Julija kolomijceva

Ārvalsts likuma piemērošana tiesas procesā: tiesas nolēmumu pārsūdzēšanas

īpatnības

Jūlija Kolomijceva, zvērināta advokāta palīdze birojā “bnt

Klauberg Krauklis”

Ārvalsts likuma pārkāpumi

Kolīziju normas (-u) pārkāpums

• Kolīziju normas nepiemērošana;

• Nepareizas kolīziju normas piemērošana;

• Kolīziju normas nepareiza piemērošana.

Ārvalsts likuma piemērošanas pārkāpums

• Nacionālā likuma piemērošana ārvalsts likuma vietā;

• Ārvalsts likuma piemērošana nacionālā likuma vietā;

• Ārvalsts likuma satura nepareiza noteikšana.

PiemērsUzņēmēji no Latvijas un Lietuvas 2010.gada 11.augustā noslēdza piegādes līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmējam no Lietuvas ir jāpiegādā preces uz Latviju.

2010.gada 11.augusta līgums cita starpā paredz: “Šo līgumu reglamentē Lietuvas likumi, izslēdzot ANO konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem piemērošanu.”

Lietuvas uzņēmējs iesniedz prasību Latvijas tiesā. Latvijas tiesa izspriež lietu saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Vai var pārsūdzēt šādu spriedumu sakarā ar Lietuvas likumu nepiemērošanu?

Risinājums (1)

Starptautiskās tiesību normas un citu valstu likumi ir tiesību normas (nevis fakti).

Tiesa piemēro starptautiskās tiesību normas un citu valstu likumus tāpat kā nacionālos likumus.

Risinājums (2)

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 18. panta 2.teikumu likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

Civilprocesa likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa nosaka, ka tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, piemērojot tajos noteiktajos gadījumos citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

Risinājums (3)

Augstāk minētajā piemērā 2010.gada 11.augusta līguma puses ir izslēgušas ANO konvencijas par starptautisko preču pirkšanas-pārdošanas līgumiem piemērošanu (Konvencijas 6.pants).

Līgums tika noslēgts 2010.gada 11.augustā, tāpēc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008.gada 17.jūnijs), par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) 28.pantu, piemērojamo likumu jānosaka saskaņā ar šo Regulu.

Risinājums (4)

Roma I Regulas 3.panta 1.punkta kolīziju norma paredz, ka jāpiemēro tās valsts likums, par kuru puses vienojušās.

Iepriekšējā piemērā uzņēmēji ir vienojušies 2010.gada 11.augusta līgumā par Lietuvas likuma piemērošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.panta trešo daļu un 190.panta pirmo daļu spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam, tam jāatbilst materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

Apelācijas tiesvedība/kolīziju normu pārkāpums

1. Kuram ir jāpiemēro kolīziju norma 1. Kuram ir jāpiemēro kolīziju norma civilprocesā?civilprocesā?

2. Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju 2. Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normu pārkāpums, ko pieļāvusi pirmās normu pārkāpums, ko pieļāvusi pirmās instances tiesa?instances tiesa?


Kuram ir jāpiemēro kolīziju norma civilprocesā?Kuram ir jāpiemēro kolīziju norma civilprocesā?

Kolīziju normas tiesa piemēro pēc savas iniciatīvas, respektīvi, kolīziju normu piemērošana vai nepiemērošana nav atkarīga no pušu gribas (princips jura novit curia).

Lietas dalībnieki var atsaukties prasības pieteikumā vai vēlāk uz kolīziju normu, no kuras izriet ārvalsts likuma piemērošana (Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 6.punkts, 654.pants).


Vai var atsaukties uz kolīziju normu Vai var atsaukties uz kolīziju normu pārkāpumu apelācijas tiesvedībā?pārkāpumu apelācijas tiesvedībā?

Apelācijas tiesvedības ietvaros var apstrīdēt (ārvalsts) materiālo tiesību normu (ne-)piemērošanas un iztulkošanas pareizumu.

Kolīziju norma tiek piemērota kopā ar ārvalsts likuma materiālajām tiesību normām, tai nav materiāltiesiskā satura.

→ kolīziju normas pārkāpums jāskata kopā ar materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu.


Apelācijas instances tiesai strīdā ar pārrobežu elementiem ir pienākums noteikt sekojošo:

- vai kolīziju norma ir piemērojama;- kura kolīziju norma ir piemērojama;- vai ir jāpiemēro nacionāls vai ārvalsts likums saskaņā ar kolīziju normu;- vai piemērojamais likums var tikt mainīts saskaņā ar kolīziju normu;- kāpēc pirmajā instancē netika piemērots tas likums, uz kuru norāda kolīziju norma?


Augstāk minētajā piemērā pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā to, ka 2010.gada 11.augusta piegādes līgumā puses vienojušās par Lietuvas likumu piemērošanu, un izskatījusi strīdu saskaņā ar Latvijas materiālajām tiesību normām, tādā veidā varēja tikt pārkāpts Roma I Regulas 3.panta 1.punkts.

Tomēr Roma I Regulas 3.panta 2.punkts paredz, ka līguma puses var jebkurā laikā grozīt vienošanos par piemērojamo likumu, tostarp (bet ne tikai) tiesas procesā.


Ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka saskaņā ar kolīziju normu ir piemērojams ārvalsts likums, bet neviens no dalībniekiem nav atsaucies uz ārvalsts likumu, tad tiesai jāpaziņo tas lietas dalībniekiem, lai lietas dalībnieki pieņemtu apzinātu lēmumu attiecībā uz ārvalsts likuma piemērošanu vai nepiemērošanu, ciktāl to pieļauj kolīziju norma.


Ja saskaņā ar kolīziju normu lietas dalībnieki nevar grozīt piemērojamo likumu, tiesai jāpiemēro tās valsts likums, uz kuru norāda kolīziju norma.

Ja saskaņā ar kolīziju normu lietas dalībnieki var vienojoties mainīt piemērojamo likumu, tiesai jāņem vērā šī izvēle.

Piemērojamais likums nevar tikt mainīts vienojoties, ja vismaz viena no pusēm nezina, ka bija jāpiemēro ārvalsts likums un/vai pastāv iespēja grozīt vienošanos par piemērojamo likumu.


Iepriekšējā piemērā uzņēmēji no Latvijas un Lietuvas varēja neatsaukties uz Lietuvas likumu pirmajā instancē, jo:

- abi lietas dalībnieki, pārzinot kolīziju tiesību, respektīvi, Roma I Regulas regulējumu, vienojušies ar konkludentām darbībām pirmās instances tiesas procesā piemērot Latvijas materiālās tiesību normas;

- viens vai abi lietas dalībnieki, pārzinot kolīziju tiesību regulējumu, nav vērsuši uzmanību uz attiecīgo apstākli, lai varētu vēlāk pārsūdzēt spriedumu;

- viens vai abi lietas dalībnieki, nepārzinot kolīziju tiesību regulējumu, kļūdaini uzskatījuši, ka, izvēloties Latvijas tiesu, būtu obligāti jāizvēlas arī Latvijas materiālās tiesību normas (princips qui elegit iudicem, elegit ius);

- cits gadījums.


Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normu Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normu pārkāpums?pārkāpums?

Ja kolīziju normu pārkāpums tiek konstatēts apelācijas instancē, tiesai jāpiemēro tās valsts materiālās tiesību normas, uz kurām norāda kolīziju norma, ievērojot iepriekš minēto.

Ja kolīziju normu pārkāpums notika arī apelācijas instancē un tas ir novedis pie materiālo tiesību normu nepareizas piemērošanas, tas ir pamats kasācijas sūdzībai.


Latvijā var atsaukties uz ārvalsts likuma nepiemērošanu vai nepareizu piemērošanu, kas ir saistīts ar kolīziju normas pārkāpumu, gan apelācijas, gan kasācijas instancē.

Atsevišķās valstīs pastāv ierobežojumi, kā rezultātā ārvalsts likums pirmo reizi var tikt piemērots pirmās vai apelācijas instances tiesā. Šādā veidā lietas dalībnieki tiek mudināti apzinīgi un pamatīgi izvērtēt visus ar strīdu saistītos apstākļus apelācijas tiesvedības ietvaros.

Kasācijas tiesvedība/kolīziju normu pārkāpums

1. Vai var atsaukties uz kolīziju normu 1. Vai var atsaukties uz kolīziju normu pārkāpumu kasācijas sūdzībā?pārkāpumu kasācijas sūdzībā?

2. Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju 2. Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normas pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas normas pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas instances tiesa?instances tiesa?


Vai var atsaukties uz kolīziju normu pārkāpumu Vai var atsaukties uz kolīziju normu pārkāpumu kasācijas sūdzībā?kasācijas sūdzībā?

Var atsaukties uz kolīziju normu pārkāpumu kopsakarā ar piemērojamo likumu, ja kolīziju normu pārkāpums ir novedis pie tā, ka tiesa ir piemērojusi nacionālo likumu ārvalsts likuma vietā vai otrādi.

Civilprocesa likuma 453.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka kasācijas sūdzībā norāda, kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums.


Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normas Kādas tiesiskas sekas izraisa kolīziju normas pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas instances pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas instances tiesa?tiesa?

Kasācijas instances tiesai būtu jānosaka, vai šis pārkāpums ir novedis pie strīda nepareizas izspriešanas, respektīvi, pie materiālo tiesību normu nepareizas piemērošanas un jāvadās no Civilprocesa likuma 474.panta.


Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā nr. SKC-131/2011:

“pamatjautājums ir, kādas valsts (…) materiālo tiesību normas ir piemērojamas, izšķirot konkrēto lietu (…)

Ņemot vērā, ka tiesa ir pieļāvusi būtiskus pārkāpumus kolīziju normas noteikšanā un materiālo tiesību normu piemērošanā un pieņēmusi pretrunīgu spriedumu, tas kā neatbilstošs tiesiskuma kritērijam ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai. ”

Apelācijas tiesvedība/ārvalsts likuma piemērošanas pārkāpums

1. Kuram jānoskaidro ārvalsts likuma saturs, ja tas ir 1. Kuram jānoskaidro ārvalsts likuma saturs, ja tas ir piemērojams saskaņā ar kolīziju normu apelācijas piemērojams saskaņā ar kolīziju normu apelācijas tiesvedībā?tiesvedībā?

2. Ar kādiem izziņas līdzekļiem jānoskaidro ārvalsts 2. Ar kādiem izziņas līdzekļiem jānoskaidro ārvalsts likums apelācijas tiesvedībā?likums apelācijas tiesvedībā?

3. Kā jāpiemēro ārvalsts likums apelācijas 3. Kā jāpiemēro ārvalsts likums apelācijas tiesvedībā?tiesvedībā?

4. Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma 4. Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma nepareiza piemērošana apelācijas tiesvedībā?nepareiza piemērošana apelācijas tiesvedībā?


Kuram jānoskaidro ārvalsts likuma saturs Kuram jānoskaidro ārvalsts likuma saturs civilprocesā, ja tas ir piemērojams saskaņā ar civilprocesā, ja tas ir piemērojams saskaņā ar kolīziju normu apelācijas tiesvedībā? kolīziju normu apelācijas tiesvedībā?

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 18.pantu un Civilprocesa likuma 5.pantu, kā arī Civilprocesa likuma 655.pantu tiesa piemēro ārvalsts likumus, skaidrojot tā saturu.


Tiesai jāpiemēro ārvalsts likums, pašai nosakot tā saturu, taču ja lietas dalībnieks (-i) atsaucas uz ārvalsts likumu, tad lietas dalībniekam (-iem) jāsniedz ārvalsts likuma teksta tulkojums.

Civilprocesa likuma 654.pants:

Gadījumos, kad piemērojams ārvalsts likums, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz ārvalsts likumu, iesniedz tiesai noteiktā kārtībā apliecinātu tā teksta tulkojumu valsts valodā.


Ārvalsts likuma teksta tulkojums tiek apliecināts saskaņā ar 2000.gada 22.augusta MK noteikumiem Nr.291 “Kārtībā, kādā apliecināmi tulkojumi valsts valodā”.

Lietas dalībnieks (-i) var pēc savas izvēles apliecināt tulkojumu arī notariāli.

“Latvijā zvērināta tulka institūts šobrīd nepastāv, līdz ar ko zvērinātu tulku pakalpojumu piedāvāšana ir nelikumīga. ” (sk. vairāk: Brice L., Latvijā oficiāls zvērināta tulka statuss nepastāv. Pieejams: http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=233529 [apskatīts 23.11.2012.]

http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=233529


Ar kādiem izziņas līdzekļiem jānoskaidro Ar kādiem izziņas līdzekļiem jānoskaidro ārvalsts likums apelācijas tiesvedībā?ārvalsts likums apelācijas tiesvedībā?

1. Ārvalsts likuma teksts:

- Katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka, vai jātulko ārvalsts likuma atsevišķas tiesību normas, sadaļa, viss likums un citi saistītie likumi;

- Tiesai nav saistošs lietas dalībnieka (-u) ārvalsts likuma teksta tulkojums;

- Ja tiesa pārvalda attiecīgu valodu, tā var pati iepazīties ar ārvalsts likumu;


- Ārvalsts likuma tekstam jāsatur norāde uz avotu;

- Piemērojot ārvalsts likumu, jāievēro ārvalsts likuma spēks laikā;

- Piemērojot ārvalsts likumu, jāievēro ārvalsts doktrīna un judikatūra, kā arī citi apstākļi, kas parasti jāņem vērā, piemērojot tiesību normas.

2. Starptautiskie līgumi, piemēram Eiropas konvencija par informāciju par ārvalstu likumiem un tās protokols.


Kā jāpiemēro ārvalsts likums apelācijas Kā jāpiemēro ārvalsts likums apelācijas tiesvedībā? tiesvedībā?

Ar „tiesiskas normas tekstu bieži vien nepietiks, bet būs jāievēro arī iztulkojums jurisdikcijā.”

(Konrādi F., Zvejnieks T. u. c. Civilprocesa likums ar paskaidrojumiem. Rīgā: Valsts tipogrāfijas izdevums, 1939., 234.lpp.)


Būtu ieteicams noteikt likumā, kādā mērā tiesai jānoskaidro ārvalsts likuma saturs, ņemot vērā Civillikuma 22.panta regulējumu.

Civillikuma 22.panta otrais teikums atļauj tiesai piemērot nacionālo likumu, ja nav iespējams noskaidrot ārvalsts likuma saturu, kas būtu jāvērtē, ņemot vērā dažādus apstākļus (pieejamā literatūra, valoda, ārvalsts tiesību sistēmas radniecīgums utml.)

Būtu ieteicams arī noteikt, kādus ārvalsts likuma izziņas līdzekļus tiesa var izmantot papildus tiem, kas ir norādīti Civilprocesa likuma 654. un 655.pantos, piemēram, speciālista atzinums.


Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma piemērošanas pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas piemērošanas pārkāpums, ko pieļāvusi apelācijas instances tiesa?instances tiesa?

Ja apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi ārvalsts materiālās tiesību normas, respektīvi, tā ir nepareizi attiecinājusi uz tiesas konstatētajiem apstākļiem vai nepareizi iztulkojusi ārvalsts materiālās tiesību normas, lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā apelācijas instances tiesas spriedumu.

Kasācijas tiesvedība/ārvalsts likuma piemērošanas pārkāpums

1. Vai ārvalsts m1. Vai ārvalsts materiālateriāloo tiesību norm tiesību normu nepareiza u nepareiza piemērošana ir tikai piemērošana ir tikai materiālo materiālo vai arīvai arī procesuālo tiesību procesuālo tiesību normu normu pārkāpums?pārkāpums?

2. Vai kasācijas instances tiesai būtu jānodrošina ārvalsts 2. Vai kasācijas instances tiesai būtu jānodrošina ārvalsts mmateriālateriāloo tiesību norm tiesību normu pareiza piemērošana?u pareiza piemērošana?

3. Kādā veidā kasācijas instances tiesa var noskaidrot, 3. Kādā veidā kasācijas instances tiesa var noskaidrot, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi ārvalsts mārvalsts materiālateriālāsās tiesību norm tiesību normas?as?

4. Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma 4. Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma nepareiza piemērošana apelācijas tiesvedībā?nepareiza piemērošana apelācijas tiesvedībā?


Vai ārvalsts mVai ārvalsts materiālateriāloo tiesību norm tiesību normu nepareiza u nepareiza piemērošana ir tikai piemērošana ir tikai materiālo materiālo vai arīvai arī procesuālo procesuālo tiesību normu tiesību normu pārkāpums?pārkāpums?

Latvijā ārvalsts materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana ir materiālo tiesību normu pārkāpums.

Atsevišķās valstīs gadījumi, kad tiesa pienācīgā veidā nav noskaidrojusi ārvalsts likuma saturu, ir procesuālo tiesību normas – tiesas pienākuma pārkāpums.


Vai kasācijas instances tiesai būtu jānodrošina ārvalsts Vai kasācijas instances tiesai būtu jānodrošina ārvalsts mmateriālateriāloo tiesību norm tiesību normu pareiza piemērošana?u pareiza piemērošana?

Tas ir diskutējams jautājums.

Citu valstu likumi bieži vien neatļauj pārsūdzēt apelācijas instances spriedumu sakarā ar ārvalsts likuma nepareizu iztulkošanu. Viens no argumentiem ir saistīts ar to, ka kasācijas instances uzdevums ir nodrošināt nacionālo likumu pareizu iztulkošanu un piemērošanu. Kā pretargumentu min to, ka ārvalsts likuma nepareiza piemērošana ir kolīziju normas pārkāpums, kura savukārt ir nacionālās tiesiskās iekārtas daļa.


Kādā veidā kasācijas instances tiesa var Kādā veidā kasācijas instances tiesa var noskaidrot, ka apelācijas instances tiesa ir noskaidrot, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi ārvalsts mnepareizi piemērojusi ārvalsts materiālateriālāsās tiesību tiesību normnormas?as?

Kasācijas instances tiesa varētu izmantot visus tai pieejamos ārvalsts likuma satura izziņas līdzekļus, lai iegūtu objektīvu un patiesu informāciju par ārvalsts likumiem.


Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma Kādas tiesiskas sekas izraisa ārvalsts likuma nepareiza piemērošana apelācijas nepareiza piemērošana apelācijas tiesvedībā?tiesvedībā?

Kasācijas instances tiesai būtu jānosaka, vai šis pārkāpums ir novedis pie strīda nepareizas izspriešanas, un jāvadās no Civilprocesa likuma 474.panta.

Documents

Julija kolomijceva