Embed Size (px)
DESCRIPTION
Citation preview
Prasības par dalībnieka izslēgšanu – prakse un problēmjautājumi
Zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns
Rīgā, 2013.gada 30.maijā
Dalībnieka izslēgšanas tiesiskais pamats
Komerclikuma 195.panta pirmā daļa – tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, ja dalībnieks:1)bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības;2)vai citādi ir nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm;3)vai nav izpildījis savas saistības;4)vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pat pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas.
Dalībnieku izslēgšanas prasības ir maz izplatītas
• tas neļauj secināt, ka sabiedrību dalībnieki ir godīgi
• tas norāda uz neskaidrībām Komerclikuma normu piemērošanā
• kā arī dalībnieku izslēgšanas procesa neefektivitāti
• Praksē tiek meklēti citi risinājumi
Iespējamie prasības pamati
Tiesu nolēmumi liecina, ka ir iespējami vairāki prasības pamati:1)dalībnieka rīcība valdes sastāvā;2)biznesa atņemšana;3)citi iemesli.
Dalībnieka rīcība valdes sastāvā• Ja dalībnieks un valdes loceklis ir viena persona, tad, vērtējot šīs personas kā valdes
locekļa rīcību un attieksmi pret sabiedrību, to nevar atdalīt no šīs personas kā dalībnieka rīcības un attieksmes pret sabiedrību. Ja tiek konstatēts, ka valdes locekļa slēgtu darījumu rezultātā sabiedrībai ir nodarīts būtisks kaitējums, tad neapšaubāmi šādu atbildētāja rīcību nevar attiecināt uz viņu tikai kā valdes locekli, tā attiecas uz šo fizisko personu arī kā uz dalībnieku. (Spriedums lietā Nr. SKC – 66/2012.)
• Sabiedrības naudas tērēšana savām vajadzībām un/vai pretēji sabiedrības interesēm.• Nepamatota bonusu/prēmiju izmaksāšana sev.• Dalībnieku reģistra falsificēšana, norādot sevi kā vienīgo dalībnieku.• Sabiedrības mantas piesavināšanās. • Sabiedrības īpašuma pārdošana par neatbilstoši zemu cenu saviem
radiniekiem/darījumu partneriem.• Nolaidīga attieksme pret sabiedrības izdevumiem (rēķinu apmaksa u.c.).• Nolaidīga attieksme pret sabiedrības saistībām un noslēgtajiem līgumiem.• Dokumentu nenodošana, izbeidzot pildīt valdes locekļa pienākumus.• Statūtu pārkāpšana.• Galvošana par saistībām, kas nav saistītas ar sabiedrību.
Papildus iespējas dalībnieka – valdes locekļa izslēgšanai
•likuma neievērošana, kas izpaudusies kā grāmatvedības nekārtošana; darījumi ar naudas atmazgāšanas ķēdē iesaistītām personām, kā rezultātā veikti uzrēķini; nodokļu savlaicīga nenomaksāšana, kā rezultātā uzrēķinātas soda naudas;
•nolaidība, nepiesakot kreditoru prasījumus, neceļot prasības, savlaicīgi nepārsūdzot tiesu vai valsts pārvaldes iestāžu nolēmumus, neapdrošinot mantu u.c.
•lojalitātes pienākuma pārkāpšana, kas izpaudusies kā komercnoslēpumu (intelektuālā īpašuma) nodošana; konkurēšanas aizliegums, (valdes loceklis dibina jaunu komersantu, kas uzsāk analogu biznesu);
•interešu konflikti, nosakot atalgojumu sev un tuviniekiem; slēdzot darījumus ar saistītām personām; slēdzot darījumus savās interesēs, bet sabiedrības vārdā;
•nepamatoti lēmumi vai darījumi, tai skaitā, darījumi bez pietiekamas informācijas izvērtēšanas; mantas atsavināšana ar pēcmaksu mazpazīstamam partnerim; mantas pirkšana ar priekšapmaksu no mazpazīstama partnera; aizdevumi bez nodrošinājuma; nepārdomāti galvojumi; mantas ieķīlāšana par prasījumiem, kas nav saistīti ar sabiedrības interesēm; tirgus cenai neatbilstoši darījumi; bezatlīdzības darījumi; nepārdomāti pilnvarojumi; nepārdomāti šķīrējtiesu līgumi.
Vairāku prasījumu pieteikšana• Ceļot prasību par dalībnieka izslēgšanu pie apstākļiem, kad dalībnieks
kaitējumu sabiedrības interesēm nodarījis, izmantojot savu amatpersonas – valdes locekļa – statusu, būtu ieteicams pieteikt tiesai vienlaikus divus prasījumus :– sabiedrības prasību par zaudējumu piedziņu saskaņā ar Komerclikuma
169.pantu un– dalībnieka izslēgšanas prasību.
Tādējādi ar vienu tiesvedību tiktu sasniegti vairāki mērķi. Pirmkārt, tiktu piedzīti sabiedrībai nodarītie zaudējumi. Otrkārt, tiktu izslēgts dalībnieks. Treškārt, ieņēmumi no daļu pārdošanas tiktu novirzīti zaudējumu segšanai, izvairoties no piedziņas grūtībām. Ceturtkārt, ne mazāk svarīgs ir aspekts ir pierādīšanas pienākuma daļēja pārlikšana uz atbildētāju.
Biznesa atņemšana• Prasītāja intelektuālā īpašuma izmantošana.• Līdzīga nosaukuma/preču zīmes izmantošana.• Nepatiesu vēstuļu sadarbības partneriem nosūtīšana.• Līgumu noslēgšana par analogām precēm un pakalpojumiem ar līdzšinējiem
prasītāja sadarbības partneriem.• Izmantojot ietekmi citās komercsabiedrībās, panākt to atteikumu sniegt
pakalpojumus prasītājam, bez kuriem tā komercdarbība nav iespējama.• Izmantojot ietekmi uz prasītāja valdi, tiek veiktas darbības, lai iestātos prasītāja
maksātnespēja (piemēram, ilgtermiņa kredītu priekšlaicīga atmaksa). • Kavē sabiedrības darbību (piemēram, ignorējot dalībnieku sapulces).• Dalībnieku sapulču lēmumu falsificēšana.
Citi iemesli I• Sabiedrība nodibināta ar mērķi izplatīt viena dalībnieka ražotu un importētu preci.
Par to ar dalībnieku un sabiedrību noslēgts piegādes līgums, kas paredz ekskluzīvas tiesības preces izplatīšanai noteiktā teritorijā. Pārkāpjot piegādes līgumu, dalībnieks piegādā preci arī citiem izplatīšanas tīkliem.
• Dalībnieks ar 50% no pamatkapitāla, izmantojot savu ietekmi uz valdi, pretēji statūtu noteikumiem ņēmis aizdevumu zem tirgus procentu likmes, tādējādi savu labā izlietojot dividendēs izmaksājamo summu.
• Sabiedrības valdei bija beigušās pārstāvības tiesības. Dalībnieki, kam balsis sadalās 50/50 nenobalsoja par valdes iecelšanu. Viens no dalībniekiem uzskata, ka otrs dalībnieks, balsojot pret, nodara kaitējumu, nepiedalās pārvaldē. Šāda prasība noraidīta.
• Viens no dalībniekiem tiesas ceļā piedzinis tam pienākošās dividendes. Sabiedrībai nav naudas sprieduma izpildei, bet izpildraksta iesniegšana nodara būtisku kaitējumu, novedot līdz faktiskai maksātnespējai.
• Viens no dalībniekiem ar 1/3 līdzdalību pamatkapitālā personīgi un caur pārstāvi lūdz kreditoriem parakstīt brīdinājumus par maksātnespēju un iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
Citi iemesli II• Dalībnieki pret samaksu izsnieguši ģenerālpilnvaru rīkoties ar to daļām,
izmanot visas tiesības, kādas daļas piešķir dalībniekam. Faktiski notikusi atsavināšana, pārkāpjot statūtu noteikumus un slēgtas sabiedrības principu.
• Viens no dalībniekiem izteicies masu saziņas līdzekļos, ka sabiedrība tiek apzināti novesta līdz maksātnespējai, lai atbrīvotos no mazākumdalībniekiem, tādējādi kaitējot sabiedrības reputācijai. Šādas darbības veiktas atkārtoti, arī pēc brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.
• Viens no dalībniekiem nepiedalās sabiedrības pārvaldē, neskatoties uz brīdinājumiem, ilgstoši nav ieradies uz dalībnieku sapulcēm, atrašanās vieta nav zināma (atrodami pretrunīgi nolēmumi).
• Viens no dalībniekiem cenšas paralizēt saimniecisko darbību, kas izpaužas kā negatīvas informācijas sniegšana bankām, sūdzību un iesniegumu sniegšana dažādām pārvaldes iestādēm, kuru pārbaudes traucē saimniecisko darbību, bet pārkāpumi netiek atklāti.
Vai ir piemērojams Civillikums• Tiesas nolēmumos bieži atsaucas uz Civillikumā ietvertajām tiesību
normām, kas regulē sabiedrības līgumu – Civillikuma 2250., 2251., 2263.pants.
• „2250. Katram biedram, izpildot uzliktos pienākumus, jādarbojas sabiedrības lietās ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka.”
• „2251. Neviens biedrs nedrīkst sava paša labuma dēļ piekopt kautkādus veikalus, kas varētu kaitēt sabiedrības mērķiem.”
• „2263. Aiz svarīgiem iemesliem katrs biedrs var katrā laikā bez iepriekšēja uzteikuma prasīt sabiedrības izbeigšanu.
• Par svarīgu iemeslu galvenā kārtā atzīstams katrs tāds apstāklis, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības.
• Jautājumu par tāda apstākļa esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.”
• Atsaukšanās uz Civillikuma pantiem nav pareiza, jo speciālajā tiesību normā ir pietiekami precīzi uzskaitīti apstākļi, kuriem iestājoties ir pamats dalībnieka izslēgšanai. Latgales apgabaltiesa 2012.gada 20.jūlija spriedumā lietā Nr.C26057611
Tiesiskais regulējums Lietuvā un Igaunijā
Igaunijas Komerckodeksa 167.paragrāfs paredz, ka tiesa var izslēgt dalībnieku, ja:
• bez pamatota iemesla nepilda būtiskus dalībnieka pienākumus,• vai citā veidā būtiski kaitē sabiedrības interesēm, • vai nepilda pienākumus un kaitē sabiedrības interesēm arī pēc
rakstveida brīdinājuma.
Lietuvas Civilkodeksa 2.115.pants paredz, ka piespiedu kārtā var tikt atsavinātas tā dalībnieka daļas, kura darbības ir pretējas sabiedrības mērķiem, turklāt nav pamata uzskatīt, ka šīs darbības tiks pārtrauktas. Lietuvas Civilkodekss kopumā ir radīts, pielāgojot Nīderlandes Civilkodeksu.
Personas, kas var būt prasītāji
• Komerclikuma 195.panta pirmā un otrā daļa ir savstarpēji pretrunīgas:
(1) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja (...).
(2) Prasību par dalībnieka izslēgšanu var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.
Tiesu nolēmumi I
• Spriedums lietā Nr.SKC-747, 20.12.2006.
„Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punkts nosaka: "Tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā.« Tiesa, noraidot prasību, atzinusi, ka dalībnieku sapulce nav lēmusi par prasības celšanu pret atbildētāju, kurš iepriekš bija dalībnieks un rīkotājdirektors, un pamatoti šo konstatēto juridisko faktu saistījusi ar Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punktu, jo prasības pieteikums, kuru parakstījis SIA "[..1..]" tagadējais valdes loceklis A.G., iesniegts, neievērojot noteikto kompetenci, kas izslēdz prasības apmierināšanu neatkarīgi no pārējiem kasācijas sūdzības argumentiem lietā.”
Tiesu nolēmumi II
• Lēmums lietā Nr.C04444910, 11.09.2012.
„No Komerclikuma 195.panta un 210.panta nepārprotami izriet, ka prasība pret sabiedrības dalībnieku ceļama tikai un vienīgi pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu sabiedrības interesēs – minētā norma neparedz prasības celšanu cita dalībnieka interesēs, vai arī tiesības kādam dalībniekam celt šādu prasību bez dalībnieku sapulces lēmuma. Pie šādiem apstākļiem, dalībnieks (dalībnieki) var celt prasību tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu sabiedrības vārdā, pārstāvot sabiedrības intereses.”
Tiesu nolēmumi III
• Spriedums lietā Nr.SKC-87/2011„ [11] Komerclikuma 195.panta otrajā daļā noteikts, ka prasību par dalībnieka
izslēgšanu var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Apelācijas instances tiesa, izvērtējot atbildētāja iebildumus par prasītāja prasījuma tiesībām, ir atzinusi, ka prasītājiem bija tiesības celt šādu prasību, kas arī kasācijas sūdzībā faktiski netiek apstrīdēts.” Apelācijas instances tiesa spriedumā šajā lietā argumentējusi: „Atbildētājs, atsaucoties uz Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā noteikto, uzskata, ka prasītājiem nav prasības tiesības, jo prasība tiesā nav celta sabiedrības vārdā. Civillietu tiesu kolēģija šādu apelatora viedokli uzskata par kļūdainu, jo minētā panta otrā daļa šādas prasības celšanas tiesības piešķir arī sabiedrības dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk kā pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.”
Tiesu nolēmumi IV
• Lēmums lietā Nr.3-10/204-2005„Atzīstu, ka prasības pieteikums nevar tikt pieņemts sekojoša motīva dēļ. Kā
izriet no Komerclikuma 195.panta, prasību par dalībnieku izslēgšanu var celt nevis sabiedrība, bet sabiedrības dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk kā pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.”
Tiesiskais regulējums Lietuvā un Igaunijā
• Lietuvas Civilkodeksa 2.115. un 2.116. pants –dalībnieks, kam pieder ne mazāk kā 1/3 pamatkapitāla, var celt prasību par tā dalībnieka daļu piespiedu pārdošanu, kura darbības ir pretējas sabiedrības mērķiem, turklāt nav pamata uzskatīt, ka šīs darbības tiks pārtrauktas. Dalībniekam, kas šādu prasību cēlis, jāpiedāvā pārējiem dalībniekiem kļūt par līdzprasītājiem.
• Igaunijas Komerckodeksa 167.paragrāfs paredz, ka prasības par dalībnieka izslēgšanu sabiedrības vārdā ceļ sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā pusi no pamatkapitāla, ja statūti neparedz citu kārtību.
Komentārs Tādējādi dalībnieka izslēgšanai kaimiņu valstīs mēs redzam divus konceptuāli dažādus un pareizus piegājienus, kur prasītāji ir tās personas, kas ar spriedumu iegūst daļas sev:
•• sabiedrība prasa tās dalībnieka izslēgšanu, šīs prasības rezultātā prasītājs - sabiedrība iegūst daļas sev, kuras tā atsavina tālāk;•• dalībnieks prasa piespiedu kārtā tam atsavināt cita dalībnieka daļas, šīs prasības rezultātā prasītās – dalībnieks iegūst tiesības pirkt izstumjamā dalībnieka daļas.
Īstais prasītājs Latvijā
Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa nosaka - katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
V.Bukovskis atzīst, „Kad privāta persona strīdas ar citu personu, viņa uz tiesību pamata ceļ to prasījumu un šim prasījumam ir nosacīts raksturs: prasu tāpēc, ka uzskatu to par savu tiesību; prasu, lai atzītu manu tiesību.”
Savukārt, kā norādījis A.Līcis, tad no pārējiem lietas dalībniekiem, puses un trešās personas ir mantiski tieši ieinteresētas lietas iznākumā, tiesā aizstāv savas intereses, kā arī tiesā uzstājas savā vārdā .
Piemērojot minētās atziņas, varam secināt, ka dalībnieku izslēgšanas prasībās persona, kurai ir tiesības uz aizskarto interešu aizsardzību, ir tieši sabiedrība, jo Komerclikuma 195.panta pirmās daļas dispozīcijā norādīts, ka izslēdzams dalībnieks, kas nodarījis kaitējumu sabiedrības interesēm.
Tāpat sprieduma par izslēgšanu dabiskās sekas ir sabiedrības daļu pāriešana sabiedrībai (Komerclikuma 195.panta trešā daļa), tas ir, prasībā faktiski prasītājs lūdz tiesu nodot sabiedrībai izslēdzamā dalībnieka daļas, lai tās tiktu atsavinātas trešais personai un tādējādi izbeigta atbildētāja dalība sabiedrībā.
Pieņemot, ka ir pareizs atzinums, ka prasītājs prasa savu tiesību aizsardzību vai prasa strīdus lietu sev, manuprāt, izdarāms loģisks slēdziens, ka atbilstoši Komerclikumam prasība par dalībnieka izslēgšanu jāceļ sabiedrībai.
Tāpat šāds viedoklis pamatojams ar Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punktu, kas paredz, ka dalībnieku sapulce lemj par dalībnieka izslēgšanu un Komerclikuma 195.panta otrās daļas pēdējo palīgteikumu „[...] kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits”, kuri norāda uz to, ka par dalībnieka izslēgšanu pieņemams sabiedrības pārvaldes institūcijas – dalībnieku sapulces lēmums ar ne mazāk kā pusi balsu no sabiedrības pamatkapitāla.
Īstais prasītājs Latvijā II• ierosinu ieviest vienveidīgu Komerclikuma 195.panta otrās daļas piemērošanu,
interpretējot to, ka Prasību par dalībnieka izslēgšanu var nolemt celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits (tātad „var celt”’ vietā „var nolemt celt”).
• spriedums izslēgšanas lietā skar pārējo dalībnieku tiesību apjomu, tāpēc tie ir pielaižami lietā kā trešās personas.
• Nav piemērojami Komerclikuma 172.panta „Sabiedrības prasību celšana” piektās un sestās daļas noteikumi par dalībnieku mazākuma interešu aizstāvību un noilgumu. No Komerclikuma 172.panta pirmās daļas izriet, ka sabiedrības prasības ceļamas pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu par nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat būtiska atšķirība ir tajā apstāklī, ka sabiedrības prasību gadījumā mazākuma dalībniekiem tiek piešķirtas tiesības to celt sabiedrības vārdā, bet dalībnieka izslēgšanas prasība atbilstoši Komerclikuma 195.panta otrajai daļai ir iespējama, ja to rosina dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā pusi no sabiedrības pamatkapitāla, tātad mazākums šādu prasību Latvijā nemaz nevar celt. Attiecīgi dalībnieku prasībām nav piemērojams 3 mēnešu noilgums.
Par dalībnieku sapulces lēmuma kā priekšnoteikuma lietderību
• Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas procedūra ir gan sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmums, gan zināmā mērā pirmstiesas strīdu izšķiršanas institūts, kura ietvaros dalībniekiem tiek dota iespēja apspriesties un vienoties par risinājumu, neuzsākot strīda risināšanu tiesā.
• Iespējams, jāizdara grozījumi 195.panta otrajā daļā, nosakot, ka prasību par dalībnieka izslēgšanu sabiedrības vārdā var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikta lielāka proporcija.
Pozīcija: lai tiesa lemj, kurš ir īstais prasītājs
• Pie šādas pretrunīgas prakses prasītāji nevēlas zaudēt laiku, saņemot lēmumu par atteikumu pieņemt prasību vai izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasību cēlis neīstais prasītājs. Tāpēc ir virkne lietu, kur prasītāji ir sabiedrība un dalībnieki kopā. Interesanti, ka šajās lietās tiesa ir izvairījusies vērtēt, kam tad ir prasījuma tiesības.
Prasības nodrošināšanas līdzekļi• Tiesas nodrošina prasības par dalībnieka izslēgšanu, piemēram, ierakstot
komercreģistrā aizliegumu atsavināt vai citādi apgrūtināt kapitāla daļas. • Kurzemes apgabaltiesa 2005.gada 20.decembrī lietā Nr.C40130605 ir
atzinusi, ka prasību par dalībnieka izslēgšanu, ko cēlis cits tās dalībnieks, nevis sabiedrība, nav pamats nodrošināt, jo šī prasība nav atzīstama par mantisku prasību. Tikai sabiedrības prasības gadījumā Komerclikuma 195.pants paredzējis daļas pāriešanu sabiedrības īpašumā un attiecīgi sabiedrības pienākumu izmaksāt tās vērtību.
• Taču būtiska ir prasības nodrošināšana, liedzot dalībniekam piedalīties sabiedrības pārvaldē. Ar AT Civillietu Palātas 2009.gada 7.jūlija lēmumu lietā Nr. C04327606 atbildētājam liegtas balsstiesības atsevišķos jautājumos, kam par pamatu bija atbildētāja rīcība prāvas laikā.
Prasības nodrošināšanas līdzekļi II
• Arguments, ka balsstiesību ierobežošana nav pieļaujama, jo ir pretrunā ar komerctiesību vispārējiem principiem, nostiprinājies judikatūrā, bet tas nav bijis pietiekami argumentēts.
• Lietuvas Civilkodeksa 2.117. panta 3.daļa, kas paredz, ka lietas izskatīšanas gaitā tiesa var liegt atbildētājam balsošanas tiesības bez tās vai prasītāja atļaujas. Šāds lēmums stājas spēkā nekavējoties un paliek spēkā, neskatoties uz iesniegtajām pārsūdzībām.
Prasības nodrošināšanas līdzekļi III• prasības nodrošināšana, liedzot dalībniekam piedalīties sabiedrības
pārvaldē ir būtiska, jo, ievērojot tiesvedības ilgumu Latvijā, atbildētāja kaitnieciskā darbība prāvas laikā, pretēji sabiedrības interesēm izlietojot savas dalībnieka tiesības, var sagraut sabiedrības komercdarbību.
• Kaitnieciskā darbība var izpausties kā dažādu steidzamu lēmumu pieņemšanas bloķēšana, piemēram, dalībnieku sapulces kompetencē ietilpstošu lēmumu pieņemšanas bloķēšana par pārvaldes institūcijas pilnvaru termiņa pagarināšanu, gada pārskatu apstiprināšanu un tamlīdzīgi.
• Iespējams būtu jāievieš balsstiesību ierobežošana dalībnieku izslēgšanas prasībās, samērojot to ar atbildētāja interesēm un paredzot, ka balsošanai par noteiktiem lēmumiem atbildētājam jāsaņem tiesas atļauja.
Rīcība, ja prasība ir apmierināta• Dalībnieka izslēgšanas gadījumā daļas pāriet sabiedrībai.• Izslēgtajam dalībniekam izmaksā viņa veikto ieguldījumu saskaņā ar
Komerclikuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.• Likums neparedz daļu pārdošanas veidu un procedūru.• Pārdodot daļas, valdei jārīkojas ar krietna saimnieka rūpību (Komerclikuma
169.pants), tas ir, jāpārdod par pēc iespējas augstāku cenu.• Sabiedrība, pārdodot izslēgtā dalībnieka daļas, rīkojas kā pilnvarnieks, līdz
ar to tai jāievēro pienācīga rūpība. • Lai izvairītos no vēlākām prasībām par nepamatoti lētu pārdošanas cenu,
būtu pieļaujami vairāki cenas noteikšanas veidi:– sertificēta speciālista vērtējums;– aprēķins, kāds piemērojams obligātās atpirkšanas gadījumos (Finanšu
instrumentu tirgus likuma 74.panta pirmās daļas 3.punkts);– izsole.
Tiesiskais regulējums Lietuvā un Igaunijā
• Igaunijas Komerckodeksa 167.paragrāfs paredz, ka izslēgtā dalībnieka daļas pārdodamas publiskā izsolē vai citā tiesas noteiktā veidā.
• Lietuvas Civilkodeksa 2.118.-2.120.panti paredz, ka daļu cenu nosaka eksperts, kuru nosaka tiesa, apmierinot prasību. Eksperts uzsāk vērtēšanu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Tiesa ar nolēmumu apstiprina eksperta noteikto cenu, vērtēšanas izmaksas, kā arī nosaka, kam jāsedz vērtēšanas izdevumi. Šis lēmums ir pārsūdzams.
Likuma uzlabojumi
• uzskatu, ka daļu pārdošanas veida noteikšana ar tiesas spriedumu par dalībnieka izslēgšanu Latvijā būtu mehānisms, kas, nesarežģījot iztiesāšanu, vienlaikus aizstāvētu atbildētāja intereses un pasargātu valdi no pārējo dalībnieku spiediena pārdot daļas ar tiem izdevīgiem noteikumiem.
