperatīvi Septembra vidū pēc spraigām diskusijām trešajā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas šodien dod iespēju meža īpašnieku dibinātai kooperatīvai sabiedrībai izmantot īpašu nodokļu režīmu kā lauksaimnieku kooperatīviem.

Zemkopības ministrijā valda uzskats, ka meža īpašnieku kooperācija būs labvēlīga gan pašiem privātajiem meža apsaimniekotājiem, gan valsts ekonomikai. Proti, pēc ZM domām, pieņemtie grozījumi ”Kooperatīvo sabiedrību likumā” veicinās meža īpašnieku vēlmi kooperēties.

„Meža īpašniekiem, apvienojoties kooperatīvos, būs iespēja racionālāk plānot meža apsaimniekošanu, ilgtermiņā paaugstinot peļņu no sava īpašuma, kas ir nozīmīgs solis labklājības līmeņa celšanā lauku reģionos, jo koksnes pārstrādātājiem būs stabili un prognozējami partneri, un tas perspektīvā ļaus iesaistīt mežsaimnieciskajā apritē pašlaik neapsaimniekotos privātos mežus”. Turklāt iesaistīšanās kooperatīvajās sabiedrībās daudziem meža īpašniekiem dos iespēju pašiem apsaimniekot savu mežu, nevis pārdot uzpircējiem.

Informācijai – patlaban Latvijā ir aptuveni 150 tūkstoši privāto meža apsaimniekotāju, un to īpašumā esošās meža platības ir aptuveni astoņu hektārus lielas. Tās ir pārāk mazas, lai kalpotu par pamatu nopietnai darbībai mežsaimniecībā. ZM atzīmē, ka tādēļ meža īpašnieku zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas.

Tāpat līdzšinējā situācijā mazu meža īpašumu īpašniekiem ir problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus (meža apsaimniekošanas plānošanu, atjaunošanu, kopšanu) un pārdot produkciju – realizējamās koksnes apjomi ir mazi un līdz ar to daudzi meža īpašnieki ir atkarīgi no uzpircējiem un starpniekiem. Īpašniekiem ar mazu meža īpašumu neatmaksājas iegādāties savu tehniku un darba aizsardzības līdzekļus, jo tie ir dārgi. Rezultātā mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja un meža

apsaimniekošanas līmenis ir nepietiekams – tas motivē meža īpašumus pārdot, kā rezultātā meži lielos apjomos nonāk uzpircēju, tai skaitā ārvalstu vai tiem Latvijā piederošo uzņēmumu, īpašumā.

Plānots, ka kooperācija veicinās meža īpašnieku interesi par sava meža apsaimniekošanas iespējām, tādejādi cels to informācijas līmeni un kavēs Latvijas mežu nonākšanu ārvalstu investoru rokās.

Un par ieguvumu valstij. ZM skaidro, ka meža nozares kooperatīvu iedibināšanas mērķis ir ne tikai apvienot meža īpašniekus kopīgai meža apsaimniekošanai un iegūtās koksnes realizācijai, bet arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Proti, kooperatīvu iepirktie pakalpojumi un realizētā koksne būs legālā apritē. Līdz ar meža kooperatīvu veidošanos tiek prognozēta arī aktīvāka privāto mežu apsaimniekošana, kā rezultātā palielināsies šajā nozarē nomaksāto nodokļu apjoms.

2012. gada meža nozares veiksme – LVM meža pirkšanas programma 2012. gada sākumā Zemkopības ministrija uzdeva valsts mežu apsaimniekotājam uzņēmumam ”Latvijas valsts meži” LVM palielināt meža īpašumu un meža zemes iepirkšanu no privātajiem meža īpašniekiem, kas to vēlas pārdot. Tādejādi tiks nodrošināta mežu nonākšana Latvijas valsts, nevis kāda ārzemnieka īpašumā. „Uzdodot LVM palielināt mežsaimniecībai piemērotas zemes iegādes apjomus, ir panākts, ka daļa privāto meža īpašnieku, kas mežu vēlas pārdot, pārdod to valstij piederošam uzņēmumam, kam ir ilggadīga pieredze mežu apsaimniekošanā un kas to veiks ilgtspējīgi un – atbilstoši valsts ekonomiskajām, vides aizsardzības un sabiedrības interesēm,” saka ministrijā.

LVM pārstāvis uzsver, ka ieguvēji šajā gadījumā ir visi – valsts iegūst jaunas apmežojamas meža platības, nodrošinot valsts tautsaimniecību ar koksnes resursiem nākotnē, savukārt zemju īpašnieki saņem adekvātu samaksu par pārdoto zemi.Gan projekta autori ministrijā, gan tā īstenotāji LVM uzsver, ka tas bijis veiksmīgs solis, jo īpašnieku interese par iespēju pārdot savu mežu valstij šogad bijusi liela.

Dati liecina, ka valsts mežu apsaimniekotājs 2012. gadā no privātīpašniekiem iepircis vairāk kā 1300 hektāru meža zemes.

LVM pārstāvis Tomass Kotovičs atklāj, ka meža cenu noteica tā atrašanās vieta, darbības ierobežojumi, augsne, piemērotība intensīvas un kvalitatīvas mežsaimniecības veikšanai, pašreizējais meža stāvoklis un citi faktori.

Kā izrādās, ”Latvijas valsts mežu” nopirkto zemju cena svārstījusies no 158 latiem par hektāru līdz pat 2400 latu par hektāru. „Nav divu vienādu zemes gabalu, tāpēc nav iespējams noteikt vienu konkrētu cenu par hektāru,” uzsver LVM pārstāvis.

Vislielākā mērā meža īpašnieki šogad valstij pārdevuši izcirtumus. Tomēr ir zināms daudzums arī jaunaudžu un briestaudžu, savukārt mežaudzes cērtamā vecumā veidojušas vismazāko īpatsvaru no kopējā apjoma. Lielā daudzumā tika piedāvātas arī pamestas lauksaimniecības zemes, kurās iespējama apmežošana.

2012. gada meža nozares veiksme – rekordaugsts meža nozares produktu eksports Meža nozares produktu eksports priecēja visu gadu, stabili palielinoties. Pagaidām Zemkopības ministrijas apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos eksporta vērtība sasniegusi 914 miljonus, savukārt provizoriskie dati liecina, ka līdz gada beigām tas palielināsies par vairāk nekā 285 miljoniem, tādejādi pārsniedzot 1,2 miljardus latu. Tas būs augstākais rādītājs Latvijas pastāvēšanas vēsturē.

Vislielāko vērtību kopējā eksporta bilancē sastāda koksne un tās izstrādājumi. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Latvija visvairāk eksportē zāģmateriālus. Daudz tiek izvesti arī apaļkoki (tiesa gan šogad mazākā daudzumā nekā pagājušajā gadā) un kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis kokskaidu plātņu, saplākšņa, namdaru un galdniecības, arī neaizdalīto koksnes produktu eksports. Pieaugusi arī koka mēbeļu izveduma vērtība. Nedaudz samazinājies koka būvkonstrukciju, papīra un kartona eksporta apjoms.

Eksporta bilance liecina, ka Latvijas meža nozares produkti visvairāk ir iecienīti Eiropas valstīs, īpaši Zviedrijā. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu izvedums uz Zviedriju krities, šajā valstī joprojām nonāk visvairāk Latvijas eksportētās koksnes apjoma. Tai seko Lielbritānija, Vācija un kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.

Kādas izmaiņas 2012. gads ieviesis Latvijas meža nozarē?

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 7

Koku ciršanas intensitāte samazinās

Salīdzinot ar oktobri, kad apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais ciršanas apjoms sasniedza rekordaugstus skaitļus, novembrī tas samazinājies.

Valsts meža dienesta (VMD) apkopotie dati liecina, ka tā saucamajos pārējos mežos, proti, privāto meža īpašnieku, pašvaldību, baznīcu un citos mežos, novembra mēnesī ciršanai plānotais apjoms ir par 6,00 tūkstošiem kubikmetriem mazāks kā oktobra mēnesī, savukārt valsts mežos novembrī uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir samazinājies par 187,26 tūkstošiem kubikmetru.

Līdz ar to 2012. gada novembrī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms bija 1,44 miljoni kubikmetru, tajā skaitā valsts mežos 908,86 tūkstoši kubikmetru, bet pārējos mežos 529,15 tūkstoši kubikmetru.

Skatoties uz iepriekšējo mēnesi, plānotie ciršanas apjomi samazinājušies, taču nedaudz, bet, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, koku ciršanas intensitāte samazinājusies no 2,21 miljoniem kubikmetru pagājušā gada novembrī līdz jau minētajiem 1,44 miljoniem kubikmetru šā gada novembrī.

Atskatoties pusgada griezumā no 2012. gadā no 1. janvāra līdz 30. novembrim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos

apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā ir nedaudz vairāk kā 9,9 miljoni hektāru.

FAKTI

Novembrī uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir samazinājies par 187,26 tūkstošiem kubikmetru.

No 1. janvāra līdz 30. novembrim plānotais koku ciršanas apjoms ir nedaudz vairāk kā 9,9 miljoni hektāru.

REKLĀMA

VERERS Ltd Iepērk priedes A un 1. Šķiras

zāģbaļķus +371 29495209 www.vevers.lv

Gaujas Koks Sniedz baļķvedēja pakalpojumus

Pērk cirsmas

Zāģbaļķu korekta uzmērīšana

+371 28699456

www.gk.lv

R Grupa

Iepērk cirsmas un mežus

Papīrmalku

+ 371 27839573

+ 371 29414953

www.rgrupa.lv

http://www.gk.lv/http://www.rgrupa.lv/

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 8

Latvijas meža nozares eksports un imports gada griezumā

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi, Latvijas meža nozares eksporta vērtība palielinājusies par 39 miljoniem latu. Un, lai gan palielinājusies arī importa vērtība, izvests uz ārvalstīm tiek trīs reizes vairāk nekā ievests.

Ja vēl pagājušajā gadā laika posmā no augusta līdz septembrim meža nozares eksporta vērtība bija mērāma vairāk nekā 875 miljonos latu, tad šogad šajā paša laika periodā tā sasniegusi 914 miljonus, līdz ar to gada griezumā eksports palielinājies par 4,5 %, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Vislielāko vērtību kopējā eksporta bilancē sastāda koksne un tās izstrādājumi, veidojot 769 miljonus latu šogad un salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugot par 4,5 %. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Latvija visvairāk eksportē zāģmateriālus. Daudz tiek izvesti arī apaļkoki (tiesa gan šogad mazākā daudzumā nekā pagājušajā gadā) un kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis kokskaidu plātņu, saplākšņa, namdaru un galdniecības, arī neaizdalīto koksnes produktu eksports. Pieaugusi arī koka mēbeļu izveduma vērtība – no 45 miljoniem latu pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos līdz 52 miljoniem šā gada tajā pašā laika periodā. Nedaudz samazinājies koka būvkonstrukciju, papīra un kartona eksporta apjoms. Visvairāk palielinājusies neizdalīto koksnes izstrādājumu eksporta vērtība – par 73 %.

Eksporta bilance liecina, ka Latvijas meža nozares produkti visvairāk ir iecienīti Eiropas valstīs, īpaši Zviedrijā. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu izvedums uz Zviedriju krities, šajā valstī joprojām nonāk visvairāk jeb 13 % no Latvijas eksportētās koksnes apjoma. Tai seko Lielbritānija, Vācija un kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, šogad ir augusi arī importa vērtība - no 230 miljoniem pagājušajā gadā līdz 250 miljoniem šogad, tādejādi gada griezumā palielinoties par 8,5 %.

Importa bilance liecina, ka visvairāk Latvija importē papīru un kartonu, proti, 118 miljonu latu vērtībā. Otrajā pozīcijā ir koksne un tās izstrādājumi, kas no 83 miljoniem latu pagājušajā gadā palielinājusies līdz 101 miljonam latu šogad. Neskaitot neizdalītos koksnes izstrādājumus, visvairāk Latvijā iecienīti zāģmateriāli un apaļkoki.

Tāpat kā eksportā, arī importā visciešākā sadarbība Latvijai ir ar Eiropas valstīm. Visvairāk gan pagājušajā gadā, gan šogad ievests no kaimiņvalsts Lietuvas – 17 5 pērn un 20 % šogad, pēc tam seko Polija, Igaunija, Somija un Vācija.

Šogad mežizstrādes laikā gājuši bojā vairāki strādnieki

Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši par 14 cilvēkiem vairāk nekā pērn. Starp 48 darba ”upuriem” ir arī vairāki mežstrādnieki un kokapstrādes sektora darbinieks.

Kā liecina Valsts Darba Inspekcijas apkopotā informācija, mežā šogad gājuši bojā četri cilvēki, galvenokārt krītošu koku dēļ.

Tā Talsos 36 gadus vecs mežstrādnieks bija aizzāģējis divus kokus, kurus vējš bija atspiedis. Kolēģis piedāvāja palīdzību kokus nogāzt vēlāk, kad uzasinās ķēdi motorzāģim. Taču mežstrādnieks aizgāja atpakaļ un sāka garināt bērzu, kas bija jau nogāzts. Kolēģis ievēroja, ka tajā vietā, kur mežstrādnieks zāģēja nogāzto bērzu, gāžas koki. Apskatot notikuma vietu, konstatēja, ka viņš guļ starp bērza stumbra sagarinātajiem nogriežņiem un nekustas.

Viļakas novadā kāds 52 vecs mežstrādnieks gāja bojā, jo atradās bīstamajā koku gāšanas zonā bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem - atstarojošās vestes un ķiveres. Viņam uzkrita kolēģa nozāģētā egle.

Gulbenes mežos kāds 49 gadus vecs strādnieks gāja bojā, jo mežizstrādes laikā koks sāka gāzties perpendikulāri paredzētajam gāšanas virzienam un ar galotni uzkrita virsū mežstrādniekam.

Vecākais šogad bojā gājušais darbinieks bija 72 gadus vecais traktora vadītājs, kas,

veicot malkas sagādes darbus cirsmā, bija izkāpis no traktora kabīnes. Tajā brīdī koks gāzās uz pretējo pusi nekā bija paredzēts un uzkrita uz traktora, ar zaru smagi ievainojot traktora vadītāju.

Vienīgais nelaimes gadījums mežā, kas nav saistīts ar koku krišanu, notika Auces novadā. Mežstrādnieki, slēpjoties no lietus, mēģināja paslēpties zem egles. Taču tajā eglē iespēra zibens, un viens no mežstrādniekiem gāja bojā.

Nepatīkams nelaimes gadījums notika Ventspils novadā. 45 gadus vecs koksnes drupināšanas iekārtas operators veica darbu ar šķeldošanas iekārtu. Pēc kāda brīža viņa kolēģis, garām ejot, ieraudzīja, ka operators ar asiņainu seju guļ nekustīgs zemē pie šķeldotāja.

Valsts Darba inspekcija uzsver, ka katrās 10 dienās Latvijā darbā iet bojā viens nodarbinātais. Savukārt pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita ir būvniecība.

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 9

LVM pārliecina, ka neizcērt pārāk daudz

Valsts mežu apsaimniekotāja uzņēmuma ”Latvijas valsts meži” (LVM) Mežsaimniecība un Mežkopība direktors Mārtiņš Gūtmanis atklāj ka katru gadu iestādīto koku skaits ir trīsreiz lielāks nekā nocirsto koku skaits.

Mārtiņš Gūtmanis, stāstot topošajiem meža nozares speciālistiem par mežkopību, meža atjaunošanas darbu plānošanu un organizēšanu, galvenajām vadlīnijām un apjomiem, spēja atbildēt uz sabiedrībā esošajiem pārmetumiem par pārlieku lielu valsts mežu izciršanu, kā rezultātā samazinās arī mežu platības, un pārliecināt studentus par pretējo, atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes pārstāve Jeļena Rube.

Kā izrādās, aptuvenais izcirsto koku skaits gadā valsts apsaimniekotajos mežos sasniedz desmit miljonus gadā., bet tā vietā iestādīto kociņu skaits mērāms 30 miljonos. Tāpēc viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir saistīts ar mežkopību, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt koku audzēšanu, lai no tiem sagatavotu un piegādātu koksnes produktus.

Kopumā meža atjaunošanas, kopšanas un mežizstrādes darbus valsts mežos veic apmēram 800 cilvēku – gan LVM darbinieki, gan uzņēmuma sadarbības partneri. Kā galvenos sadarbības partnerus LVM Mežsaimniecība un Mežkopība direktors minēja uzņēmējus, kuri veic meža atjaunošanas un stādīšanas darbus. Piedāvājot pakalpojumus uzņēmējiem, tiek vērtēta iepriekšējā sadarbība, kā rezultātā, tiek piedāvāti līgumi uz ilgāku laiku un darba komplekti.

Interesanti, ka, izvērtējot strādnieku darba ražīgumu, secināts, ka visproduktīvākais vecums ir 30 gadi. Par to liecina fakts, ka darba ražīgums gadā meža atjaunošanā pieauga par 1,9 %.

Runājot par meža atjaunošanas veidiem, M. Gūtmanis uzsvēra, ka valsts meži tiek atjaunoti gan dabiski, gan mākslīgi. Izvēloties mākslīgo atjaunošanu, tiek ņemti vērā vairāki aspekti: ātrāka atjaunošana, esošā priedes un egles īpatsvara saglabāšana un selekcijas efekts. Meža stādīšanas darbus veic gan pavasarī, gan vasaras mēnešos (izņemot karstāko un sausāko laiku), gan arī rudenī.

Pārējos gadījumos, ja tas ir iespējams, atjaunošanās notiek dabiski.

Stādot atjauno lielāko daļu no priedes un egles, kā arī nelielu daļu no bērzu jaunaudzēm. Piemēram, priede tiek atjaunota mākslīgi (80 ± 10 %) un dabiski (20 ± 10 %); egle - mākslīgi (90 ± 5 %) un dabiski (10 ± 5 %). Savukārt stādāmais materiāls tiek izaudzēts uzņēmuma kokaudzētavās: kailsakņi, ietvarstādi, kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Atjaunojot platības ar egli, tiek izmantoti ietvarstādi un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, jo tie aug vienlīdz labi; ar bērzu - kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, savukārt ar priedi - tie jāizvēlas atkarībā no augšanas apstākļu tipa. LVM pārstāvis uzsver, ka pirms meža stādīšanas veicama arī augsnes sagatavošana, kuras galvenais mērķis - turpmāk sekmēt iestādīto kociņu ieaugšanu un to tālāku attīstību.

Bet pēc meža atjaunošanas ir svarīgi veikt jaunaudžu kopšanu, lai kociņi labāk izmantotu augsnes auglības potenciālu, kas ļauj kokus izaudzēt ātrāk, vairāk un ar lielākām krājām. Investīcijas jaunaudžu kopšanā ir vienas no nozīmīgākajām, nodrošinot optimālu turpmāko mežaudzes augšanas gaitu, uzsver M. Gūtmanis.

Iepērk Papīrmalku Malku Taras klučus Zāģbaļķus Sīkbaļķus Finierklučus

+371 25902094

Meklē kokvedēja šoferi Prasības:

CE kategorijas vadītāja apliecība Apliecība darbam ar hidromanipulatoru Iepriekšēja pieredze darbam uz

kokvedēja obligāta Vēlamas zināšanas kokmateriālu

sortimentā

+371 20044134

www.baltictimber.lv

info@baltictimber.lv

http://www.baltictimber.lv/mailto:info@baltictimber.lv

MEŽI.LV AVĪZE | JANVĀRIS 2013 10

Visvairāk bērza, daudz arī egles, pietiekami melnalkšņa, hibrīdās apses, Pensilvānijas oša, parastā oša, arī ozola. Un tas viss ar dažādas biezības un mistrojuma pakāpes stādījumiem. Tā īsumā varētu raksturot Andreja Lasmaņa plantāciju mežu saimniecībā ”Gaiļi”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" pētniekiem kā viena no pirmajām eksperimentālajām plantācijām Latvijā.

Andrejs Lasmanis stāsta, ka deviņdesmitos gados, kad viņa ģimene atguva savu ģimenes īpašumu, viņš piedāvāja institūtam, kurā nostrādāja ilgus gadus, savā zemē ierīkot eksperimentālus stādījumus lauksaimniecības zemju apmežošanai.

Tā 1994. gadā lauksaimniecībā neizmantojamā zemē tika iestādīti pirmie koki, izveidojot vienu no pirmajiem tāda veida stādījumiem Latvijā.

„Lēti jau tas mežs tā neieaugas,” uzsver meža īpašnieks. Īpaši pirmajos gados ir nepieciešama rūpīga meža uzraudzīšana. Bebri, stirnas, zaķi – šie meža dzīvnieki ir patstāvīgi ”Gaiļu” meža apmeklētāji. Arī ja zāle bieza, peles neļauj kokiem „mierīgi dzīvot”. Taču šī problēma vairāk bija aktuāla pirmajos gados. Tagad gandrīz 20 gadus vecie koki visu saules gaismu paslēpj savos zaru vainagos, neļaujot nezālei raženi augt.

Svarīgs nosacījums plantāciju mežu izveidē – meža kopšana. Šis pienākums ir paša saimnieka pārziņā, protams, saskaņā ar zinātnieku rekomendācijām.

Pēc zinātnieku ieteikumiem tika izvēlētas arī koku sugu variācijas. Tā vairāk nekā astoņus hektārus apmežoto platību kopumā veido 13. nogabali.

1. nogabals- pašreiz lauce, platība- 0.5 ha, bet plānots stādīt melnalksni- 2000 gab./ha;

2. nogabals- 2003.gada egles plus kļavas stādījums pēc shēmas -4 rindas –egle plus 1 rinda- kļava, shēma- 2000 koki/ha. Pašreiz saglabājusies tikai egle;

3. nogabals- 2001.gada Pensilvānijas oša plus melnalkšņa stādījums- 1 rinda osis, 1 rinda melnalksnis stādījums- 1250 koki/ha melnalksnis plus 1250 koki osis uz 1 ha;

4. nogabals- 2001.gada Pensilvānijas oša stādījums, platība 1.9 ha- 1500 koki/ha;

5. nogabals – 1996. gada hibrīdapses stādījums, platība 0.3 ha- 2000 koki/ha;

6. nogabals – 1996.gada hibrīdapses stādījums, platība 0.2 ha- 2000 koki/ha;

7. nogabals- 2003. gada melnalkšņa stādījums, platība 0.1 ha- 2000 koki/ha;

8. nogabals- 1996. gada bērza stādījums, platība 0.7 ha – 2000 koki/ha;

9. nogabals- 1996. gada egles un kļavas stādījums- 4rindas egle plus 1 rinda kļava, platība 0.5 ha, - 2000 koki/ha egle , 1500 koki/ha kļava;

10. nogabals- 1998.gada parastā ozola stādījums, platība 0.6 ha, 2500 koki/ha, shēma 2x2 m;

11. nogabals- 1997.gada parastā ozola stādījums, platība 0.1 ha, 1500 koki/ha, shēma 2x3 m;

12. nogabals – 2003. gada parastā ozola un sarkanā ozola stādījums, 1500 koki/ha, shēma 2x3 m;

13. nogabals – 1995.gada parastās egles un parastā oša stādījums- platība 1.4 ha, 2000 koki /ha, shēma- 4 rindas egle plus 1 rinda osis.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, kuras darbības jomā ietilpst plantāciju meža uzraudzība ”Gaiļos”, saka koku sugas izvēlētas ar mērķi veikt pētījumus par dažādu koku sugu audžu sukcesijas procesu un augšanas gaitu auglīgās lauksaimniecības zemēs: augsnes agroķīmisko īpašību un zemsedzes veģetācijas izmaiņas apmežošanas ietekmē, dažādu koku sugu augšanas gaita, sakņu izplatība un apjoms, stumbru kvalitāte, ekoloģiskais un ekonomiskais ieguvums.

Viņa stāsta, ka šobrīd, kad jau ir redzami pirmie rezultāti - izmēģinājuma objekts kalpo gan kā pozitīvu, gan kā negatīvu atziņu avots.

Pozitīvas atziņas:

Auglīgās lauksaimniecības zemēs plantāciju mežu ierīkošana, stādot bērzu, egli, hibrīdapsi, melnalksni u.c., ļauj cerēt, ka nākotnē šīs plantācijas dos ievērojamu ekonomisku ieguvumu zemes īpašniekam. Jau šobrīd 15-16- gadīga egles plantācija ir sasniegusi krāju vidēji 100-130 m³/ha, bet bērza pat līdz 150 m³/ha. Tas nozīmē, ka,

veicot kvalitatīvas krājas kopšanas, krāja līdz 35-40 gadiem var sasniegt pie 400 m³/ha un vairāk.

Negatīvas atziņas:

Plantācijas meža atdeve nākotnē atkarīga no ļoti daudziem faktoriem ( vietas izvēle, augsnes sagatavošana, stādmateriāla kvalitāte, stādīšanas kvalitāte, agrotehniskā kopšana, krājas kopšana, klimatiskie apstākļi, slimības un kaitēkļu klātbūtne, tirgus izpēte, produkcijas pieprasījums utt. Tas nozīmē, ka ierīkojot jebkādas koku sugas plantācijas – īpašnieks uzliek sev papildus pienākumu tagadnē ar cerību nākotnē. Tas nozīmē, ka nepieciešams ļoti precīzi izvēlēties katrai attiecīgajai koku sugai piemērotāko augšanas vietu, iegādāties kvalitatīvu, selekcionētu stādmateriālu, rūpēties , lai katrs iestādītais kociņš saglabātos, rūpēties, lai katra iestādītā kociņa varētu iegūt sākotnēji uzstādīto mērķa produkciju, jo tiklīdz ir liels iestādīto kociņu vai krūmu atbirums, momentā samazinās efektivitāte.

Obligāti jāizvēlas pareizais plantācijas ierīkošanas veids: tīraudze vai mistraudze, jo jādomā par kaitēkļu un slimību izplatības iespējām lielās vienlaidus platībās. Tas nozīmē, ka obligāti plantācijas ar vienu koku nebūtu jāierīko 100-iem ha platībā, bet koku sugas jāmaina, ierīkojot stādījumus joslās.

Andrejs Lasmanis saka, ka šodien, iespējams, šis plantāciju mežs būtu savādāks, bet „toreiz jau nekādas pieredzes vēl nebija”. Piemēram, koku sugu izvēle varētu būt citādāka. Iespējams, nestādītu osi. Tas tagad cieš no sakņu trupes.

Pēc savas pieredzes Andrejs Lasmanis saka, ja ir vēlme ieaudzēt plantāciju mežu, jāizvēlas tādas koku sugas, kas dabiski ieaugušas attiecīgajā zemes gabalā. „Ir jāskatās, kas nāk dabiski iekšā, ja tur vispār nāk, kur varētu to zemi apmežot, kur citādāk to zemi nevar zmantot. Kur nāk bērzs iekšā, tad jau var laicīgi to bērzu pastimulēt, pakopt, papildināt ar stādīšanu. Tas, kas dabiski nāk, noteikti ieaugsies vieglāk.”

Pa meža takām vienā no pirmajiem

plantāciju mežiem Latvijā