Click here to load reader

Janis jurkans prezentacija_sabiedribas_dalibnieka_izslegsana

  • View
    755

  • Download
    6

Embed Size (px)

DESCRIPTION

 

Text of Janis jurkans prezentacija_sabiedribas_dalibnieka_izslegsana

  • 1. Prasbas par dalbnieka izslganu prakse un problmjautjumiZvrints advokts, sertificts makstnespjasprocesa administrators Jnis JurknsRg, 2013.gada 30.maij
  • 2. Dalbnieka izslganas tiesiskaispamatsKomerclikuma 195.panta pirm daa tiesa varizslgt dalbnieku no sabiedrbas, ja dalbnieks:1)bez attaisnojoa iemesla nepilda savas saistbas;2)vai citdi ir nodarjis btisku kaitjumu sabiedrbasinteresm;3)vai nav izpildjis savas saistbas;4)vai nav prtraucis kaitjuma nodaranu pat pcrakstveida brdinjuma saemanas.
  • 3. Dalbnieku izslganas prasbas irmaz izplattas tas neauj secint, ka sabiedrbu dalbnieki irgodgi tas norda uz neskaidrbm Komerclikumanormu piemroan k ar dalbnieku izslganas procesaneefektivitti Praks tiek meklti citi risinjumi
  • 4. Iespjamie prasbas pamatiTiesu nolmumi liecina, ka ir iespjami vairkiprasbas pamati:1)dalbnieka rcba valdes sastv;2)biznesa atemana;3)citi iemesli.
  • 5. Dalbnieka rcba valdes sastv Ja dalbnieks un valdes loceklis ir viena persona, tad, vrtjot s personas k valdesloceka rcbu un attieksmi pret sabiedrbu, to nevar atdalt no s personas kdalbnieka rcbas un attieksmes pret sabiedrbu. Ja tiek konstatts, ka valdesloceka slgtu darjumu rezultt sabiedrbai ir nodarts btisks kaitjums, tadneapaubmi du atbildtja rcbu nevar attiecint uz viu tikai k valdes locekli,t attiecas uz o fizisko personu ar k uz dalbnieku. (Spriedums liet Nr. SKC 66/2012.) Sabiedrbas naudas trana savm vajadzbm un/vai pretji sabiedrbasinteresm. Nepamatota bonusu/prmiju izmaksana sev. Dalbnieku reistra falsificana, nordot sevi k viengo dalbnieku. Sabiedrbas mantas piesavinans. Sabiedrbas pauma prdoana par neatbilstoi zemu cenu saviemradiniekiem/darjumu partneriem. Nolaidga attieksme pret sabiedrbas izdevumiem (rinu apmaksa u.c.). Nolaidga attieksme pret sabiedrbas saistbm un noslgtajiem lgumiem. Dokumentu nenodoana, izbeidzot pildt valdes loceka pienkumus. Stattu prkpana. Galvoana par saistbm, kas nav saisttas ar sabiedrbu.
  • 6. Papildus iespjas dalbnieka valdes loceka izslganailikuma neievroana, kas izpaudusies k grmatvedbas nekrtoana; darjumi ar naudasatmazganas d iesaisttm personm, k rezultt veikti uzrini; nodoku savlaicganenomaksana, k rezultt uzrintas soda naudas;nolaidba, nepiesakot kreditoru prasjumus, neceot prasbas, savlaicgi neprsdzot tiesu vaivalsts prvaldes iestu nolmumus, neapdroinot mantu u.c.lojalittes pienkuma prkpana, kas izpaudusies k komercnoslpumu (intelektul pauma)nodoana; konkuranas aizliegums, (valdes loceklis dibina jaunu komersantu, kas uzskanalogu biznesu);intereu konflikti, nosakot atalgojumu sev un tuviniekiem; sldzot darjumus ar saisttmpersonm; sldzot darjumus savs interess, bet sabiedrbas vrd;nepamatoti lmumi vai darjumi, tai skait, darjumi bez pietiekamas informcijas izvrtanas;mantas atsavinana ar pcmaksu mazpazstamam partnerim; mantas pirkana arpriekapmaksu no mazpazstama partnera; aizdevumi bez nodroinjuma; neprdomtigalvojumi; mantas ielana par prasjumiem, kas nav saistti ar sabiedrbas interesm; tirguscenai neatbilstoi darjumi; bezatldzbas darjumi; neprdomti pilnvarojumi; neprdomtirjtiesu lgumi.
  • 7. Vairku prasjumu pieteikana Ceot prasbu par dalbnieka izslganu pie apstkiem, kad dalbniekskaitjumu sabiedrbas interesm nodarjis, izmantojot savu amatpersonas valdes loceka statusu, btu ieteicams pieteikt tiesai vienlaikus divusprasjumus : sabiedrbas prasbu par zaudjumu piedziu saska ar Komerclikuma169.pantu un dalbnieka izslganas prasbu.Tdjdi ar vienu tiesvedbu tiktu sasniegti vairki mri. Pirmkrt, tiktupiedzti sabiedrbai nodartie zaudjumi. Otrkrt, tiktu izslgtsdalbnieks. Trekrt, iemumi no dau prdoanas tiktu novirztizaudjumu seganai, izvairoties no piedzias grtbm. Ceturtkrt, nemazk svargs ir aspekts ir pierdanas pienkuma daja prlikanauz atbildtju.
  • 8. Biznesa atemana Prastja intelektul pauma izmantoana. Ldzga nosaukuma/preu zmes izmantoana. Nepatiesu vstuu sadarbbas partneriem nostana. Lgumu noslgana par analogm precm un pakalpojumiem ar ldzinjiemprastja sadarbbas partneriem. Izmantojot ietekmi cits komercsabiedrbs, pankt to atteikumu sniegtpakalpojumus prastjam, bez kuriem t komercdarbba nav iespjama. Izmantojot ietekmi uz prastja valdi, tiek veiktas darbbas, lai iesttos prastjamakstnespja (piemram, ilgtermia kredtu prieklaicga atmaksa). Kav sabiedrbas darbbu (piemram, ignorjot dalbnieku sapulces). Dalbnieku sapulu lmumu falsificana.
  • 9. Citi iemesli I Sabiedrba nodibinta ar mri izplatt viena dalbnieka raotu un importtu preci.Par to ar dalbnieku un sabiedrbu noslgts piegdes lgums, kas paredz ekskluzvastiesbas preces izplatanai noteikt teritorij. Prkpjot piegdes lgumu,dalbnieks piegd preci ar citiem izplatanas tkliem. Dalbnieks ar 50% no pamatkapitla, izmantojot savu ietekmi uz valdi, pretjistattu noteikumiem mis aizdevumu zem tirgus procentu likmes, tdjdi savulab izlietojot dividends izmaksjamo summu. Sabiedrbas valdei bija beigus prstvbas tiesbas. Dalbnieki, kam balsis sadals50/50 nenobalsoja par valdes iecelanu. Viens no dalbniekiem uzskata, ka otrsdalbnieks, balsojot pret, nodara kaitjumu, nepiedals prvald. da prasbanoraidta. Viens no dalbniekiem tiesas ce piedzinis tam pienkos dividendes. Sabiedrbainav naudas sprieduma izpildei, bet izpildraksta iesniegana nodara btiskukaitjumu, novedot ldz faktiskai makstnespjai. Viens no dalbniekiem ar 1/3 ldzdalbu pamatkapitl persongi un caur prstvildz kreditoriem parakstt brdinjumus par makstnespju un iesniegtmakstnespjas pieteikumu.
  • 10. Citi iemesli II Dalbnieki pret samaksu izsniegui enerlpilnvaru rkoties ar to dam,izmanot visas tiesbas, kdas daas pieir dalbniekam. Faktiski notikusiatsavinana, prkpjot stattu noteikumus un slgtas sabiedrbasprincipu. Viens no dalbniekiem izteicies masu sazias ldzekos, ka sabiedrba tiekapzinti novesta ldz makstnespjai, lai atbrvotos nomazkumdalbniekiem, tdjdi kaitjot sabiedrbas reputcijai. dasdarbbas veiktas atkrtoti, ar pc brdinjuma saemanas no sabiedrbas. Viens no dalbniekiem nepiedals sabiedrbas prvald, neskatoties uzbrdinjumiem, ilgstoi nav ieradies uz dalbnieku sapulcm, atraansvieta nav zinma (atrodami pretrungi nolmumi). Viens no dalbniekiem cenas paralizt saimniecisko darbbu, kas izpauask negatvas informcijas sniegana bankm, sdzbu un iesniegumusniegana dadm prvaldes iestdm, kuru prbaudes traucsaimniecisko darbbu, bet prkpumi netiek atklti.
  • 11. Vai ir piemrojams Civillikums Tiesas nolmumos biei atsaucas uz Civillikum ietvertajm tiesbunormm, kas regul sabiedrbas lgumu Civillikuma 2250., 2251.,2263.pants. 2250. Katram biedram, izpildot uzliktos pienkumus, jdarbojas sabiedrbas liets ar tdu rpbu unaklbu, kdu var sagaidt no krietna un rpga saimnieka. 2251. Neviens biedrs nedrkst sava paa labuma d piekopt kautkdus veikalus, kas vartu kaittsabiedrbas mriem. 2263. Aiz svargiem iemesliem katrs biedrs var katr laik bez iepriekja uzteikuma prast sabiedrbasizbeiganu. Par svargu iemeslu galven krt atzstams katrs tds apstklis, kas aiz tikumbas un savstarpjastaisnprtbas apsvrumiem neatauj turpint lguma attiecbas. Jautjumu par tda apstka esambu izir tiesa pc sava ieskata. Atsaukans uz Civillikuma pantiem nav pareiza, jo specilaj tiesbunorm ir pietiekami preczi uzskaitti apstki, kuriem iestjoties ir pamatsdalbnieka izslganai. Latgales apgabaltiesa 2012.gada 20.jlija spriedum lietNr.C26057611
  • 12. Tiesiskais reguljums Lietuv unIgaunijIgaunijas Komerckodeksa 167.paragrfs paredz, ka tiesa var izslgtdalbnieku, ja: bez pamatota iemesla nepilda btiskus dalbnieka pienkumus, vai cit veid btiski kait sabiedrbas interesm, vai nepilda pienkumus un kait sabiedrbas interesm ar pcrakstveida brdinjuma.Lietuvas Civilkodeksa 2.115.pants paredz, ka piespiedu krt var tiktatsavintas t dalbnieka daas, kura darbbas ir pretjas sabiedrbasmriem, turklt nav pamata uzskatt, ka s darbbas tiks prtrauktas.Lietuvas Civilkodekss kopum ir radts, pielgojot NderlandesCivilkodeksu.
  • 13. Personas, kas var bt prastji Komerclikuma 195.panta pirm un otr daa irsavstarpji pretrungas:(1) Tiesa var izslgt dalbnieku no sabiedrbas,pamatojoties uz sabiedrbas prasbu, ja (...).(2) Prasbu par dalbnieka izslganu var celtdalbnieki, kuri prstv ne mazk par pusi nosabiedrbas pamatkapitla, ja stattos navnoteikts lielks balsu skaits.

Search related