Nr. 45 2013. gada aprīlis bezmaksas

Pļaviņu novada domes informatīvais izdevums

Pļaviņu Novada ZiņasNovads skaitļos

77 Juri novadā svin vārda dienu 23.aprīlī, kas ir populārākais mēneša vārds, svētki ir arī 41 Anitai, 40 Edgariem un 30 Jurijiem. Sveicam!210 kg svaru sacensībās pacēla klintainietis Sergejs Timofejevs, uzstādot Latvijas rekordu svarcelšanā savā svaru kategorijā.258 763,51 LVL ieguldīti Gostiņu stadiona re-konstrukcijā, kas ir viena no daudzām novada sporta bāzēm. 53,70 LVL apmērā katram novada maznodro-šinātajam iedzīvotājam ar bērniem dāvina AS „Latvenergo”, par to Pļaviņu novada pašvaldī-ba noslēgusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību.95 gadu jubileju 18.maijā svinēs Pļaviņu nova-da ģimnāzija.74,5 m virs jūras līmeņa augsts ir jaunā Pļaviņu aizsargdambja uzbērums, kas kopā ar aizsarg-sienu pacelsies 75,2 m.6067 iedzīvotāji Pļaviņu novadā uz 01.01.2013. ir reģistrēti saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām.

G. Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsē-dētāja

Ziema šogad rāda savu varenību, pat aprīļa saules siltie stari nespēj pievarēt biezās ledus un sniega kārtu kārtas. Tomēr mēs visi zinām, pavasaris būs. Ledi izies. Sērsnas ku-sīs. Anemones un vizbulītes uzziedēs.Tepat degungalā Lielā Talkas diena. Centīsi-mies sakopt to, ko visu ziemu esam mēslojuši ceļa malās, upju krastos, piemāju teritorijās. Ja katrs mēs apzinātos, ka savu papīriņu, turziņu, kafijas krūzīti un izsmēķi varam ie-mest tuvākajā atkritumu tvertnē vai aiznest mājās, tad tagad mums visiem kopā nebūtu jāšausminās par nekopto apkārtni. Vai esat ievērojuši, ka tur, kur nomesta kāda draza,

nākošo nomest ir it kā jau vieglāk? Tātad – ne-būsim tie, kas nomet pirmo papīriņu. Šī gada talkas devīze „Tīra Latvija sākas Tavā galvā!” Uzdodiet katrs sev šo jautājumu: „Ko es daru tīras Latvijas labā?” Aicinu ieskatīties nova-da mājaslapā www.plavinunovads.lv un ieteikt vietas, kuras šogad jāsakopj vispirms. Atgādinu, ka privāto teritoriju īpašnieki paši ir atbildīgi par kārtību savā teritorijā. Tāpat aici-nu mājaslapā atzīmēt to vietu, kur, jūsuprāt, Pļaviņu novadā visvairāk būtu nepieciešami rotaļu laukumi.Ceļi ir gadu gadiem mūsu pavasara sāpju bērns. Visā Latvijā ceļi ir satraucošā stāvok-lī. Arī mēs, tikko saules stari būs apžāvējuši izveidojušās bedres, tās aizasfaltēsim ciet. Esam sagatavojuši un nosūtījuši vēstuli Sa-

tiksmes ministrijai par Rīgas, Daugavas, Lie-lās ielas katastrofālo stāvokli. Ceru uz jaunā ministra spēju iedziļināties problēmās un sākt ceļu un ielu sakārtošanu valstiskā līmenī, jo ar pašvaldībai piešķirtajiem 60 000 LVL ceļa uzturēšanai gadā tas nav iespējams. Nu jau visa Latvija gaužas, ka ceļi ir neizbraucami. Šis garais un mainīgais pavasaris vēl piebērs „sāli brūcēs”.26.aprīlī novada centrs svin savu dzimšanas dienu. Šogad Pļaviņu pilsētai ir astoņdesmit seši gadi. Aicinu visus uz Pļaviņu kultūras centru, kur notiks foto grāmatas „Pļaviņu No-vads” atvēršanas svētki un koncerts. Grāmata ir gaišs mūsu mīlestības stāsts par novada dabas skaistumu, izstāstīts un fiksēts ar šo-dienas cilvēku acīm.

Sniegsim roku viens otram!

Aicinām uz talku 27.aprīlī visā novadā!Pļaviņu pilsētā – Zviedru skanstis; peldbaseins; Pļaviņu ceļa malas; Pēterakmens; Daugavmala. Par maisiem, darba rīkiem, u.tml. zvaniet Aldai Zenfai 29434984.Aiviekstes pagastā – Ķūģu kapi, Krūmēnu kapi, Ebreju kapi, Kriškalni, Jankas, zvaniet Ģiedrei Zvirgzdiņai 27826151.Vietalvā – estrādes laukums „Vesetas līcis”, Ausekļa ozola apkārtne, ceļš uz Vesetas upi un

„Kungavota”apkārtni. Zvaniet Daigai – Ingrīdai Melbārdei 29158876.Klintainē plānoti darbi Daugavas krastos Prie-dainē, „Aijas Balkāls”, Vīnakalns, Buļļu ceļš, Rīteros plānoti darbi Daugavmala – Staburaga ceļš, A – 6 ceļš – Sēliškas. Zvaniet Jolantai Pīķei 29727965.Lielās Talkas galvenais koordinators Ainārs Ar-nītis 26702299. Izvēlieties savu talkas vietu!

Demogrāfija, migrācija 2012. gadā

Lielā TALKA

Labie darbi mums blakus

Sērsnu laiks

J. Jerofejevs, Latvijas Sarkanā Krusta Jēkab-pils komitejas Pļaviņu nodaļas priekšsēdē-tājs

Latvijas Sarkanā Krusta biedrības Pļaviņu no-daļa atrodas pansionāta ēkas pirmajā stāvā Daugavas ielā 54. Biedrība nodarbojas ar lab-darības akcijām, kā arī sniedz klientiem humāno palīdzību (apģērbus, apavus), iznomā invalīdu ratiņus, kruķus, funkcionālas gultas. Tā kā da-žām jaunām māmiņām ir grūti iegādāties jaunus bērna ratiņus finansiālu grūtību dēļ, mums ir so-līts dāvinājums, un tad varēsim ratiņus dāvināt tiem, kam tie nepieciešami visvairāk. Jēkabpils komitejai ir kontakti arī ar firmām “Olainfarm” un “Grindeks”, kas mums reizēm ziedo medi-kamentus, tos izsniedzam biedrības biedriem. Sarkanais Krusts arī pieņem no iedzīvotājiem drēbes, kuriem ir tādi krājumi, lai varētu pie-

dāvāt citiem. Ir nosacījums, drēbēm jābūt tīri izmazgātām.Pie mums jebkurš novada iedzīvotājs var at-nākt pēc padoma vai palīdzības un saņemt nepieciešamo informāciju. Mēs sadarbojamies ar jauniešu organizāciju un plānojam dažādas aktivitātes, pasākumus. Mūsu programmas mērķis: reintegrēt biedrus komūnā, pašvaldības sabiedriskajā dzīvē (paš)izolējušos cilvēkus, ra-dīt pamatu tālākajai viņu motivācijai atgriezties darba tirgū un patstāvīgi risināt savas sociāl-ekonomiskās problēmas, līdz ar to mazināt so-ciālo atstumtību un spriedzi sabiedrībā. Parasti Sarkanais Krusts darbojās sestdienās no plkst. 9.00 – 12.00.Aicinām š.g. 20. aprīlī plkst. 12.00 uz INFOR-MĀCIJAS DIENU Sarkanā Krusta telpās visus biedrus, interesentus un brīvprātīgos.

V. Liepiņa, Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

Dzimušie. Pļaviņu novada dzimtsarakstu noda-ļā 2012.gadā reģistrēti 46 jaundzimušie (t.sk. 2 dvīnīšu pāri):-19 meitenes (Enija, Sanija, Simona, Andžela, Ieva Valērija, Melānija, Dārta, Jolanta, Samanta, Gabriela, Rianna Reičela, Karlīna, Rūta, Nikola, Anna Marija, Katrīna, Meldra, Milana, Alise),-27 zēni (2 Markusi, Niks, Oskars, Kārlis, Kristaps, Maksims, Artjoms, Intars, Renārs, Armands, Ralfs, Rodrigo, Andrians, Klāvs, Re-nards, Reinis, Rainers, Lauris, Everts, Mārcis, Atis, Marks, Jānis Edmunds, Dāvis, Raitis, Alekss).Četriem bērniņiem 2012.gadā vecāki devuši di-vus vārdus.25 bērnu vecāki sastāv reģistrētā laulībā, 21 jaundzimušo vecāki laulību savstarpēji nav re-ģistrējuši, bet atzinuši paternitāti vienlaicīgi ar bērna dzimšanas reģistrāciju.Laulības. 2012.gadā Pļaviņu novadā laulību reģistrējuši 25 pāri:-3 jaunlaulātie vecumā līdz 20 g., 21 jaunlaulā-tais vecumā no 21 – 30 g.,-12 jaunlaulātie vecumā no 31 – 40 g., 5 jaun-laulātie vecumā no 41 – 50 g.,-9 jaunlaulātie vecumā no 51 – 60 g.Mirušie. 2012.gadā Pļaviņu novada dzimtsa-rakstu nodaļā reģistrēti 106 mirušie t.sk. 49 sievietes, 57 vīrieši:-vecumā līdz 10 g.v. – 1, vecumā no 11 – 20 g.v. – 0, vecumā no 21 – 30 g.v. – 2,-vecumā no 31 – 40 g.v. – 1, vecumā no 41 – 50 g.v. – 4, vecumā no 51 – 60 g.v. – 11,-vecumā no 61 – 70 g.v. – 18, vecumā no 71 – 80 g.v. – 29, vecumā no 81 – 90 g.v. – 35,-pēc 91 g.v. – 5 (t.s. 102 gadu vecumā – 1).No 106 nodaļā reģistrētajiem mirušajiem 92 ir

Pļaviņu novada iedzīvotāji, 14 – citu Latvijas novadu iedzīvotāji.Savukārt, citās Latvijas dzimtsarakstu nodaļās reģistrēti 11 mūsu novada iedzīvotāju miršanas fakti.2012.gadā mirušo Pļaviņu novada iedzīvotāju kopējais skaits – 103, t.sk. 73 pļaviņieši, 11 aiviekstieši, 11 klintainieši, 8 vietalvieši.Migrācija.-Pļaviņu novadā no citām pašvaldībām ieradu-šies – 128 iedzīvotāji (salīdzinoši 2011.gadā – 142, 2010.gadā – 128)-novada teritorijā mainījuši deklarēto dzīves-vietu – 184 iedzīvotāji (salīdzinoši 2011.gadā – 160, 2010.gadā – 140),-pirmreizējās dzīvesvietas deklarētas – 51 jaundzimušajiem (salīdzinoši 2011.gadā – 58, 2010.gadā – 37), (23 no mazuļiem ir pļaviņieši, 7 – aiviekstieši, 8 – klintainieši, 13 – vietalvieši-anulētas ziņas par deklarēto dzīvesvietu – 37 personām (salīdzinoši 2011.gadā 44 personām, 2010.gadā – 15 personām;-elektroniski dzīvesvietu deklarējušas – 48 per-sonas (2012.gadā – 45, 2010.gadā – 15),-papildus adreses norādījuši – 14 iedzīvotāji (2011.gadā – 19, 2010.gadā – 14),-no Pļaviņu novada dzīvesvietu citos novados deklarējuši –-132 iedzīvotāji, t.sk. ārvalstīs – 12 (salīdzinoši 2011.gadā – 188 iedzīvotāji, t.sk. ārvalstīs – 33, 2011.gadā – 153 iedzīvotāji, t.sk. ārvalstīs – 15).Pļaviņu novadā uz 01.01.2013. ir 6067 iedzīvo-tāji, t.sk. 2897 vīrieši, 3170 sievietes (salīdzi-noši 01.01.2012. – 6128 iedzīvotāji, t.sk. 2926 vīrieši, 3202 sievietes uz 01.01.2011. – 6239, t.sk. vīrieši – 2963, sievietes – 3276).Iedzīvotāju skaits novadā (pagastu sadalījumā)Pļaviņu pilsētā uz 01.01.2013. – 3565 (uz 01.01.2012. – 3619, uz 01.01.2011. – 3672),

Aiviekstes pagastā – 783 (uz 01.01.2012.– 788, uz 01.01.2011. – 818),Klintaines pagastā – 826 (uz 01.01.2012. – 830, uz 01.01.2011. – 855),Vietalvas pagastā – 893, (uz 01.01.2012. – 891, uz 01.01.2011. – 894).Kopumā iedzīvotāju skaits Pļaviņu novadā pē-dējā gada laikā samazinājies par 61 iedzīvotāju (salīdzinoši pagājušajā gadā – par 111 iedzīvo-tājiem), t.sk. Pļaviņās iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā samazinājies par 54 iedzīvotājiem, Aiviekstes pagastā – par 5 iedzīvotājiem, Klin-taines pagastā – par 4 iedzīvotājiem, bet Vie-talvas pagastā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 iedzīvotājiem.Iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva (novadā):-latvieši – 4537 (uz 01.01.2012. – 4563, uz 01.01.2011. – 4652)-krievi – 948 (uz 01.01.2012. – 979, uz 01.01.2011. – 985)-baltkrievi – 186 (uz 01.01.2012. – 188, uz 01.01.2011. – 195)-poļi – 123 (uz 01.01.2012. – 130, uz 01.01.2011. – 134)-ukraiņi – 73 (uz 01.01.2012. – 74, uz 01.01.2011. – 78)-čigāni – 61 (uz 01.01.2012. – 62, uz 01.01.2011. – 64)-pārējie (lietuvieši, vācieši, iedzīvotāji, kuri nav izvēlējušies tautību u.c.) – 139 (uz 01.01.2012. – 132 –, uz 01.01.2011. – 131)Sadalījums pēc valstiskās piederības (novadā):-Latvijas pilsoņi – 5511 (uz 01.01.2012. – 5543, uz 01.01.2011. – 5635),-Latvijas nepilsoņi – 525 (uz 01.01.2012. – 563, uz 01.01.2011. – 582),-Pārējo valstu pilsoņi – 31 (uz 01.01.2012. – 22, uz 01.01.2011. – 22)

Statistika

Gads 0-18 gadu vecumam 0-6 gadu vecumam 7-18 gadu vecumā

kopā t.sk.zēni t.sk. meitenes kopā t.sk. zēni t.sk. meitenes kopā t.sk. zēni t.sk. meitenes

Pļaviņu novads

971 479 492 289 139 150 682 340 342

Pļaviņu pilsēta

578 279 299 170 76 94 408 203 205

Aiviekstes pag.

123 63 60 41 21 20 82 42 40

Klintaines pag.

133 71 62 37 23 14 96 48 48

Vietalvas pag. 137 66 71 41 19 22 96 47 49

Bērnu vecuma un dzimuma struktūra Pļaviņu novadā(uz 01.01.2013.)

Pļaviņu Novada Ziņas

Novada vēsture

Par Daugavu un PļaviņāmJ. Seikovskis

Mūsu pilsēta nesaraujami saistīta ar Dau-gavu. Cits to dēvē par Likteņupi, cits par Māmuliņu. Daugava, dzirkstoša vasaras saulē, drūmus viļņus krastā veļoša rudens vējos, arī draudīga pavasara palos. Ne vienu vien pļavi-ņieti bažīgu dara pavasara tuvošanās!Šogad pirmais pavasaris Pļaviņām būs ”aiz dambja”. Lai arī dambis vēl gluži nav pabeigts, tomēr savu sūtību pilnā apmērā tas ir gatavs pildīt jau šopavasar. Pļaviņu ūdenskrātuves nor-mālā spoguļvirsmas augstuma atzīme ir 72.00 metri virs jūras līmeņa (augstākais, jeb forsētais uzstādinājuma līmenis – 73,3m), dambis uz-bērts līdz 74.5 metru atzīmei. Vai ar to pietiks, vai esam droši pasargāti no plūdiem? Ko vēl var darīt pļaviniešu drošības labā?Parasti ledus sastrēgumi lejpus Jēkabpilij Dau-gavā veidojas pie Zeļķu tilta, Aiviekstes ietekas un Bebrulejas līkumā. Atkarībā no pavasara palu ūdens maksimālā caurplūduma un Pļaviņu – Jēkabpils posmā uzkrājušās ledus masas dau-dzuma ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par 1 līdz pat 7 m[1]. Par Bebrulejas līkumu, kā potenciāli it kā problemātiskāko vietu, Vides un RA ministrijas uzdevumā 2010 – 11.g. pat tika veikts pētījums ar mērķi izzināt iespējas uzlabot ledus iešanas apstākļus tajā. Daudzi uzskata, ka tur upe ir aizskalota ar dolomīta atsijām un ka tā ir tā ”ļaunuma sakne”, kāpēc Pļaviņās ir plūdi! Pētījumā tika ”apzināts” upes šķērsprofils visā līkuma zonā, nosakot upes dibena augstu-ma atzīmes un iespējamo ”aizskalojumu” zonas

un apjomu. Vecie pļaviņieši zina, ka Bebrulejas līkumā praktiski ”strādā” tikai 1/3 daļa no upes platuma gar kreiso krastu, kur dziļumi sasniedz 15 un vairāk metrus. Jo gar labo krastu un pat upes vidū ir sekls. Tur kādreiz, pirms HES – a, uz dolomīta klints atradās Bebrulejas ciems, stāvēja mājas, dzīvoja cilvēki. Tā klints no upes līkuma nekur nav pazudusi, joprojām atrodas turpat, upē. To konstatēja arī pētījuma veicējs SIA „Eiroprojekts”. Tika izpētīti divi varianti, kā uzlabot ledus iešanu šai vietā. Pirmajā alterna-tīvā apskatīja gadījumu, kad labo krastu attīra no tā saucamajām ”dolomīta atsijām” jeb sane-sumiem. Otrā gadījumā pētīja, kāds efekts būs, ja labo krastu attīrīs ne tikai no tur esošajiem sanesumiem, bet arī „no atsevišķiem dolomīta klints materiāla šķēršļiem”(citāts no projekta). Tika izmantots ASV Armijas inženieru korpu-sa izstrādātais hidrodinamiskās modelēšanas programmnodrošinājums HEC – RAS, kas dod iespēju modelēt arī ledus sablīvējumus. Iegū-tie rezultāti neiepriecināja. Tika secināts, ka labo krastu attīrot gan no sanesumiem, gan saspridzinot un norokot atsevišķas dolomīta klintis, pie maksimālās caurplūdes 8645 m3/s (varbūtība 1%, jeb reizi 100 gados) līmeņa pa-zeminājums pie Pļaviņu hidrometriskā posteņa būtu 1,7 cm, bet pirmajā variantā nebūtu pilnīgi nekāda efekta. Identiski rezultāti tika iegūti arī pie mazākiem caurplūdumiem (maksimālais efekts 2,4 cm pie 6655 m3/s caurplūdes). Šai pašā pētījumā tika aprēķināts, ka pie caurplū-des 8645 m3/s (varbūtība 1%, jeb reizi 100 gados), maksimālais ūdens līmenis Pļaviņu

postenī būtu 76,364 m, pie 6655 m3/s (varbū-tība 5%, jeb reizi 24 gados) – 75,218 m, pie 5769 m3/s (varbūtība 10%, jeb reizi 10 gados) – 74,624 m, pie 4887 m3/s (varbūtība 25%, jeb reizi 4 gados) – 73,983 m, pie 3601 m3/s (varbūtība 50%, jeb reizi 2 gados) – 72,958 m. Tātad jaunajam dambim ne katru pavasari būs pa spēkam pasargāt Pļaviņas! Atcerēsimies, ka 2010.g. pavasarī ūdens tecēja pāri Daugavas, Raiņa un Rīgas ielu krustojumam, kad ledus sa-strēgums bija izveidojies pie Oliņkalna, bet, par laimi, tika ātri pārrauts. Arī šis gadījums ir pie-minēts pētījumā: „līdz 30. marta naktij līmenis pie Pļaviņām cēlās par 6 metriem. Pie Pļaviņām 2010. gada augstākais līmenis bija tikai par 33 cm zemāks nekā 1979. gadā reģistrētais novē-rojumu perioda rekords”. (Turpat:1979.g. – 75,1 m, 2010.g. – 74,77 m).Lielākie plūdi Pļaviņu pilsētā pēc ūdenskrātuves izveides ir bijuši 1979., 1983. un 1988.gadā. Bet ūdens līmenis kritisko atzīmi pavasara palu laikā pārsniedz gandrīz ik gadus. Vai ir kāds ri-sinājums, kas plūdu problēmu noņemtu no die-naskārtības uz visiem laikiem?Tāds risinājums pastāv. Tas nav ”pa plecam” vieniem pļaviņiešiem, bet no plūdiem cieš arī Krustpils novadā, arī Jēkabpils ir apdraudē-ta, katru gadu ”pludo” Nīcgale un Dviete. Šī ir valsts līmeņa problēma. Lai to atrisinātu, ir jā-uzbūvē HES – i Jēkabpilī, arī Daugavpilī. Nevajag būvēt monstrus, kā gribēja ”komunistu laikos”. Tiek lēsts, ka optimāli pietiktu ar 30 MW jaudu Jēkabpilī un 100 MW Daugavpilī. Galu galā HES – a uzstādītajai jaudai ir tikai tīri teorētiska no-

zīme. Pļaviņu HES – am ir 10 hidroģeneratori ar pasakainu kopējo jaudu 884 MW, bet tas strādā pa dažām stundām no rīta un vakarā ar pāris turbīnām (izņemot palu periodu). HES – i strā-dā tik, cik ir ūdens, bet tai pašā laikā ražo pašu vērtīgāko un dārgāko ”pīķu elektrību”. Pie tam pašizmaksa Daugavas kaskādei esot pat it kā 1,2 Ls/KWh! Neņemos apšaubīt Latvenergo va-dības kompetenci, bet vismaz neizpratni izraisa A.Žīgura, valdes priekšsēdētāja, izteikumi[5] par ūdens trūkumu Daugavā. Vidējā gada caurplūde Daugavā Daugavpilī, Jēkabpilī un hidrometrisko novērojumu stacijā „Daugava” – Pļaviņu HES (pirms HES uzbūvēšanas Daugava – Dzelzlejas), ir attiecīgi 455 m3/s, 501 m3/s un 567 m3/s[1]! Šīs caurplūdes ir vienas kārtas skaitļi. Tad kāpēc ūdens pietiek Pļaviņu HES – am, bet nepietiks pie Jēkabpils vai Daugavpils? Neapšaubāmi tur nebūs tāds kritums, kā Pļaviņu spēkstacijai, līdz ar to arī jaudas būs stipri mazākas. Rīgas HES un Ķegumam arī ir ievērojami mazāki kritumi un jaudas, bet tie strādā efektīvi. Vai Latvenergo valdes loceklis U.Baris bija korekts[4], salī-dzinādams Jēkabpils HES iespējamo jaudu 30 MW ar esošās Daugavas kaskādes 1500 MW? Ar savu izteikumu mēģinot diskreditēt Jēkabpils HES perspektīvu? Vai mēs, kas dzīvojam pie Daugavas, arī drīkstam ko teikt?Par Jēkabpils HES – a lietderību ir runājis mūsu prezidents. Arī šauri profilēti speciālisti ik pa brīdim izsaka savu viedokli par plūdu problēmu. Hidrotehniķis un būvinženieris Jānis Jermacāns savā rakstā[3] argumentēti pamato ieguvumus no jauna HES – a. Žurnālists Juris Paiders ap-

galvo[2], ka daudz saprātīgāk ir investēt pašu zemē, radot elektrību ģenerējošās jaudas. Nezi-nu, vai Latvija varētu kļūt energoneatkarīga, kā to apgalvo J.Paiders, bet, uzbūvējot HES – us, tiktu atrisināta plūdu problēma Daugavas kras-tos. Jēkabpilī agrāk vai vēlāk būs jābūvē vēl viens tilts pār Daugavu. Kāpēc tas nevarētu būt HES? Jauna HES būve būtu efektīvs ”grūdiens” visai Latvijas ekonomikai, radot jaunas darba-vietas, ekonomisko aktivitāti. Varbūt tad ”veik-smes stāstu” sajustu arī Latvijas iedzīvotāji? Pagaidām gan to mana tikai varas gaiteņos.

Izmantotie avoti:1.„Izpētes un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrā-de Daugavas upes gultnes dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšanai Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā”. Projekts. 2010. gada decembris. SIA „Eiroprojekts”.2. http://nra.lv/viedokli/juris – paiders – 3/74792 – latvija – vajadziga – vel – viena – hes.htm Lat-vijā vajadzīga vēl viena HES. Juris Paiders. nra.lv 28.06.2012. 8:103. http://www.diena.lv/sodien – laikraksta/pludu – riski – nemazinasies – 724643 Plūdu riski nemazinā-sies. Jānis Jermacāns. Diena 22.03.2010. 00:004. http://puaro.lv/lv/puaro/bariss – apsauba – jaunu – daugavas – elektrostaciju – ekonomisko – izdevi-gumu Bariss apšauba jaunu Daugavas elektrostaciju ekonomisko izdevīgumu. Puaro. 11.06.2012. 9:545. http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/zigurs – jau-nu – hes – buvnieciba – uz – daugavas – udens – tru-kuma – upe – del – nav – iespejama.d?id=42431868 Žīgurs: jaunu HES būvniecība uz Daugavas ūdens trū-kuma upē dēļ nav iespējama. Delfi 13.06.2012. 23:10

Pļaviņu novada pašvaldība noslēgusi vieno-šanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par AS „Latvenergo” dāvinājuma – elektroenerģijas norēķinu karšu – 53,70 LVL apmērā izsniegša-nu novada maznodrošinātiem iedzīvotājiem ar bērniem.Pašvaldības sociālajā dienestā norēķinu kartes var saņemt šādas iedzīvotāju grupas:

• Maznodrošinātās ģimenes ar bērniem;• Ģimenes, kurās ir bērni, kas slimo ar celiakiju,• Ģimenes ar jaundzimušajiem (bērni, kas dzi-muši sākot ar 01.01. 2013.)• Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm ar bērniem;• nepilnās ģimenes, kuras zaudējušas apgād-nieku vai viens no vecākiem bērnu audzina

viens;• ģimenēm ar bērniem, kurās kāds no vecākiem ir invalīds.• trūcīgās ģimenes ar bērniem, kuras nav saņē-mušas nevienu dāvanu karti;• ģimenes ar bērniem invalīdiem, kuras nav saņēmušas nevienu dāvanu karti;• ģimenes ar audžubērniem un aizbildniecībā

esošiem bērniem, kuras nav saņēmušas nevie-nu dāvanu karti;Daudzbērnu ģimenes, kuras 2011. gadā nepie-teicās atbalsta programmā par iespējām ap-maksāt papildu 2400 kWh pēc Starta tarifa un kurām arī šobrīd ir daudzbērnu ģimenes statuss, AS "Latvenergo” turpina sniegt atbalstu. Kartes atkārtoti varēs saņemt pēc 2013.gada 1.aprīļa.

Pārējās ģimenes (mājsaimniecības) var saņemt tikai 1 dāvanu karti (lai arī tās atbilst vairāku mērķu grupām). Kampaņas beigu termiņš ir 2013.gada 31.decembris.Vairāk informācijas Pļaviņu novada Sociālajā dienestā, telefons: 65133864, 26132846 1.Mai-ja ielā 10, Pļaviņas.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem – AS ‘’Latvenergo’’ dāvinājums – elektroenerģijas norēķinu karte

2013. gada 28. februārī Saistošie noteikumi Nr. 6(protokols Nr.3, lēmums Nr.5) „Par grozījumiem 2009. gada 31. jūlija saisto-šajos noteikumos Nr.1 „Pļaviņu novada pašval-dības nolikums”” Izdarīt šādus grozījumus Pļaviņu novada domes 2009. gada 31. jūlija saistošajos noteikumos Nr.1 „Pļaviņu pašvaldības nolikums” ( turpmāk tekstā Nolikums):1. Izteikt saistošo noteikumu 5.1.punktu šādā redakcijā:„Klientu apkalpošanas centrs.”2012. gada 20. decembrī

Saistošie noteikumi Nr. 22 (protokols Nr. 3, lēmums Nr. 2)„Grozījumi 2010. gada 22. decembra saisto-šajos noteikumos Nr.16 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Pļaviņu novadā”” Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktuIzdarīt Pļaviņu novada domes 2010.gada 22.de-cembra saistošajos noteikumos Nr.16 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Pļaviņu novadā” šādus grozījumus:1. Izslēgt saistošo noteikumu 4.2. punktu.

2. Izslēgt saistošo noteikumu 4.5. punktu (Pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz ziņas par to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekus-tamajā īpašumā, kā arī par komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā).3. Izteikt saistošo noteikumu 4.8. punktu šādā redakcijā:„4.8. Pēc saskaņošanas ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju nodrošina sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumu un tvertņu iztukšošanas biežumu (ne retāk kā reizi mēnesī, ja atkritumi netiek šķiroti).”4. Izteikt saistošo noteikumu 4.12. punktu šādā redakcijā:„4.12. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnie-kiem, īrniekiem vai apsaimniekotājiem, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritu-mi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaim-niekošanu.”5. Izslēgt saistošo noteikumu 11.2. punktu.6. Izslēgt saistoši noteikumu 11.3.3. punktu.7. Izslēgt saistošo noteikumu pielikumu Nr.1.8. Pēc izmaiņu veikšanas sasitošajos noteiku-mus attiecīgi precizēt numerāciju.

Darbaspējas vecums (no)=15; Vecums virs darbaspējas vīriešiem (no) =62; Vecums virs darbaspējas sievietēm (no) = 62 (uz 01.01.2013.)

Gads Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecumā Pēc darbaspējas vecuma Kopējais iedzīvotāju skaits

kopā t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

kopā t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

kopā t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

kopā t.sk. vīrieši

t.sk. sievietes

Pļaviņu novads

808 396 412 3879 2039 1840 1380 462 918 6067 2897 3170

Pļaviņu pilsēta

482 228 254 2273 1147 1126 810 265 545 3565 1640 1925

Aiviekstes pag.

100 54 46 498 273 225 185 59 126 783 386 397

Klintaines pag.

115 58 57 521 303 218 190 68 122 826 429 397

Vietalvas pag.

111 56 55 587 316 271 195 70 125 893 442 451

V. Jesere - Hveckoviča, Pļaviņu TIC vadītājaG. Lazda, gide

25. martā Pļaviņu novada tūrisma infor-mācijas centrs veica Pļaviņu novada naktsmītņu apsekošanu, izbraucienā devās Pļaviņu TIC vadītāja – Vita Jesere – Hveckoviča, Pļaviņu novada gide – Gunta Lazda un prak-tikante – Alesja Strode. Kopumā viesojāmies sešās naktsmītnēs : Klintaines pagastā-„Avoti”, „Bu-Bu”. Vietalvas pagastā -„Odzienas muižas krogs”, „Mailes”. Pļaviņās- viesu mājā „Arita” un „Gostiņi”. Vasarā esam uzaicināti ciemoties vēl vienā mūsu novada vasaras atpūtas objektā „Paegļi”, kuru piedāvājumā būs dabas takas un laivu noma. Noteikti pirms vasaras sezonas apmeklēsim arī atpūtas bāzi „Mežezers”, kur mūsu ciemošanās dienā bija brīvdiena. Viņu kontakti 65133042 vai 29345686.Apskate sākās ar viesu mājas „Avoti”, kur mūs sagaidīja saimniece Inese. „Avoti” piedāvā ne tikai naktsmītni, bet arī telšu vietas, peldvietu,

pirti un pirtnieka pakalpojumus, saimniecei ir pirtnieces sertifikāts. Plašāku informāciju var iegūt, zvanot uz telefona numuru 29490111.Mūsu maršruta nākošais pieturas punkts bija motelis „Bu-Bu”, moteļa darbiniece Natālija izrādīja mums piecus piedāvājumā esošos nu-muriņus. Visas telpas vieno kopīgs elements – spilgtā, puķainā siena, kas piešķir īpašu atmos-fēru istabu iekārtojumam. Numuriņus iespējams rezervēt, zvanot 65133273.Pēc viesošanās „Bu-Bu”, sekoja brauciens uz jaunatklāto Odzienas muižas krogu Vietalvas pagastā. Tur mūs sagaidīja darbiniece Iveta un izvadāja pa ēku. Telpas īpaši interesantas vērš restaurētās mēbeles, kas veido īpašu auru un atspoguļo pils kroga ēkas raksturu. Ir pieejami dažāda iekārtojuma numuriņi, katrs var izvēlē-ties pēc savas patikas un gaumes, iespējams, izīrēt telpas dažādiem pasākumiem, zvanot 27290000.Tālāk mūsu ceļš veda uz „Mailēm” (kontakttāl-runis 28626845), tur mūs viesmīlīgi sagaidīja

saimnieks Arvīds. Atsevišķi naktsmītnes te netiek nepiedāvātas, taču tās pēc vajadzības tiek nodrošinātas slēpotājiem vai pirts apmek-lētājiem. Piedāvājumā ir aktīvā atpūta ziemas un vasaras sezonās. Noteikti izmantosim šo piedāvājumu!Pēc kafijas pauzes devāmies uz atpūtas centru „Gostiņi”, kur no kādreizējā daudzveidīgā at-pūtas klāsta ir palicis diezgan maz. Pirtis vairs netiek darbinātas, greznā restorāna telpa lielā-koties ir tukša, arī ēdināšana iespējama tikai ar iepriekšēju pasūtījumu. Toties te ir iespēja uz-spēlēt biljardu un atpūsties mājīgi iekārtotajos numuriņos. Ja ir interese, var zvanīt 65133311.Maršruta pēdējā pieturvieta, viesu māja „Ari-ta” (kontakttālrunis 26757742) nakšņošanai piedāvā dažādas istabas, sākot no divvietīgiem līdz pat sešvietīgam numuriņam. Ceram arī uz turpmāku sadarbību un novēlam naktsmītņu īpašniekiem rosīgu vasaras sezonu! Plašāka informācija - Pļaviņu novada mājaslapā, sadaļā Tūrisms.

Naktsmītnes tūristiem Pļaviņu novadā

Novada Sociālais dienests

Novada tūrisms

Dome informē

Pļaviņu Novada Ziņas

Sports Pļaviņu novadā

Kā uz delnas

Pļaviņu novada ģimnāzija

Novada sports

V. Samohins, Pļaviņu novada ģimnāzijas di-rektors

Ir latviešiem tāds teiciens – kā uz delnas. Tā nozīmi noteikti zina ikviens. Un, manuprāt, tieši uz skolu tas attiecināms pilnā mērā. Darbi, kurus veicam skolā, redzami kā uz delnas.Noslēgumam tuvojas Kokneses un Pļaviņu novada organizētās 2012./2013.mācību gada starpnovadu jeb otrā posma mācību priekšmetu olimpiādes, kurās aktīvi piedalījušies arī mūsu skolas skolēni.27.februārī I.Gaiša Kokneses vidusskolā notika 2.posma olimpiāde vācu valodā 8.klasei, kurā Diāna Bariņa (8.b) ieguva 2.vietu (skolotāja Ilze Seipule).4.martā Koknesē notika starpnovadu olimpiāde angļu valodā 9.klasei. Šajā olimpiādē Juris Er-nests Brūniņš (9.a) izcīnīja 2.vietu, Ildze Vīksna (9.a) – 3.vietu (skolotāja Jeļena Ozola).20. – 21.martā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā nori-sinājās Matemātikas 63.valsts olimpiādes tre-šais jeb valsts posms, kurā piedalījās arī mūsu skolas skolēns Juris Ernests Brūniņš (9.a). Šajā olimpiādē J.E.Brūniņš ieguva III pakāpes diplo-mu 9. klašu grupā (skolotāja Ilze Luksa)!Uz ķīmijas 54.valsts olimpiādes trešo posmu, kurš notiks 3. un 4.aprīlī arī ir uzaicināti divi mūsu skolas skolēni – Elvis Rubīns (12.b) un Juris Ernests Brūniņš (9.a).Ir gandarījums par šiem mūsu skolēniem un

viņu sasniegumiem.Labi ir veicies arī skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē un aizstāvēšanā.Četri skolas labākie darbi tika izvirzīti uz starp-novadu zinātniski pētniecisko darbu konferen-ci I.Gaiša Kokneses vidusskolā, kura notika 26.februārī. Dagnija Kiseļeva ieguva 1.vietu, Līga Āboliņa – 2.vietu, Imants Melderis – 3.vietu (darbu vadītāja Silga Stučka), Daniils Šinkarjuks ieguva atzinību (darba vadītāja Ilze Luksa). Dag-nija Kiseļeva, Līga Āboliņa un Imants Melderis piedalījās arī Zemgales reģionālajā konferencē Jelgavā, kurā Līga Āboliņa ieguva 2.vietu un tika izvirzīta uz valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumiem.Diemžēl daudzu skolēnu sekmes sagādā raizes ne tikai skolotājiem un skolas administrācijai, bet sabiedrībai kopumā. Kā motivēt šodienas jaunieti mācīties atbilstoši savām spējām? Šķiet, no skolas puses izdarīts viss iespējamais – ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkoti kabineti, sakārtotas, siltas klašu telpas, plašs individuālo nodarbību piedāvājums, skolotāju atsaucība... Cienījamie skolēnu vecāki, vecvecāki, varbūt kādas atbalsta iespējas vēl ir jums? Mudiniet savus bērnus apmeklēt individuālās nodar-bības, biežāk ieskatieties skolas mājas lapā, kad šīs nodarbības notiek! Runājiet ar saviem bērniem, izsakiet jūsu vēlmes un priekšlikumus klases audzinātājam, skolas administrācijai, skolotājiem, lai mūsu kopīgais mācību un audzi-

nāšanas darbs rada gandarījumu!Skolotājai Olgai Krasutinai kopā ar skolēniem, viņu vecākiem, klašu audzinātāju atbalstu ir izdevies sapulcināt 5. – 9.klašu kori, kurš, piedaloties konkursā „Dziesmai būt! ”, ieguva 2.pakāpes diplomu.Arī sporta dzīvē šis mēnesis ir bijis gana ražīgs. Notika skolas hokeja turnīrs, kurā piedalījās 12 komandas. Cīņas bija spraigas. 1. vietu izcīnīja 12.b klases komanda, kas finālā pārspēja „Sko-lotāju komandu”, 3.vieta – 12.a klases koman-dai, kas uzvarēja 9.b klases komandu.Norisinājās skolas sacensības slēpošanas sprintā visās klašu grupās. Vidusskolas grupā ātrākie – H.Knodze un V.Pavļiva, 8. – 9. klašu grupā – D.Vībāns un M.Mičule, 6. – 7. klašu gru-pā – E.Lūciņš un P.Sondore, 4. – 5. klašu grupā – G.Nerets un E.Kaņepēja, 2. – 3. klašu grupā – K.Ostrovskis un U.Ivanova. 9. – 10.martā notika Madonas sporta skolas atklātais čempionāts bi-atlonā: 1.vieta M.Mičulei, M.Zenfam, D.Bariņai, 3.vieta S.Balodei, A.Jermakovam. 16. – 17. martā norisinājās Latvijas čempionāts biatlonā. 2.kārtā Alūksnē 1.vietu izcīnīja M.Mičule, bet 3.vietu – M.Zenfs.2.martā meiteņu tautasbumbas komanda pie-dalījās 66.Latvijas skolēnu spartakiādē tau-tasbumbā. Sacensībās piedalījās 11 komandas no visas Latvijas. Komandas spēlēja divās apakšgrupās, finālā spēlēja tikai apakšgrupas uzvarētāja komanda. Meiteņu komanda apakš-

grupā uzvarēja Madlienas vidusskolas meiteņu komandu, bet piekāpās V.Zālīša sākumskolas komandai (kas kļuva arī par uzvarētājām) un Saldus pamatskolas komandai. Komandā spē-lēja Betija Beāte Damberga, Karīna Davidova, Samanta Seliverstova, Kitija Smirnova, Lineta Lauva, Enia Kaņepāja, Beāte Kaņepēja, Simona Līna Grundšteina, Līva Kārkliņa, Aleksa Dauška-ne, Agate Mežmale.Skolā norit spraigs darbs ES Mūžizglītības prog-rammas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projektā ”Media as Challenge and as Possibility”.No 23. marta līdz 28. martam notika projek-ta vizīte partnerskolā Tamisārē (Tammisaari) Somijā, uz kuru devās projekta vadītāja Ilze Seipule, darba grupas locekle Indra Ozoliņa un braucienam izvirzītie skolēni Ieva Skrabutena (9.a), Lelde Grūbe (9.b), Arnolds Arnītis (9.b) un Arina Deņisova (7.b). Bet no 4. – 9. maijam sadarbības partnerus no Somijas, Ungārijas un Turcijas uzņemsim Pļaviņās.25.martā mūsu skolā viesojās Carnikavas pa-matskolas skolotāju delegācija, kas priecājās par mūsu paveiktajiem darbiem un ieguva daudz jaunu ideju sev.26.marts 12.klašu skolēniem bija angļu valo-das centralizētā eksāmena diena. Skolēni bija uztraukti, jo tas bija viņu pirmais vidusskolas beigšanas obligātais eksāmens. Skolēnuprāt, eksāmenā pārsteigumu nebija, ar uzdevumiem

viņi tikuši veiksmīgi galā, arī runāšanas prasme lielākajai daļai skolēnu grūtības nav sagādājusi. Tas liek cerēt, ka arī rezultāti tiks iegūti atbilstoši ieguldītajam darbam. Lai jums, jaunieši, veicas arī citos eksāmenos!6. – 7. un 8. – 9. klašu grupās ir aizritējis kon-kurss „Erudīts”, kuru organizēja skolas izglītības ministre, 9.a klases skolniece Ieva Skrabutena. Par to rezultātiem varat izlasīt skolas mājas lapā. 5.aprīlī notiks 10. – 12.klašu skolēnu kon-kurss ”Erudīts”.19. aprīlī skolā gaidīsim visus, kas skolas durvis vērs pirmo reizi kopā ar vecākiem, kā arī tos, kas vēlas mūsu skolā mācīties vidusskolas 10.klasē. Sekojiet līdzi informācijai skolas mā-jas lapā! Pirmo klašu vecāki ar bērniem, gaidiet ielūgumus!Arī šogad skolas kolektīvs piedalīsies Lielajā Talkā, sakopsim savu apkārtni, lai 18.maijā ik-viens, kas Pļaviņās ir ieguvuši vidējo izglītību, varētu satikties skolas 95.jubilejā.

P. Kalniņš, deputāts

Pilnā sparā rit priekšvēlēšanu aģitācija, bet šis raksts nav ar to saistīts. Ne iepriekš, ne arī šoreiz neaģitēšu par kādu partiju, jo bez liekuļošanas varu teikt, ka nekad (arī padomju laikos) neesmu bijis kādas partijas veidnis. Tajā paša laikā neslēpšu, man simpātisks ir bijis tēvzemiešu un „Visu Latvijai!” programmas.Šoreiz gribu padalīties savās pārdomās par de-putēšanas laikā padarīto un nepadarīto konkrētā jomā - sportā Pļaviņu novadā. Viennozīmīgi varu pateikt – vilšanās ir bijis vai-rāk nekā gandarījuma. Visa mana apzinīgā dzīve ir saistīta ar sportu, domāju, ka esmu kompe-tents sporta jautājumos, tāpēc aktīvi iesaistījos ar sporta dzīvi saistītos Pļaviņu novada domes lēmumos un plānos. Kurš gan neredz, ka ģimnāzijas stadions ir fiziski un morāli novecojis, taču pašreizējām skolas vajadzībām vēl pieņemams. Piekrītu mūsu le-ģendārajam sporta veterānam Imantam Vītola kungam – ne stadionā vaina, bet sportot gribē-tāju un sporta organizētāju trūkumā, bet ideja stadionu pārorientēt virzienā no dzelzceļa uz skolu pāri Raiņa ielai man bija galīgi nepieņe-

mama. Labi, ka Aiviekstes pagasta nauda netika ieguldīta ģimnāzijas skatu laukumam un bruģim, bet izremontētas sporta zāles ģērbtuves, dušas un tualetes. Ne mazums pūļu bija jāveltī, lai apturētu iecerēto utopisko tribīņu projektu virs sporta zāles piebūves, un tam jau piešķirto fi-nansējumu novirzīt sporta zāles Daugavas ielā 50 kosmētiskajam remontam.Brīnišķīgi, ka pienāca kārta ģimnāzijas sporta zāles remontam, taču iebildu pret vienpersoniski izmainīto remontu specifikāciju – sienu krāso-jums tika nomainīts ar „superizturīgu” reģipšu plātiņu pielīmēšanu sienām, basketbola un vo-lejbola laukumu līniju atjaunošana – 600Ls ?! Bagāts gan dara kā grib!Atvainojos tiem 1.-3. klašu skolēnu vecākiem, kas vērsās pie manis ar pretenzijām, kā norit jaunāko klašu skolēnu slēpošanas stundas. Si-tuācija bija, kad vienlaicīgi pa stadiona skrejceļu virzās dažāda vecuma un sagatavotības bērni ar un bez slēpēm, ragaviņām un kur nav sagatavo-tas klasiskās slēpošanas stila sliedes. Saņēmu izsmeļošu sporta speciālistu skaidrojumu, ka klasiskais stils nav tautā „pieprasīts”, šādi slē-pojot bieži var pazaudēt slēpju zābakus, jāsmērē slēpes, vēl jo vairāk- bērnu dabiskais pārvieto-

šanas veids ir nedaudz izvērstām pēdām, kas precīzi atbilstot slidsolī pielietojamam pēdu leņķim. Un vispār, ja „vecākiem ir vēlēšanos sa-viem bērniem pilnveidot slēpošanas iemaņas, to var izdarīt pie slēpošanas trenera Sandra Stūra, kurš lieliski pārzina klasiskās slēpošanas apmā-cības metodiku”. Atgādināšu, vecāki tikai lūdza, lai mazajiem būtu atsevišķas sliedes, kur viņi varētu vismaz droši un stabili kustēties.Ar gandarījumu atceros, kā, kopā ar kādrei-zējiem skolas volejbolistiem, „atdzīvinājām” izmestos trenažierus, iekārtojām trenažieru telpu, pēc tam sekmīgi tos izmantojām treniņu procesā. Tagad mums ir ļoti moderna trenažieru zāle, varētu vien vēlēties tās daudzveidīgu un metodiski izglītojošāku darbību. Lasītājam šķitis neticami, bet pagāja vairāki gadi, kamēr pārlie-cināju kolēģus, ka jāmaina trenažieru zāles iek-šējās kārtības noteikumu punkts, ka trenažieru zāles pakalpojumus atļauts izmantot personām no 16 gadu vecuma. Aliņus sūkt un pīpēt sāc kad gribi, bet sevi fiziski pilnveidot trenažieru zālē - tikai no 16 gadu vecuma. Tagad zālē var iegriezties no 14 gadu vecuma.Par sporta pasākumiem novadā. Tos organizē, plāno un vada sporta organizators Sandris Stū-ris. Uzreiz jāsaka, ka viņa organizētie pasākumi norit profesionāli augstā līmenī. Viņš savu lietu prot. Man bija priekšlikumi no sporta šoviem, kuros vienā dienā it kā noskaidrojām novada čempionus 5-6 sporta veidos, pāriet uz plā-notu, visa gada aptverošu kompleksu sporta pasākumu organizēšanu, aktīvi iesaistot pēc iespējas vairāk novada iedzīvotājus, t.i., organi-zēt vienkāršas sacensības Klintaines, Vietalvas, Aiviekstes un Pļaviņu pilsētas sportistiem dam-bretē, šahā, novusa, galda tenisā, volejbolā, fut-bolā, slēpošanā, makšķerēšanā, svaru bumbu celšanā, vieglatlētikā u.c. Atbalstu no kolēģiem neguvu, toties saņēmu draudzīgu aizrādījumu par „padomisku” domāšanu. Šādi pasākumi regulāri notiek Klintaines pagastā, tos veiksmīgi

organizē sporta veterāns Raimonds Baltiņš, un, cik man zināms, viņš nevienu aiz ausīm nevelk uz šīm sacensībām. Tās ir tradicionālas un ie-cienītas, kļūst arvien populārākas. Izrādās, ka pagasta mērogā to var, novada līmenī – nevē-lams un neizpildāms pasākums. Ļoti iespējams, ka tā arī ir, vismaz tad dažam labam būtu jāno-ņem rozā brilles, kas uzskata, ka esam sportis-kākais novads un viss sportā mums ir „okey”. Tiešam esam retais novads, kas tik daudz naudas atvēl sportam. Tas ir patīkami, bet ne sevišķi patīkami redzēt, kā šo naudu izlietojam. Dāsni naudu dalām kaimiņiem- Aizkrauklei, Jēkabpilij, Viesītei. Lauvas tiesu saņem nova-da centrs, pabiras pārējiem. Visus iepriekšējos gadus pašvaldības finansējums sporta biedrī-bām, komandām, motivētiem sportiskiem notika „pēc deguniem”. Šogad panācu, ka tika atrasts 2010.gada nolikums, kas reglamentē šo kārtību, diemžēl nelīdzēja, viss notika pa vecam. Par jaunatnes sportu. Lieliski, ka mums ir sporta skolu grupas slēpošanā, biatlonā, futbolā. Admi-nistrācijas funkcijas un uzraudzību par to, cik kvalitatīvi norit mācību un treniņu darbs šajās grupās, esam deleģējuši Aizkraukles un Viesītes sporta skolām. Par to maksājam nepilnus 8000 Ls! Manuprāt, tas nav labākais variants, par to liecina citu novadu pieredze šajā ziņā. Par sporta bāzēm. Mums ir lieliska sporta bāze „Mailes”, kur regulāri un plānveidīgi gadu no gada norit dažādi starptautiski un republi-kas mēroga sporta pasākumi, kuros piedalās tūkstošiem sportistu. Mūsu sportistu rīcībā ir sporta bāzes „Jaujas”, „Jankas”, futbola lau-kums Gostiņos, trenažieru zāles Pļaviņās un Klintainē, daudzfunkcionāla halle Odzienā, ģim-nāzijas sporta zāle un vieglatlētikas stadions, sporta zāle Daugavas ielā 50, ielu vingrotāju komplekss, skeitparks, atklātais peldbaseins, pagājuša gada nogalē darbību uzsāka skvoša zāle. Cik intensīvi un radoši tās darbojas, ir saimnieku sirdsapziņas jautājums.

Ne visi laikraksta lasītāji zina, ka PII „Bērziņš” ir peldbaseins bērniem, taču tas jau vairākus ga-dus nedarbojas, kaut gan bija izstrādāts tehnis-kais projekts tā darbības atjaunošanai. Daudzas pašvaldības būtu priecīgas par šādu iespēju, diemžēl par runām tālāk neesam tikuši.Tomēr no visa sacītā ir jāsecina, ka mūsu no-vada jaunatnei ir plašas iespējas sevi fiziski pilnveidot. Vienlaicīgi saņemam informāciju par jauniešu katastrofālo veselības stāvokli, kas visasāk izpaužas to jauniešu vidū, kas sevi grib apliecināt Valsts Bruņotajos spēkos. Ir pēdējais laiks, lai stāvokli mainītu uz labo pusi. Domāju, ka nebūtu slikti, ja katrā mūsu sporta bāzē, „ Idejā”, „Pepijā” būtu sporta konsultants vai organizators, kurš ievadītu zēnus un meitenes sporta pasaulē. Finansējums būtu iegūstams, pārtraucot labi situētu ļaužu brīva laika hobiju sponsorēšanu no pašvaldības budžeta.Redzot un zinot visu augstāk minēto, mēģināju paplašināt sociālo, izglītības, kultūras un spor-ta jautājumu komitejas sastāvu ar sabiedrisko sporta padomi (komisiju), iesaistīt tajā sporta speciālistus, sporta biedrību pārstāvjus, aktīvis-tus. Tā dara daudzas pašvaldības. Kolēģi manu ierosinājumu neatbalstīja, jo paši visu zinās un varēs.Nejūtot gandarījumu no darbošanās domē, uz-rakstīju atlūgumu, ka vēlos nolikt savas deputā-ta pilnvaras. Tomēr, uzklausot ģimenes locekļu, atsevišķu vēlētāju un kolēģu ieteikumus, nolēmu turpināt pildīt deputāta pienākumus.Vēlreiz varu apliecināt, ka vilšanās ir bijis vai-rāk nekā gandarījuma un te tikai sporta jomā. Manuprāt, varējām saimniekot pārdomātāk un precīzāk, neaizmirstot, ka Pļaviņu novads ir to novadu skaitā, kas saņem Valsts budžeta dotā-ciju, kurām ir visierobežotākie finanšu resursi un zemākie ieņēmumi, bet tam vajadzīgs atsevišķs stāstījums. Paldies, ka uzklausījāt. Vēl (pagaidām) deputāts Pēteris Kalniņš

Sergejs Timofejevs – jau 210 kg!R. Baltiņš, Klintaines sporta organizators

Pagājušā gadā rakstījām par mūsu Sergeja rezultātu izaugsmi, kas noslēdzās ar uzvaru pasaules čempionātā jauniešu grupā. Tā laika rezultāts 177,5 kg bija arī Latvijā augstākais sa-sniegums ne tikai jauniešiem, bet arī absolūtā, arī pieaugušo vērtējumā svaru kategorijā līdz 74 kg smagiem sportistiem.Šogad Sergejs ir kļuvis par gadu vecāks un pārgājis uz junioru grupu. Startējot Latvijas čempionātā Aizkraukles komandas sastāvā sev

ierastajā svaru kategorijā viņš pacēla 210 kg, ne tikai izcīnot pirmo vietu, bet arī uzstādot Latvijas rekordu (pārspējot pats savu – 177,5 kg) abso-lūtajā vērtējumā.Šajās sacensībās, tāpat kā pasaules čempio-nātā, tika izmantots profesionāls ekipējums (tas ir īpašs krekls no elastīga materiāla, kas ne tikai pasaudzē muskuļu saistaudus, bet arī krietni palīdz pacelt smago stieni). Ļoti nozīmīga ir krekla pielāgošana konkrētajam sportistam. Ar labi pielāgotu ekipējumu rezultāts palielinās par vairākiem desmitiem kg. Šajās sacensībās

piedalījās arī otrs mūsu novada sportists Alek-sandrs Jenislavcevs, kurš pirmo reizi izmanto-ja ekipējumu, iegūstot ceturto vietu ar 147,5 kg rezultātu. Lai celtu vairāk, jātrenē ne tikai spēks, bet arī celšanas tehnika ar ekipējumu. Šajā svaru kategorijā startē arī Aleksandra brālis Sergejs, bet viņš nepiedalījās. Jādomā, ka Aizkraukles treneris J.Ivaņušins viņu vēl nav pamanījis. Visi pieminēti jaunieši galvenokārt trenējas Klintaines trenažieru zālē.

Attēlā S. Timofejevs centrā

PļaviņāsVeronika Koroļkova

Ieva KrastiņaVladislavs

DobrovoļskisKārlis IelejsRalfs Utāns

Inese ZvejsalnieceTatjana Elksne

Zinaida MežeckaEdvīns EndzelisValerijs SamuļsGinta BuševicaAndris KonušsMonta KazeikoDainis ŠvirkstsDairis Stūris

Andrejs MinajevsArmanda Lasmane

Alesja StrodeKārlis BeņķisDainis Zālītis

Aleksandra Aņisko

KapsaliVija Kučinska

Inga ĪvāneTatjana PerecaLelde DudareVita Vītoliņa

Gunta Eihmane

AiviekstēImants Jankalāns

Jānis NorvaišsEdgars KotinsDana KarpovaDace Sirmā

Mairis UšackisĒrika GabranovaLīvija Šupeiko

KlintainēJāzeps Kačenovskis

Agnese LaizāneVija MiķelsoneIrina Bogačeva

Agris ZālītisOļegs ProkazjuksValdis BoderkoAgris SkudraUldis Zenfs

Aleksejs Dubiņins

VietalvāElīna Bernoviča

Ilze KiseļevaIlze Škapare

Ruta ZaharovskaRalfs Lazdiņš

Reģistrācijas apliecības nr. 000703197.Pļaviņu novada informatīvais izdevums. Izdevumu veido: I. Kļaviņa. Datorsalikums: J.Peņģerots. E–pasts: Ilze Kļaviņa ilze__klavina@inbox.lv

Sveicam Pļaviņu novada iedzīvotājusdzimšanas dienā – apaļā jubilejā!

Pļaviņu Novada Ziņas

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā martā reģistrētie mūžībā pavadītie:

Jānis Lasinskis, dz. 16.06.1961Lūcija Ločmele, dz. 25.11.1927Jānis Svilāns, dz. 15.02.1951Jānis Nadļonoks dz. 24.08.1947.Zigurds Klucis, dz.26.07.1930.

Pļaviņu novada dome izsaka līdzjūtību tuviniekiem

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā

Afiša

Par iespējamām izmaiņām sekojiet līdzi reklāmai! Tālrunis uzziņām 65134307

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt, Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,

Cik tīru spēsi viņu nosargāt, Cik spēsi dot no sava mīļā smaida. Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,

Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida. Tev vajag viņā spēku iepotēt,

Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu. /I.Ziedonis/

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā martāreģistrētie jaundzimušie:

•Alekss Matuks• Adrians Kravcovs • Katrīne Ļebedeva•

• Katrīna Džeriņa • Kirils Minajevs•

Sveicam vecākus!

Sporta pasākumi

20.aprīlī Orientēšanās sacensības „Pļaviņu balvas” izcīņa „Jaujās” kontakttelefons 2562347421. aprīlī 10.00 Pļaviņu pilsētas ceļojošā kausa izcīņa šahā Pļaviņu novada kultū-ras centra mazajā zālē, kontakttelefons 67234836, dalībnieku reģistrācija no plkst. 9.0027. – 28.aprīlī Vietalvā, Aronas kausa iz-cīņa orientēšanās sacensības, kontakttele-fons 265329794. maijā Latvijas Republikas neatkarības dienai veltīts velobrauciens, starts un finišs pie Pļaviņu novada kultūras centra.

Kultūras pasākumiPļaviņu novada kultūras centrā, tālrunis uzziņām 65134307

9. aprīlī plkst.12.00 Ukraiņu „Liliputu cirka” izrāde. Biļešu cena: Ls 2. Iepriekšpārdoša-na no 2. aprīļa.19. aprīlī plkst. 20.00 grupas “Prāta Vētra” koncerta DVD “Vēl viena klusā daba” de-monstrēšana.23. aprīlī plkst.13.00 Latvijas Leļļu teātra izrāde bērniem „Divas Lotiņas”, biļešu cena: Ls 2.00.26. aprīlī plkst. 18.00 Foto grāmatas „Pļa-viņu novads” atvēršana.3. maijā plkst.18.00 Pļaviņu novada kultū-ras centrā, komponistes Ilzes Arnes autor-koncerts.Piedalās: LNO solists Raimonds Bramanis un Pļaviņu mūzikas skolas audzēkņi.5. maijā plkst. 18.00 deju koncerts – Jau-niešu deju kolektīvam „Daugaviņa” – 10”.

Citi pasākumi Pļaviņu novada kultūras centrā4. aprīlī, 18. aprīlī un 2. maijā no plkst. 10.00 – 13.00 SWEDbank piedāvātie pa-kalpojumi Pļaviņu kultūras centrā.30.aprīlī no plkst.10.00 – 13.00 Donoru diena.

Klintaines pagastā

27.aprīlī koncerts „Ak, pavasar, ak, pava-sar!” un PAVASARA balle Stukmaņu muižas Amatniecības centrāNo 2013. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam

Klintaines bibliotēkā tematiska izstāde „ Lokstene – Oliņkalns – Stukmaņi – Klin-taine”. Izstādē aplūkojami materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas, dzīves stāsts „Mirdzai Lazdiņai – 80” un apskatāms biedrības „Klintai-nes Dzirnas” projektā „Arheoloģisko tau-tas tērpu un mūzikas instrumentu iegāde Klintaines pagasta ansamblim „Dzirnas”” iegādāto tautas tērpu viens eksemplārs. Uz tikšanos Klintaines bibliotēkā! Sargāsim trauslo kultūratmiņu celtni!

Vietalvas pagastā

19. aprīlī, plkst.20.00Odzienas skolas aktu zālēVietalvas pagasta amatierkolektīvuMuzikāli – humoristisks uzvedums „Mēs tikāmies...”Ieeja brīva

Pēc pasākuma Odzienas kultūras centrā - sporta hallēPavasara balle, muzicē grupa „Ir varianti”Ieeja: ls 1.50

4. maijā, plkst.20.00 Odzienas skolas aktu zālēVietalvas pagasta amatierteātra izrādeJoku luga piecos cēlienosB.Jukņeviča „Ak, šī jaukā lauku dzīve”Režisore Agita Lindenberga

Piektdien, 2013. gada 19. aprīlī grupa “Prāta Vētra” kopā ar AS “Laima” realizēs unikālu projektu – vienlaikus 100 Latvi-jas pilsētās un novados tiks demonstrēta koncertfilma “Vēl viena klusā daba”, kas ir grupas “Prāta Vētra” pagājušās vasaras koncerttūres noslēguma koncerta Rīgā, Skonto stadionā video ieraksts.Bezmaksas seansu norises vietas un ie-ejas kartes meklējiet www.ekase.lv sadaļā

“Biļetes”. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar AS “Laima”, “Kinopunkts”, “Latvijas Pasts” un “McĀbols”.Kopumā Latvijas koncerttūri “Vēl viena klusā daba” septiņos koncertos apmeklēja 89 500 skatītāju. Koncertfilmas režisors un “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga atzīst, ka, tā kā šis būs jau ceturtais grupas koncertieraksts, kurš iznāk DVD formātā, principā sanāk konkurēt pašam ar sevi, tāpēc jāizdomā arvien kaut kas jauns: “Šis būs mūsu un koncerta skatītāju vasaras kopīgais piedzīvojums, iemūžināts jaunā kvalitātē.” Vairāk informācijas www.prata-vetra.lv un seansu norises vietās un pa tel. 67334495.

Aicinām uz koncertu Pļaviņu Kultūras centrā, piektdien, 3. maijā plkst. 18.00.Koncertā muzicēs gan skolas audzēkņi, gan arī profesionāli mākslinieki – komponiste Ilze Arne (attēlā) un Latvijas Nacionālās operas solists Raimonds Bramanis. I. Arne ir Latvijas Mūzi-kas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas koncertmeistare, kā arī māca aranžēšanu un improvizāciju. Ilzes Arnes daiļrade ir ļoti daudz-pusīga, tomēr visplašāk pārstāvētais žanrs ir darbi korim ar un bez pavadījuma. I.Arnes kora dziesmas Zem viena Jāņu vainaga, Turiet savu zemi ciet, Ai, Vidzeme, Daugavas krastā un Roka roku rokā ir skanējušas gan Latvijas, gan arī Kanādas un ASV latviešu Dziesmu svētkos. Raimonds Bramanis 2010.gadā debitējis Alfredo lomā Dž.Verdi operā "Traviata" un šo lomu dzie-dājis arī Magdeburgā, Vācijā. 2012. gadā pieda-lījies Verdi operas "Otello" koncertuzvedumā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Karela Marka Šišona vadībā.

Bibliotēku nedēļas ietvaros no 22. aprīļa līdz 27. aprīlim Pļaviņu novada bibliotēka aicina pilsētas un novada ļaudis uz tikša-nos ar žurnāla "Citāda Pasaule" redakcijas darbiniekiem: numeroloģi, stilisti, galveno redaktori. Pasākums notiks 27. aprīlī plkst. 15.00 Pļaviņu kultūras centra Mazajā zālē.

Mācāmies

17.04.2013. plkst.10.00 Pļaviņu kultūras centrā notiks Valsts Ieņēmumu dienesta organizēts seminārs par tēmu: Gada ie-nākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība saimnieciskās darbības veicējiem.Aizkraukles klientu apkalpošanas centrs organizē seminārus fiziskām personām- par gada ienākumu deklarācijas aizpildī-šanas kārtību. Semināri notiks Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 1a, dalība jāpiesaka iepriekš

pa tālruni 65128516 vai e-pastu: Aizkrauk-le.lietvediba@vid.gov.lvJēkabpils klientu apkalpošanas centrs or-ganizē seminārus fiziskām personām- par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtību (izņemot saimnieciskās darbības veicējus) Jēkabpils Draudzības alejā 2, ie-priekš piesakoties pa tālruni 65231572 vai e-pastu: jekabpils.lietvediba@vid.gov.lvValsts ieņēmumu dienests atgādina, ka

individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācijas VID ir jāie-sniedz līdz 2013.gada 3.jūnijam, obligāti izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, bet fiziskās personas (arī saim-nieciskās darbības veicēji) gada ienākumu deklarāciju VID var iesniegt gan papīra for-mātā, gan elektroniski.

Reģistrētās jaunās ģimenes:Daiga un Jānis Ezeriņi-Kisļicki

Sarma un Laimonis Šmiti

Un tas vislielākais guvumsKopīgā mūžā tavā un manā

Ir divu cilvēku tuvums,Uzticība un saprašanās.

Pļaviņu novada dome sveic jaunlaulātos!

Pļaviņu novada ģimnāzija19. aprīlī plkst. 9.00

aicina nākamos pirmklasniekus un viņu vecākus un nākamos 10. klašu skolēnus

uz ATVĒRTO DURVJU DIENU.9.00 – 9.20 Ierašanās, reģistrēšanās.9.20 – 9.40 Direktora uzruna. Skolēnu vel-tījums.9.40 – 11.00 Nākamajiem pirmklasniekiem

un viņu vecākiem: • tikšanās ar klašu au-dzinātājiem • ekskursija pa skolu • iepa-zīšanās ar 1. klašu kabinetiem • vecākiem saruna par nepieciešamo pirmklasniekam • individuālās sarunas.9.40 – 12.30 Nākamajiem 10. klašu sko-lēniem: • atklātās stundas • tikšanās ar skolas administrāciju, klases audzinātāju • iepazīšanās ar metināšanas, kokapstrā-des pulciņos paveikto, sporta, jaunsardzes

un Sarkanā Krusta piedāvājumu, skolēnu līdzpārvaldes darbību.

Semināri nodokļu maksātājiem!

Daudz saulainu, zilajiem vizbuļiem un putnu dziesmām bagātu pavasaru ir sagaidījusi un aizvadījusi Ērika Gabranova. 23.aprīlī viņa atzīmēs nozīmīgu jubileju. Šajos septiņu gadu desmitos viņa ir sastapusi labus kaimiņus, darba kolēģus, lieliskus draugus, starp kuriem – savu mūža mīlestību Jāni. Jubilāre joprojām aktīvi darbojas senioru biedrības „Ābeļziedi” valdē, dzied Aiviekstes pagasta sieviešu ansamblī „Ābeļziedi”, strādā valsts darbā, apgūst datorzinības... Viņai nav laika garlaikoties. Viņa ir visur un paspēj visu: būt pie plīts un veļas baļļas, būt dārzā un puķu dobē, pie grāmatas un pie televizora vakaros. Ir izdziedātas skaistas dziesma, izdejotas balles, braukts ekskursijās.... Viņa prot siet garšīgu sieru, skābē kāpostus, gatavo salātus, ada rakstainus dūraiņus un siltas zeķes. Viņa mīl savu ģimeni un gaida ciemos bērnus un mazbērnus, kuriem dāsni dāvā savu mīlestību. Viņa ir vienmēr enerģijas pilna, dzīvespriecīga, laipna, izpalī-dzīga, sirds siltumu un mīlestību izstarojoša.Senioru biedrības „Ābeļziedi” valde un ansambļa dziedošās dāmas sveic Ēriku Gabrānovu, novēl veselību, lai varētu vēl daudzus gadus celties un iet, strādāt, dziedāt, smaidīt un teikt labus vārdus. Lai piepildās visi tie sapņi, kas mīlēti, loloti, kamolos satīti! Mēs lepojamies ar Tevi!

Atvērto durvju diena