Upload
lamlien
View
274
Download
12
Embed Size (px)
Citation preview
qeTevan nadiraZe
qarTuli istoriografia
saleqcio kursi
gamomcemloba `universali~Tbilisi 2012
uak (UDC) 930(479.22)(042) n-162
naSromi gankuTvnilia humanitaruli fakultetis
studentebisa da saqarTvelos istoriis sakiTxebiT
dainteresebuli mkiTxvelisaTvis.
redaqtori: zaza abaSiZe recenzenti: nino kiRuUraZe
koreqtura: r. CinCalaZe
© q. nadiraZe, 2012
gamomcemloba `universali~, 2012
Tbilisi, 0179, i. WavWavaZis gamz. 19, tel: 222 36 09, 5(99) 17 22 30
E-mail: [email protected]
ISBN 978-9941-17-724-8
disciplinis miznebi da amocanebi
qarTuli istoriografiis kursis miznebi da amocanebi Tavad is-
toriografiis, rogorc istoriuli mecnierebis disciplinis speci-
fikidan da Sinaarsidan gamomdinareobs.
termini ̀ istoriografia~ Sedgeba ori berZnuli sityvisagan: ̀ isto-
ria~ da`grafe~ (`vwer~) rac sityvasityviT niSnavs `istoriuli movle-
nebis aRweras~, magram Tanamedroveoba istoriografiaSi gulisxmobs
ara istoriuli faqtebis, aramed ama Tu im epoqis istoriuli azris
gadmocemas. Tu istoriis, rogorc mecnierebis funqciaa `warmoad-
ginos~ saxelmwifo, sazogadoeba da kultura ise rogoradac isini
arsebobdnen istoriul sinamdvileSi, istoriografiis daniSnulebaa
gaanalizos Tu rogor swavlobdnen warsulLSi qveynis istorias, misi
amocanaa SexedulebaTa aRwera da analizi, istorikosTa ideebisa da
koncefciebis, istoriis meTodologiis Seswavla. istoriis meTodo-
logia amuUSavebs principebsa da meTodebs, TuU rogor unda iqnes mopo-
vebuli codna warsulis Sesaxeb.
marTalia, istoriografia, rogorc disciplina istoriul mec-
nierebas miekUuTvneba, magram mas aqvs Tavisi specifika, gaaCnNia kvlevis
gansakUuTrebuli xerxebi, flobs wyaroTa sakuTar bazas. mokled, is-
toriul mecnierebaSi mas avtonomiuri adgili ukavia. ra Tqma unda, av-
tonomiuroba ar niSnavs misi MmWidro kavSiris uaryofas iseT damxmare
istoriul disciplinebTan rogoricaa: qronologia, paleografia,
diplomatika, numizmatika, genealogia, toponimika, wyaroTmcodneoba
da sxv. SeuZlebelia warmovidginOoT ama Tu im epoqaSi istoriografiis
ganviTarebis done, istoriuli procesebis ganviTarebasTan kavSiris
garEeSe. agreTve, wyaroTmcodneobis bazis gafarToeba, arsebuli wyar-
oebis Rrma Seswavla da axali wyaroebis aRmoCena, wyaroTmcodneobiTi
analizis meToOdebis srulyofa, nawilobriv teqnikuri da sabunebism-
tyvelo [magaliTad, istoriuli azris ganviTarebaze XVII s. gavlenas
uak (UDC)...
naSromi gankuTvnilia humanitaruli fakultetis
studentebisa da saqarTvelos istoriis sakiTxebiT
dainteresebuli mkiTxvelisaTvis.
redaqtori: zaza abaSiZe recenzenti: nino kiRuUraZe
koreqtura: r. CinCalaZe
© q. nadiraZe, 2012
gamomcemloba `universali~, 2012
Tbilisi, 0179, i. WavWavaZis gamz. 19, tel: 222 36 09, 5(99) 17 22 30
E-mail: [email protected]
ISBN 978-9941-17-724-8
disciplinis miznebi da amocanebi
qarTuli istoriografiis kursis miznebi da amocanebi Tavad is-
toriografiis, rogorc istoriuli mecnierebis disciplinis speci-
fikidan da Sinaarsidan gamomdinareobs.
termini ̀ istoriografia~ Sedgeba ori berZnuli sityvisagan: ̀ isto-
ria~ da`grafe~ (`vwer~) rac sityvasityviT niSnavs `istoriuli movle-
nebis aRweras~, magram Tanamedroveoba istoriografiaSi gulisxmobs
ara istoriuli faqtebis, aramed ama Tu im epoqis istoriuli azris
gadmocemas. Tu istoriis, rogorc mecnierebis funqciaa `warmoad-
ginos~ saxelmwifo, sazogadoeba da kultura ise rogoradac isini
arsebobdnen istoriul sinamdvileSi, istoriografiis daniSnulebaa
gaanalizos Tu rogor swavlobdnen warsulLSi qveynis istorias, misi
amocanaa SexedulebaTa aRwera da analizi, istorikosTa ideebisa da
koncefciebis, istoriis meTodologiis Seswavla. istoriis meTodo-
logia amuUSavebs principebsa da meTodebs, TuU rogor unda iqnes mopo-
vebuli codna warsulis Sesaxeb.
marTalia, istoriografia, rogorc disciplina istoriul mec-
nierebas miekUuTvneba, magram mas aqvs Tavisi specifika, gaaCnNia kvlevis
gansakUuTrebuli xerxebi, flobs wyaroTa sakuTar bazas. mokled, is-
toriul mecnierebaSi mas avtonomiuri adgili ukavia. ra Tqma unda, av-
tonomiuroba ar niSnavs misi MmWidro kavSiris uaryofas iseT damxmare
istoriul disciplinebTan rogoricaa: qronologia, paleografia,
diplomatika, numizmatika, genealogia, toponimika, wyaroTmcodneoba
da sxv. SeuZlebelia warmovidginOoT ama Tu im epoqaSi istoriografiis
ganviTarebis done, istoriuli procesebis ganviTarebasTan kavSiris
garEeSe. agreTve, wyaroTmcodneobis bazis gafarToeba, arsebuli wyar-
oebis Rrma Seswavla da axali wyaroebis aRmoCena, wyaroTmcodneobiTi
analizis meToOdebis srulyofa, nawilobriv teqnikuri da sabunebism-
tyvelo [magaliTad, istoriuli azris ganviTarebaze XVII s. gavlenas
axdenda maTematika da fizika, XIXs. II nax. biologia da fsiqologia,
4 5
xolo XX s. maTematikuri meTodebi (Историография новой и новейшей истории стран Европы и Америки, M. 1977)] mecnierebaTa
meToOdebis gamoyeneba, konkretuli epoqis istoriuli azris
gamovlinebis erT-erTi mniSvnelovani saSualebaa, romelic
uSualod istoriografiis Seswavlis sagans warmoadgens.
istoriografias, rogorc gansakUuTrebul disciplinas
aqvs wyaroTa specifikuri nakrebi, istoriografiis Studiebis
safuZvelTa safuZvelia Sromebi, romlebic aRweren istori-
ul procesebs, ikvleven ekonomikur, socialur, politikur,
kulturisa da religiis istorias, ZiriTad wyaroebTan er-
Tad aucilebelia im filosofosTa Sromebis gaTvaliswineba,
romlebic gavlenas axdenen istorikosTa Sromebze, calkeul
samecniero skolebze.
istoriografiuli analizis or ZiriTad mimarTule-
bas, radgan msoflmxedvelobrivi da meTodologiuri xa-
siaTis kvleva warmoadgens, istriografia, rogorc disci-
plina, metwilad damokidebulia im droisaTvis gabatonebul
filosofiur koncefciaze.
sazogadoebis ganviTarebis nebismier etapze filosofia
gavlenas axdens istoriul azrovnebaze, istoriuli movleneb-
is Seswavlasa da gadmocemaze. magaliTad, hegelis filosofi-
urma ideebma gansazRvra XIX saukunis bevri istorikosis
gansakUuTrebuli midgoma masalebis interpretaciisa da isto-
riuli procesebis axsnis saqmeSi. XX saukunis istoriografi-
is xasiaTze gansakuUTrebiT gavlena iqonia filosofiam. amis
magaliTia sabWoTa istoriografia, romelic Camoyalibda
istoriuli materializmis safuZvelze, ufro sainteresoa
folosofiuri pluralizmi, anu ramdenime Teoriis erTdr-
ouli gavlena (mag. intuitivizmi, egzistencializmi, neopozi-
tivizmi, toinbis istoriografia), romelTa mimdevrebic ar-
ian calkeuli mkvlevrebi, calkeuli samecniero skolebi, an
zogjer mTeli nacionaliuri istoriografia (mag. rasistuli
istoriografia XX s. 30-40-iani wlebis germaniaSi).
istoriografiuli Ziebebis dros aucilebel pirobas
warmoadgens, saarqivo masalis gaTvaliswinebiT, ama Tu im
istorikosis cxovrebisa da mOoRvaweobis, samecniero memkv-
idreobis Seswavla, radgan istoriuli mecnierebis ganvi-
Tareba, istoriuli Semecnebis xarisxi, ver iqneba pirovnebis
gareESe procesi; am procesSi monawileoben gamoCenili mkv-
levrebi, romlebic, rogorc TavianTi epoqis warmomadgen-
lebi, ufro adekvaturad gadmoscemen epoqis im sazogadoe-
briv–kulturul sistemas, romelic ayalibebs konkretuli
mkvlevris SemoqmedebiT potencials.
istorikosis samecniero cxovrebaSi koncefcia warmoad-
gens Taviseburi xarisxis maCvenebels calkeuli elementebiT,
Sefasebis kriteriumebiT, sistemebiT. istorikosis cxovreb-
is TiToeuli epizodi xsnis mis damokidebulebas samecnieri
samyarosTan da mkiTxvelTan. masalebis mowodebis sistema,
ostatoba da talanti ganuyofeli nawilia istorikosis in-
dividualur koncefciasTan. axali wyaroebis aRmoOCena Oafar-
ToOebs korifeTa konceptualur horizonts.
maradiuli kiTxvebia: TUu raSi mdgomareobs istorikosis
xeloba, rogor xedavs igi mSobliur istorias. yoveli moma-
vali Taoba aanalizebs winaprebis adekvaturobisa da WeSmar-
itebasTan miaxloebis xarisxs.
istoriisadmi interess adamianSi iwvevs fsiqologiuri
komponenti. amboben, ar SeiZlLeba gaugo mecnierebas, Tu ver
gauge adamians. codna da rwmena imdenad mniSvnelovan rols
asrulebs pirovnebis CamoyalibebaSi, rom SeuZlebelia gav-
lena ar moaxdinos istorikosis xelwerasa da mis Rvawlze
mecnierebaSi.
yoveli mniSvnelovani istorikosis cxovrebisa da Semoq-
medebis Seswavla, amave dros, warmoadgens da ganmartavs is-
toriuli mecnierebis magistraluri sakiTxebis ganviTarebis
procesebs.
5
istoriografiuli Ziebebis dros aucilebel pirobas
warmoadgens, saarqivo masalis gaTvaliswinebiT, ama Tu im
istorikosis cxovrebisa da mOoRvaweobis, samecniero memkv-
idreobis Seswavla, radgan istoriuli mecnierebis ganvi-
Tareba, istoriuli Semecnebis xarisxi, ver iqneba pirovnebis
gareESe procesi; am procesSi monawileoben gamoCenili mkv-
levrebi, romlebic, rogorc TavianTi epoqis warmomadgen-
lebi, ufro adekvaturad gadmoscemen epoqis im sazogadoe-
briv–kulturul sistemas, romelic ayalibebs konkretuli
mkvlevris SemoqmedebiT potencials.
istorikosis samecniero cxovrebaSi koncefcia warmoad-
gens Taviseburi xarisxis maCvenebels calkeuli elementebiT,
Sefasebis kriteriumebiT, sistemebiT. istorikosis cxovreb-
is TiToeuli epizodi xsnis mis damokidebulebas samecnieri
samyarosTan da mkiTxvelTan. masalebis mowodebis sistema,
ostatoba da talanti ganuyofeli nawilia istorikosis in-
dividualur koncefciasTan. axali wyaroebis aRmoOCena Oafar-
ToOebs korifeTa konceptualur horizonts.
maradiuli kiTxvebia: TUu raSi mdgomareobs istorikosis
xeloba, rogor xedavs igi mSobliur istorias. yoveli moma-
vali Taoba aanalizebs winaprebis adekvaturobisa da WeSmar-
itebasTan miaxloebis xarisxs.
istoriisadmi interess adamianSi iwvevs fsiqologiuri
komponenti. amboben, ar SeiZlLeba gaugo mecnierebas, Tu ver
gauge adamians. codna da rwmena imdenad mniSvnelovan rols
asrulebs pirovnebis CamoyalibebaSi, rom SeuZlebelia gav-
lena ar moaxdinos istorikosis xelwerasa da mis Rvawlze
mecnierebaSi.
yoveli mniSvnelovani istorikosis cxovrebisa da Semoq-
medebis Seswavla, amave dros, warmoadgens da ganmartavs is-
toriuli mecnierebis magistraluri sakiTxebis ganviTarebis
procesebs.
6
mokled rom vTqvaT, pirovnebis memkvidreobisa da sakiTx-
is istoriografiis Seswavla saUSuaAlebas iZleva kargad war-
moCindes azris ganviTareba. azris ganviTarebis warmoCena au-
cilebelia, radgan mecnieruli kvleva mxolod gamocdilebis
gaTvaliswinebiT SeiZleba iyos warmatebuli. kvlevis war-
matebuloba ki mecnierebis winsvlis garantiaa.
zemoTqmulidan gamomdinare vfiqrobT, gasagebia Tu ra
mniSvneloba eniWeba istoriografias, rogorc disciplinas
studentis profesiulad Camoiyalibebis procesSi. xolo
saleqcio kursis `qarTuUli istoriografiis~ mizans, amave
dros warmoadgens students Seaswavlos qarTuli istoriu-
li azris ganviTarebis ZiriTadi tendenciebi da qarTvel is-
torikosTa moRvaweoba, aCvenos maTOi roli qarTvelologi-
uri mecnierebis ganviTarebaSi. winamdebare kursi upirveles
yovlisa, bunebrivia, iTvaliswinebs drois im xangrZlivobas,
romelic mocemuli aqvs students am rTuli da mravlismom-
cveli sagnis Sesaswavlad.
Cven saleqcio kursSi istoriografiuli Ziebebis ganx-
ilva XX s-mde modis. XX saukuneSi istoriuli kvlevis pa-
litra mdidari da mravalferovani gaxda. gafarOTovda Tema-
tika, gaRrmavda Semecnebis meToOdebi. am saukunis istoriuli
mecnierebis gansakUuTrebul miRwevad iTvleba sakiTxebis
monografiulad Seswavlis tendencia. Seiqmna saintereso da
maRalmecnierul doneze Sesrulebuli calkeuli kulture-
bis, erebis, movlenebisa da problemebisadmi miZRvnili mono-
grafiebi. dasavleTSi udidesi yuradReba mieqca istoriuli
mecnierebis istoriis, anu istoriografiis Seswavlas. aqve
gvinda aRvniSNoT, rom samwuxarod, CvenSi dRemde istriogra-
fias xSirad ama TuU im sakiTxis irgvliv arsebuli litera-
turis mimoxilvad aRiqvamen.
zemoTqmulidan gamomdinare, migvaCnia, rom XX saukunidan
istoriuli mecnierebis istoriis ganviTarebis Seswavla, da-
moukidebeli saleqcio kursis prerogativas warmoadgens.
7
winamdebare saleqcio kursi mTavrdeba TemiT: `ivane
javaxiSvili da qarTuli universiteti~, radgan Tu SeiZleba
ase iTqvas, es movlena mxolod XX saukunis kuTvnileba ar
gaxlavT, rasac vfiqrobT, Cven mier ganvlili masala kargad
dagvidasturebs. Tumca swored axali kursis gansakuUTrebuli
Seswavlis sagnad unda iqces ivane javaxiSvilis Semoqmedeba
da ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo uni-
versitetis mier istoriuli mecnierebis ganviTarebaSi Set-
anili wvlili.
8
istoriis meTodologiis problemebis
genezisi da `qarTlis cxovreba~, rogorc
Suasaukunovani matianeebis tipuri nimuSi.
ZiriTadi:
1. lorTqifaniZe m., ra aris qarTlis cxovre-
ba, Tb. 1989.
2. nadiraZe q., istoriografia-istoriuli
mecnierebis istoria, Tb. 2007.
3. javaxiSvili iv., Zveli qarTuli saistorio
mwerloba, Txzulebani, t. VIII., Tb. 1977.
damatebiTi:
1. abaSiZe e., `qarTlis cxovrebis~ warmoqm-
nisa da ganviTarebis sakiTxebi, Tb. 1993.
2. alasania g., `qarTlis cxovreba~ da himno-
grafia. konkretuli paralelebi, macne, enisa
da literaturis seria, 3. 1995.
3. axvlediani g., folklori `qarTlis
cxovrebaSi~ (XII-XVII ss.), macne, enisa da lit-
eraturis seria, 3, 1975.
4. baramiZe r., `qarTlis cxovrebis~ Seswav-
lis istoriidan, mski, nakv., 34,. Tb. 1962.
5. gamsaxurdia s., sazogadoebriv-istori-
uli azrovnebis ganviTareba XI saukunis
saqarTveloSi, saz. mecn. ganyofilebis
moambe, 1, 1961.
6. goilaZe v., vaxtang gorgasali da misi is-
torikosi, Tb. 1991.
kursis ZiriTadi Temebi da sarekomendacio lit-eratura
Tema I.
literatura:
9
7. grigolia k., isev leonti mrovelis av-
torobis Sesaxeb, saz. mecn. gany. moambe, 5(14),
Tb. 1963.
8. dondua v., `vefxistyaosani~ da Tamaris
istorikosebi, saistorio Ziebani, II, Tb. 1973.
9. Tofuria p., `qarTlis cxovrebis~ geo-
grafiuli nomenklaturidan (azerbaijani), kr.
axlo aRmosavleTi da saqarTvelo, II, Tb. 1999.
10. ingoroyva p., qarTuli mwerlobis istori-
is mokle mimoxilva, `mnaTobi~, #10-11, 1939.
11. kakabaZe s., Zveli qarTuli matianeebi, sais-
torio Ziebani, Tb. 1924.
12. karbelaSvili m., `istoriani da azmani
SaravandedTani~, XII saukunis saqarTvelos
`oqros xanis~ ideologia da misi Teologi-
ur-filosofiuri safuZvlebi, literatu-
ruli Ziebani, XXI. Tb. 2000.
13. kiknaZe r., simon yauxCiSvili - `qarTlis
cxovrebis~ mkvlevari, saqarTvelos istori-
is wyaroTmcodneobiTi sakiTxebi, I. Tb. 1982.
14. leonti mrovelis istoriuli koncefciis
sakiTxisaTvis, macne, istoriis... seria, 1.
1969.
15. marsagiSvili m., istoriuli wyaros maTema-
tikur-statistikuri meTodebiT kvlevis
cda, Tsu Sromebi, 310, istoriis seria, Tb.
1992.
16. nacvliSvili T., biblia _ JamTaaRmwerlis
istoriografiuli azrovnebis safuZveli,
kr. mwignobari – 97, Tb. 1997.
17. sanaZe m., `qarTlis cxovreba~ da saqarTve-
los istoriis uZvelesi periodi (qarT-
losidan mirianamde), Tb. 2006.
10
18. yauxCiSvili T., antikuri samyaro rusTve-
lis epoqis istoriografiaSi, macne, istoriis
seria, 4, 1973; 3, 1974.
19. yauxCiSvili T., antikuri samyaro qarTul
istoriografiaSi, JamTaaRmwereli, iv. javax-
iSvilisadmi miZRvnili saiubileo krebuli,
Tb. 1996.
20. xaxanaSvili a., kvali saero poeziisa `qar-
Tlis cxovrebaSi~, iveria, 1888, #135, 156, 214,
218, 242.
21. xoStaria-brose ed., leonti mroveli da
`qarTlis cxovreba~, mecniereba, Tb. 1996.
22. xoStaria-brose ed., `qarTlis cxovreba~
da misi istoriul-geografiuli Rirebuleba,
saqarTvelos respublika, #271, 1998.
23. Коллингвуд Р. Дж., Идея Истории, Автобиография, М. 1980.
24. Косминский Е. А., Историография средных веков, М. 1963.
qarTuli kulturisa da ganaTlebis kerebi
Suasaukuneebis saqarTveloSi
ZiriTadi:
1. menabde l., `Zveli qarTuli mwerlobis ker-
ebi~, t. I. 1962; t. II. 1980.
2. papuaSvili T., kultura, Tavi VII. saqarTve-
los istoriis narkvevebi, t. III. Tb. 1979.
redaqtorebi: z. anCabaZe, v. guCua.
3. javaxiSvili iv., Zveli qarTuli saistorio
mwerloba, Txzulebani, t. VIII. Tb. 1977.
Tema II.
literatura:
11
damatebiTi:
1. goilaZe v., asurel mamaTa samSoblo da
saqarTvelo, Tb. 2002.
2. vaCnaZe n., qarTuli saazrovno sistema da qar-
Tuli sazogadoebis zneobrivi ideali V-X ss.
1998.
3. kekeliZe k., qarTuli literaturis istoria, t.
I. 1956., t. II. 1958.
4. lominaZe b., saqarTvelos marTlmadidebluri
eklesiis miwaTmflobeloba, Tb. 1977.
5. lorTqifaniZe m., adrefeodaluri xanis qarTu-
li saistorio mwerloba, Tb. 1976.
6. metreveli e., narkvevebi aTonis kulturul-
saganmanaTleblo keris istoriidan, Tb. 1996.
7. mesxia S., xelosnuri warmoebisa da Sromis or-
ganizaciis sakiTxisaTvis X-XIII ss. qarTul monas-
trebSi, saistorio Ziebani, t. III. Tb, 1986.
8. nadiraZe e., nadiraZe T., udabno saRvTo
SemokrebulTa (qarTuli ber-monazvnobis is-
toriidan), Tb. 2001.
9. sabinini m., saqarTvelos samoTxe, Tb. 1982.
10. feraZe gr., ucxoel piligrimTa cnobebi pales-
tinis qarTveli berebisa da qarTuli monastre-
bis Sesaxeb, gamosca g. jafariZem, Tb. 1995.
11. SaniZe a., qarTvelTa monasteri bulgareTSi da
misi tipikoni, Txzulebani, t. IX. Tb. 1986.
12. CaCaniZe v., petre iberieli da qarTuli monas-
tris gaTxrebi ierusalimSi, Tb. 1974.
13. Гарнак А., Монашество, его идеалы и его история, СПБ. 1908.
14. Казанский П., История православного монашества на востоке, М. 1854.
15. Натроев А., Иверский монастырь на Афоне, М. 1852.16. Успенский П., История Афона, Восток христианский,
ч. III, Киев 1877.
12 13
17. Чубинашвили Г. Н., Пещерные Монастиры Давид Гареджи, 1948.
qarTuli istoriuli azris ganviTareba
XVII-XVIII saukuneebSi
1. gabaSvili v., vaxuSti batoniSvili, Tb.
1969.
2. grigolia k., narkvevebi saqarTvelos
istoriis wyaroTmcodneobidan, I, axali
qarTlis cxovreba, Tb. 1954.
3. xanTaZe S., qarTuli istoriografia XVIII
saukuneSi, Tb. 1985.
4. javaxiSvili iv., Zveli qarTuli saisto-
rio mwerloba, Txzulebani,. t. VIII., Tb.
1977.
istoriuli azris ganviTareba XIX sauku-
neSi da qarTvelologiuri kvleva-Zieba
saqarTvelos farglebs gareT
ZiriTadi:
1 kinwuraSvili v., aleqsandre cagareli,
Tb. 1971.
2. maxaTaZe n., qarTuli kulturis kera
peterburgSi, Tb. 1967.
3. mesxia S., Teimuraz batoniSvilis
cxovreba da moRvaweoba, masalebi
saqarTvelos da kavkasiis istoriisaTvis
1939 , t. I.
4. xanTaZe S., mari brose, Tb. 1966.
5. xanTaZe S., narkvevebi evropuli
qarTvelologiis istoriidan, qarTuli
istoriografia, t. II. Tb. 1971. gv., 106-
150.
damatebiT:
1. SaraZe g., Teimuraz bagrationi, t. 1.2.
Tb. 1972-74.
2. Вайнштаин О. Л., Очерки развития буржуазной философии и методологии истории в XIX-XX вв. Л. 1979.
saganmanaTleblo-samecniero moZraoba
saqarTveloSi (XIX s-is me-2 naxevari – XX
s-is dasawyisi)
ZiriTadi:
1. goderiZe l., kulturul-saganmanaTleb-
lo moZraoba saqarTveloSi XIX saukunis
meore naxevarsa da XX saukunis dasawyisSi,
Tb. 2005. (gv. 82-189; 236, 254).
2. metreveli r., saqarTvelos saistorio da
saeTnografio sazogadeba, Tb. 1982.
damatebiTi:
1. gogiaSvili o., ilia dRes, Tb. 2008.
XIX saukunis me-2 naxevris saqarTveloSi
– qarTuli istoriografiis ZiriTadi
tendenciebi
1. dumbaZe m., istorikosi dimitri baqraZe,
baTumi, 1950.
2. lomsaZe S., mixeil TamaraSvili, Tb. 1964.
3. nadiraZe g., narkvevebi XIX saukunis qar-
Tuli istoriografiidan, Tb. 2001 (sulxan
baraTaSvili, gv. 7- 287).
Tema IV.
literatura:
Tema V.
literatura:
Tema III.
literatura:
Tema VI.
literatura:
12 13
17. Чубинашвили Г. Н., Пещерные Монастиры Давид Гареджи, 1948.
qarTuli istoriuli azris ganviTareba
XVII-XVIII saukuneebSi
1. gabaSvili v., vaxuSti batoniSvili, Tb.
1969.
2. grigolia k., narkvevebi saqarTvelos
istoriis wyaroTmcodneobidan, I, axali
qarTlis cxovreba, Tb. 1954.
3. xanTaZe S., qarTuli istoriografia XVIII
saukuneSi, Tb. 1985.
4. javaxiSvili iv., Zveli qarTuli saisto-
rio mwerloba, Txzulebani,. t. VIII., Tb.
1977.
istoriuli azris ganviTareba XIX sauku-
neSi da qarTvelologiuri kvleva-Zieba
saqarTvelos farglebs gareT
ZiriTadi:
1 kinwuraSvili v., aleqsandre cagareli,
Tb. 1971.
2. maxaTaZe n., qarTuli kulturis kera
peterburgSi, Tb. 1967.
3. mesxia S., Teimuraz batoniSvilis
cxovreba da moRvaweoba, masalebi
saqarTvelos da kavkasiis istoriisaTvis
1939 , t. I.
4. xanTaZe S., mari brose, Tb. 1966.
5. xanTaZe S., narkvevebi evropuli
qarTvelologiis istoriidan, qarTuli
istoriografia, t. II. Tb. 1971. gv., 106-
150.
damatebiTi:
1. SaraZe g., Teimuraz bagrationi, t. 1.2.
Tb. 1972-74.
2. Вайнштаин О. Л., Очерки развития буржуазной философии и методологии истории в XIX-XX вв. Л. 1979.
saganmanaTleblo-samecniero moZraoba
saqarTveloSi (XIX s-is me-2 naxevari – XX
s-is dasawyisi)
ZiriTadi:
1. goderiZe l., kulturul-saganmanaTleb-
lo moZraoba saqarTveloSi XIX saukunis
meore naxevarsa da XX saukunis dasawyisSi,
Tb. 2005. (gv. 82-189; 236, 254).
2. metreveli r., saqarTvelos saistorio da
saeTnografio sazogadeba, Tb. 1982.
damatebiTi:
1. gogiaSvili o., ilia dRes, Tb. 2008.
qarTuli istoriografiis ZiriTadi ten-
denciebi _ XIX saukunis me-2 naxevris
saqarTveloSi
1. dumbaZe m., istorikosi dimitri baqraZe,
baTumi, 1950.
2. lomsaZe S., mixeil TamaraSvili, Tb. 1964.
3. nadiraZe g., narkvevebi XIX saukunis qar-
Tuli istoriografiidan, Tb. 2001 (sulxan
baraTaSvili, gv. 7- 287).
Tema IV.
literatura:
Tema V.
literatura:
Tema III.
literatura:
Tema VI.
literatura:
14 15
Барамидзе А., Ватеишвили Д., П. И. Иоселиани. Очерк жизни и научно-общестенной деятельности, Тб. 1978.
istorikosi Tedo Jordania (1853-1916)
1. nadiraZe q., Tedo Jordania _ saqarTvelos
istoriis mkvlevari, Tb. 2004.
2. nadiraZe q., `Tedo Jordanias erTi werilis
gamo~, J. `ciskari~, 1991 w. #8, gv. 142-146. (aq
ganxilulia T. Jordanias kvlevebi socialur
istoriaSi).
v. Jordania T., Txzulebani, Tb. 2012(Sem-
dgeneli da redaqtori q. nadiraZe).
eqvTime TayaiSvilis samecniero memkvidreo-
ba (1863-1953)
1. akademikosi eqvTime TayaiSvili (cxovreba
da moRvaweoba), statiebis krebuli, Tb. 1966.
2. akademikos eqvTime TayaiSvilis arqivi, el.
kelenjeriZis gamoc. Tb. 1972.
3. megreliZe i., eqvTime TayaiSvili, Tb. 1989 w.
4. metreveli r., badriZe S., eqvTime TayaiS-
vili, Tb. 1962.
5. surgulaZe ak. eqvTime TayaiSvili,. Tb. 1977.
ivane javaxiSvili da qarTuli universiteti
1. metreveli r., ivane javaxiSvili, iv. javax-
iSvili enciklopediuri leqsikoni, Tb.
2002.
2. jorbenaZe s., cxovreba da Rvawli ivane
javaxiSvilisa, Tb. 1984 (gv. 184-400).
Tema IX.
literatura:
Tema VIII .
literatura:
Tema VII.
literatura:
Tema I
istoriis meTodologiis problemebis genezisi
da `qarTlis cxovreba~, rogorc Suasaukunovani
matianeebis tipuri nimuSi
kiTxvebi – Tu rogor unda iwerebodes istoria, sadamde
midis Tavisuflebis zRvari warsulis gaazrebisa da gadmoce-
mis dros, rogor aris SesaZlebeli Sefasdes gardasul dro-
Ta Sesaxeb monaTxrobis WeSmariteba – yovelTvis awuxebdaT
istoriul TxzulebaTa avtorebs da maT mkiTxvelebs. isto-
riuli codnis verifikaciisa da meTodologiis problemebi-
sadmi interesi gansakuTrebiT `pozitivisturi skolis~ (XIX s.
II nax.) warmoSobas ukavSirdeba. mas Semdeg es interesi ar Ses-
ustebula. istorikosebi mudmivad grZnoben kvlevis xerxebis
Teoriuli gaazrebis aucileblobas.
nebismieri mecnierebis ganviTarebis done ganisazRvreba
misi meTodologiis mdgomareobiT. pirveli warmodgenebi
istoriis meTodologiis Sesaxeb Cndeba Zvel berZnebSi. es
bunebrivia, radgan maTi principi iyo – ̀ vaz rov neb, ese igi
varsebob~ (Cogito ergo sum), (r. dekarti). miTologia TandaTan
adgils uTmobs istoriul Txrobas. aRmosavluri kulturis
safuZvelze berZnebma daiwyes sinamdvilis mecnierulad axs-
na. Tanamedrove mkvlevrebi aRniSnaven, rom antikur samyaroSi
herodotedan (daaxl. Zv.w. aR-iT 485-42) moyolebuli istoria
ganixileba, rogorc warsulis racionaluri konstruqcia.
ra aris istoriuli kvlevis obieqti? rogoria kvlevis
meTodebi, anu rogor pasuxoben istorikosebi kiTxvebs – sad?
rodis? ra? ratom?
herodotesTvis istoria iyo msoflio kulturis kvleva.
misi damsaxurebaa istoriaSi mizezSedegobriobis problemis
ara mxolod praqtikaSi gamoyeneba, aramed misi mecnierulad
gadawyvetis erT-erTi pirveli cda (mag., berZen-sparselTa
omebis realuri mizezebis Zieba). man pirvelma Semoitana
15
Tema I
istoriis meTodologiis problemebis genezisi
da `qarTlis cxovreba~, rogorc Suasaukunovani
matianeebis tipuri nimuSi
kiTxvebi – Tu rogor unda iwerebodes istoria, sadamde
midis Tavisuflebis zRvari warsulis gaazrebisa da gadmoce-
mis dros, rogor aris SesaZlebeli Sefasdes gardasul dro-
Ta Sesaxeb monaTxrobis WeSmariteba – yovelTvis awuxebdaT
istoriul TxzulebaTa avtorebs da maT mkiTxvelebs. isto-
riuli codnis verifikaciisa da meTodologiis problemebi-
sadmi interesi gansakuTrebiT `pozitivisturi skolis~ (XIX s.
II nax.) warmoSobas ukavSirdeba. mas Semdeg es interesi ar Ses-
ustebula. istorikosebi mudmivad grZnoben kvlevis xerxebis
Teoriuli gaazrebis aucileblobas.
nebismieri mecnierebis ganviTarebis done ganisazRvreba
misi meTodologiis mdgomareobiT. pirveli warmodgenebi
istoriis meTodologiis Sesaxeb Cndeba Zvel berZnebSi. es
bunebrivia, radgan maTi principi iyo – ̀ vaz rov neb, ese igi
varsebob~ (Cogito ergo sum), (r. dekarti). miTologia TandaTan
adgils uTmobs istoriul Txrobas. aRmosavluri kulturis
safuZvelze berZnebma daiwyes sinamdvilis mecnierulad axs-
na. Tanamedrove mkvlevrebi aRniSnaven, rom antikur samyaroSi
herodotedan (daaxl. Zv.w. aR-iT 485-42) moyolebuli istoria
ganixileba, rogorc warsulis racionaluri konstruqcia.
ra aris istoriuli kvlevis obieqti? rogoria kvlevis
meTodebi, anu rogor pasuxoben istorikosebi kiTxvebs – sad?
rodis? ra? ratom?
herodotesTvis istoria iyo msoflio kulturis kvleva.
misi damsaxurebaa istoriaSi mizezSedegobriobis problemis
ara mxolod praqtikaSi gamoyeneba, aramed misi mecnierulad
gadawyvetis erT-erTi pirveli cda (mag., berZen-sparselTa
omebis realuri mizezebis Zieba). man pirvelma Semoitana
16
geografiul-klimaturi garemos mimoxilva, rogorc istori-
uli faqtebisa da movlenebis axsnis aucilebeli piroba. man
pirvelma Seqmna TxrobiTi istoriuli nawarmoebis forma da
stili. man safuZveli Cauyara istoriuli kvleva-Ziebis `kri-
tikul meTods~.
herodotes umcrosma Tanamedrovem, Tukididem (daaxl.
Zv.w.aR-iT 465/60/55-400/395) herodotes Semdeg kidev ufro
gaaRrmava istoriuli kvlevis kritikuli xerxebi. igi gansa-
kuTrebiT Seecada istorikosis winaSe mdgari kiTxvisTvis – ratom? pasuxi gaeca. aexsna istoriuli faqtebisa da movle-
nebis gamomwvevi mizezebi da Sedegebi, Tumca aRniSnul kiTx-
vaze pasuxis gacemam imdenad gaitaca, rom faqtebisa da mov-
lenebis zustad dadgenis aucilebloba SedarebiT miaviwyda.
TukididesTvis istoria politikosTa moRvaweobaa. albaT,
amitomac masze weren, `Tu herodote istoriis mamaa, Tuki-
dide udavod fsiqologiuri istoriis mamad unda miviCnioT.~
qsenofontem (daaxl. Zv.w. 435 da 431 w. Soris – 355/354)
Tavis kvlevebSi didi adgili dauTmo socialur-ekonomikur
da sameurneo cxovrebis sakiTxebs, saxelmwifo finansebs, di-
daqtikas. misi TxzulebaTa mniSvneloba didia. igi werda mar-
tivad, naTlad, lamazad.
plutarqem (daax. 46/50-125/127) berZnul istoriografi-
aSi Semoitana da ganaviTara biografiuli Janri. mas istoria
zne-CveulebaTa gamosworebis saSualebad miaCnda. igi ar aris
didi istorikosi. plutarqe yuradRebas aqcevda ara isto-
riul faqtebs, aramed Tavisi gmiris moralur saxes. istoria
misTvis, uwinares yovlisa, moraluri srulyofisaTvis war-
sulis saxelovan saqmeTa WvretaSi CaRrmavebaa.
ZiriTadad, berZeni istorikosisTvis istoriul wyaros
TviTmxilvelis naambobi warmoadgens, istoriis meTods – TviTmxilvelTa gamovlena, xolo mkvlevris xelovneba gu-
lisxmobs mravalferovani kiTxvebis dasmiT, TviTmxilvels
daexmaros obieqturi suraTis aRdgenaSi.
17
romis imperiis Seqmnam Secvala istoriis Seswavlisadmi
moTxovnileba. istoria ufro masStaburi da siRrmiseuli
gaxda. amieridan iwereboda ara calkeuli qalaq-saxelmwi-
foebis an xalxebis istoriebi, aramed mTeli imperiisa da
masSi Semavali xalxebis saerTo istoria. Tu berZnebisTvis
saxelmwifo warmoadgenda materialur fundaments maRali
sulieri kulturis Sesaqmnelad da swored es kultura iyo
maTTvis sicocxlis umaRlesi mizani, romaelTaTvis romis
istoriis mTeli procesi iyo saxelmwifoebrivi siZlieris
miRweva, xalxebis dapyroba da sazRvrebis gafarToeba. ro-
maelma istorikosebma Tanamedroveobis aRwerasTan erTad
daiwyes warsulis gadmocemac. berZeni polibiosi (Zv.w. aR-iT
200/201- daaxl. 120) istorikosis movaleobad Tvlida, movle-
nebis ara mxolod aRweras, aramed axsnas. pirvelad swored mis
SromebSi Caisaxa msoflio istoriis cneba. igi aqcents akeTeb-
da samxedro da politikur istoriaze, did rols aniWebda be-
disweras, Tumca masTan brZolis saukeTeso saSualebad codna
miaCnda.
msoflio saxeli moipova romaeli istorikosis kornelius
tacitusis (daaxl. 58-117 ww. Semdeg) `istoriam~ da `analebma~.
misi, rogorc istorikosis yvelaze Zlieri mxarea fsiqolo-
giuri xedva da sakiTxisadmi kritikuli midgoma. tacitusis
Seswavlis ZiriTadi sagani imperatorTa da politikosTa moR-
vaweoba iyo. man imperatorTa brwyinvale daxasiaTeba mogvca.
tacitusis SefasebiT imperatorTa moRvaweoba progresu-
lia, radgan isini imperiis didebas ganamtkiceben. magram, amave
dros, igi maT sisxlian tiranebsac uwodebda, radgan miaCnda,
rom isini eyrdnobian daundobel samxedro Zalas, dambezReb-
lebs, moRalate moxeleebs da Rupaven qveynis saukeTeso Svi-
lebs.
Tavisi Txzulebebis weris dros tacitusi iyenebda mra-
vali saxeobis wyaros: sxdomis oqmebs, memuarebs, mogonebebs,
winamorbed da Tanamedrove istorikosTa Txzulebebs. igi
didi mondomebiT krebda masalas imaze, razec weras apirebda.
18
wyaroTa gamoyenebis mravalferovnebiTa da masalis SekrebiT
igi novatori iyo. amasTanave tacitusi kritikulad udgeboda
mopovebul wyaroebs; erTi wyaros cnobas meoresTan ajereb-
da, adarebda da kritikis safuZvelze arCevda ufro misaReb
masalebs. xSirad igi mis xelT arsebul wyaroebs amokleb-
da. aRsaniSnavia, rom tacitusi moTxrobilis mniSvnelovani
nawilis momswrea.
tacitusisTvis, rogorc mkvlevrisTvis damaxasiaTebelia
istoriuli procesebis dialeqtikuri gageba. mas ekuTvnis
cnobili sityvebi `mrisxanebisa da mikerZoebis gareSe~ (Sine ira et Studio). am sityvebiT man istoriuli procesebis mkvlevrebs
Seaxsena – Tqveni upirvelesi movaleoba WeSmaritebis dadge-
naa.
aRniSnulma formulam Semdgomi ganviTareba spinozas gam-
onaTqvamSi pova – `mxolod gagebiT da ara siciliT, tiriliT,
siZulviliT~, romelic mTeli istoriuli mecnierebis devizi
gaxda.
berZnul-romauli istoriografiis ZiriTadi principia
humanizmi. misi Txrobis mTavari sagani adamianTa istoriaa,
adamianis qmedebis, miznis, marcxisa da warmatebis istoria.
istoriis msvlelobaSi RmerTebi mxolod maSin Cndebian,
rodesac adamians sakuTari survilisa da miznis misaRwevad
daxmareba sWirdeba. RmerTebs ar gaaCniaT kacobriobis is-
toriis ganviTarebis sakuTari gegma, isini mxolod adamianis
gegmebis warmatebasa Tu warumateblobaSi iReben monawileo-
bas. swored amitom nebismieri istoriuli movlena adamianTa
neba-survilis pirdapir Sedegad ganixileba. am epoqis isto-
rikosebisTvis mTavaria – adamianis arCevanis Tavisuflebis
idea.
adre Sua saukuneebSi dadga sakiTxi SeeqmnaT istoriis fi-
losofia, ganmsWvaluli RvTismetyveluri suliT. istoriis
Seswavla mTlianad damokidebuli gaxda filosofiis sakvanZo
sakiTxze – Semecnebis Teoriaze. Sua saukuneebSi gabatonda sa-
myaros Seqmnisa da sazogadoebis Camoyalibebis Teologiur-
19
idealisturi gaazreba, romlisTvisac damaxasiaTebelia is-
toriuli procesebis mistikuri, simboluri da alegoriuli
ganmarteba. istoriis mTel ganviTarebas providencializmis
safuZvelze xsnidnen.
providencializmi aris obieqtur-idealisturi istori-
is filosofiis forma, romlis Tanaxmadac istorias gansaz-
Rvravs RvTis neba. xolo RvTis nebis ganxorcieleba adamianis
meSveobiT xdeba. igi yvela Teisturi (iudaizmi, qristianoba,
islami) religiis arsebiTi niSania.
qristianuli providencializmi eklesiasTan erTad war-
moiSva. misi zegavleniT, IV-V saukuneebidan moyolebuli, is-
toriis axleburi gageba Camoyalibda, romlis mixedviT is-
toriuli procesi ganixileba, rogorc RvTiuri nebis da ara
adamianuri miznebis Sedegi. Tumca RvTiuri neba xorcSesxmas
poulobs adamianTa qmedebebSi. RmerTi mxolod am qmedebebis
gansazRvriTa da adamianTa survilebis cvalebadobiT Semoi-
fargleba.
ras niSnavs es? yovelma adamianma icis – Tu ra surs da ro-
gor unda miaRwios mizans, oRond mis survils gansazRvravs
RmerTi. erTi mxriv, istoriis Semoqmedi aris adamiani, radgan
istorias qmnis adamianTa neba, meore mxriv, istoris erTader-
Ti Semoqmedi RmerTia, radgan adamianTa qmedeba, survilebi,
miznebi, miswrafebani da miRebuli Sedegebi winaswaraa Rmer-
Tis mier nakarnaxebi. erTi mxriv, RmerTi zrunavs adamianTa
keTildReobaze da RvTiuri mizani swored am keTildReo-
bis Seqmnaa, meore mxriv, RmerTs sakuTari miznebis ganxor-
cielebisTvis sWirdeba adamiani. sakiTxisadmi am axali mid-
gomiT aRiarebul iqna adamianis roli istoriis ganviTareba-
Si. swored esaa Tanamedrove istoriis, rogorc mecnierebis
qvakuTxedi.
qristianisTvis RvTis winaSe yvela erTia; misTvis ar ar-
sebobs rCeuli eri, sxvaze ufro mniSvnelovani bedis mqone
sazogadoeba. qristians sWirdeba samyaros istoria mTlianad,
msoflio istoria, romlis ZiriTadi Tema – adamianisTvis
20
RvTis gangebis aRsrulebaa. Sua saukuneebis istorikosebs am
obieqturi, anu RvTiuri gegmis axsna-ganmarteba evalebodaT.
providencializmis ideebi yvelaze safuZvlianad netari
avgustines (354-430) SemoqmedebaSi aisaxa. istoriuli proce-
sebis miseulma gaazrebam safuZveli daudo Sua saukuneebis
mTel qristianul-saeklesio istoriografias. misi Sexedule-
bebis warmoCena mniSvnelovania ara mxolod Sua saukuneebis
istoriuli msoflmxedvelobis gasagebad, aramed mTli-
anad mTeli istoriografiis ganviTarebis daxasiaTebisTvis
dRemde, radgan TviT XIX-XX saukuneebis istoriografiaSi,
mravali istorikosis naazrevSi, mudmivad vawydebiT avgus-
tines ideebisa da konfesiuri msoflmxedvelobis seriozul
gavlenas.
netari avgustines kvlevis sagani iyo pirovnebis raoba,
samyarosa da RmerTis mimarTeba, dro da Tavisufleba. misT-
vis istoriis Sinaarsia moZraoba da ganviTareba droSi, radgan
samyaro RmerTma drosTan erTad Seqmna. amdenad, misTvis dro
da maradiuloba gansxvavebuli cnebebia. avgustinesTvis gon-
eba maSin iRebs WeSmarit mimarTulebas, Tu igi rwmenis gan-
mtkicebas emsaxureba. misTvis samyaro RmerTis mier ararao-
bisgan aris Seqmnili, amitomac codvebiT aris damZimebuli.
Sesabamisad, kacobriobis istoria borotisa da keTilis da-
pirispirebaa. maradiuli mxolod gankiTxvis Semdeg dgeba.
netari avgustine aris pirveli istorikosi, romelmac
bibliuri istoriografiis modeliT, istoriul procesTa
globaluri Teoria Seqmna. man istorias daakisra mxsnelis,
codvaTa monaniebis, damrigeblis misia, qaosur samyaroSi
gangebis saSualebiT wesrigis, kanonisa da saboloo miznis
gaazreba. mis naazrevSi didi adgili ukavia saxelmwifosa da
eklesiis urTierTobas, istoriaSi maTi rolisa da mniSvnelo-
bis gansazRvras.
radgan Sua saukuneebis istorikosTa mizani iyo aexsnaT da
warmoeCinaT RvTiuri gegma, romelic droSi viTardeboda da
misi ganxorcielebisTvis saWiro iyo garkveuli etapebis gav-
21
la, warmoiSva istoriis epoqebad dayofis koncefcia. yoveli
epoqa romelime mniSvnelovani movleniT iwyeboda. msoflio
istoriis periodizacia oTxi monarqiis – asureT-babilonis,
midia-sparseTis, aleqsandre makedonelisa da romis imperiis
epoqebad daiyo. istoriis epoqebad dayofis mcdeloba mom-
wifebuli istoriuli azrovnebis maCvenebelia. am azrovnebis
mizania ara mxolod faqtebis dadgena, aramed ganmartebac.
Suasaukunovani istoriografia feodaluri sazogadoebis,
mefeTa da did saxelmwifo moRvaweTa istorias mogviTxrobs.
am periodis istorikosebi saero da saeklesio feodalur wres
ekuTvnian. Sesabamisad isini gabatonebuli klasis interesebs
gamoxataven. maTi Sromebi sazogadoebis maRali wris, misi
ganaTlebuli da gabatonebuli nawilisTvis iyo gamiznuli.
maTi Txrobis ZiriTadi sagani mefeTa da gamoCenil adamianTa
cxovrebaa. amdenad, istorikosTa interesis sferos mSromeli
xalxi ar warmoadgens.
Sua saukuneebis qronografebisTvis damaxasiaTebelia
gadaWarbebuli ricxvebis dasaxeleba (mag., omSi monawile-
Ta raodenoba), radgan Txrobis dros avtori faqtebis si-
zusteze metad mkiTxvelze STabeWdilebis moxdenisTvis
zrunavs. swored am TvisebaSi kargad Cans, rogorc bibliuri
hiperbolizebuli stilis, aseve romauli ritorikis gavlena.
matianeebSi xSiria bibliuri siuJetebis gamoyeneba, wonisa da
sigrZis erTeulebis bibliidan an antikuri mwerlobidan gad-
moReba. saerTod, Suasaukunovan kulturaze garkveul gav-
lenas axdenda antikuroba, xolo qronografTa erTi nawil-
isaTvis romaeli istorikosi – titus liviusi mibaZvis sagans
warmoadgenda.
mkvlevrebma aRmoaCines, rom qronografebi xSirad erTsa
da imave Secdomas uSveben. magaliTad, klasikur avtorTa gad-
moweris dros teqstSi urTaven gamoTqmas: `wminda werili~,
`RmerTebis~ magivrad weren `RmerTs~ da sxv. Sua saukunee-
bis mematianeebi uxvad iyeneben bibliur terminebs, sityvebs,
epiTetebs da a.S., xazgasmiT unda iTqvas, rom Suasaukuno-
22
van istoriografiaze udidesi gavlena aqvs `wminda werils~,
romelic mis saazrovno sistemaSi dogmad iTvleba. qrono-
grafebisTvis damaxasiaTebelia istoriuli fantaziac.
ismis kiTxva – ramdenad zustia maT mier gadmocemuli
faqtebi? qronografTa mizani ar iyo faqtebis sizuste. mTa-
varia isini ganemartaT religiur an politikur WrilSi. kri-
tika maTTan Zalian mcire adgils ikavebda. am TvalsazrisiT
maTTvis damaxasiaTebelia saerTo niSani, romelsac germane-
li istorikosebi `erTi wyaros princips~ eZaxian. isini erTi
konkretuli movlenis Sesaxeb maT xelT arsebuli wyaroebidan
ZiriTads iReben, masze dayrdnobiT iwyeben Txrobas. sxva wy-
aroebis erTmaneTTan Sejereba kritikuli meTodiT ar xdeba.
danarCeni wyaroebidan mxolod imaT iyeneben, romlebic Ziri-
Tad wyaroSi mocemuli faqtebis gasamyareblad gamoadgebaT.
miuxedavad aRniSnuli faqtisa, qronografebs mainc hqon-
daT istoriuli wyaros kritikis elementebi. isini zogjer
miuTiTebdnen ama Tu im wyaros nakleb sandoobas, mkiTxv-
els aZlevdnen saSualebas, aerCia movlenis aRweris esa Tu
is varianti. wyaros kritikis amgvari elementebis saWiroeba
gaCnda Sua saukuneebis evropaSi mravalricxovani natyuari
sabuTebis arsebobis gamo. marTalia, matianeebSi iyo qro-
nologiis aRnusxvis tradicia, magram XVI-XVII saukuneebSic ki
TariRebs gansakuTrebul mniSvnelobas ar aniWebdnen, mrava-
li magaliTia, rodesac Sua saukuneebis matianeebi TariRebis
simwiriT gamoirCeva.
Sua saukuneebis epoqaSi istoria ar warmoadgenda mec-
nierebas. igi, rogorc filosofia da sxva sabunebismetyvelo
dargebi, RvTismetyvelebis samsaxurSi idga. imdroindeli
msoflmxedvelobidan gamomdinare, istoria ganixileboda,
rogorc meorexarisxovani movlena. magram gasaTvaliswine-
belia erTi – Sua saukuneebma kacobriobas aCuqa qronikebi,
istoriuli movlenebis qronologiuri aRnusxvis pirveli
gamocdileba da matianes tipis krebulebi.
23
Sua saukuneebis qarTulma istoriulma azrovnebam Seqmna
umniSvnelovanesi Zegli `qarTlis cxovrebis~ matianeTa kre-
buli, sadac saqarTvelos istoria uZvelesi droidan XIV sau-
kunis dasawyisamde gadmocemulia erTiani, mTliani, mwyobrad
gamarTuli istoriis saxiT.
`qarTlis cxovrebis~ es Zveli cikli warmoadgens saqa-
rTvelos istoriis umTavres wyaros, Sesabamisad, qarTul
istoriografiaSi da ara mxolod qarTulSi, mis Sesaxeb kvl-
evas xangrZlivi istoria aqvs, romelic mudmivi procesia da
dRemde grZeldeba. amdenad, istoriografiaSi mravali Tval-
sazrisi arsebobs misi calkeuli Semadgeneli nawilebis mocu-
lobis, dasaTaurebisa Tu avtorebis vinaobis Sesaxeb. yvelaze
srulyofil gamocemad dRemde iTvleba s. yauxCiSvilis mier
gamocemuli `qarTlis cxovreba~ (arsebobs sxvadasxva gamo-
cema), xolo s. yauxCiSvils Zegli gamocemuli aqvs iv. javax-
iSvilis mier SemuSavebuli struqturis mixedviT. amdenad,
qvemoT TxzulebaTa dasaTaurebas da TiToeuli Txzulebis
qronologiur CarCos warmovadgenT iv. javaxiSvilis versiis
Tanaxmad.
1. leonti mroveli, `cxovreba qarTvelTa mefeTa~.
2. leonti mroveli, `ninos mier qarTlis moqceva~.
3. juanSeri, `cxovreba vaxtang gorgaslisa~.
4. leonti mroveli, `mefe qarTlisa arCili~.
5. `matiane qarTlisa~.
6. `cxovreba mefeT-mefisa daviTisi~.
7. laSa-giorgis droindeli matiane (cxovreba demetre
mefisa, cxovreba giorgi mefisa, cxovreba didisa mefeT-me-
fisa Tamarisi, cxovreba giorgi mefisa, Tamaris Zisa).
8. sumbat daviTis-Ze, `cxovreba da uwyeba bagratoni-
anTa~.
9. `istoriani da azmani SaravandedTani~.
10. basili ezosmoZRuari, `cxovreba mefeT-mefisa Tama-
risi~.
11. JamTaaRmwereli.
24
leonti mroveli, ruisis mRvdelmTavari, miCneulia XI s-is
UII nax. moRvawed, romlis Sesaxebac mecnierTa nawili Tvlis,
rom igi TxzulebaTa avtoria, nawils ki redaqtor-gadamw-
erad miaCnia. misi pirveli ori Txzuleba gadmogvcems saqa-
rTvelos istorias uZvelesi droidan vidre ax. w. V s-mde,
xolo mesame Txzuleba exeba VIII saukunes. vaxtang gorgaslis
cxovrebis avtori mecnierTa garkveuli azriT, XI saukunis
istorikosia, nawili mas VIII saukunis avtorad, nawili ki vax-
tang gorgaslis (V s. II nax.) Tanamedroved miiCnevs. `matiane
qarTlisa~ gadmogvcems VIII-XI ss-is istorias, xolo Txzule-
ba dawerili unda iyos XI s- II naxevarSi. istoriuli Zeglis
`cxovreba mefeT-mefisa daviTisi~ ucnobi avtori daviT aR-
maSeneblis Tanamedrovea, romelic 1072-1125 wlebis istorias
mogviTxrobs. sumbat daviTis Ze, ZiriTadad, VI-XI ss-is mov-
lenebs gadmogvcems, Tavad ki XI s-is I nax. istorikosad iTv-
leba. Tamar mefis (1184-1207/10) epoqis Sesaxeb ori Txzulebaa
warmodgenili: pirveli – `istoriani da azmani Saravanded-
Tani~, romelic moicavs giorgi III-is (1156-84), Tamaris mamisa
da Tavad Tamaris drois istorias. avtori XII-XIII ss. mijnis
moRvawea. basili ezosmoRZRuars ki iv. javaxiSvili Tamaris
droindel saxelmwifo moRvawed miiCnevs. JamTaaRmwerlis
Txzuleba moicavs laSa-giorgis gamefebidan (1207/10) giorgi
V brwyinvales gamefebamde (1314/18) istorias, Tavad ki XIII s,
II nax. –XIV s. I nax. moRvawedaa miCneuli.
`qarTlis cxovrebas~, rogorc istoriul naSroms, aqvs
yvela is niSani, romelic damaxasiaTebelia, zogadad, Sua
saukuneebis matianeebisaTvis. igi Tavisi msoflmxedvelobiT,
ideologiiT, amocanebiT Suasaukunovani istoriografiis ti-
puri nimuSia:
pirveli – `qarTlis cxovreba~ warmoadgens qarTuli feo-
daluri sazogadoebis istorias. igi mTlianad gamoxatavs da
icavs gabatonebuli klasis, socialur, ekonomikur da poli-
tikur interesebs. misi Txrobis upirvelesi sagania mefeTa
cxovreba. krebulSi Semavali matianeebi mogviTxroben far-
25
navazis, mirianis, vaxtang gorgaslis, daviT aRmaSeneblis,
Tamar mefisa da sxva qarTvel mefeTa cxovrebisa da moRvawe-
obis Sesaxeb.
Suasaukunovani istorikosis amocanas ar warmoadgenda
mwarmoebeli klasis istoriis gadmocema. amdenad, qarTveli
mematiane `ver gamoekideboda mdabio xalxis cxovrebis aRw-
eras~. aqedan gamomdinare, kritika (il. WavWavaZe), Tu ratom
ar aris Cvens matianeebSi asaxuli mwarmoebeli sazogadoebis
cxovreba da klasobrivi brZola – umarTebuloa.
meore – `qarTlis cxovrebaSi~ aris tendencia saqarT-
velos istoria aRqmul iqnes msoflio istoriis konteqstSi.
am krebulSi Sesuli Txzulebebis avtorebi saqarTvelos is-
toriis umniSvnelovanes movlenebs msoflio istoriis cno-
bil faqtebTan akavSireben. magaliTad, qarTlis samefos Se-
qmna, farnavazianTa dinastiiT saTaveSi, iwyeba aleqsandre
makedonelis laSqrobebiT saqarTveloSi. sakiTxis amgvari
gaazreba ar aris SemTxveviTi. rogorc zemoT aRvniSneT, Sua
saukuneebis qristianisTvis misaRebia msoflio istoriis
mTlianobaSi aRqma. amitom qarTveli mematiane saqarTvelos
istorias warmoaCens, rogorc msoflio istoriis nawils,
xolo msoflio istoriis periodizacia, radgan oTxi monar-
qiis principiT iyofa da erT-erTi epoqa aleqsandre make-
doneliT iwyeba, qarTveli istorikosic saqarTvelos isto-
riis umniSvnelovanes movlenas – qarTlis samefos warmoSo-
bas, am mefis saxels ukavSirebs.
aqedan gamomdinare, vfiqrobT, ar aris aucilebeli `qarT-
lis cxovrebis~ qronologiur sayrdenad msoflio istoriuli
movlenebis aReba. xolo mematianis sandoobis garkvevisTvis
aleqsandre makedonelis saqarTveloSi laSqrobis realuro-
bis dadastureba (amgvari damokidebuleba qarTul istorio-
grafiaSi xSiria).
mesame – `qarTlis cxovrebaSi~, rogorc, zogadad, Suasau-
kunovan matianeebSi, mravali problemis gaazreba bibliur
`Teoriaze~ dayrdnobiT xdeba. qarTveli da kavkasieli xalx-
26
is eTnogenezi, samefo xelisuflebisa da samefo dinastiebis
warmoSoba da sxv. magaliTad, qarTlosianni (qarTvelebi) da
kavkasiis mTeli xalxi bibliuri Targamosis (Targoma – noes
umcrosi Svilis, iafetis memkvidre) STamomavlebad arian ga-
mocxadebulni, xolo kavkasiel xalxTa istoriul samSoblo-
Si damkvidrebas `babilonis godolis~ legendas ukavSireben.
samefo dinastiis – bagrationTa winaprad bibliuri daviT wi-
naswarmetyveli iTvleba.
meoTxe – `qarTlis cxovrebis~ avtorTa da redaqtorTa
msoflmxedveloba Suasaukunovani providencializmiT xas-
iaTdeba. krebulSi mefeTa da gmirTa moRvaweoba aRwerilia,
rogorc brZola qristianuli rwmenis dasacavad, istoriuli
piris dadebiTad daxasiaTebisas win wamoweulia misi RvTis-
mosaoba, xolo stiqiuri ubedurebebi da omebi miCneulia
adamianTa urCobis, biwieri cxovrebisa da urwmunoebis Sede-
gad gamogzavnil RvTis risxvad. matianeebSi xSiria citireba
`wminda werilidan~, xolo adamianTa qceva Sefasebulia wminda
mamaTa dogmebis mixedviT. magaliTad, mefe daviT aRmaSeneb-
lis warmatebebi axsnilia, upirveles yovlisa, rogorc RvTi-
uri nebis gamovlineba – `TviT mamaman zecaTaman pova daviT,
mona Tvisi, da sacxebeli misi wmida scxo mas~; xolo saqarT-
veloSi arabTa gamanadgurebeli laSqrobebi sasjelia `gange-
biTa RmrTisaTa simravlisaTvis codvaTa CuenTasa~. istorio-
grafiaSi gamoiTqva mosazreba XIV saukunis I nax. istoriis av-
toris Txzulebisa da netari avgustines naSromis – `wminda
qalaqis~ msgavsebis Sesaxeb. (g. joxaZe). `qarTlis cxovrebis~
krebulSi mravali saswauli, winaswarmetyveluri sizmari Tu
legendaa Setanili, rac, agreTve, Suasaukunovani matianeebi-
saTvisaa damaxasiaTebeli da garkveul datvirTvas atarebs.
amgvari pasaJebis arseboba (farnavazisa da vaxtang gorgaslis
winaswarmetyveluri sizmrebi, vaxtang gorgaslis osebTan
brZolis detalebi da sxv.) ar SeiZleba mematianis naklad
CaiTvalos, radgan isini imdroindeli msoflmxedvelobidan
gamomdinare, moTxovnaTa aucilebeli atributia. magaliTad,
27
vaxtang gorgaslis Sesaxeb Txzulebis Sefaseba, masSi aseTi
pasaJebis Warbad arsebobis gamo, amgvarad, `igi zRapars ufro
hgavs, vidre istorias, sagmiro saxalxo nawarmoebs ufro, vi-
dre utyuars da sando sabuTs~ (iv. javaxiSvili) – zedmetad
mkacria.
mexuTe – `qarTlis cxovrebis~ avtorebi kargad icnoben
antikur samyaros, berZen da romael mwerlebs. personaJTa
daxasiaTebisa da movlenaTa aRweris dros warmatebiT iyene-
ben SedarebiT meTods.
maTTvis samagaliTo saxea aleqsandre makedoneli da xSir-
ad qarTvel mefeebs mas adareben. am niSnebiT gansakuTrebiT
gamoirCevian daviT aRmaSeneblisa da Tamar mefis istor-
ikosebi.
antikuri istoriiT, filosofiiTa da literaturiT dain-
tereseba, zogadad, Suasaukunovani mematianeebisTvis aris
damaxasiaTebeli. TviT netari avgustines TxzulebebSi kar-
gad Cans antikuri kulturis brwyinvale codna da neopla-
tonizmiT gataceba.
rogorc ukve aRvniSneT, Sua saukuneebis matianeebs axa-
siaTebT TariRebis simwire, rac aseve `qarTlis cxovrebis~
krebulisaTvisaa niSandoblivi. am xarvezebis Sevsebas, Tavda-
pirvelad, vaxtang VI `swavlul kacTa komisia~ (XVIII s.) da vax-
uSti batoniSvili (XVIII s.) cdilobdnen. es procesi dResac
grZeldeba.
vfiqrobT, zemoT gadmocemulma faqtebma TvalnaTliv
daadastura, rom `qarTlis cxovreba~ yvela im niSans at-
arebs, romelic axasiaTebs Suasaukunovan matianeebs. igi im-
droindel moTxovnebs zedmiwevniT akmayofilebs da Tu es
moTxovnebi momdevno epoqebis istoriografiaSi kritikis
sagnad iqca, amiT `qarTlis cxovrebis~, rogorc saistorio
krebulis mniSvneloba ver Sesustdeba. Tu gaviTvaliswinebT
im faqtsac, rom qarTuli matianeebi winaswar SemuSavebuli
gegmis mixedviT iwereboda da isini kompoziciurad kargad
awyobil Txzulebebs warmoadgenen, sadac mkveTrad aris
28
gamoyofili mniSvnelovani; agreTve, avtorebma kargad ician,
rogor da ra gziT unda iwerebodes samagaliTo Txzuleba;
Segnebuli aqvT, rom JamTaaRmwerloba, upirveles yovlisa,
`WeSmaritebis metyveleba ars~ – SeiZleba Tamamad iTqvas: `qa-
rTlis cxovrebis~ saistorio krebuli ara mxolod qarTuli,
aramed mTeli Suasaukunovani istoriografiis saukeTesod
Sesrulebuli Zeglia.
rogorc n. berZeniSvili aRniSnavda – `qarTlis cxovre-
ba~ qarTveli feodaluri sazogadoebis aRiarebuli sax-
elmZRvanelo wignia, romliTac saqarTvelos Tavgadasavali
Seiswavleboda. saqarTvelos istoriis erTiani wignis Seqm-
na qarTuli feodaluri istoriuli azrovnebisaTvis Tavis
mobmas da amdenadve qarTuli istoriografiis ganviTarebis
mniSvnelovan etaps warmoadgens... ideur-politikurad feo-
daluri saqarTvelos civilizacia sam svets emyareboda – sax-
areba, `vefxistyaosani~ da `qarTli cxovreba~. gamarjvebuli
feodaluri urTierTobis sami `wminda wignia~. saxarebas im-
deni wili edo qarTuli feodaluri kulturis ganmtkicebis
saqmeSi, rom `qarTveli~ qristianobis sinonimad iqca. aranak-
lebi mniSvnelobisa iyo feodaluri saqarTvelos kulturuli
xanis gamokveTis saqmeSi `vefxistayaosani~, feodaluri saqa-
rTvelos es himni, qarTveli feodaluri zneobis es kodeqsi,
`qarTlis cxovreba~ ki feodaluri saqarTvelos mecnierul-
istoriul dafuZnebas emsaxureboda (qarTlis warmoSoba, zr-
da-ganviTareba, saqarTvelos erovnuli dadgineba, ayvaveba)~.
XIV saukunis miwuruls evropuli azrovnebis mizani
gaxda istoriuli kvlevebis Secvla. didi Teologiuri da
filosofiuri sistemebi, romlebic iZleodnen safuZvels
istoriuli ganviTarebis winaswar gansazRvruli RvTiuri
gegmis arsebobis Sesaxeb, TandaTanobiT kargavs ndobas.
sanacvlod izrdeba humanisturi Sexedulebebi istoriaze,
romelic eyrdnoba antikur humanizms, antikuri kulturis
memkvidreobas – mis filosofias, mecnierebas, xelovnebas.
humanistebi antikurobaSi xedavdnen maradiul faseulo-
29
bebs da surdaT am memkvidreobis aRorZineba. amitom ewoda
maT epoqas `renesansi~. evropuli renesansis samSoblod iT-
vleba italia. aqedan iwyeba kacobriobis istoriaSi axali
xana, burJuaziuli azrovnebisa da msoflmxedvelobis Cam-
oyalibeba.
Tavisi SinaarsiT humanizmis msoflmxedveloba feoda-
lur-eklesiuri sistemis SexedulebaTa gamowvevas warmoad-
gens. igi mtruladaa ganwyobili samyaros Teologiurad axs-
nisadmi. Tumca, istorikos-humanistebma ise uaryves istoriis
ganviTarebaSi RvTiuri nebis mniSvneloba, rom aSkara polemi-
kaSi saeklesio msoflmxedvelobis warmomadgenlebTan ar Se-
sulan1. nawilobriv, es xdeboda imis gamo, rom maTi istori-
uli Txzulebebi jer kidev Sors idga WeSmariti mecnierebi-
sagan, nawilobriv ki imitom, rom am periodSi ar arsebobda
baza, romlis safuZvelzec moxdeboda mkveTri dapirispireba
mecnierebasa da religiur msoflmxedvelobas Soris, is baza,
romelsac qmnian zusti mecnierebebi.
Suasaukunovan dogmebs humanistebma daupirispires bunebi-
sa da sazogadoebrivi movlenebis axsnis saero ganmarteba. maT
win wamoswies adamiani-Semoqmedi, romelsac gaaCnia samyaros
Semecnebisa da Secvlis unari.
humanisturi istoriografiis ZiriTadi Rirsebaa isto-
riuli azris sekularizacia, anu misi gaTavisufleba Teo-
logiisagan. humanistebi uars amboben ra providencializmis
poziciidan istoriuli movlenebis ganmartebaze, iwyeben am
movlenaTa bunebrivi mizezebis Ziebas. cdiloben amoicnon is-
1. zemoT naTqvamTan dakavSirebiT unda aRiniSnos: zog qveyanaSi, magaliTad,
germaniaSi, humanisturi mimdinareoba daukavSirda saeklesio reformacias
(XVI s.), romelic moiTxovda kaTolikuri eklesiis Zireul gardaqmnas, romis
papis uflebebis SezRudvasa da erovnuli eklesiebis dafuZnebas; kerZod,
wirva-locvis erovnul enaze SemoRebas (Sua saukuneebSi dasavleT evropaSi
wirva-locva laTinurad sruldeboda). amdenad, humanistebis brZola
eklesiis winaaRmdeg, yovelTvis, miT ufro gvian aRorZinebis xanaSi, arc
Tu ise umtkivneulod midioda. Tumca amgvari agresia ufro mis formasa da
funqciebs exeboda, vidre Sinaarss.
30
toriuli ganviTarebis kanonebi. sazogadoebis ganviTarebis
axsna xdeba ara zebunebrivi Zalebis moqmedebiT, aramed ga-
moCenil adamianTa moRvaweobiT, romelTa saqmianobac gavle-
nas axdens sazogadoebriv cxovrebaze. istoriisadmi amgvarma
midgomam warmoSva axali Sexedulebebi sazogadoebasa da mis
ganviTarebaze, saxelmwifosa da samarTalze, religiaze. aman
ganapiroba humanisturi istoriografiis Seqmna. misi gamoCe-
nili warmomadgenlebi (n. makiaveli – italia, J. bodeni – saf-
rangeTi) cdilobdnen istoriis Sinagani kanonzomierebebis
gamomzeurebas. isini istoriuli procesis mamoZravebel Za-
las politikur da socialur brZolaSi xedavdnen2.
marTalia, humanistebi ebrZodnen Suasaukunovan dogmebs,
mTlianad uaryves Suasaukunovani saswaulebi, xmarebidan
amoiRes qronografebis mier SemoRebuli terminebi, magram
Tavad ver ascdnen antikurobisadmi mimbaZvelobas, romelic
zogjer uaryofiT gavlenas axdenda maTze. radgan human-
istebisTvis Zveli drois istorikosebi Seuval avtoritetebs
2 gasaTvaliswinebelia isic, rom italiaSi humanistebis mier eklesiasTan aSkara dapirispirebisaTvis Tavis arideba gamowveuli iyo imiTac, rom burJuazia XV-XVI ss. jer kidev fexs ikidebda da mas mwvave ideologiuri brZolis dawyebis SesaZlebloba eklesiis winaaRmdeg ar hqonda, rogorc es moxda XVII s-is inglisSi da XVIII s-is safrangeTSi, rodesac burJuazia, rogorc revoluciuri klasi, Riad gamovida feodalizmisa da misi dawesebulebebis likvidaciis moTxovniT.
nikolo makiaveli (1469-1527) – istorikosi, politikuri moazrovne, saxelmwifo moRvawe. italiaSi `politikuri skolis~ fuZemdebeli, romelmac humanistur istoriografiaSi yvelaze did warmatebas miaRwia. am skolam istoriis SeswavlaSi gamoiyena ganzogadoebis meTodi. Seecada istoriis Sinagani kanonzomierebebis aRmoCenas. n. maki-aveli iyo moazrovne, romelmac saxelmwifos ganviTarebis mizezebi Tavad saxelmwifoSive aRmoaCina.
Jan-bodeni (1530-1596) – politikuri moazrovne, iuristi, cnobili Teoretikosi istoriisa da politikis dargSi, gviani humanizmis TvalsaCino warmomadgeneli, romelic miiswrafoda aRmoeCina ̀ adamianis qmedebis zogadi principebi~; man wamoayena Tavisi droisTvis sruliad axali idea, romlis mixedviT istoria aris gansakuTrebuli mecniereba. igi saSualebas gvaZlevs davadginoT kanonzomierebani, romelTa meSveobiTac SegviZlia ganvmartoT warsuli da awmyo, ganvsWvritoT momavali.
31
warmoadgendnen. amitom maT mier yvelaze daujerebel
monaTxrobsac ki kritikis gareSe iRebdnen.
humanistebma uaryves ra istoriis ganviTarebis Teo-
logiuri koncefcia, mogvces istoriis axali periodizacia:
`Zveli~, `Sua~ da `axali~ (kriteriumebad aiRes sulieri kul-
turis sxvaoba), romelmac mogvianebiT istoriografiaSi far-
Tod daimkvidra adgili.
humanist-istorikosebisTvis damaxasiaTebelia calkeuli
saxelmwifoebisa da xalxebis istoriisadmi interesi. amasTan
dakavSirebiT mkveTrad icvleba istoriuli Txzulebebis
xasiaTi. Suasaukunovani qronikebi, Cveulebriv, aerTianeben
regionis, qveynis, qalaqis istorias msoflio istoriis kon-
teqstSi. axla upiratesoba eniWeba calkeuli qveynebisa da qa-
laq-respublikebis (italia) istorias. istoriisadmi amgvari
damokidebuleba dakavSirebulia imperatorTa Zalauflebis
dacemasa da erovnuli saxelmwifoebis zrdasTan. es procesi
XIV-XVI saukuneebis evropaSi mkveTrad SeimCneva. Sedegad is-
toria adgilobriv xasiaTs iRebs da Sua saukuneebisTvis dam-
axasiaTebeli `msoflio istoriisadmi~ ltolva neldeba.
humanisti-istorikosebis interesTa sferos warmoadgen-
da politikuri da omebis istoria. maT mxedvelobis aredan
gamorCaT xalxTa istoria, upiratesoba gamoCenil adamianTa
nebisyofasa da miswrafebebs mianiWes.
humanistebs surdaT ra istoria gaeTavisuflebinaT
saRvTismetyvelo legendebisagan, did yuradRebas uTmobdnen
Suasaukunovani qronikebis kritikas. aqedan gamomdinare, maT-
Tvis damaxasiaTebelia istoriuli kriticizmis elementebi.
rogori primitiuli, uxeSi da miamituric ar unda iyos es
kritika, igi mainc mniSvnelovani nabijia istoriis mecnieru-
lad kvlevis gzaze.
humanisti-istorikosebi mniSvnelovnad afarToebdnen wy-
aroTa wres, dauRalavad iZiebdnen antikur da Suasaukuno-
van xelnawerebsa da sxva siZveleebs. bevri maTgani sakuTar
danazogs axali xelnawerebis mopovebaSi xarjavda. isini ara
32
mxolod agrovebdnen masalebs, aramed cdilobdnen maT siste-
matizaciasa da damuSavebas.
renesansis3 epoqaSi (XIV s. bolo – XVI s.) istoria, marTa-
lia, ganTavisuflda Suasaukunovani azrovnebis Secdomebisa-
gan, magram jer kidev ar iyo moZebnili istoriis Seswavlis
konkretuli sagani. istorias hqonda garkveuli programa – warsulis aRorZineba, magram ar flobda meTodebs, prin-
cipebs, romliTac ixelmZRvanelebda da ganaxorcielebda am
programas.
XVII saukuneSi msoflioSi axali inteleqtualuri talRa
daiZra. am periods istorikosTa nawili `geniosebis epoqas~
uwodebs. mecnierebis istoriaSi es saukune galileiTa da
bekoniT iwyeba da mTavrdeba niutoniT. XVII saukune zusti
mecnierebebis swrafi ganviTarebis aswleulad iqca. marTa-
lia, zusti mecnierebebi saTaves ufro adreuli saukuneebi-
dan iReben, magram aRniSnul epoqaSi maTi ganviTarebis mtkice
safuZveli evropis ekonomikurma aRmavlobam Seqmna.
XVII saukuneSi istoriuli mecnierebis ganviTarebaSi ori
mimarTuleba gamoiyofa – pirveli, romelic emsaxureba is-
toriuli masalebis Segrovebas, sistematizacias, Seswavlas,
gamocemas. meore, romelic miiswrafvis daadginos istoriis
ganviTarebis saerTo kanonebi, Seqmnas sociologiis safuZv-
lebi, sazogadoebrivi mecnierebebis Seswavlisas gamoiyenos
sabunebismetyvelo mecnierebaTa meTodika.
pirvel mimarTulebas safuZveli Cauyara sasuliero
sazogadoebam. rogorc cnobilia, renesansis epoqam Zlier
Searyia feodalur-eklesiuri sistemis SexedulebaTa safuZ-
3 dRes, Cvens mecnierebaSi, akad. S. nucubiZis aRmosavleTis renesansis Teoriis safuZvelze, laparakoben ara mxolod qarTul renesansze, romelic XII s. dasasruls daiwyo, aramed, zogadad, aRmosavlur renesansze; magram renesansis klasikuri nimuSi dasavleT evropis qveynebma, kerZod, italiam mogvca. aq aRorZinebis epoqis kulturam ganviTarebis yvela safexuri gaiara. Sedegad miviReT burJuaziuli epoqis filosofia, radgan XVI-XVII ss. msoflio mecnierebis revoluciis wyarod iqca evropuli da ara aRmosavluri renesansi, xolo Cven gvainteresebs ra, zogadad, istoriografiis ganviTarebis etapebi, amitom ganvixileT evropuli humanisturi istoriografiisTvis damaxasiaTebeli niSnebi.
33
vlebi. amdenad, miiRes gadawyvetileba istoriis dargSi isev
ganemtkicebinaT Teologiuri, providencialuri msoflmxed-
veloba. am gadawyvetilebis kerad iqca safrangeTi, kaToli-
kuri eklesiiT saTaveSi. xolo farTomasStabiani samuSaoebi,
ZiriTadad, gaiSala saeklesio organizaciebSi, gansakuTrebiT
monastrebSi. es bunebrivia, radgan Tavad monastrebi Suasau-
kunovan wyaroTa Zvirfas saganZurs flobdnen. didi raode-
nobiT sigel-gujrebi, sxvadasxva garigebaTa Canaweri, wyalo-
bis wignebi maT arqivebsa da biblioTekebSi inaxeboda. amave
dros, monastrebi tradiciulad mecnierebisa da kulturis
centrebs warmoadgendnen. safrangeTis monastrebSi Camoy-
alibda kongregacia (erTgvari wesdebis mqone monastrebis
gaerTianeba), romelmac miznad daisaxa samecniero muSaoba.
kongregaciis wevrebi warmoadgendnen eruditebs – adamianebs,
romlebsac hqondaT farTo ganaTleba da flobdnen uzarma-
zar faqtologiur masalas.
eruditebi awarmoebdnen miwer-moweras evropis qveynebT-
an, gansakuTrebiT italiasTan. iTxovdnen maT monastrebSi ar-
sebuli arqivebis Seswavlas, masalebis Tavmoyrasa da infor-
maciis mowodebas. amgvar samecniero muSaobas didZali Tanxe-
bi sWirdeboda. kongregaciis wevrebs amisTvis ganusazRvreli
raodenobis saxsrebi gaaCndaT. isini, erTi mxriv, dakaveb-
ulebi iyvnen wyaroebis SegrovebiT, kritikiTa da gamocemiT,
meore mxriv, mravaltomiani istoriuli naSromebis SedgeniT.
radgan istoriis mecnierulad Seswavlis upirveles pirobad
wyaroebis Segroveba, gamocema da kritika iTvleba, saeklesio
moRvaweebi swored am samuSaos asrulebdnen. TandaTanobiT
maT safuZveli Cauyares istoriis damxmare disciplinebs – paleografias, epigrafikas, diplomatikas, qronologias,
genealogias da sxv. eruditebma TavianT naSromebSi pirve-
lad gamoiyenes originalur wyaroTa citireba, rogorc WeS-
maritebis dasabuTebis utyuari saSualeba. maT TavianT naS-
romebSi gamoyves avtoris teqsti da sqolio, gamoyenebuli
wyaro da Txzuleba.
34
erudit-istorikosebma kolosaluri Sroma gaswies wy-
aroebis Segrovebis saqmeSi. eruditTa mcdelobiT es wyaroe-
bi sistemurad iqna Seswavlili da gamocemuli. maT Seqmnes
Suasaukunovan wyaroTa unikaluri baza, romelic dRemde
srulyofilad ar aris Seswavlili.
miuxedavad zemoT Tqmulisa, eruditebs hqondaT didi na-
kli – maT ver SeZles im faqtologiuri masalis mecnieruli
ganzogadeba, romelsac flobdnen. maT mier Catarebuli sa-
muSaoebi wyaroTa kritikis saqmeSi zedapiruli darCa. maTi
kritikis ZiriTadi mizani iyo gaerCiaT natyuari dednisgan,
gaerkviaT Zeglis warmoSobis dro da adgili. isini wyaroe-
bis Sefasebas mxolod formis da ara Sinaarsis mixedviT ax-
dendnen. istorikos-eruditTa Sromebs ideuri TvalsazrisiT
araferi mouciaT, piriqiT, isini daubrundnen Suasaukunovan
providencialur msoflmxedvelobas, Sesabamisad, kategori-
ulad uaryves humanistTa miRweva – istoriis sekularizaciis
Sesaxeb.
evropaSi, eruditTa gverdiT, romelTa moRvaweoba em-
saxureboda feodalur-kaTolikuri msoflmxedvelobis
restavracias, mimdinareobda axali samecniero azrovnebis
ganviTarebis Seuqcevadi procesi, romelic dakavSirebuli
iyo kapitalistur urTierTobebTan. holandiisa da ingli-
sis burJuaziulma revoluciebma Zlieri biZgi misca mec-
nierebis ganviTarebas. swored es qveynebi gaxdnen axali
kulturis centrebi. maTi udidesi miRwevaa sabunebism-
etyvelo mecnierebaTa ganviTareba da racionalizmis fi-
losofia – Semecnebis Teoriis mimarTuleba, romelic gon-
ebas WeSmariti codnis erTaderT wyarod miiCnevs.
axali filosofiis dasawyisi kvlevis axali meTodis ZiebiT
aRiniSna. burJuazia, romelic ZalauflebisTvis ibrZoda,
Tvlida, rom misi interesebi mTeli sazogadoebis intere-
sebs gamoxatavda. im periodSi es marTlac ase iyo. adamianis
idealad miwaze myarad mdgari pirovneba iqca, romelic mec-
nieruli codniT aRWurvili, warmatebebs aRwevs. burJuazia
35
iTxovda mecnierebis usazRvro ganviTarebas, sanacvlod mis-
gan sasargeblo codnas eloda, romelic bunebaze gabatonebis
SesaZleblobas miscemda.
maTematikis, fizikis, anatomiisa da fiziologiis, gansa-
kuTrebiT meqanikis ganviTareba did gavlenas axdenda sazoga-
doebriv mecnierebebze. moazrovneebs surdaT sazogadoebri-
vi mecnierebebis Seswavla sabunebismetyvelo mecnierebaTa
meTodebiT. miiswrafodnen SeeqmnaT iseTi mecnieruli az-
rovneba, romelic moicavda rogorc fizikis, aseve sazoga-
doebis sakiTxebs. maTi mizani iyo, sazogadoebriv mecniere-
baTa safuZveli sabunebismetyvelo mecnierebaTa magaliTze
aegoT.
XVII saukune Teoriul sferoSi didi Ziebebis saukune iyo.
samwuxarod, es Ziebebi mimdinareobda istoriis gverdis av-
liT, radgan imdroindeli Teoriuli azrovneba naklebad
iyo dainteresebuli istoriiT. am dargSi moRvawe adamianebs
ainteresebdaT sazogadoebis ganviTarebis zogadi kanonebis
dadgena; isini eWvis TvaliT uyurebdnen faqtologiur ma-
salaze damyarebul konkretul istorias. miuxedavad amisa,
istoriis meTodologiis ganviTarebas mniSvnelovnad Seu-
wyo xeli f. bekonis, r. dekartisa da b. spinozas racional-
izmis filosofiam. racionalistebma daundobeli brZola
gamoucxades Teologiasa da sqolastikas.
f. bekonma (1561-1626) pirvelad mecnierebaSi SeimuSava
induqciis meTodi. filosofosi amtkicebda, rom Semec-
nebis procesSi amosavali unda iyos mizezobrivi kavSirebi,
calkeul elementTa analizi, movlenebi, radgan nebismieri
WeSmariteba, rac SeiZleba met faqts unda eyrdnobodes.
faqtebis Sejereba ki ganzogadebis saSualebas iZleva.
marTalia, r. dekarti (1596-1650) istoriul Semecnebas,
rogorc mecnierebas, ar ganixilavda, magram misi meTodolo-
giuri miTiTebebi – sicxade, swrafva martividan rTulisken,
kvlevis obieqtis Tanmimdevruli danawevreba, stimuls aZlev-
da istoriul mecnierebas.
36
dekarti iTxovda faqtologiuri suraTis srulyofas. igi
Tanamedrove istorikosebs adanaSaulebda, rom maT ar SeeZloT
faqtebis gadarCeva. igi werda: istorikosebs aqvT Zalian didi
fantazia da mcire kritikuli midgoma.
XVII saukuneSi racionalizmi srulfasovnad ver gax-
da mecnierebis sinonimi. istoriuli mecniereba jer kidev
agrZelebda omebis aRweras, monarqTa da mxedarTmTavarTa
moRvaweobis, diplomatiis Seswavlas. TumcaRa kvlevis kul-
tura sagrZnoblad gaizarda.
ganmanaTleblobis epoqad wodebulma XVIII saukunem nebism-
ieri samecniero dargis ganviTarebisaTvis bevri ram gaakeTa.
ganmanaTlebloba warmoadgenda XVIII saukunis filosofiuri
azrovnebis umTavres nawils, romelmac goneba yovelgvari rw-
menisa da moqmedebis safuZvlad aRiara. igi ganixilavda Rmer-
Tis, bunebisa da adamianis urTierTkavSirs. adamianis gonebi-
sadmi rwmena gaxda drois medroSe.
ganmanaTleblebs surdaT Tavisuflebis saSualebiT ada-
mianuri bednierebis miRweva.
burJuazia axali ideebis matareblad gamodioda, romelic
sakuTar Tavs eris WeSmarit warmomadgenlad Tvlida. ganmana-
Tlebloba feodalizmidan kapitalizmze gardamavali epoqis
ideaTa mTel sistemas warmoadgenda, romlis ZiriTadi Sinaar-
si SemdegSi mdgomareobs: feodalizmis epoqa bneliT moculia;
am sibnelis mTavari mizezi religiaa; kacobriobis sinaTleze
gamoyvanis aucilebeli piroba religiis daZlevaa; religiis da-
Zleva SesaZlebelia mxolod mecnieruli ganaTlebis gavrcele-
biT; mecnierul ganaTlebas Sedegad gonebisa da WeSmaritebis
gabatoneba mohyveba, am miznis misaRwevad aucilebelia politi-
kuri wyobilebis gardaqmna, romelic SesaZlebelia `ganaTle-
buli monarqis~ xelmZRvanelobiT moxdes; axali politikuri
wyoba unda emyarebodes demokratizmisa da liberalizmis prin-
cipebs. yovelive es niSnavs winsvlas im idealuri wyobisken, ro-
melic adamianTa srul uflebriv Tanasworobas moitans.
37
ganmanaTleblobis mniSvnelovani niSania rwmenis gonebiT
Canacvleba. am movlenas evropeli mecnierebi Semdegnairad
ganmartaven: `ganmanaTleblobis epoqa xasiaTdeboda pro-
gresisadmi rwmeniT, romelsac atarebda burJuazia. mis
rigebSi kvlav gaiRviZa adamianisa da gonebisadmi ndobam da
warmoiSva sekularizebuli `mesianuri~ tradicia, romelSic
saxarebis adgili gonebam daikava. am tradiciis Tanaxmad,
adamiani gonebis daxmarebiT sinamdvilis arss swvdeba da
materialuri progresisTvis aucilebel pirobebs qmnis.
adamianebi TandaTan damoukideblebi xdebian: isini iwyeben
zrunvas sakuTar Tavze, uaryofen cru avtoritetebisa da
Teologiis meurveobas. adamianis azrovneba Tavisufalia,
radgan is rwmundeba, rom bibliuri gamocxadebebisgan da-
moukidebeli xdeba~.
msoflioSi gabatonebulia azri, rom ganmanaTlebloba
es aris: evropisa da amerikis maRalganviTarebuli qveynebis
garkveuli epoqis (XVIII s.) filosofia da sazogadoebrivi az-
rovnebis mimarTuleba. amgvar azrovnebas safuZveli moumzada
XVI saukunis humanizmma da XVII saukunis racionalizmma.
XVII saukunis moazrovneebisgan gansxvavebiT, ganmanaTle-
blobam didi yuradReba dauTmo istorias. istoriuli mec-
nierebis saSualebiT maT surdaT daemtkicebinaT feodaliz-
mis ugunureba, eklesiis ideologiis siyalbe. isini istoriaSi
xedavdnen sakuTari politikuri da filosofiuri propagan-
dis saukeTeso saSualebas. miaCndaT, rom istoriuli mec-
nierebiT SesaZlebelia aCvenon feodaluri wyobis usamarT-
loba: tirania, adamianTa Cagvra; maT udidesi mniSvneloba
mianiWes istoriis didaqtikur daniSnulebas – mis rols samo-
qalaqo azrovnebis CamoyalibebaSi.
am periodSi daiwyo manamde ucnobi istoriuli masalebis
gamovlena, gaRvivda interesi naklebad cnobili periodebisa
da evropelebisaTvis ucxo geografiuli regionebis mimarT.
am dros midis muSaoba wyaroebis Segrovebisa da siste-
matizaciisaTvis. mowmdeba qronologia; mecnierulad fas-
38
deba warsulis Zeglebi; Rrmavdeba literaturuli wyaroebis
kritika, interesdebian xalxuri yofiT; aRiareben adamianTa
modgmis `bedis erTianobas~, ris safuZvelzec gaCnda kaco-
briobis msoflio istoriis Seqmnis idea.
ganmanaTleblebisTvis istoria gaxda feodalur-RvTisme-
tyveluri msoflmxedvelobis winaaRmdeg brZolis iaraRi. is-
torias ixilavdnen, rogorc `moralisa da politikis skolas~.
maTTvis mTavari iyo istoriidan sabolood ganedevnaT isto-
riuli movlenebis Teologiurad axsnis meTodi. maT mkveTrad
uaryofiTi damokidebuleba hqondaT Sua saukuneebisadmi da
qeds ixridnen antikurobis winaSe. Sua saukuneebis istori-
isadmi dauRalavma kritikam warmoSva medievistika, rogorc
disciplina.
safrangeTSi enciklopedistebma4 daiwyes brZola, raTa
sauniversiteto ganaTlebis sistemaSi istoria damoukidebel
disciplinad SeetanaT.
ganmanaTleblobis epoqam msoflio-istoriuli proce-
sebis axleburi gageba Semoitana. is, rom istoriuli mec-
niereba swavlobs sazogadoebas, eWvs aRar iwvevda. magram
Riad rCeboda kiTxva, adamianis moRvaweobis romeli aspeqti
unda SeeswavlaT da rogori profesiuli xerxebiT. istoriis
meTodologiaSi axali ideebi gaCnda.
volterma (1694-1778) safuZveli daudo kulturis isto-
riis Seswavlas. man Tavis istoriul TxzulebebSi, istoriuli
masalebi qronologiurad ki ara, rogorc es miRebuli iyo (ma-
tianuri stili), aramed sistemurad daalaga, gamoyo ZiriTadi
Temebi: saSinao politika, finansebi, religia, xelovneba... igi
Tanmimdevrulad atarebda ideas, rom RvTiuri Canafiqri ar
warmoadgens istoriis fundaments. igi Tvlida, rom istori-4 enciklopedistebi – XVII s. winarevoluciuri safrangeTis burJuaziis
ideologebi, romlebic gaerTianebuli iyvnen ̀ enciklopediis an mecnierebis, xelovnebisa da xelosnobis ganmartebiTi leqsikonis~ – gamocemis irgvliv, `enciklopedistebis~ – saTaveSi idga didi ganmanaTlebeli d. didro. isini moiToxvdnen vaWrobis, manufaqturis, soflis meurneonis Tavisufal ganviTarebas; eweodnen kapital-fermeruli sistemis propagandas; xels uwyobdnen teqnikis, xelosnobis, mecnierebis ganviTarebas. did yuradRebas uTmobdnen ganaTlebasa da aRzrdis sakiTxebs.
39
uli faqtis zusti gansazRvra SeuZlebelia; amitom istori-
uli mecnierebis srulyofisaTvis saWiroa misi Sesaswavli sa-
gnis Secvla. am ukanasknelSi gulisxmobda kulturas, kerZod
ki, adamianis miRwevebs gonisa da moralis sferoSi. amitom,
rodesac man miiRo SekveTa, daewera msoflio istoriis mokle
kursi, nawarmoebs daarqva – `cdebi xalxTa zne-Cveulebebisa
da sulierebis Sesaxeb~. am TxzulebaSi ZiriTadi aqcenti kul-
turis istoriaze gaakeTa.
S. l. monteskies, J. J. rusosa da sxva ganmanaTleblebs Se-
eqmnaT Sexeduleba imis Taobaze, rom politikuri reJimisa da
kulturis Camoyalibebaze gavlenas axdens geografiuli da
socialuri garemo.
S. l. monteskies (1689-1755) konceptualuri midgoma is-
toriis gaazrebisTvis mdgomareobda sami faqtoris gamoyo-
faSi: 1. mmarTvelobis forma; 2. fizikuri faqtorebi (klima-
ti, geografiuli garemo); 3. socialuri faqtorebi (vaWroba,
fuladi sistema, mosaxleobis raodenoba, religia).
J. J. ruso (1712-1778) istoriis meTodologiis mraval-
ferovan gaazrebas gvTavazobs. magaliTad, misi azriT, isto-
rikosTa mier gadmocemuli faqtebi, sinamdvileSi momxdaris
realur suraTs ar warmoadgenen. isini formas icvlian isto-
rikosTa gonebaSi da eqvemdebarebian maT interesebs. misTvis
cudi istorikosi aris is, vinc gansjis faqtebs. rusos idee-
bis gavlena naTlad gasdevs kulturis mTel istorias. misma
Sromebma xeli Seuwyo adamianis Tavisuflebis, Tanasworobis,
pirovnebis, rogorc Seucvleli Rirebulebis, ideaTa da-
fuZnebasa da gavrcelebas.
i. kantisTvis (1724-1804) istoria eTikis nawils warmoad-
genda, amitom igi Tvlida, rom mas ar SeeZlo obieqturobaze
pretenzia hqonoda. Selings ki miaCnda, rom istoriis Semec-
nebis mTavari saSualeba intuiciaa. giboni istoriis mamoZ-
ravebel Zalas kacobriobis iracionalizmSi xedavda.
40
ganmanaTleblebi qmnidnen ra istoriis sakuTar sqemebs,
isini, ZiriTadad, mainc literaturul wyaroebs eyrdnobod-
nen.
miuxedavad imisa, rom, sakmaod mokled ganvixileT is-
toriografiis ganviTarebis etapebi, zemoTqmulidanac
kargad Cans, Tu raoden xangrZliv da mtkivneul process
warmoadgenda istoriuli codnis istoriul mecnierebad
gadaqceva; rogor icvleboda istoriis Seswavlis miznebi
da meTodebi msoflmxedvelobis cvalebadobasTan erTad;
rogor rTulad,magram Tanmimdevrulad ikavebda igi sa-
kuTar adgils mecnierebaSi da yalibdeboda damoukidebel
disciplinad.
41
Tema II
qarTuli kulturisa da ganaTlebis kerebi Sua-
saukuneebis saqarTveloSi
Sua saukuneebis saqarTveloSi, iseve rogorc sxva qveyneb-
Si swavla-ganaTlebis, mecnierebis, mwerlobis, xelovnebis, da
saerTod, kulturis centrebs eklesia-monastrebi warmoad-
gendnen. aq qarTveli berebis mier iwereboda originaluri
Txzulebebi, iTargmneboda ucxouri Zeglebi, mravldeboda
xelnawerebi, mdidrdeboda erovnuli kulturis saganZuri.
monastrebTan arsebobda skolebi, sadac monastris axlos
mcxovrebi bavSvebi swavlobdnen. `giorgi mTawmindelis
cxovrebis~ gaTvaliswinebiT SeiZleba iTqvas, rom monasterSi
kargad momzadebuli `moZRuarni~ eweodnen pedagogiur moR-
vaweobas. aq iswavleboda Teologia, himnografia, galoba,
literatura, qarTuli mwignobroba. savaraudod, am sagnebs
saSualo asakis (12-13 wlis) moswavleebi swavlobdnen. XI-XIII
ss-is saqarTveloSi saskolo ganaTlebis dawinaurebas xeli
Seuwyo im garemoebamac, rom am periodSi qarTvelebi saswav-
leblad bizantiaSi midiodnen da kargad gaicnes bizantiuri
skola. mag. giorgi mTawmindelma bizantiaSi saswavleblad
waiyvana 80 ymawvili, xolo somexi istorikosis vardan di-
dis cnobiT – daviT aRmaSenebelma saberZneTSi gagzavna 40
axalgazrda iqaur skolebSi swavlis misaRebad. bunebrivia
vifiqroT, rom maTgan garkveuli nawili mainc dabrunde-
boda saqarTveloSi da aq skolebs isini bizantiis mibaZviT
moawyobdnen. adreuli xanis did monastrebs (oSks, opizas,
Satberds, xanZTas) xSirad axlavs farTo moculobis mqone
Senobebi, romlebic eq. TayaiSvilis dakvirvebiT seminariebi-
sTvis unda yofiliyo gankuTvnili. monastrebis aseTi mniSvn-
elobis gamo, mtrebisgan Seviwroebul saqarTveloSi saekle-
sio-samonastro mSeneblobas qarTvelebis gadarCenisTvis
udidesi mniSvneloba eniWeboda. amis saukeTeso magaliTia
42
tao-klarjeTSi cnobili saxelmwifo da saeklesio moRvawis
grigol xanZTelis winamZRolobiT gaCaRebuli farTomasSta-
biani samonastro mSenebloba.
monasteri – berZnuli sityvaa da `gandegilis senaks~ niS-
navs. pirveli qristianuli monastrebi III-IV saukuneebSi si-
riasa da palestinaSi daarsda da mTel qristianul samyaros
moedo. samonastro moZraobam qristianTa is nawili moicva,
romelsac miaCnda, rom RmerTTan miaxloebisTvis saWiro iyo
saero cxovrebaze uaris Tqma da cxovrebis mxolod RvTi-
saTvis miZRvna. monasterSi morCilebi da monazvnebi cxov-
robdnen. morCili ramdenime weli emzadeboda monazvnobisT-
vis, raTa darwmunebuliyo, rom SeZlebda im gzis gavlas,
romelsac irCevda. monazvnad aRkvecis win sagangebo rituali
sruldeboda. aRsakvecad momzadebul pirs simbolurad Tmas
sWridnen, saero samoss xdidnen da samonazvno, Savi CoxiT
mosavdnen, saero saxels ucvlidnen, rac adasturebda Zveli
cxovrebis uaryofas da axlis dawyebas. monazvnebi cal-calke
senakebSi cxovrobdnen. wirva-locvisaTvis maT saerTo ekle-
sia hqondaT, saerTo hqondaT satrapezoc. isini asketurad
cxovrobdnen, hyavdaT winamZRvari, yvela monasters sakuTari
wesdeba – `tipikoni~ gaaCnda.
saeklesio miwaTmflobelobis sistema Zlier da daxvewil
erTeuls warmoadgenda. es iyo saxelmwifos didi feodi, misT-
vis damaxasiaTebeli struqturiT. eklesia flobda didZal
miwas, romlis damuSavebaSi CarTuli iyo uamravi yma-glexi.
Camoyalibebuli hqondaT sameurneo produqtebis warmoebisa
da miwodebis organizaciis formebi, mkacrad gansazRvruli
TiToeuli pirisa Tu komlis movaleobebiT, rac aucileb-
el pirobas warmoadgenda saeklesio-samonastro cxovrebis
warmarTvisaTvis. am pirobebis regulirebas axdenda saxelm-
wifo.
samwuxarod, eklesiisa da saxelmwifos amgvari urTier-
Toba ar iyo mtkice, radgan igi xSirad irRveoda qveyanaSi
permanentulad arastabiluri viTarebis gamo; ganuwyvete-
43
li omianoba, Sinafeodaluri brZola da mwarmoebeli masis
ganadgureba, pirdapir ukavSirdeboda mamulebSi marTva-
gamgeobis moSlas, iqidan Semosavlis miRebas da saeklesio
saqmianobis normalur warmarTvas. aseT pirobebSi monastris
xelmZRvaneloba adgilobriv lavrebsa Tu sazRvargareT,
aucileblobad miiCnevda sakuTari meurneobis ganviTarebas,
romelic ZiriTad saarsebo wyarod iqceoda manamde mainc, vi-
dre sistema kvlav ar aRsdgeboda. amdenad, samonastro kom-
pleqss gaaCnda sakuTari xodabunebi, zRvrebi, xexilis baRebi.
berebi awarmoebdnen meurneobas, dakavebulebi iyvnen xelos-
nobiTac.
amrigad, miwaTmoqmedeba da masTan dakavSirebuli sameur-
neo saqmianoba warmoadgenda erT-erT xelisSemwyob pirobas
samonastro kompleqsis arsebobis gaxangrZlivebisaTvis.
asketuri da wminda cxovrebis gamo monazvnebi qristianeb-
Si didi pativiscemiT sargeblobdnen, didi gavlena hqondaT
mefe-mTavarTa karze.
samonastro mSenebloba saqarTveloSi adre daiwyo. uZve-
lesi qarTuli wyaros `qarTlis cxovrebis~ mixedviT, mefe
vaxtang gorgaslis (V s. me-2 nax.) brZanebiT artanujis maxlo-
blad, opizaSi monasteri dauarsebiaT. magram saqarTveloSi
didi samonastro mSenebloba siriidan, imave asureTidan, VI
saukuneSi, ioane zedaznelis winamZRolobiT wminda mamebis
mosvlas ukavSirdeba.
istoriuli wyaroebis mixedviT, isini cametni iyvnen,
sinamdvileSi ki bevrad meti unda yofiliyvnen. maTi saxelebi
istoriam Semogvinaxa: Sio mRvimeli, daviT garejeli, anton
martyofeli, zenon iyalToeli da sxv. mRvimeli, garejeli ,
martyofeli, maT ewodaT im adgilebis mixedviT, sadac isini
cxovrobdnen da moRvaweobdnen. miCneulia, rom asureli mam-
ebi, siriis monastrebSi moRvawe qarTveli berebi iyvnen, rom-
lebic samSobloSi qristianobis gansamtkiceblad dabrund-
nen. marTlac, isini did religiur-kulturul moRvaweobas
eweodnen.
44
Cveni garjis mTavar mizans, amjerad, warmoadgens Sua sau-
kuneebis qarTuli kulturis kerebis im mcire nawilis gac-
noba, romlebic umTavres centrebs warmoadgendnen, rogorc
saqarTvelos, aseve mis farglebs gareT da, sadac xdeboda
qarTuli istoriuli azris ganviTareba.
xanZTa. xanZTis monasteri, rogorc erT-erTi umniS-
vnelovanesi kulturul-saganmanaTleblo kera, daarsda
klarjeTSi VIII s-Si, 782 wlis axlo xanebSi, didi qarTveli
saeklesio moRvawis, wm. grigol xanZTelis (xancTelis) – (759-
861) mier.
xanZTis istoriis pirvelwyaroa adgilobrivi moRvawis,
SesaniSnavi mwerlis, giorgi merCules mier, xanZTaSive, 951
wels dawerili qarTuli hagiografiuli literaturis Zegli
– `grigol xancTelis cxovreba~. garda grigol xanZTelisa,
romlis iniciativiTac daarsda ori umniSvnelovanesi monas-
teri (xanZTa da Satberdi), samonastro mSeneblobaSi Cabmulni
iyvnen misi mowafeebi – Teodore da qristefore. maT daaars-
es ramdenime monasteri borjomis xeobaSi. garda samonastro
mSeneblobisa (aaSenes mamaTa xuTi da dedaTa ori monasteri)
grigol xanZTeli avtoria miqael modrekilis sagaloblebis
krebulSi CarTuli mTeli rigi sagaloblebisa.
xanZTaSi SemdegSic ar Sewyvetila literaturuli saqmi-
anoba – xelnawerTa gadawera. cnobilia aq moRvawe ramdenime
piri: mose xancTeli, stefane; xanZTel moRvawed miiCneven
vinme giorgisac, romelsac gamousyidia gatacebuli XI s-is
Zvirfasi xelnaweri – e. w. alaverdis saxareba da igi xanZTisT-
vis Seuwiravs.
Satberdi. Satberdi daaarsa grigol xanZTelma IX s-is
I naxevarSi. aq Camoyalibda mZlavri literaturuli skola,
mniSvnelovani skriptoriumiT, romelic metad nayofieri
iyo. aqaur moRvaweTa Semoqmedeba marto adgilobrivi monas-
trebiT an saqarTveloTi ar Semoifargleboda da sazRvarga-
reTis qarTuli kulturis kerebsac mravlad aRwevda. iSvia-
Tia qarTuli monasteri, romlis saxelsac amdeni mwignobari
45
ukavSirdebodes: sofron Satberdeli, iovane beraY, grigol
vaCeZoreli, stefane Satberdeli, giorgi mTawmindeli da sxv.
aseve iSviaTia monasteri, saidanac amdeni uZvelesi da umniS-
vnelovanesi xelnaweri iyos Cvenamde moRweuli.
am xelnawerebs Soris, rogorc Tavisi siZveliT, ise
mniSvnelobiT gamorCeulia e. w. adiSis saxareba – oTxTavi,
gadawerili 897 wels, romelsac es saxeli ewoda daculobis
bolo adgilis mixedviT (zemo svaneTi). igi dawerilia so-
fron Satberdelis dakveTiT, miqaelis mier. adiSis saxareba
rogorc cnobilia, metad Zvirfasia rogorc qarTuli enis,
qarTuli mwerlobis Zegli, radgan aq warmodgenili qarTuli
saxarebis redaqcia gansxvavebulia yvela sxva redaqciisagan.
SatberdSia gadawerili e. w. jruWis I oTxTavi 936 wlisa da
973 wlis parxlis oTxTavi. aRsaniSnavia, rom orive xelnawer-
Si saxarebis teqsti erTi redaqciisaa, radgan isini erTsa da
imave skriptoriumSia gadawerili, Tumca maTi teqstebi gan-
sxvavdeba sxva qarTuli saxarebis teqstis redaqciebisagan. es
faqtebi, Tavis mxriv, SatberdSi calke, adgilobrivi liter-
aturuli skolis arsebobis maCvenebelia, romlis saqmianoba
mxolod xelnawerTa gadaweriT ar Semoifargleboda da aq
gansxvavebuli literaturuli redaqciis teqstebsac qmnid-
nen.
Satberdis skolas gansakuTrebulad saxeli gauTqva Sat-
berdis krebulma. xelnaweri gadawerilia iovane beras mier,
romelsac exmarebdonen biZa - miqaeli da Zma daviTi, krebuli
973-76w.w. TariRdeba. Satberdis krebuli pirvel rigSi fas-
daudebelia Tavisi Sedgenilobisa da masSi Sesuli Txzule-
bebis mixedviT. am mxriv igi unikaluria da enciklopediuri
Sinaarsisaa, aq Sesulia mravali originaluri da Targmnili
Txzuleba – 14 Zegli.
Satberdis literaturul skolas ukavSirdeba Cvenamde
moRweuli sxva xelnawerebi: basili kesarielis `TargmanebaY
fsalmunTaY~, basili didis `equsTa dReTaY~, grigol noselis
`dabadebisaTUs kacisa~ da a. S.
46
oSki. daviT III kurapalatisa (g. 1001 w.) da misi Zmis, bagrat
erisTavTerisTavis mier samxreT saqarTveloSi, taoSi 970-
ian wlebSi agebul grandiozul sagvareulo monasterTan ar-
sebobda skriptoriumi, sadac 977, 978 da 979 wlebSi Seiqmna
SesaniSnavi xelnawerebi – oSkis biblia, `samoTxe~, `iovane
oqropiris cxovreba~ da sxv., romlebic aTonze gaigzavna da
dResac iq inaxeba.
intensiuri literaturuli saqmianoba mimdinareobda,
agreTve, parxalsa da tbeTSi.
SiomRvime. qarTul monastrebs Soris erT-erTi uZvele-
sia, romelic VI saukuneSi daaarsa erT-erTma sirielma mamam
– Sio mRvimelma.
SiomRvimeSi imTaviTve xdeboda xelnawerebis Tavmoyra,
adgilze damzadeba da originaluri nawarmoebebis Seqmna.
saukuneTa ganmavlobaSi SiomRvimeSi imdeni xelnaweri dag-
rovda, rom 1804 wlisTvis aq maTi saerTo raodenoba, gadmo-
cemiT, aT uremze ver daeteoda. es maSin, rodesac monasterma
araerTgzis ganicada mtrebisgan darbeva-awiokeba, qonebis
dataceba da xelnawerTa ganadgureba.
SiomRvimis monasterSi Tavisi bolo wlebi gaatara arsen
iyalToelma (XI s-is 60-iani – XII s-is 30-iani). igi mravalmxrivi
moRvawe iyo – Teologi, mTargmneli, mwerali, gramatikosi,
filosofosi. misi filosofiuri naSromi – `doRmatikosi~
dawerilia SiomRvimis monasterSi moRvaweobis dros. manamde
igi moRvaweobda Savi mTis monasterSi, daviT aRmaSeneblis
mowveviT – gelaTSi, romlis Semdeg – iyalTos monasterTan,
mefe daviTis xelSewyobiT akademia daaarsa.
sagangebod unda aRiniSnos qarTuli istoriuli sabuTebis
iuridiuli aqtebis, SiomRvimuri koleqciis Sesaxeb. ded-
nebis saxiT moRweuli am sabuTebis umniSvnelovanes jgufze
moTavsebulia giorgi II-is, daviT aRmaSeneblis, giorgi III-is,
Tamar mefis, laSa-giorgis da sxvaTa avtografiuli xelrT-
vebi, rac, cxadia, qarTuli kulturis Zvirfasi relikviebia.
amave sabuTebze moTavsebulia saqarTvelos araerTi gamoCe-
47
nili politikuri moRvawis, umaRlesi sasuliero xelisuflis,
saxelmwifos maRali rangis moxeleTa, calkeul feodalTa
da sxvaTa xelnawerebi; xolo erT-erT sabuTze gakeTebuli
erTi samstriqoniani xelrTva-damtkiceba, arc Tu usafuZ-
vlod, SoTa rusTavelis avtografad iTvleba. dabolos, am
sabuTebidan erT-erTi umniSvnelovanesi – anderZi daviT aR-
maSeneblisa SiomRvimisadmi, SiomRvimis lavraSia Sedgenil-
dawerili.
gelaTi. XII s-is dasawyisSi, ukve damoukidebeli da eko-
nomikurad momZlavrebuli saqarTvelos mefem – daviT IV aR-
maSenebelma (1089-1125) gadawyvita dasavleT saqarTveloSi,
quTaisis maxloblad aeSenebina gamorCeuli qristianuli taZ-
ari. gelaTSi 1106 wels daiwyo taZris mSenebloba, romelic
1130 wels misi vaJis, demetre I-is (1125-56) zeobis dros das-
rulda.
arsebiTi da umniSvnelovanesia is faqti, rom daviT aR-
maSenebelma gelaTis taZris mSeneblobis dawyebis parale-
lurad amave ww-Si daaarsa umaRlesi skola, universite-
tis tipis dawesebuleba, romelic pirobiTad samecniero
literaturaSi,`akademiad~ iwodeba. es ar warmoadgenda Sem-
TxveviTobas, radgan ukve Seqmnili iyo realuri winapiro-
ba, maRali donis umaRlesi ganaTlebis centris, umaRlesi
skolis daarsebisTvis. es winapiroba aseuli wlebis manZilze
yalibdeboda. tao-klarjeTSi gaSlili kulturuli saqmi-
anoba, sazRvargareT arsebuli qarTuli kulturis kerebi,
ganaTlebuli qarTveli moRvaweebi da saqarTveloSi Seqmnili
mtkice ekonomikuri Tu politikurad mdgradi viTareba re-
alur safuZvels qmnida kulturul-saganmanaTleblo saqmi-
anobis axali etapis dawyebisaTvis, romelic daviT IV-m itvir-
Ta. mefem sagangebod SearCia adgili samonastro kompleqsis
asagebad – `saxeli misi gelaTi~.
daviTis mier axlad daarsebuli saganmanaTleblo centri
unda gamxdariyo `yovlisa aRmosavleTisa meored ierusali-
mad~ da `sxuad aTinad, friad uaRres missa saRmrToTa Sina
48
wesTa~. gelaTi unda yofiliyo maRali donis kulturul-
saganmanaTleblo da saswavlo-samecniero centri. akademia
daarsda, savaraudod, 1106-1110 wlebSi.
akademiis warmatebisTvis aucilebeli pirobaa maRalkval-
ificiuri kadrebis arseboba. daviTma gelaTSi moiwvia qar-
Tuli kulturis warmomadgenlebi, romelnic im dros aTonis,
petriwonis, agreTve, konstantinopolisa da bizantiis sxva
akademiebSi moRvaweobdnen. XII s-is aTian wlebSi gelaTis aka-
demiaSi moRvaweobas iwyeben ioane petriwi, arsen iyalToeli,
(romelic 1114 wels Camovida bizantiidan), efrem mcire, Teo-
file xucesmonazoni da sxv.
akademias marTavda `moZRuarT-moZRuari~ (reqtori). igi
sazRvargareT arsebuli akademiebis, gansakuTrebiT konstan-
tinopolis manganis akademiis principze iyo agebuli. gelaTis
akademiaSi Svidi sagani iswavleboda: geometria, ariTmetika,
musika, ritorika, gramatika, filosofia, astronomia. para-
lelurad viTardeboda literatura (nikoloz gulaberisZe,
grigol CaxruxaZe), eweodnen mTargmnelobiT saqmianobas.
didi adgili hqonda daTmobili xelnaweri wignebis gaforme-
bas, miniaturul mxatvrobas, saxviT xelovnebas.
XVI s-is pirveli naxevris Semdeg gelaTis akademiam fun-
qcionireba Sewyvita, xolo misi sicocxle ganaxlda saqarT-
velos kaTolikos-patriarqis – ilia II-is TaosnobiT 1995
wels.
qarTuli mwignobrobisa da kulturis ganviTarebisTvis
udidesi roli Seasrules saqarTvelos gareT arsebulma qar-
Tulma monastrebma. Zveli qarTuli kulturis sazRvargareT-
uli kerebis mniSvneloba saukeTesod gansazRvra akademikosma
ivane javaxiSvilma. igi werda: `sazRvargareT myof qarTvelTa
savaneebis kulturuli mniSvneloba friad didi iyo, im didi
kulturuli memkvidreobis garda, romelic saqarTvelos
warsuli saukuneebis ganmavlobaSi daunjebuli hqonda,
ucxoeTSi myofi monastrebis wyalobiT saqarTvelos SeeZlo
maSindeli ganaTlebuli qveynebis kulturuli ganviTarebis
49
yoveli warmatebisaTvis Tvalyuri edevnebina. yvelaferi,
rac ki iq axali da mniSvnelovani iwereboda, anda keTdeboda,
ucxoeTSi daarsebul qarTvelTa savaneebSi momuSave qarTve-
li moRvaweebis, mwerlebisa da xelovanTa wyalobiT, saqarT-
velosac saSualeba hqonda scodnoda: saukeTeso Txzulebani,
an iTargmneboda, anda gadmoqarTulebuli iyo~.
qristianobisTvis gansakuTrebuli mniSvneloba hqon-
da ierusalims, saerTod palestinas, qveyanas, sadac ieso
daibada da cxovrobda. yvela WeSmariti qristianis ocneba
iyo am wminda miwaze stumroba, gamonakliss arc qarTvelebi
warmoadgendnen. saerTod, qarTvelebs didi da intensiuri
urTierToba hqondaT axlo aRmosavleTTan. egviptis, pal-
estinisa da siriis bevri udabno qarTvel moRvaweTa saimedo
TavSesafrad iqca.
saukuneebis manZilze axlo aRmosavleTi qristianuli mw-
erlobis umTavresi centri da gamoCenil mwignobarTa samo-
Rvaweo asparezi iyo. ierusalimi, sabawminda, palavra, sina,
antioqia, Savi mTa – am mwerlobis mniSvnelovani kerebia. qa-
rTveli moRvaweebi – iCendnen ra did interess qristianuli
literaturisadmi am centrebSi midiodnen samoRvaweod. jer
ukve arsebul monastrebSi cxovrobdnen, xolo Semdeg Tan-
daTanobiT sakuTari savaneebi daaarses. am sakiTxis Sesaxeb
mravali cnobaa daculi Zvel qarTul wyaroebSi, saisto-
rio nawarmoebebSi, hagiografiul TxzulebebSi, mogzaurTa
CanawerebSi, xelnawerTa anderZ-minawerebSi, aRapebsa da sul-
Ta matianeebSi, epigrafikul ZeglebSi.
Tavdapirvelad qarTvelebma palestinis samonastro kol-
onizacia daiwyes, romlis fuZemdebelia V saukunis moRvawe –
petre iberi. petrem da misma moZRvarma – ioane lazma ierusa-
limSi ori qarTuli monasteri `iberTa monasteri~ da `lazTa
monasteri~ daaarses. 1946 wels italielma arqeologma vir-
jinio korbom gaTxara lazTa monasteri, sadac qarTuli dam-
werlobiT Sesrulebuli yvelaze adreuli nimuSebi aRmoCnda.
es warwera monastris eklesiis mozaikur iatakze iyo. am xu-
50
roTmoZRvrulma Zeglma warmoaCina qarTlis samefos eko-
nomikuri Zliereba, naTlad gamoavlina petre iberis wvlili
palestinis samonastro kolonizaciaSi.
axlo aRmosavleTis qarTuli kulturis kerebs Soris gan-
sakuTrebiT aRsaniSnavia sabawminda, sina, jvari da Savi mTa.
sabawminda berZnebis mier daarsebuli monasteri iyo,
sadac qarTvelebic moRvaweobdnen. VI s-is 30-ian wlebSi am
monasterSi qarTvelebs sakuTari eklesiac hqondaT, sadac
mRvdelmsaxurebas qarTulad asrulebdnen. aq moRvaweobda
cnobili himnografi basili, sinas mravalTavis Semdgeneli
makar leTeli, ucxouri hagiografiuli mwerlobis erT-er-
Ti pirveli mTargmneli seiTi. sabawmindaSi Seiqmna bibliis
wignebis VIII-IX saukuneebis qarTuli Targmani, romelic CvenSi
XI saukunemde gamoiyeneboda.
sinas mTa qarTvelebis yvelaze Soreuli samoRvaweo ad-
gilia axlo aRmosavleTSi. igi aRmarTulia egviptis arabTa
respublikaSi.
sinas mTaze qarTvelTa mravalricxovani krebuli cxov-
robda, rasac adasturebs aq ramdenime qarTuli eklesiis ar-
sebobac. iqaur qarTvelebs uSurvelad exmarebodnen saqarT-
velos mefeebi, didebulebi da sasuliero moRvaweebi.
qarTveli mefeebi mudmiv Tanadgomas ucxadebdnen qarT-
vel mwerlebs, sasuliero moRvaweebs; maT kargad icodnen,
rom sazRvargareT arsebuli monastrebi, warmoadgendnen ara
mxolod sakulto, aramed samecniero centrebs, romlebic qa-
rTuli feodaluri xelisuflebis yuradRebasa da mfarvelo-
bas moiTxovdnen.
qarTuli kulturis Zlier kerad sina gadaiqca X saukune-
Si. varaudobdnen, rom am periodSi Txzavda himnebs gamoCeni-
li mwerali – ioane minCxi; aq gamovlinda ioane-zosimes Semo-
qmedebiTi niWi. man Seadgina krebulebi, daamzada xelnawerebi,
aRadgina da ganaaxla Zveli nusxebi, gadawera saxarebebi, Se-
mosa asketuri krebuli, saxarebis sakiTxavebi, `svimon mesve-
tis cxovreba~, `mamaTa cxovreba~ da mravali sxv.
51
sinaze moRvawe qarTvel mwignobarTa mravalricxovan
jgufebSi Sediodnen mwerlebi, kaligrafebi, xelnawerTa da-
mamzadeblebi, wignebis mmosvelebi. maTi Tavdadebuli SromiT
aq Seiqmna umdidresi biblioTeka, romelsac hqonda saku-
Tari samkiTxvelo darbazi, guldasmiT Sedgenili xelnaweri
wignebis katalogi. swored aq Senaxulma koleqciam gadaarCina
qarTuli originaluri da sasuliero-saeklesio xasiaTis mra-
vali Zegli.
IX saukunis Sua wlebidan palestinaSi gaCnda saWiroeba
Seqmniliyo mZlavri centri, romelic uxelmZRvanelebda
palestinis savaneebSi mravlad gafantul qarTvelobas, or-
ganizebulad warmarTavda maT kulturul moRvaweobas. aseTi
centris arseboba aucilebeli iyo, Tundac winaparTa Rvaw-
lis warmosaCenad da qarTvelTa uflebebis dasacavad wminda
adgilebze. swored am mizniT, daaarsa XI saukunis 50-ian wleb-
Si, SavSelma moRvawem, giorgi-proxorem ierusalimis jvris
monasteri.
axlad daarsebul savaneSi Tavi moiyara qarTvel moweseTa
mravalricxovanma jgufma, Seiqmna mozrdili qarTuli kolo-
nia, romelic ierusalimSi mahmadianTa batonobisa Tu XIII sau-
kunidan saqarTvelos samefos dasustebis gamo, ekonomikuri
daxmarebis Semcirebisa da berZeni samRvdeloebis mier Cveni
kuTvnili adgilebisa da siZveleTa mitacebis miuxedavad XIX
saukunemde agrZelebda arsebobas.
qarTveli mecnierebis mier aq aRmoCenili da Seswavlili
masala uflebas iZleva iTqvas: ierusalimis jvris monasteri
saukuneTa manZilze warmoadgenda qarTvelTa sasuliero kul-
turis umZlavres keras. aq daiwera originaluri Txzulebani:
`proxores cxovreba~, `lukas wameba~, Sedga krebulebi, gam-
ravlda xelnawerebi, Seiqmna mdidari wignTsacavebi, romelTa
ZiriTadi nawili axla ierusalimis sapatriarqoSia daculi.
qarTvelTa samonastro kolonizacia farTod gaiSala si-
riaSi – Sav mTaze, rodesac iq dasaxlda samxreT saqarTvelo-
dan wasuli bevri moRvawe. qarTvelebi TandaTan momravld-
52
nen Savi mTis savaneebSi: svimeonis lavraSi, kalipsoSi, kas-
tanaSi, romanwmindaSi, barlaamwmindaSi da sxvagan.
Savi mTis savaneebSi moRvaweobdnen cnobili mwignobarni:
giorgi Seyenebuli – giorgi aTonelis aRmzrdeli, romelmac
pirvelma SeniSna misi niWi da saswavleblad aTons gaagzavna,
gabrieli da ioane safareli, arsen iyalToeli, anton tbe-
li da sxv. magram Savi mTis literaturuli skolis yvelaze
saxelovani warmomadgenelia gamoCenili qarTveli mecnieri
– efrem mcire, 1091 wlidan kastanis winamZRvari, romelmac
qarTul mwerlobaSi Seqmna mTeli epoqa da warmatebiT daag-
virgvina eqvTime da giorgi mTawmindelebis samwerlobo Rvaw-
li. efremma daamkvidra mTargmnelobiTi sakuTari stili, ro-
melic sam ZiriTad princips emyareba: 1. Txzulebis uSualod
dednidan Targmani; 2. Targmanis zedmiwevniT Tanmimdevroba
dedanTan; 3. TargmanisTvis, dednis teqstis gagebisaTvis ko-
mentarebis darTva.
Tu adre qarTvelebi axlo aRmosavleTisaken iswrafod-
nen da nayofierad moRvaweobdnen aq arsebul samecniero
centrebSi, IX saukunidan maT dasavleTisaken aiRes gezi.
IX-X saukuneebSi aRmavlobis gzas adga bizantiuri kultura.
SemoqmedebiT asparezze gamovidnen gamoCenili mwerlebi,
romelTac qristianuli literaturis istoriaSi mTeli ep-
oqa Seqmnes. bizantia qristianuli mwerlobis centrad iqca.
bizantiaSi amaRlda ganaTlebis done, ganviTarda filosofi-
uri azrovneba, ayvavda filologiuri skola, TandaTanobiT
momzadda is niadagi, romelic evropuli renesansis safuZv-
lad iqca.
yovelive amas xedavdnen da afasebdnen qarTvelebi. qarT-
velma moRvaweebma aucileblad miiCnies bizantiuri kultu-
ris safuZvliani gacnoba, Seswavla da qarTul sinamdvileSi
danergva. aqedan gamomdinare maT gadawyvites bizantiis kul-
turul-saganmanaTleblo centrSi dasaxleba, raTa aqtiurad
Cabmuliyvnen samecniero-saganmanaTleblo procesSi da mo-
exerxebinaT yovelgvari siaxlis droulad gacnoba. Sede-
53
gad IX-XI saukuneebSi bizantiis sxvadasxva kulturis keraSi
– olimpze, aTonze, petriwonSi, romanaSi, konstantinop-
olSi safuZveli Caeyara qarTuli kulturis centrebs, zogan
Camoyalibda qarTuli literaturuli skolebi.
dasavleTSi aRmocenebulma qarTulma koloniebma Rir-
seulad gaarTves Tavi rTul amocanas; maT mier Seqmnil
kulturul-literaturul memkvidreobas udidesi mniSvn-
eloba hqonda erovnuli mwignobrobis ganviTarebisaTvis.
amave dros moRvawe qarTvelma mwerlebma garkveuli wvlili
Seitanes bizantiuri literaturis ganviTarebaSi.
Zveli qarTuli kulturis sazRvargareTul keraTa Soris
yvelaze didi mniSvneloba hqonda aTonis savanes, `romelic
gadaiqca im wyarod, saidanac CvenSi uxvad modioda mowinave
kulturis nakadi~.
aTonis savane mdebareobs saberZneTSi, qalkedonis nax-
evarkunZulis aRmosavleT Sverilze – aTonis viwro, grZeli
da mTagoriani naxevarkunZulis aRmosavleT nawilSi, egeosis
zRvis piras.
870 wels ioane kologum aq daaarsa pirveli savane, xolo
momavalSi ise gamravldnen monastrebi, rom male aTonis mTas
`mTawminda~ ewoda. qarTvelebma aTonze dasaxleba daiwyes.
jer berZenTa savanes Seafares Tavi, xolo Semdeg qarTuli
savanec daaarses.
aTonis qarTuli monastris daarseba ukavSirdeba ori
taoeli warCinebulis – ioanesa da Tornikes saxelebs. eris-
kacobaSi orive taos mefis, daviT kurapalatis daaxloebuli
piri da mxedarTmTavari iyo. jer ioane aRikveca berad da
sabolood damkvidrda aTonze, sadac Tavisi Svili – eqvTimec
waiyvana. mogvianebiT maTTan Cavida Tornike. male ioanesa da
Tornikes moRvaweobam aTonze farTod gaiTqva saxeli da maT-
Tan bevrma qarTvelma miaSura. saWiro Seiqna damoukidebeli
monastris daarseba. qarTvelma berebma ioane maxareblis sax-
elze aages eklesia senakebiT da aq dasaxldnen. es 969 wlis
winare xanebSi moxda. ase gaCnda aTonze pirveli qarTuli
54
savane, xolo aTonze didi, yovelmxriv gamarTuli qarTuli
monastris aRmoceneba dakavSirebulia erT politikur mov-
lenasTan.
976 wels bizantiis mcirewlovan imperatorebs aujanyda
sardali – barda skliarosi. maT xelisuflebas didi saSiS-
roeba Seeqmna. daxmarebisTvis taos mefes – daviT kurapalats
mimarTes. daviTma 12 000 kaciani armia gaugzavna, romelsac
Tornike erisTavi sardlobda. mas, droebiT, beris samoselis
gaxda mouwia. ajanyeba CaaxSves da madlierma dedofalma Teo-
fanem, barda skliarosis mTeli nadavli Tornikes gadasca. es
simdidre qarTvelebma swored lavris dasaarseblad gamoiy-
enes. SearCies mTawmindaze adgili, SeiZines miwa, aages ekle-
siebi, samonastro Senobebi, Seisyides mamulebi. monastris
mSenebloba 985 wels daasrules, xolo winamZRvrad ioane qa-
rTveli airCies.
ioanem, upirveles yovlisa, daiwyo zrunva saeklesio
wignebis Targmna-gamravlebis organizaciaze. ioanesa da
Tornikes SewevniT iwyeba berZnuli saRvTismetyvelo lit-
eraturis qarTulad Targmna da gamravleba.
ioanes Semdeg lavris winamZRoli xdeba misi vaJi – eqvTime
aToneli, romelic mravalmxrivi moRvawe iyo. igi sasuliero
mwerlobis yvela dargSi muSaobda, qarTulad Targmnida da
amkvidrebda am dargebs qarTul literaturaSi. es dargebia:
bibliografia, egzegetika, dogmatika-polemika, asketika-mis-
tika, homiletika, agiografia, liturgika da saeklesio samar-
Tali. eqvTime ara mxolod Targmnida berZnulidan, aramed
axdenda maT gadamuSaveba-redaqtirebas, Seqonda ganmarte-
bebi, uxamebda qarTveli mkiTxvelis momzadebis dones. mniS-
vnelovania, rom eqvTimem qarTulidan berZnulad Targmna
`balavariani~, romelic budas cxovrebas Seicavs. es Txzule-
ba berZnul samyaroSi, swored qarTulidan gavrcelda.
eqvTimes Semdeg, XI s. 50-ian wlebSi aTonis winamZRvari iyo
giorgi mTawmindeli (1009-1065), romelmac ganagrZo, gaafar-
Tova da gaaRrmava eqvTimes dawyebuli saqme. giorgi origi-
55
nalur YTxzulebebsac qmnida. misi Txzulebaa `cxorebaY iova-
nesi da efTUimesi~. igi aqtiurad exmaureboda maSindeli qarT-
velobis winaSe wamoWril yvela aqtualur problemas. giorgi
mTawmindeli Caeba antioqiis patriarq TeodosTan polemikaSi
qarTuli eklesiis damoukideblobis sakiTxze da, Tavisi far-
To erudiciisa da ganaTlebis wyalobiT, warmatebiT daicva
qarTuli eklesiis uflebebi.
giorgis hyavda warmatebuli mowafeebi da mimdevrebi, maT
Soris aRsaniSnavia giorgis cxovrebis aRmweri giorgi mcire,
anu xucesmonazoni.
JamTa siavem aTonis monasterze qarTvelebs TandaTan daa-
kargvina uflebebi, xolo XIX s. igi berZnebma daisakuTres.
iverTa am didebidan darCa saxeli da umdidresi wignTsacavi,
Semcveli mravali unikaluri xelnawerisa, romelic Seqmnes
da Seagroves ioanem, Tornikem, eqvTimem, giorgi mTawmindelma
da mravalma Tavdadebulma mamuliSvilma.
sazRvargareT qarTuli kulturis kidev erT umniS-
vnelovanes keras warmoadgens petriwonis, anu baCkovos mon-
asteri, romelic mTel bulgareTSi sididiT meore savanea.
petriwonis savanes didi mniSvneloba hqonda qarTuli
kulturis istoriaSi. man usazRvro gavlena moaxdina qarTu-
li filosofiisa da literaturis ganviTarebaze. petriwonma
didi roli Seasrula bulgareTis istoriaSic. petriwonis
monasteri 1083 wels daaarsa grigol bakurianis Zem, romelic
bagratovanTa gvars ekuTvnoda. igi msaxurobda bizantiaSi da
ekava aRmosavleTis didi domestikosis adgili. umdidresi
adamiani iyo da mraval mamuls flobda. swored Tavis mamul-
Si amoarCia saukeTeso adgili da daaarsa monasteri. Seswira
mravali mamuli, cixe-qalaqi, uboZa wisqvilebi, saavadmyo-
foebi, sastumroebi, saeklesio Zvirfaseuloba. monasteri
Tavisufali iyo gadasaxadebisagan, nebismieri Tanamdebobis
pirs – saeros Tu saeklesios ekrZaleboda mis saqmeebSi Ca-
reva da monastris qonebidan raime wilis moTxovna. TviTonve
Seadgina monastris wesdeba – tipikoni. tipikonis mixedviT mx-
56
olod qarTvelebs hqondaT aq cxovrebis ufleba. monasterSi
yofna ekrZalebodaT berZnebs; es is periodia, rodesac aTo-
nis iverTa monasters berZnebi aviwroeben, amitom grigolma
es gaiTvaliswina.
petriwonis savane aerTianebs sam taZars; gancalkevebiT
dgas orsarTuliani saZvale akldama, sadac dakrZalulni
arian grigoli da misi Zma – abasi.
petriwonis savaneSi arsebobda seminaria, sadac qarTve-
lebs kulturul-saganmanaTleblo moRvaweobisaTvis zrdid-
nen. am seminarias TiTqmis oci weli xelmZRvanelobda cno-
bili qarTveli moazrovne ioane petriwi.
ioane petriwma datova mravali mecnierul-literatu-
ruli Txzuleba. man saqarTveloSi safuZveli Cauyara neo-
platonur filosofiur skolas; man da misma mowafeebma Sei-
muSaves qarTuli samecniero ena, terminologia da didad
Seuwyves xeli qarTuli filosofiuri azrovnebis ganviTare-
bas. ioane petriwi, mogvianebiT daviT aRmaSenebelma, rogorc
ukve aRvniSneT, gelaTis akademiis reqtorad moiwvia.
sazRvargareTis qarTul lavrebSi XI saukunis cnobilma
moRvaweebma – giorgi aTonelma, giorgi mcirem, anu xuces-
monazonma, efrem mcirem ganaviTares biografiul-istori-
uli Janris mwerloba, gaafarToves istoriuli wyaroebis
wre da garkveuli doziT gamoiyenes istoriuli kritika. mag.
giorgi aTonelis TxzulebaSi (`cxovrebaY netarisa mamisa
Cuenisa ioanesi da efTUmesi da uwyebaY Rirsisa mis moqalaqo-
bisa maTisaY~) damowmebulia samive rigis wyaros gamoyenebis
faqti: werilobiTis, nivTierisa da zepiris. igi uxvad sarge-
blobs werilobiTi sabuTebiTa da `sarwmuno kacTa~ zepiri
cnobebiT. mas `WeSmarit~ da `utyuar~ masalad sabuTis dedani
miaCnia. giorgi mcires Txzuleba (`cxovrebaY da moqalaqeo-
baY wmidisa netarisa mamisa Cuenisa giorgi mTawmindelisaY~)
ganmsWvalulia samSoblosadmi Rrma da gulwrfeli siyvaru-
liT, gamoirCeva istoriul-literaturuli masalis siuxviT.
efrem mcire (`uwyebaY mizezsa qarTvelTa moqcevisasa~) ki os-
57
taturad flobs analogiis meTods, axdens teqstebis rTul
filologiur interpretacias. mis gamokvlevebSic gvxvdeba
istoriuli kritikis elementebi da mravali sxva.
ganusazRvrelia is wvlili, romelic sazRvargareTis qa-
rTulma savaneebma qarTuli kulturis istoriaSi Seitanes.
isini garkveul rols TamaSobdnen im qveynis kulturis is-
toriaSic, romel qveyanaSic arsebobda es savaneebi; magram
mainc maTi upirvelesi mizani iyo saqarTveloSi xeli Seewy-
oT xelovnebis, mecnierebis, ganaTlebis ganviTarebis im do-
nisaTvis, romelic imdroindeli msoflios inteleqtualuri
cxovrebis Tanaswori iqneboda.
58
Tema III
qarTuli istoriuli azris ganviTareba XVII-XVIII
saukuneebSi
XIV saukunisa da Semdgomi periodis saqarTveloSi, isto-
riuli azris ganviTarebis TvalsazrisiT, sakmaod rTuli
viTareba Seiqmna, romelic dampyrobelTa xangrZlivi Semos-
evebis Sedegad miviReT.
evropaSi, rodesac, ZiriTadad, mimdinareobs Sidapoli-
tikuri uTanxmoebani, brZola axali ekonomikuri urTierTo-
bebis, axali ideologiisa da azrovnebis damkvidrebisaTvis
da es yvelaferi sabolood xels uwyobs qveynis ganviTarebas,
gaZlierebasa da kulturis aRmavlobas, saqarTvelo am dros
ibrZvis fizikuri gadarCenisTvis. mravalricxovani mtris
(monRolebi, sparselebi, osmalebi...) daundobelma Semos-
evebma gamoiwvia ekonomikis dacema, saxelmwifo mmarTvelo-
bis dasusteba, politikuri aSliloba da qveynis mTlianobis
darRveva, romelic mis teritoriaze sami samefos – qarTlis,
kaxeTis, imereTis CamoyalibebiT damTavrda. Tavis mxriv,
yvelaferma aman mecnierebisa da kulturis ganviTarebis Se-
ferxeba gamoiwvia. mxolod XVII saukunis 30-iani wlebis qarT-
lis samefodan iwyeba ekonomikuri da kulturuli aRmavloba.
`90 wlis manZilze (1632-1722) qarTli ucxoelTa msxvil Semo-
sevas ar Seuwuxebia. qveyana moSenda, ekonomikurad moRoni-
erda, Soreulsa Tu axlo qveynebTan savaWro urTierToba
gacxovelda. TandaTan gaiSala kulturuli muSaoba. amave
dros dawinaurebulma da ucxo bazrebis maZiebelma evropam
Semoixeda didi xnis win `daviwyebul~ qveyanaSi da qarTveli
sazogadoeba xarbad daewafa `frangul swavlas~, – wers akad.
n. berZeniSvili.
XVII saukune qarTuli kulturis istoriis axali periodis
dasawyisia, romelic qarTul literaturaSi ̀ aRorZinebis~ sax-
59
eliT aris cnobili. Tavisi SinaarsiT qarTuli kulturis es
axali periodi ar warmoadgenda evropuli humanizmisa da, miT
ufro, racionalizmis xanas da SeuZlebelic iyo warmoedgina,
radgan, socialuri ganviTarebis TvalsazrisiT, saqarTvelo
tipuri feodaluri qveyana iyo. jer kidev myarad arsebobda
Suasaukuneobrivi ierarqia (TavadaznaurTa klasis mraval-
fenianoba) da mwarmoebeli sazogadoeba mTlianad batonymur
sistemas ekuTvnoda. Sesabamisad, ar arsebobda is burJuazi-
ul-ekonomikuri urTierTobebi, romelic evropaSi axali az-
rovnebis Camoyalibebis sayrdenad iqca. gasaTvaliswinebelia
isic, rom saqarTvelo iranisa da TurqeTis Zlier politikur
da ideologiur gavlenas ganicdida. vaxuSti bagrationis
TqmiT, XVII saukunis meore naxevridan `SeeriaT qarTvelTa~
yizilbaSuri `ugvano~ wes-Cveulebani. qarTuli sazogadoeba
kargad xedavda am saSiSroebas. maT esmodaT, rom erovnuli
saxis SenarCunebisTvis aucilebeli iyo ara mxolod fizikur
arsebobaze, aramed kulturasa da ideologiaze zrunvac. qa-
rTuli kulturis dacvisa da ganviTarebisaTvis brZolaSi
udidesi roli Seasrula vaxtang VI-m. mis irgvliv Semoikriba
mTeli dasi qarTveli mowinave sazogadoebisa, romelmac Ses-
aZleblobaTa maqsimumi gaakeTa qarTuli enis, literaturis,
kulturisa da mecnierebis asaRorZineblad. bunebrivia, am
mimarTulebiT ganviTarda qarTuli istoriografiac. `im-
droindeli moRvawis azri da goneba im fiqrisaken iyo mimar-
Tuli, rom qarTveli xalxis SemoqmedebiTi niWis mravali
saukunis namuSevari da naWirnaxulevi SeekribaT, SeeswavlaT
da CamomavlobisTvis damTavrebuli, yovelmxrivi warmodgena
da codna gadaecaT~, – wers iv. javaxiSvili. xazgasmiT unda
iTqvas, XVIII s-is saqarTvelos istoriaSi ori mniSvnelovani
periodi gamoiyofa: pirveli meoTxedi vaxtang VI-is (1703-14;
1716-24) xana da saukunis meore naxevari – erekle II-is (1744-
62; 1762-98) xana.
vaxtang VI-m TanamoazreebTan (sulxan-saba orbeliani, vax-
uSti batoniSvili, beri egnataSvili da sxv.) erTad saxelm-
60
wifo yofa-cxovrebis TiTqmis yvela dargs sasikeToO kvali
daamCnia. akad. n. berZeniSvilis TqmiT, `qarTlis sazogadoe-
brivi TuU saxelmwifoebrivi cxovrebis arc erTi mxare ar dar-
Cenila, romelsac vaxtangi ar Sexebodes~.
vaxtangma Seqmna `mcvelTa jari~, didi yuradReba miaqcia
meurneobis aRdgenas. xelaxla daasaxla qarTlis gaukacri-
elebuli adgilebi; gaiyvanes da gaanaxles didi xnis winaT
moSlili sarwyavi arxebi, moawesriges savaWro-samimosvlo
gzebi, aages xidebi da qarvaslebi, gaaumjobeses fulis moW-
ris saqme. dangrevas gadaarCines Tbilisis sioni, nariyalas
wm. nikolozis eklesia, sveticxoveli, urbnisis, sadgeris
taZrebi da sxv. 1709 wels TbilisSi pirveli qarTuli stam-
ba daarsda. am mamuliSvilur saqmeSi didi wvlili miuZRvis
vlaxeTSi (rumineTSi) moRvawe gamoCenil qarTvel sasuliero
pirs, vlaxeTis mitropolits – anTimoz iveriels (1650-1716
ww.), romelmac stambis gasamarTavad qarTlSi Tavisi mowafe
– mixai iStvanoviCi gamogzavna. am stambaSi imave 1709 wels,
daibeWda `saxareba~, `daviTni~ da `samociqulo~. aq gamoce-
muli wignebis beWdvis xarisxi ar Camouvardeboda evropul
stambebSi dastambul wignebs. 1712 w. aq vaxtang VI-is redaq-
ciiT daibeWda `vefxistyaosani~. vaxtang mefis saxelTanaa da-
kavSirebuli ganaTlebul mecnierTa dasis – `swavlul kacTa~
komisis didi kulturuli saqmianobac.
metad mniSvnelovani iyo, agreTve, saxelmwifo moxelee-
bis uflebebisa da funqciebis gansazRvra, rac vaxtang VI-is
mier Sedgenil `dasturlamalSi~ aisaxa. igi awesrigebda qvey-
nis marTva-gamgeobis, samefo karis etiketisa Tu saxelmwi-
foebrivi cxovrebis sxva praqtikul mxareebs. 1705-1708 ww-
Si vaxtangis brZanebiT daarsebulma sakodifikacio komisiam
Seqmna samarTlis wignTa krebuli, romelic mis mierve iyo
redaqtirebuli. gansakuTrebiT sayuradReboa krebulis
ZiriTadi nawili – `samarTali batoniSvilis vaxtangisa~. ris
gamoc mas `sjulmdebeli~ uwodes.
61
vaxtang VI-m sulxan-sabasTan erTad qarTul enaze Targm-
na msoflio didaqtikuri literaturis saukeTeso nimuSebi:
`qilila da damana~, `amir-nasariani~ da sxv. rac Seexeba Tavad
sulxan-saba orbelianis (1658-1725) moRvaweobas, mis memkvi-
dreobaSi umniSvnelovanesia 31 wlis ganmavlobaSi (1685-1716)
Sedgenili qarTuli enis ganmartebiTi leqsikoni `sityvis
kona~. qarTul enaSi iWreboda osmalur-sparsuli sityvebi.
aucilebeli gaxda qarTuli enis gawmenda, misi leqsikuri
normebis dadgena da praqtikaSi damkvidreba, rasac sulxan-
sabam warmartebiT gaarTva Tavi. sulxan-sabas Txzulebebi-
dan, agreTve, uaRresad mniSvnelovania `sibrZne sicruisa~
da `mogzauroba evropaSi~, romelic dRiurebis formiTaa
dawerili.
vaxtang VI-m Targmna `zijis~, anu `varskvlavTa katalo-
gi~, rasac daurTo mis mierve Sedgenili sparsul-qarTuli
astronomiul-astrologiuri leqsikoni. igi amiT cdilob-
da mecnieruli terminologiis qarTul enaze Seqmnas. man,
agreTve, qarTul enaze Seadgina qimiis saxelmZRvanelo. mis-
ive redaqtorobiT gamoica zaza fanaskertelis `karabadini~.
didi kulturul-saganmanaTleblo muSaoba, romelic ase
nayofierad mimdinareobda saqarTveloSi, mTlianad Cakvda
1724 wels vaxtang VI-is ruseTSi gadaxvewis gamo. mas Tan gahyva
kulturisa da mecnierebis moRvaweTa mravalricxovani dasi,
romelmac moskovSi ganagrZo nayofieri saqmianoba: moskovis
qarTul koloniaSi iqmneboda samecniero da literaturuli
naSromebi, ucxo enebidan iTargmneboda samecniero da sas-
wavlo wignebi da sxv. Tumca umjobesi iqneboda, rom saqarT-
veloSive aRdgeniliyo Sewyvetili kulturuli moRvaweoba.
aRniSnul saqmes didi yuradReba dauTmo mefe erekle II-m,
romelsac mxarSi edga misi mamidaSvili, aRmosavleT saqarT-
velos kaTolikos-patriarqi, mwerali, filosofosi, istor-
ikosi, mTargmneli da diplomati anton I (1720-88 ww. eriska-
cobaSi – Teimuraz ieses Ze bagrationi). akad. n. berZeniSvilis
62
sityviT, `ganaTlebis saqmis mTavari xelmZRvaneli erekles
dros anton kaTalikoso iyo~.
anton I-ma moamzada `qarTuli Rramatika~ - qarTuli enis
pirveli saskolo saxelmZRvanelo, Seadgina saqarTvelos is-
toriis mokle kursi, `RvTismetyvelebis~ 4 tomi, dawera `wyo-
bilsityvaoba~ – filosofiur-Teologiuri xasiaTis saxelmZ-
Rvanelo, romelic warmoadgenda Zveli qarTuli sasuliero
mwerlobis istoriis Seqmnis pirvel cdas; Targmna XVIII s-is
gamoCenili germaneli ganmanaTlebeli filosofosis, qris-
tian volfis `fizika~, baumaisteris `logika~, `metafizika~ da
`eTika~. gansakuTrebiT sayuradReboa misi enciklopediuri
xasiaTis Txzuleba `spekali~, romelic warmoadgens XVIII s-is
samecniero codnis sistemuri gadmocemis erT-erT pirvel
cdas. naSromSi aRwerilia aristoteles, platonisa da anti-
kuri xanis sxva moazrovneTa filosofiuri sistemebi, ganxi-
lulia ioane petriwis naazrevi. antonma Seadgina qarTveli
wmindanebis cxovrebaTa krebuli `martirika~. igi warmoad-
gens `sakiTxavebs~ wmindanTa dResaswaulebze.
1749 wels TbilisSi aRsdga XVIII s-is 20-ian wlebSi gauqme-
buli qarTuli stamba. wignebi amjeradac ibeWdeboda sakmaod
maRal poligrafiul doneze. 1782-94 ww. stamba xelmeored
ganaxlda. Seicvala moZvelebuli iaraRebi da Srifti. kon-
stantinopolidan Camosulma ostatma qarTuli stambisaTvis
nusxuri da mxedruli Srifti Camoasxa.
1755 wels TbilisSi daarsda sasuliero seminaria, ro-
melic anCisxatis taZris ezoSi mdebareobda. misi pirveli
reqtori iyo filipe yaiTmazaSvili, Tavis droze uaRresad
ganaTlebuli pirovneba. sasuliero seminariaSi iswavleboda
RvTismetyveleba, qarTuli ena, gramatika, filosofia, logi-
ka, fizika, maTematika, galoba.
1758 wels sasuliero saswavlebeli Seiqmna TelavSic, ro-
melic 1782 wels filosofiur seminariad gadakeTda. misi
pirveli reqtori iyo gaioz arqimandriti (1782-1783). 1790-
1802 ww-Si Telavis seminarias daviT mesxiSvili xelmZRvan-
63
elobda. seminaria saxelmwifos xarjze arsebobda, sadac yve-
la wodebis warmomadgeneli swavlobda. swavleba leqciur xa-
siaTs atarebda da pedagogebi moswavleTa codnas gamocdebis
gziT amowmebdnen. erekle II cdilobda niWieri axalgazrdebi
swavlis gasagrZeleblad ucxoeTSi gaegzavna.
frangi misionrebi saqarTveloSi eweodnen evropuli lit-
eraturis popularizaciasa da swavlebis dasavluri sistemis
danergvas. qarTveli mecnierebi dainteresdnen frangi gan-
manaTleblebis naSromebiT. `saswavlos~ saxels atarebs 1774
w. Sedgenili krebuli, romelic, sxvaTa Soris Seicavs frangi
ganmanaTleblis, Jan-Jak rusos Sexedulebebs swavla-aRzrdis
sakiTxebze. am kuTxiT, agreTve, sainteresoa aleqsandre ami-
laxvris (1750-1802) naazrevi (`brZeni aRmosavleTisa~, `geor-
gianuli istoria~).
yvelaferma zemoTqmulma, bunebrivia, qarTuli istori-
uli azris ganviTarebaze garkveuli gavlena iqonia. magram
xazgasmiT unda iTqvas, rom msoflmxedveloba isev feoda-
lur-eklesiuri darCa. es bunebrivicaa, radgan, garda imisa,
rom eklesia TavisTavad warmoadgenda feodaluri sistemis
nawils, rogorc es dasavleTSi iyo, dasavleTisgan gansxvave-
biT, eklesia da saero xelisufleba, saqarTveloSi, erTad
ibrZoda qarTuli saxelmwifos gadasarCenad. qarTveli er-
isTvis erovnuli identoba mis rwmenasTan iyo dakavSirebuli.
qristianoba qarTvelobas niSnavda da, piriqiT, `qristiani qa-
rTveli~ agresiuli muslimuri samyaroTi iyo garemoculi da
mas sakuTari erovnebis SesanarCuneblad brZola sWirdeboda.
amaSi ki gansakuTrebul Tanadgomas eklesia uwevda.
amdenad, XVII-XVIII saukuneebis qarTuli istoriuli azris
Sefaseba imdroindeli epoqis mdgomareobis gaTvaliswinebiT
unda moxdes. sakiTxisadmi amgvari midgoma ufro metad war-
moaCens am periodis istorikosTa damsaxurebas qarTuli is-
toriuli azris ganviTarebaSi.
farsadan gorgijaniZe (1626-1696 ww. axlo xana) XVII sau-
kunis qarTuli istoriografiis TvalsaCino warmomadgene-
64 65
lia. igi aRizarda qarTlis mefis – rostomis15 karze, sadac,
safiqrebelia, miiRo ufro metad aRmosavluri ganaTleba.
kargad Seiswavla sparsuli ena, xolo Semdeg iranSi xangrZli-
vi cxovrebis periodSi (40 wlis ganmavlobaSi iranis Sahebis – abas II-isa da suleimanis samsaxurSi idga), safuZvlianad
gaecno aRmosavlur, kerZod, sparsul saistorio mwerlobas,
romlis tradiciebi farTod gamoiyena samecniero muSaobaSi.
igi aRmosavlur yaidaze ganswavluli pirveli qarTveli is-
torikosia, romelmac dawera mniSvnelovani istoriuli Tx-
zuleba – `saqarTvelos istoria~, sadac gadmocemulia Cveni
qveynis istoria gaqristianebidan XVII saukunis miwurulamde.
qarTul samecniero literaturaSi Txzuleba oTx nawilad
aris dayofili; pirveli nawili moicavs gaqristianebidan
Tamaris gamefebamde dros, meore nawili – Tamaris gamefebi-
dan XIV saukunis damdegamde, mesame – Temurlengis Semoseve-
bidan XVII saukunis 60-ian wlebamde, meoTxe – 60-iani wlebidan
1696 wlamde. pirveli sami nawili kompilaciuri xasiaTisaa.
maT dasawerad zepir gadmocemebTan erTad, avtorma gamoiyena
qarTuli, somxuri da sparsuli Txzulebebi, saidanac misTvis
saWiro cnobebi amokrifa.
amdenad, gorgijaniZis Txzulebis pirveli sami nawili is-
toriografiuli Zeglia da ara saistorio wyaro. rac Seexeba
meoTxe nawils, aq aRwerili istoria TviTmxilvelis mier aris
gadmocemuli, bevri saintereso sparsuli wyaroa gamoyenebu-
li da mas pirvelwyaros mniSvneloba eniWeba.
kompilaciuri Txzulebebis Sedgena farTod iyo gavrcele-
buli Suasaukunovan maxlobeli aRmosavleTis qveynebSi.
xSirad am wess sparsuli istoriografiis warmomadgenlebic
mimarTavdnen. zogjer avtors Tavis TxzulebaSi winamorbed
istorikosTa Sromebi TiTqmis sityvasityviT Sehqonda, na-
1 rostom mefe (1632-1658) – igive xosro-mirza, simon I-is umcrosi Zmis,
daviTis (daud-xani) ukanono Svili, romelic iranSi daibada da iq sicocxlis
didi nawili gaatara. samocdaxuTi wlis asakSi Camovida saqarTveloSi,
amitom `iyo wessa zeda yizilbaSisasa da gaariga rigi saxlisa Tvisisa
yizilbaSurad da ganawesa moxeleni da gamrigeni TaTarni.~ beri egnataSvili.
klul adgilebs avsebda; `gadasabmel~ nakveTebs CarTavda,
TviTon ki mxolod Tavisi drois istorias werda; am meTodis
wyalobiT kompilatorTa SromebSi Semoinaxa winare xanis mniS-
vnelovani cnobebis mqone Txzulebebi, romelTa xelnawerebi
amJamadac dakargulia an jer ar aris mikvleuli.
am mxriv, farsadan gorgijaniZis Txzuleba, sakmaod sain-
teresoa da mis oTxive nawils garkveuli mniSvneloba aqvs
qarTuli istoriografiisTvis. pirveli ori nawili azustebs
da avsebs qarTul wyaroebs. isini SeiZleba warmatebiT iqnes
gamoyenebuli Tamaris pirveli istorikosisa da XIV sauku-
nis istoriis avtoris kritikuli teqstebis dasadgenad. f.
gorgijaniZem, mesame nawilSi, vaxtang VI-s `swavlul kacTa~
komisiaze bevrad adre, scada sparsuli wyaroebis safuZvel-
ze aRedgina XV-XVI saukuneebisa da XVII saukunis pirveli nax-
evris saqarTvelos istoria. am TvalsazrisiT, igi vaxtangis
komisiis winamorbedad SeiZleba CaiTvalos. rac Seexeba misi
naSromis meoTxe nawils, ivane javaxiSvilis SefasebiT, `Tx-
zulebis am ukanasknel nawils saqarTvelos istoriis Seswav-
lisaTvis didi mniSvneloba aqvs da Zvirfas cnobebs gvaZlevs~.
amrigad, farsadan gorgijaniZe aRmosavluri istorio-
grafiis tradiciebis pirveli mimdevaria saqarTveloSi. igi
XVI-XVII saukuneebis sparsuli saistorio mwerlobis tipuri
warmomadgenelia, xolo Tavisi piruTvnelobis26, pirdapiro-
bisa da obieqturobis gamo maT Soris saukeTesod SeiZleba
CaiTvalos.
XVIII saukunis dasawyisSi qarTuli istoriografiis ganvi-
Tarebis istoriaSi ori mniSvnelovani mimarTuleba aRiniSneba:
1. `qarTlis cxovrebis~ Sevseba-redaqtireba; 2. `qarTlis
cxovrebis~ gagrZeleba (XIV saukunidan).
2 magaliTad, igi batonis Sesaxeb wers: `yoveli mepatroneni warTmeulis
saqonliT gazrdilan~; `gankiTxvaSi patronymoba ra iqnebis, garduwevaT
samarTals iq iqmen, sikeTisTvis samoTxes miscemen da didis qebiT aqeben da
siavis magier jojoxeTs miscemen~, igi arc mefeebs indobs. misi SefasebiT
iranis Sahi da qarTveli mefe `amayni da moZaladeni arian~ da sxv. (s. kakabaZe,
farsadan gorgijaniZis istoria, saistorio moambe, II, 1925, gv. 297, 298).
65
klul adgilebs avsebda; `gadasabmel~ nakveTebs CarTavda,
TviTon ki mxolod Tavisi drois istorias werda; am meTodis
wyalobiT kompilatorTa SromebSi Semoinaxa winare xanis mniS-
vnelovani cnobebis mqone Txzulebebi, romelTa xelnawerebi
amJamadac dakargulia an jer ar aris mikvleuli.
am mxriv, farsadan gorgijaniZis Txzuleba, sakmaod sain-
teresoa da mis oTxive nawils garkveuli mniSvneloba aqvs
qarTuli istoriografiisTvis. pirveli ori nawili azustebs
da avsebs qarTul wyaroebs. isini SeiZleba warmatebiT iqnes
gamoyenebuli Tamaris pirveli istorikosisa da XIV sauku-
nis istoriis avtoris kritikuli teqstebis dasadgenad. f.
gorgijaniZem, mesame nawilSi, vaxtang VI-s `swavlul kacTa~
komisiaze bevrad adre, scada sparsuli wyaroebis safuZvel-
ze aRedgina XV-XVI saukuneebisa da XVII saukunis pirveli nax-
evris saqarTvelos istoria. am TvalsazrisiT, igi vaxtangis
komisiis winamorbedad SeiZleba CaiTvalos. rac Seexeba misi
naSromis meoTxe nawils, ivane javaxiSvilis SefasebiT, `Tx-
zulebis am ukanasknel nawils saqarTvelos istoriis Seswav-
lisaTvis didi mniSvneloba aqvs da Zvirfas cnobebs gvaZlevs~.
amrigad, farsadan gorgijaniZe aRmosavluri istorio-
grafiis tradiciebis pirveli mimdevaria saqarTveloSi. igi
XVI-XVII saukuneebis sparsuli saistorio mwerlobis tipuri
warmomadgenelia, xolo Tavisi piruTvnelobis26, pirdapiro-
bisa da obieqturobis gamo maT Soris saukeTesod SeiZleba
CaiTvalos.
XVIII saukunis dasawyisSi qarTuli istoriografiis ganvi-
Tarebis istoriaSi ori mniSvnelovani mimarTuleba aRiniSneba:
1. `qarTlis cxovrebis~ Sevseba-redaqtireba; 2. `qarTlis
cxovrebis~ gagrZeleba (XIV saukunidan).
2 magaliTad, igi batonis Sesaxeb wers: `yoveli mepatroneni warTmeulis saqonliT gazrdilan~; `gankiTxvaSi patronymoba ra iqnebis, garduwevaT samarTals iq iqmen, sikeTisTvis samoTxes miscemen da didis qebiT aqeben da siavis magier jojoxeTs miscemen~, igi arc mefeebs indobs. misi SefasebiT iranis Sahi da qarTveli mefe `amayni da moZaladeni arian~ da sxv. (s. kakabaZe, farsadan gorgijaniZis istoria, saistorio moambe, II, 1925, gv. 297, 298).
66
qarTul sazogadoebas miaCnda, rom `qarTlis cxovre-
ba~ saukuneTa manZilze `garyvnili iyo romelime mweralTa
mier~. es Suasaukunovani umniSvnelovanesi Zegli gamarTvasa
da Sevsebas moiTxovda. vaxtang VI-is mier mowveulma `swavlul
kacTa~ komisiam am saqmes safuZvlianad mohkida xeli. vaxtang
VI-is winaswar SemuSavebuli gegmis mixedviT Catarda Zeglis
saredaqcio cvlilebani rogorc garegnuli, ise Sinaarsobrivi
TvalsazrisiT. teqsti daiyo nakveTebad, Tavebad, qveTavebad.
gakeTda saZieblebi, teqstis maCveneblebi da sxv. aRniSnulma
cvlilebebma gaaumjobesa `qarTlis cxovrebis~ garegani saxe,
gaaadvila Zeglis gacnoba da Seswavla, srulyofili gaxda
misi kompoziciuri struqtura da mTlianoba. yvelaferi es
pasuxobda im meTodologiur moTxovnebs, romelsac am epo-
qis istoriul Txzulebebs uyenebdnen. istoriuli Txzulebis
dayofa nawilebad, wignebad, Tavebad – siaxled iTvleba, ro-
melic istoriografiuli Semoqmedebis praqtikaSi axali
drois istorikosebma Seitanes.
teqsti Sinaarsobrivad gamdidrebul iqna sasuliero
moRvaweTa cxovrebebiT, rac niSnavs saqarTvelos istoriis
wyaroTa wris gafarToebas. teqstis Sevseba sxva xasiaTis ma-
salebiTac moxerxda: kerZod, am Zeglis sxvadasxva nusxaSi
Semonaxuli nawarmoebebis Serwymis safuZvelze. amave dros,
teqstis bundovani adgilebi gaimarTa, gamotovebuli sityve-
bi aRdga, mcdari adgilebi gasworda, zogierTi cnoba Seivso.
`swavlul kacTa~ komisiis Sroma warmatebuli aRmoCnda.
bunebrivia, es ar niSnavs, rom am redaqcias nakli ar gaaCnda,
romlis Sesaxebac jer kidev vaxuSti batoniSvili miuTiTeb-
da. unda iTqvas, rom komisia gvevlineba `qarTlis cxovrebis~
kritikis pirveli, redaqciuli etapis damwyebad da Semsrule-
blad. am mimarTulebiT muSaoba dResac grZeldeba.
istoriografiuli muSaobis meore mimarTulebas, rogorc
aRvniSneT, warmoadgenda `qarTlis cxovrebis~ gagrZelebis
dawera, romlis mizani iyo gamoekvliaT saqarTvelos XIV-
XVII saukuneebis istoria da pasuxi gaecaT epoqis aqtual-
67
uri sakiTxebisaTvis: rogor da ratom daiSala saqarTvelos
samefo, vis ra Rvawli miuZRoda iran-osmaleTis agresiis wi-
naaRmdeg saukunovan brZolaSi, raSi mdgomareobda marcxisa
da warmatebis mizezebi. amis safuZvelze qarTveli xalxi Sem-
dgomi brZolis gzebs saxavda.
dRes, saxeze gvaqvs `qarTlis cxovrebis~ sami gagrZele-
ba: 1. vaxtang VI-is `swavlul kacTa~ komisiis mier Sedgenili XIV-XVII saukuneebis saqarTvelos istoria, romlis gamocemac
komisiis erT-erTi wevris, beri egnataSvilis saxeliT aris
cnobili; 2. ucnobi avtoris – giorgi brwyinvales winare xanis
istoriiT dawyebuli, vidre 1605 wlamde, romelic moipoveba
`qarTlis cxovrebis~ ramdenime xelnawerSi: dadianiseuli,
baraTaSviliseuli, falavandiSviliseuli, sxvitoruli; 3.
e. w. `parizis qronika~, romelic daculia parizis yofili
samefo biblioTekis xelnawerTa ganyofilebaSi, igi moicavs
XIV saukunis II naxevridan – 1703 wlamde istorias.
am periodisaTvis qarTul saistorio SemoqmedebaSi gamov-
linda evropuli istoriografiisTvis damaxasiaTebeli niS-
nebi, gansakuTrebiT meTodologiuri TvalsazrisiT, kerZod,
wyaroebisadmi damokidebulebaSi.
wyaroebisadmi kritikuli damokidebuleba, wyaroTa wris
gafarToeba, maTi avkargianobis gamorkveva, kargad Cans `swav-
lul kacTa~ istoriul TxzulebaSi. istoriografiaSi sru-
lyofilad aris Seswavlili maT mier gamoyenebuli qarTuli
da ucxouri wyaroebi, naratiuli Tu dokumenturi masala,
naCvenebia am wesTa mravalferovneba da simravle.
`swavlul kacTa~ komisia wyaroebis kritikul midgomas
maTi urTierTSejerebiT axdens. Tu wyaroTa Soris Tanxmoba
ar aris, sagangebod aRniSnaven, Tu erTsa da imave movlenaze
gansxvavebuli cnobebi arsebobs, SeZlebisdagvarad miuTiTe-
ben; wyaroebis uqonlobis SemTxvevaSi sakiTxs Riad toveben.
rogorc Cans, pirvelwyaros gamoyeneba maTTvis aucilebel
pirobas warmoadgens. `swavlul kacTa~ ZiriTadi wyaroebi
werilobiTi Zeglebia. iv. javaxiSvili miuTiTebs, rom `gu-
68
jrebis saSualebiT (roca sxva araferi gaaCndaT) zogierTi
mefis cxovrebisa da moRvaweobis istoriis aRdgena, maSin
srulebiT ucnobi da axali meTodi da saSualeba iyo da `swav-
lul kacTa~ Rvawlad am meTodis SemoReba unda CaiTvalos~.
gagrZelebis avtorebi werilobiTi wyaroebis garda, imow-
meben nivTier naSTebs, xalxuri zepirsityvierebis nimuSebs,
xalxur wes-Cveulebebs.
`qarTlis cxovrebis~ anonim gamgrZelebelsa da `parizis
qronikis~ avtors sagangebo msjeloba, gamoyenebuli wyaroe-
bis Sesaxeb ara aqvT; isini wyaroebis zogadi miTiTebiT kmayo-
fildebian. Tumca damowmebul wyaroTa wre maTTanac igivea.
`qarTlis cxovrebis~ samive gagrZeleba qarTuli feoda-
luri istoriografiuli Zeglia. maTi Txrobis obieqti isev
gabatonebuli klasia. maTi interesis sferos, rogorc bur-
Juaziul istoriografiaSi – omebis, politikisa da gmirebis
istoriebi warmoadgens.
`qarTlis cxovrebis~ gagrZelebaTa avtorebis Sexeduleba
istoriuli procesebis Sesaxeb, isev providencialuria, ro-
gorc es XVI saukunis eruditi-istorikosebisaTvisaa miRe-
buli. gvxvdeba SemTxvevebi, rodesac istoriul movlenebs
Soris mizezSedegobriv damokidebulebas xedaven; RvTis
gangebis nacvlad, ama Tu im movlenis axsnisas, obieqtur pi-
robebs iSvelieben, rac humanistebisTvis aris damaxasiaTebe-
li. magram unda aRiniSnos, rom qarTveli avtorebi movlenebs
Soris umetesad meqanikur kavSirs xedaven.
samive gagrZelebaSi kargad Cans gansakuTrebuli mowiweba
eklesiisa da sasuliero samyarosadmi. gagrZelebebis ZiriTa-
di politikuri tendencia samefo xelisuflebis gandidebasa
da maTi poziciebis dacvaSi mdgomareobs.
`qarTlis cxovrebis~ gagrZelebebis saxiT XVIII sau-
kunis qarTul istoriografiaSi saqme gvaqvs axali eta-
pis dasawyisTan... feodaluri istoriuli azrovnebisa da
meTodologiis wiaRSi isaxeba axali, burJuaziuli istori-
uli azrovnebis da meTodologiis calkeuli elementebi~.
69
`batoniSvili vaxuSti erT udidebules qarTvel mecnier
istorikosTagani, sworupovari mkvlevari da aRmweri saqarT-
velos miwa-wylisa. saxelovan vaxtang VI-is Svili... ganTqmuli
da dauWknobel RvawlTa momxveWeli saxelmwifo asparezze
ki ara, aramed mecnierebis maRal sferoSi, gansakuTrebiT vi-
Tarca istorikosi da samSoblo qveynis aRmweri~, – ase iwyebs
Tavis narkvevs vaxuSti bagrationis Sesaxeb Tbilisis univer-
sitetis damaarsebeli, akademikosi ivane javaxiSvili.
vaxuSti batoniSvili (1696 Tbilisi – 1757 moskovi) – qa-
rTveli istorikosi, geografi da kartografi, mTargmneli,
leqsikografi, teqstologi, komentatori, redaqtor-koreq-
tori. mis SemoqmedebaSi meTodologiuri da msoflmxedvelo-
brivi TvalsazrisiT XVIII saukunis qarTuli istoriografia
ganviTarebis umaRles dones aRwevs. Tavis monumentur naS-
romSi – `aRwera samefosa saqarTvelosa~, `man erTgvarad
Seajama winare xanis ganviTarebis Sedegebi, istoriuli cod-
na mecnierul doneze aiyvana da TiTqmis gauTanaswora igi
Tanadrouli evropuli da rusuli istoriuli mecnierebis
simaRleebs~ (S. xanTaZe).
`aRwera samefosa saqarTvelosa~ Sedgeba Semdegi nawilebi-
sagan:
1. winasityvaoba, sadac mokled da zogadad aris aRniSnu-
li naSromis mizani da daniSnuleba;
2. Sesavali, `zneni da Cveulebani saqarTvelosa~;
3. `aRwera samefosa saqarTvelosa~;
4. `saqarTvelos cxovreba~;
wigni mTavrdeba saZieblebiT, romelsac ewodeba: `anbansa
zeda qmnuli ama wignsa Sina werilni saxelni adgilTa da qveya-
naTa da mefeTa~. naSroms boloSi darTuli aqvs bibliografia
(`saxelni wignisani~, sadac Setanilia avtoris mier gamoyeneb-
uli wyaroebi da literatura).
mTeli naSromis damoukidebel, magram masTan organulad
dakavSirebul nawils warmoadgens atlasebi, sadac Sesulia
70
erTiani saqarTvelos, calkeuli samefo-samTavroebisa da
mezobeli qveynebis rukebi.
naSromi Tavisi struqturuli agebulebiT saukeTeso ni-
muSia, ara mxolod XVIII saukunis samecniero naSromebisa, ar-
amed dRevandeli TvalsazrisiTac.
vaxuStis Semoqmedeba aRmocenda Zveli qarTuli isto-
riografiisa da filosofiuri azrovnebis tradiciebze,
xolo am tradiciebis gaSla da gamdidreba mouxda evropul
garemocvaSi, romelSic aRmoCnda igi ruseTSi gadasaxlebis
(1724) Semdeg. ruseTSi am dros evropel mecnierTa mozRvave-
ba iyo. rogorc cnobilia, ruseTis imperatorma petre I-ma
(1689-1725), romelic aqtiurad zrunavda mecnierebis ganvi-
Tarebaze, 1725 wels daaarsa mecnierebaTa akademia. akademi-
is dasaarseblad saWiro iyo samecniero kadrebi. germaniaSi
gaigzavna diplomatiuri misia, romelsac daevala germaneli
mecnierebis mozidva. ucxoel akademikosTa daxmarebaSi ru-
seTis saxelmwifo did fuls ixdida, magram TiToeul maT-
gans evaleboda `erTi-ori~ slavuri warmoSobis studentis
Camoyvana, romlebic Seiswavlidnen rusul enas da rusuli
mecnierebis samsaxurSi Cadgebodnen. akademiis proeqtis de-
bulebis mixedviT, mis `mesame klasSi~ unda yofiliyo `Zveli
da Tanamedrove istoriis~ erTi akademikosi. es Tanamdeboba
pirvel xanebSi ucxoelebs ekavaT. am politikis Sedegad ru-
seTSi moRvaweoba daiwyes iseTma cnobilma mecnierebma, ro-
gorebic iyvnen: i. koli, g. baieri, g. mileri, a. Sleceri da
sxv. ruseTSi maT safuZveli Cauyares evropuli mecnierebis
meTodologiur miRwevebs, ucxouri literaturis Targmansa
da popularizacias. saerTod, samecniero sistema agebul iqna
evropul yaidaze. swored aseT garemoSi aRmoCnda vaxuSti
batoniSvili. igi samecniero sazogadoebis imdenad aqtiuri
wevri gaxda, rom man moskovis universitetis daarsebaSic mi-
iRo monawileoba (1755 w.). XX saukunis dasawyisSi moskovis
universitetis Zveli Senobis saaqto darbazSi daculi iyo
vaxuStis biusti da memorialuri dafa.
71
vaxuSti batoniSvilis Semoqmedeba mravalferovania, mra-
valmniSvnelovani da mas istoriografiaSi mravali naSromi
mieZRvna. Cvens mizans mxolod misi meTodologiuri da mso-
flmxedvelobrivi aspeqtis mokled ganxilva warmoadgens.
vaxuSti batoniSvilma qarTul istoriografiaSi safuZve-
li Cauyara mniSvnelovan damxmare istoriul disciplinebs:
qronologias, genealogias, istoriul geografias, nawilo-
briv diplomatikas, romlebic, Tavis mxriv, xels uwyobs is-
toriuli kvlevis meTodebis gaumjobesebasa da istoriuli
mecnierebis warmatebas. swored am disciplinebis SeqmniT
iwyeba istoriuli codnis istoriul mecnierebad gadaqceva.
vaxuStis mizans warmoadgenda saqarTvelos istoriis
qronologiuri cnobebiT Sevseba. man saqarTvelos isto-
ria TariRebiT gaamdidra, Seqmna Taviseburi qronolo-
giuri sistema, romelic arsebuli welTaRricxvebis sis-
temebs daafuZna. amiT qarTuli welTaRricxvis wesi (532-
iani cikliT) daukavSira Semdeg welTaRricxvebs: ro-
mauls, romelic qveynis gaCenidan qristes dabadebamde 3949
wels angariSobs, berZnuls – dasabamidan qristeSobamde
5 508 wels iTvlis da qristianul welTaRricxvas. Seadgina spe-
cialuri narkvevi qarTuli 532- wliani welTaRricxvis siste-
mis Sesaxeb, riTac safuZveli Caeyara am sistemis Teoriulad
Seswavlis saqmes. vaxuStis gviani xanis saqarTvelos istoriis
qronologiur sqemas Tanamedrove istoriografiac iziarebs.
vaxuStis damsaxurebaa, agreTve: `kinklosis~, welTaRricxvis
sxvadasxva sistemaSi TariRebis gadayvanis cxrilis Sedgena da
kalendris axsna.
genealogiis dargSi vaxuStim Seqmna samefo dinastiebis
genealogiuri tabulebi, romelic Sesulia mis geografiul
atlasSi. am dargSi mas aqvs narkvevebi bagrationTa warmo-
mavlobis Sesaxeb, sxva mniSvnelovan sagvareuloTa genealo-
giuri monacemebi. maTi istoriis gadmocemisas igi iSveliebs
dokumentur masalas, zepir gadmocemebs.
72
qveynis geografiuli aRwera, vaxuStis TvalsazrisiT
warmoadgens istoriis (istoriuli Txzulebis) aucilebel
da ganuyofel nawils. swored amitom man Tavisi Txzulebis
meore nawilSi CarTo yvela im qveynis geografiuli aRwera,
romelTa istoriis gadmocemasac iwyebda. am aRweraSi geo-
grafiuli cnobebi Serwymulia istoriul cnobebTan ama Tu
im Zeglis Sesaxeb. vaxuStis `aRweras~ swored amitom ewodeba
istoriul-geografiuli.
vaxuStisaTvis cnobili iyo mecnieruli diplomatikis
mTavari kanonebi: dokumentebis saxeobaTa da Semadgeneli
nawilebis mniSvneloba. igi asaxelebs brZanebas, gujars, si-
gels... brZanebas asxvavebs sigelisa da gujrisagan; erTmane-
Tisgan gamoyofs erTiani da politikurad daSlili saqarT-
velos samdivanmwignobroTa dokumentebs, iZleva maT kla-
sifikacias da gvesaubreba maTi Semadgeneli nawilebis Sesaxeb
da sxv. misi mokle, magram uaRresad Sinaarsiani dakvirvebani
faqtobrivad warmoadgens qarTuli sigelTmcodneobis, anu
diplomatikis pirvel zogad mimoxilvas.
evropul istoriografiaSi zemoT CamoTvlili disci-
plinebis fuZemdeblebi, razec ukve pirvel leqciaze visau-
breT, arian eruditi-istorikosebi (XVII s.). swored eruditTa
skolis gavlenas ganicdis vaxutSi Tavisi meTodologiuri
kvlevebis dros, saidanac kargad Cans misi ganswavluloba
evropul mecnierebaSi da mizani, swored am mecnierul meTo-
debze aagos Tavisi kvlevebi, rasac warmatebiT aRwevs. gansa-
kuTrebiT es exeba wyaroebisadmi damokidebulebas, wyaroTa
gamoyenebis wessa da maT mravalferovnebas.
vaxuStis istoriuli wyaroebisadmi kritika moicavs – wy-
aroTa ubralo Sejerebidan dawyebuli, sagnobrivi kritikiT
damTavrebuli, ra Tqma unda, rogorc es im droisaTvis miRe-
buli iyo (eruditTa meTodika); mecnieri Semoifargleba mx-
olod wyaros garegani kritikiT, romlisTvisac damaxasiaTe-
belia wyaros sinamdvilis Tu natyuarobis dadgena, avtoris,
TariRis garkveva da sxv.
73
wyaroTa kritika TavisTavad iTxovs wyaroTa wris gafar-
Toebas., marTalia, qarTul istoriografiaSi amis tradicia
arsebobda (mag., `swavluli kacebi~), magram mas fragmentuli
xasiaTi hqonda. vaxuStim wyaros moxmobisa da gamoyenebis wesi
savaldebulod aqcia da farTo xasiaTi SesZina. igi iyenebs,
rogorc naratiul wyaroebs, aseve dokumentebs, sabuTebs,
gujrebs, epigrafikul masalas (`xatTa, quaTa da juarTa
zedwerilebiT~). man kritikuli meTodi yvela saxis wyaroze
gaavrcela. igi moiTxovda naTqvamisa Tu aRniSnulis dasab-
uTebas, damtkicebas, risTvisac aucilebeli iyo `mowmobis
moxseneba~, e.i. gamoyenebuli wyaros damowmeba-citireba.
qarTul istoriografiaSi pirvelad vaxuSti batoniSvil-
ma gamoyo avtoris teqsti (`avtoris sityva~) da sqolio (`sxo-
lio~). igi xazs usvams TvalsaCino (`saCino~) Txrobas, aRniS-
navs avtoriseul remarkebs (`avtoris sityva~), sxvis naTqvams
(`visime Tqmuli~), xolo komentarebi da Sesabamisi damowme-
bebi gaadaqvs sqolioSi.
vaxuStim qarTuli samecniero metyveleba gaamdidra evro-
puli mecnieruli terminologiiT, magaliTad: qronologia
(xronologia), genealogia, istoriografia (istorioRrafia),
etimologia, akademia (akadimia), politika (poletika), bib-
lioTeka, katalogi, tomi (`Tomi~ – nawili wignisa), traqtati,
fizika, qimia (ximia), metafizika, maTematika da sxv.
vaxuStis meTodologiuri arsenali mravalferovania. igi
iyenebs analogiis, Sedarebis, ganzogadebisa da sxva meTodebs.
vaxuStim sagangebo kvlevis obieqtad iseTi sakiTxebi air-
Cia, romelTac manamde naklebi yuradReba eqceoda, an saer-
Tod ugulebelyofili iyo. am sakiTxebs Soris yvelaze mniS-
vnelovania politikuri da socialuri wyobis, saxelmwifo,
sasamarTlo, administraciuli institutebi, religiis, xalx-
is yofis, wes-Cveulebebisa da sxva sakiTxebi. problemisadmi
aseTi midgomiT man gaafarTova istoriuli mecnierebis prob-
lematika da mecnieruli xasiaTi SesZina am dargs.
74
vaxuStis msoflmxedvelobaSi yvelaze did faseulobas
swavla, codna da mecniereba warmoadgens. swavlasa da cod-
nas igi iseTi kategoriebis safuZvlad Tvlis, rogoricaa: si-
brZne, Tavisufleba, samyaros Secnoba, Semoqmedeba, humanu-
roba. misi azriT, codna sZens adamians yvelaze mniSvnelovans – azrovnebis Tavisuflebas. magram codna warmavalia, saWiroa
misi `daunjeba~. amis saukeTeso saSualebaa `werili~ (wigni...),
romelic `ara warwymdebis, aramed hdies ukunisamde~. es aris
mudmivi kategoria, romelic uzrunvelyofs codnisa da si-
brZnis Senaxva-gadmocemas. wigni ki TavisTavad Sedegia mec-
nieruli kvlevisa. SeiZleba iTqvas, rom vaxuSti, am Tvalsaz-
risiT, racionalizmis filosofiis mimdevaria. vaxuStisTvis,
rogorc istoriografiaSi aRniSnaven, damaxasiaTebelia Rrma
istorizmi, anu movlenebis ganxilva da Sefaseba cvalebado-
baSi, ganviTarebaSi, sxva movlenebTan da garemo pirobebTan
kavSirSi. misTvis movlenaTa axsnis erTaderT principad
mizezSedegobrivi kavSiri da movlenaTa urTierToba rCeba.
vaxuStis azriT, samyaros cvalebadoba, misi ganaxleba dro-
Si, obieqturi (Cvengan damoukidebeli) da Seuqcevadi proce-
sia. amasTan, es procesi ar warmoadgens RmerTis moqmedebis
Sedegs. swored zemoTqmulidan gamomdinare, miaCniaT, rom
vaxuSti batoniSvilma moaxdina istoriis sekularizacia. is-
toriis sekularizacia ki istoriuli codnis istoriul mec-
nierebad gadaqcevis gzaze aucilebeli safexuria.
zemoT ganxiluli masalidan gamomdinare, SeiZleba iTq-
vas, rom vaxuSti batoniSvili kargad icnobs humanistebis,
eruditi-istorikosebisa da racionalistebis ideebs, maTi
kvlevis meTodebsa da miznebs. igi Tavisi samecniero muS-
aobis dros eruditTa skolis miRwevebs eyrdnoba, xolo
msoflmxedvelobiT humanistebisa da nawilobriv racio-
nalistebis ideebs iziarebs. mas istoriuli movlenebis
axsnisadmi humanisturi damokidebuleba gaaCnia.
XVIII saukunis mniSvnelovani istorikosebi arian ,agreTve:
sexnia CxeiZe (dax. 1670-1745), papuna orbeliani da oman xe-
rxeuliZe.
75
sexnia CxeiZis istoriuli Txzuleba – `cxovreba mefeTa~,
moicavs 1653-1739 wlebis istorias, sadac gadmocemulia qa-
rTl-kaxeTis mefeTa Tavgadasavali da iranis saxelmwifoSi
mimdinare ambebi. papuna orbelianis naSromi – `ambavi qar-
Tlisani~ – mogviTxrobs 1739-1758 wlebis saqarTvelos isto-
rias da warmoadgens sexnia CxeiZis Txzulebis gagrZelebas,
magram, Tu s. CxeiZesTan mxolod mefeTa cxovrebaa aRwerili,
aq mTeli qarTlis istoriaa gadmocemuli; XVIII saukunis II nax-
evris istorikosis oman xerxeuliZis naSromSi – `mefoba irak-
li meorisa, mefis Teimurazis Zisa~ aRwerilia saqarTvelos
istoria 1722 wlidan 1782 wlamde. marTalia, es naSromi ufro
adreul xanasac exeba, magram igi mainc warmoadgens papuna or-
belianis Txzulebis gagrZelebas da, rogorc iv. javaxiSvili
aRniSnavs, am TxzulebaSi swored is nawilia faseuli, saidanac
iwyeba misi winamorbedi istorikosis Txrobis gagrZeleba.
samive istorikosi TavianT Txzulebebs matianur stilSi
(TariRebi, movlenebi...) aRweren, amitom isini istoriografi-
aSi mematiane-istorikosebad moixseniebian. maTi `ambavTa gad-
mocema qronologiur rigzea dalagebuli da ara logikurze~.
miuxedavad Txrobis matianuri stilisa, avtorebi xSir SemTx-
vevaSi movlenebis mniSvnelobaze msjeloben da am movlenaTa
Tavisebur Sejamebebs iZlevian.
mematiane-istorikosebi Tavadaznauruli ideologiis
matareblebi arian, maTi politikuri mimarTuleba mefeTa
gadaWarbebul qebasa da qveSevrdomTa erTgulebis qadagebaSi
gamoixateba. maT TxzulebebSi aris cnobebi glexTa social-
uri fenis (papuna orbeliani), iranis moxeleTa daniSvnis, le-
kianobisa da sxvaTa Sesaxeb, rac sakiTxTa interesis mraval-
ferovnebaze metyvelebs.
mematiane-istorikosTa Txzulebebi kompoziciurad kar-
gad aris gamarTuli, Txroba lakonuria da siuJetis ZiriTad
xazs misdevs. isini, garda imisa, rom aRsaweri ambebis TviTmx-
ilvelni arian, warmatebiT iyeneben zepir gadmocemebsac.
76 77
zemoT warmodgenil istorikosTa Soris saukeTesod papu-
na orbeliani iTvleba. igi iZleva movlenaTa racionalur ax-
snas, uTiTebs maT Soris mizezSedegobriv kavSirs, mimarTavs
Sedarebebs da iyenebs analogiebs.
sakiTxebi, romelTac exebian istorikosebi TavianTi sau-
kunis istoriuli Tavgadasavlebis gadmocemis dros, metad
mravalmxrivia da mravalferovani, problematika farTo, es
upirveles yovlisa papuna orbelianis damsaxurebaa, swored
misi Txzuleba gansazRvravs qarTuli istoriografiis xas-
iaTsa da Sinaarss XVIII saukunis Sua xanebisaTvis.
politikuri viTarebidan gamomdinare es istorikosebi ar
ifarglebian sakuTriv saqarTvelos istoriuli movlenebis
aRweriT, maTi Txroba exeba iranis, TurqeTisa da saqarT-
velos sxva mezobeli qveynebis ambebis aRweras.
miuxedavad imisa, rom samive istorikosis Txzulebebs sak-
maod mniSvnelovani funqcia akisria saqarTvelos warsulis
Seswavlis saqmeSi, isini ver aRmoCndnen vaxuSti batoniSvilis
tradiciebis mimdevarni. samwuxarod, samSoblodan mowyvetil
vaxuStis ar SeeZlo aqtiurad Seewyo xeli saqarTveloSi ax-
ali istoriografiuli tendenciebis damkvidrebisa da ganvi-
TarebisaTvis. es funqcia XIX saukunis qarTulma istoriogra-
fiam itvirTa.
Tema IVTema IV
istoriuli azris ganviTareba XIX saukuneSi da istoriuli azris ganviTareba XIX saukuneSi da
qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos
farglebs gareTfarglebs gareT
gansakuTrebulad mniSvnelovania istoriuli mecnierebis
srulyofisaTvis XIX saukune, romelsac `istoriuli revolu-
ciis epoqasac~ uwodeben.
XIX saukuneSi ganmanaTlebelTa istoriografiisa da misi
ideebis winaaRmdeg gailaSqres Tavadaznauruli romantiz-
mis warmomadgenlebma, romlebic uaryofdnen istoriaSi ga-
datrialebaTa arsebobas (aqtiurad Seuties safrangeTis rev-
olucias), aidialebdnen Sua saukuneebs, miuReblad miaCndaT
racionalizmis poziciebidan istoriis axsna, cdilobdnen
aRedginaT providencialuri koncefciebi. miuxedavad amisa,
romantikosebma istoriuli mecnierebis ganviTarebaSi pro-
gresuli ideebi Semoitanes. aRiarebdnen ra epoqaTa Sinagan ka-
vSirs, ama Tu im eris Tanamedrove mdgomareoba misi xangrZli-
vi istoriuli ganviTarebis Sedegad miaCndaT. swored am kon-
cefciidan gamomdinare, daZleul iqna ganmanaTleblobisTvis
damaxasiaTebeli kategoriuloba, romelic gamoixateboda mx-
olod awmyosa da uaxlesi warsulis mniSvnelobis aRiarebaSi.
TandaTanobiT mkvidrdeboda azri, rom warsuli imsaxurebs
Rirseul Seswavlas da awmyo aucileblad gaazrebul unda
iqnes warsulTan mimarTebaSi. aqedan gamomdinare, istori-
uli azrovnebis diapazoni ganuzomlad gafarTovda; istor-
ikosebma kacobriobis istoriis warmodgena daiwyes, rogorc
mTliani, erTiani ganviTarebis procesi, dawyebuli – veluri,
damTavrebuli – racionaluri, civilizebuli sazogadoebiT.
XIX saukunis I naxevarSi istoriuli azrovnebis ganviTa-
rebaze mniSvnelovani gavlena iqonia utopiuri socializmis,
kerZod, didi frangi filosofisis, a. sen-simonis, (1760-1825)
filosofiur-istoriulma koncefciebma. sen-simons miaCnda,
77
Tema IV
istoriuli azris ganviTareba XIX saukuneSi da
qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos
farglebs gareT
gansakuTrebulad mniSvnelovania istoriuli mecnierebis
srulyofisaTvis XIX saukune, romelsac `istoriuli revolu-
ciis epoqasac~ uwodeben.
XIX saukuneSi ganmanaTlebelTa istoriografiisa da misi
ideebis winaaRmdeg gailaSqres Tavadaznauruli romantiz-
mis warmomadgenlebma, romlebic uaryofdnen istoriaSi ga-
datrialebaTa arsebobas (aqtiurad Seuties safrangeTis rev-
olucias), aidialebdnen Sua saukuneebs, miuReblad miaCndaT
racionalizmis poziciebidan istoriis axsna, cdilobdnen
aRedginaT providencialuri koncefciebi. miuxedavad amisa,
romantikosebma istoriuli mecnierebis ganviTarebaSi pro-
gresuli ideebi Semoitanes. aRiarebdnen ra epoqaTa Sinagan ka-
vSirs, ama Tu im eris Tanamedrove mdgomareoba misi xangrZli-
vi istoriuli ganviTarebis Sedegad miaCndaT. swored am kon-
cefciidan gamomdinare, daZleul iqna ganmanaTleblobisTvis
damaxasiaTebeli kategoriuloba, romelic gamoixateboda mx-
olod awmyosa da uaxlesi warsulis mniSvnelobis aRiarebaSi.
TandaTanobiT mkvidrdeboda azri, rom warsuli imsaxurebs
Rirseul Seswavlas da awmyo aucileblad gaazrebul unda
iqnes warsulTan mimarTebaSi. aqedan gamomdinare, istori-
uli azrovnebis diapazoni ganuzomlad gafarTovda; istor-
ikosebma kacobriobis istoriis warmodgena daiwyes, rogorc
mTliani, erTiani ganviTarebis procesi, dawyebuli – veluri,
damTavrebuli – racionaluri, civilizebuli sazogadoebiT.
XIX saukunis I naxevarSi istoriuli azrovnebis ganviTa-
rebaze mniSvnelovani gavlena iqonia utopiuri socializmis,
kerZod, didi frangi filosofisis, a. sen-simonis, (1760-1825)
filosofiur-istoriulma koncefciebma. sen-simons miaCnda,
78
rom kacobriobis progresi mudmivia; man pirvelma wamoayena
klasTa brZolis idea, rogorc evropis istoriis sayrdeni.
Tumca klasTa Camoyalibebis process igi `rasebs~ Soris br-
ZolaSi xedavda (mag., frankebi da galebi).
a. sen-simonis idea, istoriis ganviTarebaSi klasTa brZo-
lis rolis Sesaxeb, gaiziares restavraciis epoqis frangma
liberalur-burJuaziuli istoriografiis warmomadgenleb-
ma – f. gizom da o. terim. maT daiwyes wera klasebisa da klas-
Tan brZolis Sesaxeb. maT miaCndaT, rom brZola mimdinareobs
or klass – privilegirebul Tavadaznaurobasa da `mesame
wodebas~ (farTo gagebiT) Soris. aRniSnuli mimdinareobis
ZiriTad ideas warmoadgenda is, rom istoriis Sinaarsi aris
socialuri da ara politikuri problemebi. Tumca sazoga-
doebis `socialuri mdgomareobis~ mniSvneloba naTlad ar
esmodaT.
germaneli filosofosis g. hegelis (1770-1831) idealis-
turma filosofiam gansazRvra XIX saukunis mravali istor-
ikosis gansakuTrebuli midgoma masalebis interpretaciisa
da istoriuli procesebis axsnis saqmeSi. ufro metic, mag-
aliTad, rusi istorikosi s. platonovi amtkicebda, rom `is-
toria mecnierebad mxolod XIX saukunis dasawyisSi gadaiqca,
rodesac germaniidan franguli racionalizmis winaaRmdeg
ganviTarda idealizmi; rodesac frangul kosmopolitizms
daupirispirda nacionalizmis idea da daiwyes nacionaluri
siZveleebis Seswavla~.
hegelisTvis istoria – es aris kanonzomieri procesi; man
pirvelma warmoadgina istoriuli, sulieri da bunebis samya-
ro, rogorc procesi, Seuwyveteli moZraoba, cvalebadoba,
gardaqmna. igi Seecada amoexsna am moZraobisa da ganviTarebis
kavSirebi. hegeli ganviTarebaSi mxolod sulier da logikur
mizezebs xedavda da ara obieqturs. amitom igi, xan politi-
kuri liberalizmis, xan ki konservatizmis poziciebze idga.
hegelma istoria sam kategoriad dayo: TviTmxilvelTa
mier dawerili `pirvandeli istoria~, `refleqsuri istoria~,
79
rodesac mTavar amocanas istoriuli masalis damuSaveba war-
moadgens da `istoriis filosofia~.
cnobilma ingliselma sociologma da filosofosma
h. spenserma (1820-1903) istoriis socialuri problemebiT
dainteresebis aucileblobaze gaamaxvila yuradReba. is wer-
da: `adreul istoriebSi mefis moRvaweoba avsebda mTel su-
raTs, xolo xalxis cxovreba warmoadgenda suraTis muq fons.
mefe iyo yvelaferi, xalxi araferi. mxolod bolo wlebSi
daiwyes istorikosebma faseuli cnobebis mowodeba, rodesac
xalxTa keTildReobam daikava maTi azrovneba da dainteres-
dnen socialuri progresis koncefciiT~.
XIX saukunis 40-iani wlebidan safuZveli eyreba marqsis-
tul filosofias. rogorc aRniSnaven, k. marqsis (1818-1883)
mTeli moZRvreba ganmsWvalulia istoriis Rrma codniT. misi
mecnieruli kvlevis meTodisTvis damaxasiaTebelia istori-
uli eqskursebis gamoyeneba. misTvis kvlevis universalur
meTods istoriuli meTodi warmoadgens. mas miaCnia, rom is-
toriuli codnis gareSe SeuZlebelia ekonomikur, samarT-
lebriv, filosofiur da sxva Teoriul cnebaTa gaazreba.
istoriis materialisturi interpretaciis safuZvel-
ze marqsma mecnierebaSi Seqmna warmodgena sazogadoebriv-
ekonomikuri formaciis Sesaxeb. man istoriuli mecniereba
socialur-ekonomikuri analizis meTodiT gaamdidra. mniS-
vnelovani adgili dauTmo klasTa brZolas, subieqturi faq-
torebis aqtiur rols; masebis, klasebis, sazogadoebrivi
jgufebis, partiebis, organizaciebisa da pirovnebebis isto-
riis Seswavlas.
marqsizmis paralelurad, istoriuli kvlevis meTodo-
logiaze didi gavlena iqonia p. sen-simonis mowafis o. kon-
tis (1798-1857) pozitivizmis filosofiam. misi moZRvreba
ganmsWvalulia `gonebisa da pozitiuri mecnierebis~ Zleva-
mosilebis rwmeniT: misi azriT, mecnierebaTa dargebi unda
eyrdnobodes realur faqtebsa da gamocdilebas. istoriuli
procesi, kontis mier Seqmnil sistemaSi, ganixileba, rogorc
80
moZraoba, mSvidobiani evolucia. igi uaryofs klasobrivi
brZolisa da revoluciis dadebiT rols sazogadoebis gan-
viTarebaSi, mniSvnelobas aniWebs masebs da ara pirovnebebs.
sazogadoebriv cxovrebaSi gamoyofs sam elements: material-
isturs, suliersa da zneobrivs, romelsac warmoadgens sami
`dawesebulebiT~: saxelmwifo, eklesia, ojaxi.
o. kontis gardacvalebis Semdeg, rodesac misi moZRvre-
ba gaTavisuflda reaqciul-klerikaluri tendenciebisagan,
pozitivizmi liberaluri burJuaziis ideologiis gamomx-
atveli gaxda.
SeiZleba iTqvas, rom XIX saukunis II naxevarSi pozitivizmi
batonobda rogorc sabunebismetyvelo, aseve sazogadoebaTm-
codneobiT mecnierebebSi.
istorikos-pozitivistebis wvlili istoriis meTodolo-
giis ganviTarebaSi SemdegSi mdgomareobs: maT didi mniS-
vneloba mianiWes faqtografias, myar safuZvelze daayenes
wyaroebis kritika, ganamtkices zusti kvlevis meTodebi
(statistikuri, SedarebiT-istoriuli).
mkvlevrebs TavianT amocanad miaCndaT faqtebis gul-
modgine Segroveba. isini darwmunebulebi iyvnen, rom wyaro-
Ta sandoobis damtkicebiT am wyaroSi aRnusxuli movlenebis
utyuarobac dasturdeboda. maTTvis istoriuli meTodi wy-
aroTa analizis sinonims warmoadgenda. amave dros, sjero-
daT profesionali istorikosis miukerZoebloba.
pozitivistebi iswrafodnen istoriis meTodologia aegoT
sabunebismetyvelo mecnierebaTa magaliTze (es miswrafeba,
sabolood, kraxiT damTavrda); amdenad, gazardes istoriuli
faqtebis Ziebis mniSvneloba, rogorc codnis mtkice garanti;
samecniero brunvaSi Semoitanes faqtebis didi seria: poli-
tikuri, socialuri, ekonomikuri.
istoriis statusis amaRlebas Zalian uwyobda xels wy-
aroTa sistemuri kritika, romelic gamowveuli iyo is-
eTi damxmare disciplinis gaCeniT, rogoric aris wy-
aroTmcodneoba. germaneli mecnierebis b. niburis,
81
l. rankesa da T. momzenis naSromebi warmoadgenda calkeu-
li wyaroTmcodneobiTi meTodebis praqtikaSi gamoyenebis
magaliTs. Tavdapirvelad amgvari kritika aRmocenda Zveli
msofliosa da Sua saukuneebis istoriis Seswavlis bazaze.
am droidan istoriis meTodologiis sakiTxebi aqtiurad
muSavdeba mraval qveyanaSi.
i. droizenma da e. brenhaimma mogvces istoriuli kvlevis
meTodebis klasikuri dayofa: 1. evristika (wyaroebis kvleva);
2. kritika da ganmarteba (faqtebis mniSvnelobis gansazRvra
da maT Soris kavSiri); 3. gadmocema, anu istoriuli rekon-
struqcia.
pozitivisturi skolis gavleniT istoriografiaSi Camoy-
alibda werilobiTi dokumentis kulti, rogorc istoriuli
bazis erTaderTi sando wyaro. cnobili ingliseli istoriko-
si e. karis sityvebiT: `XIX saukunis aswleuli iyo faqtebis
didi epoqa~.
marTalia, istoriul-pozitivisturma skolam warmate-
buli naxtomi gaakeTa wyaros Semowmebasa da masSi Semavali
faqtebis dazustebaSi, magram igi skeptikurad uyurebda
Teoriul ganzogadebebs da zRudavda kvlevebSi Teoriul
daskvnebs. swored amis gamo, igive kari, pozitivistebis kri-
tikis dros werda: istoria mainc warmoadgens interpreta-
cias. cnobili rusi filosofosi v. soloviovi (1853-1900)
xazgasmiT aRniSnavda, rom pozitivizms surs gaanadguros
gansxvaveba mizezsa da movlenas Soris da upiratesoba mov-
lenas mianiWos.
`pozitivisturi Teoriis~ winaaRmdeg gamodiodnen
cnobili germaneli mecnierebic l. ranke, i. droizeni
da e. maieri. maieri werda: `pozitivizmi istoriidan dev-
nis sam umniSvnelovanes faqtors – SemTxveviTobas, ne-
bis Tavisuflebas, ideasa da adamianTa warmodgenebs.
uar yofs pirovnebaTa rols istoriis ganviTarebaSi~.
i. droizeni mTeli kategoriulobiT gamodioda ingliseli
pozitivistis h. boklis winaaRmdeg, romelsac miaCnda, rom
82
istoria unda ayvanil iqnes sabunebismetyvelo mecnierebaTa
rangSi.
saerTod, germaneli istorikosebi idealisturi ideebis
matareblebi iyvnen. isini Tvlidnen, rom istorikosisTvis
mTavari adamianis qmedebis Sefasebaa. maTTvis istoria `ada-
mianis zneobriv samyaros~ warmoadgens.
miuxedavad zemoTqmulisa, pozitivisturi meTodologiis
Sedegad XIX saukunis II naxevris burJuaziul istoriul mec-
nierebas didi warmatebebi hqonda faqtebis dagrovebisa da
damuSavebis, sakvlevi samuSaoebis donis amaRlebis, damxmare
istoriuli disciplinebis ganviTarebis, istoriuli wyaroe-
bis publikaciis dargSi.
zogadad ganxiluli periodis istoriis meTodologia-
Si, rogorc akademikosi e. tarle aRniSnavda, SeimCneva ori
ZiriTadi mimarTuleba: `subieqturi~ da `obieqturi~. pirve-
li amtkicebs, rom istoriul koliziebSi mniSvnelovani roli
pirovnebas ekisreba, meore ki Tvlis, rom istoriis mamoZ-
ravebel Zalas xalxTa masebi warmoadgens.
XIX saukunis qarTuli istoriografiis ganviTarebaSi
ori mxare SeiZleba gamovyoT: qarTvelologiuri keris Cam-
oyalibeba saqarTvelos farglebs gareT da saqarTveloSi
moRvawe mecnierTa Tavmoyra `TergdaleulTa~ ideebis ir-
gvliv. qarTveli samocianelebi TavgamodebiT ilaSqrebdnen
carizmis politikis winaaRmdeg. maTi marTebuli azriT, aseT
pirobebSi gansakuTrebuli roli eniWeboda saistorio mec-
nierebis ganviTarebas, ramdenadac xalxis gaTviTcnobiere-
bas didad uwyobda xels sakuTari istoriis Seswavla-Sefase-
ba. ilia WavWavaZis TvalsazrisiT, eris istoriis SeswavliT
SesaZlebelia ara marto mocemuli eris warsulis an awmyos
Semecneba, aramed momavlis gaTvaliswineba. amdenad, saqarT-
velos istorias, rogorc dargis ganviTarebas XIX saukunis
II naxevris saqarTveloSi, Tu SeiZleba ase iTqvas, erovnuli
Rirsebis SenarCunebisaTvis brZolis funqcia mieniWa. qarTve-
83
li istorikosebi dauRalavad Sromobdnen, xSir SemTxvevaSi
enTuziazmze, am dargis ganviTarebisaTvis.
1801 wels, rogorc cnobilia, ruseTis imperiam qarTl-
kaxeTis samefos dapyrobiT daiwyo saqarTvelos saxelmwifos
sruli gauqmeba. Seudga qveynis kolonizaciis kargad gaazre-
buli gegmis ganxorcielebas. qarTveli eris asimilacia war-
moadgenda ruseTis koloniuri politikis umTavres mizans,
romlis misaRwevad aucilebeli iyo erovnuli cnobierebis
mospoba.
bunebrivia, ruseTis imperia kargad xedavda, rom am mizni-
saken mimarTul qmedebebs qarTveli eris mxridan didi winaaR-
mdegobebi mohyveboda, xolo am winaaRmdegobaTa upirvelesi
moTave bagrationTa samefo saxli iqneboda. amitom ruseTma
maTi saqarTvelodan mTlianad gadasaxleba gadawyvita. ase aR-
moCndnen ruseTSi mefe giorgi XII-s (1798-1800) vaJebi: daviTi
(1767-1819), ioane (1772-1830), bagrati (1776-1841) da Teimurazi
(1782-1846). politikur asparezs moklebulma batoniSvilebma
aqtiurad daiwyes samecniero-saganmanaTleblo moRvaweoba,
ramac xeli Seuwyo qarTvelologiuri kvleva-Ziebis gaSlas
peterburgSi, 1805 wels daviTma rusul enaze peterburgSi
gamoaqveyna saqarTvelos mokle istoria. igi qarTvel volt-
erianelTa pirveli warmomadgenelia, romelmac Tavis nawar-
moebebSi frang ganmanaTlebelTa ideebi axsna. sayuradReboa
daviTis speciluri naSromi `Обозрение Грузии по части права и законоведения~, romelSic mocemulia erekles II-isa da giorgi
XII-is droindeli qarTl-kaxeTis saxelmwifo wyobis da kanon-
mdeblobis Sesaxeb Zvirfasi masala. gasagebia, rom daviTi me-
fis ruseTis mier qarTl-kaxeTis samefos aneqsiaSi absolutur
borotebas xedavda. aq danergil rusul marTvelobasTan Se-
darebiT mas qarTuli saxelmwifoebrivi upiratesobis swamda.
rogorc epoqis Tanamedrovem, daviT batoniSvilma dagvi-
tova metad saintereso istoriuli xasiaTis sxva masalebic,
romelTac saqarTvelos XIX s. istoriis SeswavlaSi seriuzuli
mniSvneloba eniWebaT.
84
bagrat batoniSvilma, Tavisi `axali moTxroba~ miuZRvna,
ZiriTadad erekle -Teimurazis mefobis periods da XIX s-is
damdegis ambebs. Txzuleba daistamba peterburgSi 1819 wels.
bagrati Tavisi moTxrobis SesavalSi asaxelebs mis mier gamoy-
enebul wyaroebs. igi Tavisi msoflmxevelobiT romantikosia,
xolo misi Txzuleba qronikalur stilSia dawerili.
peterburgSi did leqsikologiur da istoriul-filolo-
giur muSaobas eweoda ioane batoniSvili. man TxuTmetwliani
dauRalavi Sromis Sedegad Seqmna pirveli qarTuli mecnieru-
li enciklopedia – `kalmasoba~.
qarTvelologiuri mecnierebis ganviTarebaSi didi Rvaw-
li miuZRvis ruseTis mecnierebaTa akademiis sapatio wevrs
(1837) Teimuraz batoniSvils. mas ekuTvnis naSromi `iveriis
istoria~ (aq istoria ganxilulia axlo aRmosavleTis isto-
riis gaTvaliswinebiT, gamoyenebulia berZnul-romauli da
somxuri istoriografia) da gamokvlevebi rusTvelologiis
dargSi. igi, agreTve, eweoda mTargmnelobiT saqmianobas.
Targmna tacitusis, volteris, puSkinis da sxv. nawarmoebebi.
iyo parizis da kopenhagenis samefo antikvarTa sazogadoe-
bis wevri. Teimuraz batoniSvils `mTeli arsebiT Segnebuli
hqonda ama Tu im eris istoriis aRweris siZnele, wyaroebis
gamoyenebis da wesierad moTxrobis pasuxismgeblobac~ – wer-
da S. mesxia. Teimurazis ZiriTadi wyaro `qarTlis cxovre-
baa~. amave dros igi iyenebs vaxuSti batoniSvilis istorias,
`uZveles werilobiT Zeglebs~, Tqmulebebs, zepirgadmoce-
mebs, xalxSi darCenil zne-Cveulebebs. sayuradReboa, rom
misTvis pirvelwyaros cnoba yovelTvis misaRebi ar aris.
zogjer igi sxvadasxva wyarois moSveliebiT asworebs cnobas,
iZleva wyaros kritikas da sxv.
Teimurazma pirvelma scada berZnul-romauli wyaroe-
bis gamoyeneba saqarTvelos istoriis Seswavlis saqmeSi, igi
pirveli Seecada iber-kolxTa warsulis gasaSuqebald gamoey-
enebina miTebi. da a. S. man saqarTvelos istoriis bevri axali
sakiTxis Seswavla daayena dRis wesrigSi. misma Sromebma xeli
85
Seuwyo saqarTvelos istoriisadmi interesis gaRvivebas, igi
Tavisi msoflmxedvelobiT romantikosi iyo. unda aRiniSnos,
rom 1983 wels saqarTvelos ssr mecnierebaTa akademiis (saqa-
rTvelos istoriis wyaroebi) egidiT, al. miqiaSvilis redaq-
ciiT, daistamba wigni Teimuraz bagrationi, `axali istoria~.
es nawarmoebi samecniero literaturaSi cnobili iyo, rogor
daviT bagrationis Txzuleba. Seicavs saqarTvelos istoriis
masalebs 1744 w-dan 1819 w-mde.
Teimuraz batoniSvils aqtiuri urTierToba hqonda frang ori-
entalistTan mari brosesTan, romelsac saqarTvelos istoriis
Sesaxeb uxv masalas awvdida da, romelic mis moswavled Tvlida
Tavs. mari broses saxelTan aris dakavSirebuli qarTvelolo-
giis mecnierul disciplinad Camoyalibeba evropaSi.
marTalia, evropaSi qarTvelologias ramdenime saukunis
istoria aqvs, magram rogorc mecnierul dargs, XIX sauku-
neSi Caeyara safuZveli. es ar iyo SemTxveviTi. am droisaTvis
evropis burJuazias ukve aRar akmayofilebda zedapiruli,
mkrTali aRwerilobiTi cnobebi aRmosavleTis qveynebis Ses-
axeb, igi moiTxovda am qveynebis Rrma da safuZvlian Seswav-
las, mecnierul gamokvlevebs maTi istoriisa da kulturis
Sesaxeb.
1795 wels parizSi gaixsna specialuri saswavlebeli, sa-
dac aswavlidnen aRmosavlur enebsa da literaturas, gan-
sakuTrebiT dawinaurda indoevropuli enebis Seswavla aR-
mosavlur enebTan mimarTebaSi, orientalistikis ganviTare-
baSi didi Rvawli miuZRvis ruseTsac. mis mTel rig univer-
sitetebSi gaixsna aRmosavluri enebis kaTedrebi (xarkovi,
yazani, moskovi).
1818 wels peterburgSi daarsda aziuri muzeumi, romel-
mac daiwyo aRmosavluri, maT Soris qarTuli xelnawerebis
Segroveba. didi interesi gaCnda kavkasiis, kerZod, saqarT-
velos istoriis Seswavlisadmi, saqarTvelos siZveleebs aqti-
urad swavlobdnen cnobili orientalistebi: butkovi, freni,
Segreni da sxv. am process batoniSvilebma sakmaod seriozu-
86 87
li safuZveli moumzades, rogorc samecniero, ise nivTieri
TvalsazrisiT.
XIX saukunis damdegs qarTvel batoniSvilTa ruseTSi ga-
dasaxlebas Sedegad mohyva qarTul xelnawerTa axali didi
`emigracia~, romelic daiwyo XVIII s-Si da dakavSirebulia jer
arCil II-is, xolo Semdeg vaxtangs VI-is ruseTSi gamgzavre-
basTan. mdidari, piradi biblioTekebi waiRes peterburgsa da
moskovSi daviT, ioane, bagrat da Teimuraz batoniSvilebma.
qarTuli xelnawerebi hqondaT ruseTSi gadasaxlebul sxva
qarTvelbsac (g. avaliSvili, n. CubinaSvili da sxv.).
garda xelnawerebisa, qarTvelebma ruseTSi gaitanes sxva
qarTuli siZveleebi: xatebi, Zveli WurWeli, saeklesio nivTe-
bi da sxva. qarTuli wignebiT, xelnawerebiTa da sxva siZvelee-
biT gansakuTrebiT XIX saukunis dasawyisidan, ruseTi evro-
paSi am mxriv yvelaze mdidari qveyana Seiqna. qarTvelologi-
uri muSaobisaTvis iq gacilebiT ukeTesi pirobebi iyo, vidre
dasavleTSi.
saqarTvelos Sesaxeb mravali werili ibeWdeboda rusul
Jurnal-gazeTebSic. `Вестник Европы~, `Северная почта~, `Север-ный архив~ da sxva. Jurnalebi aqveyneben saqarTveloSi mog-
zaurobaTa nawyvetebs, aq moRvawe samxedro pirTa mogonebebs,
Canawerebsa da sxva masalebs.
evropaSi orientalistikis da, kerZod, qarTvelologiis
ganviTarebisaTvis didi mniSvneloba hqonda aziuri sazoga-
doebis daarsebas. parizSi aseTi sazogadoeba daarsda 1822 w.,
londonSi – 1823 w., germaniaSi – 1844 w.
parizis aziurma sazogadoebam samuSao programaSi sa-
gangebod Seitana qarTuli enisa da literaturis Seswavla.
sazogadoebas hqonda sakuTari Jurnali: `Jour hal asistique~,
romlis furclebze CvenTvis sayuradRebo mravali narkvevi
gamoqveynda. am narkvevTa avtorebi iyvnen cnobili orien-
talistebi J. sen-marteni da h. i. klaproti. gansakuTrebuli
wvlili qarTvelologiis ganviTarebaSi miuZRvis hainrix
klaprots. SeiZleba iTqvas, rom 20-iani wlebisaTvis evro-
pul qarTvelologiaSi ukve moipoveboda didZali aRweri-
lobiTi cnobebi saqarTvelos Sesaxeb, [goties (XI s.), anselu-
sis, raind debuas (XIII s.), orderiki vitalis (XII s.) vilhelm
tvirelis (XIII s.), Jak de vitris (XIII s.), iakob rogsanelis (XIII
s.) , ivane florencielis (XIV s.), ioane Siltbergeris (XV s.),
ambrozio kontarinis (XV s.), marko polos (XV s.), plano karpi-
nis (XIII s.), arqanjelo lambertis, pietro dela vales, kaste-
lis, Jan Sardenis (XVII s.), rainegsis, giuldenStedtis (XVIII
s.) da sxvaTa cnobebi Tu aRwerilobebi]. evropis sxvadasxva
dawesebulebaSi Tavmoyrili iyo qarTuli siZveleebi, [vati-
kanis, parizisa da venis samefo biblioTekebi, britaneTis
muzeumi], xolo calkeul sakiTxebze arsebobda mecnieruli
gamokvlevebi, `specialisti – qarTvelologis gamoCenisaTvis
niadagi yovelmriv Semzadebuli iyo~.
es adgili mari brosem daikava. mari broses dawyebuli
saqme gaagrZeles da-Zma uordropebma, xolo peterburgis qa-
rTvelologiuri skolis memkvidreebad gvevlinebian d. Cubi-
naSvili, a. cagareli da sxvebi.
mari felisite brose (1802-1888) 1826 wlidan Tavisi
ufrosi kolegisa da megobris, J. sen-martenis rCeviT iwyebs
qarTuli enisa da literaturis safuZvlian Seswavlas, man
gadawvetileba miiRo, gamxdariyo qarTvelologi.
qarTvelologiuri moRvaweoba mari brosem winamorbed
mkvlevarTa naSromebis kritikuli ganxilviTa da SefasebiT
daiwyo. umTavresi yuradReba man qarTuli enis arsebul le-
qsikonebs (paolinis, firalovis, klaprotis) da gramatikul
naSromebs (majiosis, gaiozis, firalovis, fateris) miaqcia.
misi azriT, verc erTi maTgani ver akmayofilebda Tanamedrove
moTxovnebs da maT seriozuli naklovanebebi gaaCndaT. gansa-
kuTrebiT brosem gaakritika klaprotis qarTuli gramatika.
man Tavisi azri, rom klaproti qarTuli enis srulfasovan
gramatikas ver Seqmnida, moaxsena `aziur sazogadoebas~. amas
mohyva cxare kamaTi brosesa da klaprots Soris, rasac prin-
cipuli mniSvneloba hqonda. rogorc m. broses Semoqmedebis
87
pul qarTvelologiaSi ukve moipoveboda didZali aRweri-
lobiTi cnobebi saqarTvelos Sesaxeb, [goties (XI s.), anselu-
sis, raind debuas (XIII s.), orderiki vitalis (XII s.) vilhelm
tvirelis (XIII s.), Jak de vitris (XIII s.), iakob rogsanelis (XIII
s.) , ivane florencielis (XIV s.), ioane Siltbergeris (XV s.),
ambrozio kontarinis (XV s.), marko polos (XV s.), plano karpi-
nis (XIII s.), arqanjelo lambertis, pietro dela vales, kaste-
lis, Jan Sardenis (XVII s.), rainegsis, giuldenStedtis (XVIII
s.) da sxvaTa cnobebi Tu aRwerilobebi]. evropis sxvadasxva
dawesebulebaSi Tavmoyrili iyo qarTuli siZveleebi, [vati-
kanis, parizisa da venis samefo biblioTekebi, britaneTis
muzeumi], xolo calkeul sakiTxebze arsebobda mecnieruli
gamokvlevebi, `specialisti – qarTvelologis gamoCenisaTvis
niadagi yovelmriv Semzadebuli iyo~.
es adgili mari brosem daikava. mari broses dawyebuli
saqme gaagrZeles da-Zma uordropebma, xolo peterburgis qa-
rTvelologiuri skolis memkvidreebad gvevlinebian d. Cubi-
naSvili, a. cagareli da sxvebi.
mari felisite brose (1802-1888) 1826 wlidan Tavisi
ufrosi kolegisa da megobris, J. sen-martenis rCeviT iwyebs
qarTuli enisa da literaturis safuZvlian Seswavlas, man
gadawvetileba miiRo, gamxdariyo qarTvelologi.
qarTvelologiuri moRvaweoba mari brosem winamorbed
mkvlevarTa naSromebis kritikuli ganxilviTa da SefasebiT
daiwyo. umTavresi yuradReba man qarTuli enis arsebul le-
qsikonebs (paolinis, firalovis, klaprotis) da gramatikul
naSromebs (majiosis, gaiozis, firalovis, fateris) miaqcia.
misi azriT, verc erTi maTgani ver akmayofilebda Tanamedrove
moTxovnebs da maT seriozuli naklovanebebi gaaCndaT. gansa-
kuTrebiT brosem gaakritika klaprotis qarTuli gramatika.
man Tavisi azri, rom klaproti qarTuli enis srulfasovan
gramatikas ver Seqmnida, moaxsena `aziur sazogadoebas~. amas
mohyva cxare kamaTi brosesa da klaprots Soris, rasac prin-
cipuli mniSvneloba hqonda. rogorc m. broses Semoqmedebis
88
mkvlevari S. xanTaZe aRniSnavs: `aq erTmaneTs daupirispirda
muSaobis ori sxvadasxva stili, ori sxvadasxva meTodi. kla-
protis muSaoba qarTulis dargSi ar scildeboda diletan-
tizmis farglebs, mas SesaZleblad da dasaSvebad miaCnda
meore da mesame pirTa xelidan gamosul masalebze dayrdno-
ba, uSualod pirvelwyaroebis Seswavlas da maTze damyarebas
igi aucileblobad ar Tvlida... brose umTavres mniSvnelobas
aniWebda pirvelwyaroebis Seswavlas, enis safuZvlian cod-
nas, mTeli msjelobis damyarebas Semowmebul da kritikulad
ganxilul masalebze... mxolod am gziT SeiZleboda qarTvelo-
logia gascileboda diletantizmis bWeebsa da namdvil mec-
nierul safuZvelze damdgariyo~
mari broses arqivi naTel warmodgenas qmnis Tu ra kolo-
saluro Sroma gaswia man qarTulis SeswavlisaTvis. broses
sakuTari xeliT gadmouweria parizis biblioTekebSi daculi
qarTuli xelnawerebis mniSvnelovani nawili (vaxtang VI-is
kanonTa krebuli, vefxistyaosani, qarTuli istoriuli qron-
ika, nawyvetebi axali aRTqmis wignebidan da svinaqsaridan),
Seudgenia qarTuli enis vrceli leqsikoni sityvaTa Zirebis
mixedviT, frangulad uTargmnia am masalebis udidesi nawili
da a. S. am didi muSaobis Sedegad igi qarTuls kargad daeufla
da gaerkva qarTvelologiis sxvadasxva sakiTxSi.
evropuli qarTvelologiis winaSe broses xanaSi mwvaved
idga qarTuli masalebis gamoyenebis sakiTxi, amis gareSe wins-
vla qarTvelologiaSi warmoudgeneli iyo. im dros yvelaze
mniSvnelovan publikacias warmoadgenda qarTuli istori-
uli qronikis gamoqveyneba, romelic Cvens istoriografiaSi
`parizis qronikis~ saxeliTaa cnobili. igi Seicavs qarTlis
cxovrebis gagrZelebis erT-erT gadakeTebul variants da
gadmogvcems saqarTvelos istorias 1373 wlidan 1703 wlamde.
am Zeglis xelnaweri saqarTvelodan parizSi Caitana 1826 wels
viqtor leteliem. 1829 wels brosem es qronika liTografi-
ulad gamosca, xolo momdevno wels stamburad gamoaqveyna
misi franguli Targmani. es iyo, qarTuli istoriuli Tx-
89
zulebis pirveli publikacia evropaSi. `parizis qronikas~
brosem daurTo sayuradRebo Sesavali, narkvevi da komentar-
ebi. mas mravalricxovan SeniSvnebsa da komentarebSi mohyavs
qronikis cnobebis sakontrolo masala sxvadasxva wyarodan
(Sardeni, pesioneli, giuldenStedti da sxv.) wigns boloSi
erTvis qarTvel mefe-mTavarTa ramdenime nusxa, Sedgenili
gamomcemlis mier.
m. brosem pirvelma gaxada cnobili evropel mkvlevarTaT-
vis vaxtang VI-is samarTlis wignTa krebuli da gamoaqveyna
sulxan-saba orbelianis evropaSi elCobis Sesaxeb arsebuli
franguli masalebi.
m. brose qarTvelologiaSi Semdgomi muSaobis gagrZelebi-
saTvis 1830 wels, xolo Semdeg 1834 wels iTxovs mivlinebebs
saqarTvelosa da ruseTSi, Tumca uSedegod. gaWirvebaSi Ca-
vardnili brose Tavis megobars f. Sarmuas meSveobiT ukav-
Sirdeba qarTvel swavlul batoniSvils – Teimuraz bagra-
tions. swored am droidan iwyeba mis samecniero muSaobaSi
axali etapi.
Teimuraz batoniSvili broses ugzavnis qarTul masalebs.
brosem 1833 wels gamosca qarTuli masalebis axali krebuli,
romelSic Sevida Teimurazis sami Txzuleba, nawyeti qarTuli
xelnawerebidan da sxv.
Teimurazi sistematurad usworebda broses qarTul enaSi
daSvebul Secdomebs, uxsnida qarTuli zmnis formebs, sxva
gramatikul kategoriebs. Teimurazi amxnevebda mas, aqezebda
Semdgomi muSaobisaTvis, dauRalavad uxsnida qarTvelolo-
giis ama Tu im sakiTxs.
am ori piris miwer-moweridan kargad Cans, rom broses
Teimurazisagan miuRia pasuxi TiTqmis yvela sakiTxze, ro-
melic ki mas imxanad ainteresebda da sWirdeboda muSaobis
warsamarTavad. Teimurazi misgan moiTxovda mecnierul si-
frTxiles. `tyuilebi ar CavweroT – werda YTeimurazi – Torem
sircxvili iqneba, mere qarTvelebi me damcineben: ai, amisTana
Segirdi gyavso~. es TanamSromloba kidev ufro gaaqtiurda,
90
rodesac brose Cavida peterburgSi da piradad gaicno swav-
luli batoniSvili.
1836 wels sruliad moulodnelad ruseTis mecnierebaTa
akademiam broses SesTavaza daekavebina swored im xanebSi ru-
seTidan d. Sarmuas wasvliT ganTavisuflebuli adgili da
emuSava qarTuli da somxuri filologiis xaziT. am saqmis mo-
Tave iyo akademiis prezidenti s. uvarovi, romelic daintere-
sebuli iyo ruseTSi aRmosavlur enaTa Seswavlis ganviTare-
biT. 1836 w. 14 dekembers brose airCies ruseTis mecnierebaTa
akademiis adiunqtad. 1837 wlis 4 aprils imperatorma daamt-
kica da 18 ivniss igi ojaxiT Cavida peterburgSi.
ruseTis mecnierebaTa akademiaSi arCevisa da peterburgSi
gadasvlis Semdeg mari broses pirobebi gaumjobesda. garda
imisa, rom igi materialurad uzrunvelyofili gaxda, mis gan-
kargulebaSi aRmoCnda didi raodenoba qarTuli istoriuli
masalebisa – xelnawerebi, monetebi, epigrafikuli Zeglebi da
sxv. gafarTovda samuSao asparezi, ganmtkicda dokumenturi
baza. realuri gaxda saqarTveloSi samecniero mivlinebiT
Camosvlis SesaZlebloba.
broses muSaoba warmatebuli aRmoCnda rusuli oriental-
istikis ganviTarebisaTvis. misi garjiT peterburgi gadaiqca
qarTvelologiisa da armenologiis erT-erT umZlavres cen-
trad. brosem ruseTis qarTvelogias msoflio aRiareba mou-
pova.
broses ruseTSi SesaZlebloba mieca gascnoboda qarTuli
istoriografiis umTavres Zegls `qarTlis cxovrebas~, mniS-
vnelovan miRwevas – vaxuStis istoriul-geografiul naS-
roms da brwyinvale swavluls Teimuraz bagrations. brose
amiT gaecno qarTuli istoriografiis ZiriTad amocanebs da
mimarTulebas.
brose Tavisi moRvaweobis umTavres amocanad Tvlida qar-
Tuli istoriuli matianeebis krebulis kritikul, mecnierul
gamocemas. misi TqmiT – aseT SemTxvevaSi ganaTlebuli ev-
ropa miiRebda umdidres istoriul krebuls, romelic Tama-
91
mad gausworebda Tvals aziis sxva xalxTa istoriul qroni-
kebs, amisTvis ki saWiro iyo Sesamowmebeli masalis rogorc
erovnuli (qarTuli sigel-gujrebi, warwerebi, literatu-
ruli Zeglebi), aseve ucxouris (somxuri, arabuli, Turquli,
sparsuli, bizantiuri, rusuli) moZieba, Seswavla da publika-
cia. am mimarTulebiT gaweuli Sromis Sedegad 1844 wlisTvis
ruseTis akademiis aziur muzeums oTxmocdaaTamde xelnaweri
hqonda, xolo 1846 wlisTvis, Teimuraz batoniSvilis bib-
lioTekis akademiisaTvis gadacemis Sedegad qarTul xelnaw-
erTa ricxvma ramdenime aseuls miaRwia. 1844 wlisaTvis daviT
CubinaSvilma Seadgina aziuri muzeumis qarTul xelnawerTa
pirveli katalogi, romelic brosem frangulad Targmna da
dornis mier gamocemul krebulSi gamoaqveyna.
dokumenturi masalebis Ziebam brose miiyvana ruseTis
arqivsacavebSi, sadac igi gaecno didZal masalas ruseT-
saqarTvelos diplomatiuri urTierTobis istoriidan. gan-
sakuTrebiT mniSvnelovani aRmoCnda sagareo saqmeTa samin-
istros arqivi moskovSi. Sedegad, mas SesaZlebloba mieca
gadmoeca ruseT-saqarTvelos diplomatiuri urTierTobebis
istoria XV saukunidan XVIII saukunis damdegamde.
1842 wels brosem gamosca vaxuStis geografiuli naSromi,
xolo 1847 wels moipova ministrTa komitetis nebarTva erT-
wliani samecniero mivlinebisa.
mari broses saqarTveloSi samecniero mogzaurobas far-
To xasiaTi hqonda. pirveli, man mniSvnelovnad Seavso da gaaf-
arTova mis gankargulebaSi arsebuli qarTuli istoriuli
masalebi, sigel-gujrebi; meore, igi gaecno qveyanas, mis geo-
grafiul saxes, mTebsa da mdinareebs, soflebsa da qalaqebs,
rasac unda gaeadvilebina misTvis rigi istoriul-geografi-
uli sakiTxis gamokvleva; mesame, gafarTovda broses qarT-
vel nacnobTa wre, mas gauCndnen axali xelSemwyobi pirebi,
korespodentebi, rafiel erisTavi, iakob ciskariSvili da sxv.
broses arqeologiuri mogzauroba saqarTveloSi Tavisi masS-
92
tabebiTa da SedegebiT bevrad aRemateboda ruseTis akademiis
mier adre ganxorcielebul analogiur eqspediciebs.
saqarTveloSi mogzaurobis Sedegebi brosem gamoaqveyna
1849-1851 wlebSi sam wignad, 12 moxsenebis saxiT.
mari brosem rTuli da xangrZlivi Sromis Sedegad 1849-
1858 wlebSi Svid wignad gamosca `qarTlis cxovreba~. es ar
iyo mxolod `qarTlis cxovrebis~ publikacia. arsebiTad man
am saxelwodebis qveS gaaerTiana rigi qarTuli matianeebisa,
masSi Sevida: `qarTlis cxovrebis~ teqsti, vaxuSti bagratio-
nis istoriuli Txzulebis meore nawili, misive `qronikone-
bi~, sexnia CxeiZis, papuna orbelianis da oman xerxeuliZis Tx-
zulebebi da farsadan gorgijaniZis saqarTvelos istoriis
nawili. garda amisa, `somxuri qronikis~ (`qarTlis cxovrebis~
mokle somxuri Targmani) franguli Targmani da Zmebis – da-
viT, ioane da Teimuraz batoniSvilebis istoriuli masalebi
(XVIII-XIX s-s. Sesaxeb). bunebrivia am gamocemas mxolod piro-
biTad SeiZleba ewodos `qarTlis cxovreba~, xolo sakuTriv
`qarTlis cxovreba~, anu Zveli qarTuli matianeebis krebuli
Sedgeba sami nawilisagan: dednis enaze dabeWdili Zeglebi-
sagan, maTi fragmentuli Targmanisa da gamomcemlis mier
darTuli damatebebisa da ganmartebebisagan. es ukanaskneli
warmoadgens broses xangrZlivi originaluri kvleva-Ziebi-
Ti muSaobis nayofs, sadac avtorma Tavi mouyara uamrav sa-
kontrolo da damatebiT masalas, daajgufa isini calkeuli
sakiTxebis mixedviT, kritikulad ganixila da ganmarta.
m. brosem aseve didi Sroma gaswia qarTuli epigrafikuli
masalisa da xelnawerebis Seswavlis saqmeSi.
udavod Seufasebelia mari broses Rvawli qarTvelologi-
uri mecnierebis ganviTarebisa da qarTvelologiuri skolis
Camoyalibebis saqmeSi.
gamoCenilma britanelma diplomatma, mweralma, mTargm-
nelma da sazogado moRvawem, oliver uordropma (1864-1948)
da misma dam, cnobilma mTargmnelma da sazogado moRvawem,
marjori uordropma (1869-1909), TavianTi moRvaweoba saqa-
93
rTvelos istoriisa da kulturis Seswavlas miuZRvnes da
samecniero mimoqcevaSi Seiyvanes umniSvnelovanesi qarTuli
mwerlobis Zeglebi.
oliver uordropi pirvelad 1887 wels estumra saqarT-
velos. momewona romi, magram aRfrTovanebuli var saqarT-
veloTi – wers igi Tavis mSoblebs. olivers sicocxlis bo-
lomde saqarTvelosadmi interesi ar ganelebia. igi agroveb-
da masalas saqarTvelos Sesaxeb, iwerda qarTul zRaprebs,
andazebs, qarTuli legendebis ucnob variantebs, xvdeboda
qarTvelebs, qarTuli inteligenciis warmomadgenlebs. dau-
megobrda i. WavWavaZes, a. wereTels, i. maCabels, gabriel epis-
koposs, ruseTSi yofnis dros – a. cagarelsa da a. xaxanaSvils.
man gamosca wigni `saqarTvelos samefo~. igi aRniSnavda, rom
`saqarTvelo, praqtikulad ucnobia britanuli sazogadoebi-
sTvis. saqarTvelos warsuli ki iseTia, rom SeuZlia daamSve-
nos dideba TviT romisa da saberZneTis~.
1892 wels oliver uordropi dainiSna britaneTis elCis
pirad mdivnad da konsulad sanqt-peterburgSi. mas Tan axlda
marjori, romelic olivers exmareboda diplomatiuri misiis
SesrulebaSi.
uordropebma erToblivad daiwyes muSaoba qarTuli sity-
vakazmuli mwerlobis Seswavlaze, isini Targmnidnen qarTul
literaturas. maT mier iqna Targmnili da gamocemuli: sulx-
an-saba orbelianis `sibrZne sicruisa~, `qarTuli xalxuri
zRaprebi~, i. WavWavaZis `gandegili~, `wminda ninos cxovreba~
cnobili ingliseli armenologisa da Teologis f. k. konibris
komentarebiT, a. cagarelis mier momzadebuli qarTuli xel-
nawerebis katalogi jvris monastridan da mravali sxva.
uordropebis didi ZalisxmeviT Seiqmna yvelaze mdidari
qarTvelologiuri biblioTeka evropaSi. maTve ekuTvniT saqa-
rTvelos eklesiis avtokefaliis aRdgenis Taobaze peticiis
Sedgenis iniciativa, saprotesto komitetis Seqmna qarTveli
glexobis dasacavad kazakTa represiebisagan da sxv.
94 95
marjoris gardacvalebis Semdeg (1909 wels, buqarestSi)
oliverma datova diplomatiuri samsaxuri, dabrunda lon-
donSi, gaagrZela qarTuli wignebisa da xelnawerebis SeZena da
Sevseba, romelic gadasca bodlis biblioTekas, oqsfordSi.
oliverma 1909 wels oqsfordis universtetSi daaarsa
marjoris saxelobis saqvelmoqmedo fondi. am fondis Seqmnis
mizani iyo oqsfordSi qarTuli enis kaTedris dafuZneba da
qarTvelologiuri kvleva-Ziebis xelSewyoba. fondma gamosca
e. CerqeziSvilis mier momzadebuli `qarTul-inglisuri le-
qsikoni~, oliveris `svanuri enis leqsikoni~, samefo aziur
sazogadoebasTan erTad 1912 wels gamosca marjoriseuli `ve-
fxistyaosnis~ arasruli inglisuri Targmani. masze muSaobaSi
marjoris exmareboda peterburgis universitetis profesori
a. cagareli.
cnobil inglisel istorikos u. alenTan erTad oliverma
inglisSi daaarsa `saqarTvelos saistorio sazogadoeba~ (1930
w.), gamosca Jurnali `Georgian~. igi materialurad exmareboda
kavkasiis istoriisa da arqeologiis instituts TbilisSi.
fondi xels uwyobda qarTvelologiur kvleva-Ziebas kem-
brijis universitetSi, afinansebda cnobili mecnieris r. sti-
vensonis qarTvelologiur kvlevas da mravali sxv.
o. uordropis gardacvalebis Semdeg (1948 w.) fondma
gamosca g. baretis mier momzadebuli inglisSi daculi qar-
Tuli wignebisa da xelnawerebis katalogi.
fondi dResac nayofier muSaobas eweva.
XIX saukunis qarTuli mecnierebisa da kulturis ganviTa-
rebaSi rogorc aRiniSna, udidesi roli Seasrula peterbur-
gis qarTvelologiurma skolam. swored am skolis TvalsaCino
warmomadgenelia aleqsandre cagareli.
al. cagarelma daviT CubinaSvilTan erTad (1814-1891 w.w.)
safuZveli Cauyara peterburgis aRmosavlur enaTa fakulte-
tze qarTuli sityvierebis kaTedras, qarTuli mwerlobisa da
saqarTvelos istoriis sauniversiteto kursis SemoRebas.
al. cagarelis upirvelesi mizani iyo, Zveli qarTuli
kulturuli memkvidreobis Rrma, safuZvliani mecnieruli
SeswavliT, qarTuli wyaroTmcodneobiTi bazis SeqmniT, is-
toriul-literaturuli nawarmoebebis publikaciebiT, saer-
TaSoriso kongresebsa da arqeologiur yrilobebze monaw-
ileobiT sazogadoebisaTvis gaecno qarTveli eris mdidari
istoriuli warsuli. yvelaferi es ki, misi Rrma rwmeniT xels
Seuwyobda saintereso, TviTmyofadi, mdidari kulturuli
memkvidreobis saerTaSoriso asparezze gatanasa da qarTuli
filologiuri mecnierebis evropul doneze ganviTarebas.
am miznebis ganxorcielebaSi al. cagarels daexmara misi
samecniero avtoriteti da im periodSi Seqmnili viTareba.
rogorc ukve aRvniSneT, evropis burJuazia, ekonomikuri da
politikuri interesebidan gamomdinare, seriozulad dain-
teresda aRmosavleTis qveynebiT. gaCnda moTxovnileba am
periodSi istoriisa da kulturis mecnieruli gamokvlevebi-
sadmi, gasagebi mizezebis gamo aRniSnul tendencias aqtiurad
gamoexmaura ruseTi, ramac xeli Seuwyo aq orientalistikis
mniSvnelovan ganviTarebas.
al. cagareli, Tavdapirvelad, XVIII s-is ruseT-saqarT-
velos diplomatiuri urTierTobebiT dainteresda. igi Tv-
lida, rom sakiTxis dokumenturad Seswavla xels Seuwyobda
ori qveynis urTierTobaTa istoriis sworad gaazrebas. mos-
kovis sagareo saqmeTa saministros arqivSi man mravali do-
kumenti moiZia, ris Sedegadac misi redaqtorobiT daibeWda
naSromi – `XVIII saukuneSi qarTveli mefeebisa da mTavrebis
mimowera ruseTis xelmwifesTan~. diplomatiuri aqtebis Sem-
dgomi gamocemis saqmeSi mniSvnelovani movlena iyo 1891 wels
dabeWdili krebuli – XVIII s-is sigelebi da sxva istoriuli
dokumentebi saqarTvelos Sesaxeb, romelSic sxvadasxva so-
cialuri, politikuri da kulturuli cxovrebis Sinaarsis
Semcveli dokumentis garda Sevida mefeTa xelSekrulebebi.
maT Soris, 1783 wlis traqtatis teqsti qarTul enaze.
95
al. cagarelis upirvelesi mizani iyo, Zveli qarTuli
kulturuli memkvidreobis Rrma, safuZvliani mecnieruli
SeswavliT, qarTuli wyaroTmcodneobiTi bazis SeqmniT, is-
toriul-literaturuli nawarmoebebis publikaciebiT, saer-
TaSoriso kongresebsa da arqeologiur yrilobebze monaw-
ileobiT sazogadoebisaTvis gaecno qarTveli eris mdidari
istoriuli warsuli. yvelaferi es ki, misi Rrma rwmeniT xels
Seuwyobda saintereso, TviTmyofadi, mdidari kulturuli
memkvidreobis saerTaSoriso asparezze gatanasa da qarTuli
filologiuri mecnierebis evropul doneze ganviTarebas.
am miznebis ganxorcielebaSi al. cagarels daexmara misi
samecniero avtoriteti da im periodSi Seqmnili viTareba.
rogorc ukve aRvniSneT, evropis burJuazia, ekonomikuri da
politikuri interesebidan gamomdinare, seriozulad dain-
teresda aRmosavleTis qveynebiT. gaCnda moTxovnileba am
periodSi istoriisa da kulturis mecnieruli gamokvlevebi-
sadmi, gasagebi mizezebis gamo aRniSnul tendencias aqtiurad
gamoexmaura ruseTi, ramac xeli Seuwyo aq orientalistikis
mniSvnelovan ganviTarebas.
al. cagareli, Tavdapirvelad, XVIII s-is ruseT-saqarT-
velos diplomatiuri urTierTobebiT dainteresda. igi Tv-
lida, rom sakiTxis dokumenturad Seswavla xels Seuwyobda
ori qveynis urTierTobaTa istoriis sworad gaazrebas. mos-
kovis sagareo saqmeTa saministros arqivSi man mravali do-
kumenti moiZia, ris Sedegadac misi redaqtorobiT daibeWda
naSromi – `XVIII saukuneSi qarTveli mefeebisa da mTavrebis
mimowera ruseTis xelmwifesTan~. diplomatiuri aqtebis Sem-
dgomi gamocemis saqmeSi mniSvnelovani movlena iyo 1891 wels
dabeWdili krebuli – XVIII s-is sigelebi da sxva istoriuli
dokumentebi saqarTvelos Sesaxeb, romelSic sxvadasxva so-
cialuri, politikuri da kulturuli cxovrebis Sinaarsis
Semcveli dokumentis garda Sevida mefeTa xelSekrulebebi.
maT Soris, 1783 wlis traqtatis teqsti qarTul enaze.
96
1876-1878 ww-Si a. cagarelma aRwera da mecnierulad
Seiswavla sof. gordSi daviT dadianis qarTul xelnawerTa
mdidari koleqcia, sadac aRmoCnda ̀ qarTlis cxovrebis~ Zveli
nusxa, 1880 wels – ivane gruzinskis qarTuli xelnawerebisa da
nabeWdi wignebis cnobili koleqcia. 1882 wels gaecno parizis
nacionaluri biblioTekis qarTul xelnawerebs. 1890 wels,
oTxi Tvis manZilze, romSi, veneciasa da krakovSi Caatara kv-
leviTi samuSaoebi, romlis drosac XII s-is qarTuli siZvelee-
bi Seiswavla. 1892-1894 ww-Si orjer gaemgzavra italiaSi
wignTsacavebSi samuSaod. vatikanis biblioTekaSi aRmoaCina
qarTuli oTxTavi. magram gansakuTrebulad mniSvnelovani da
nayofieri iyo misi mogzauroba 1883 wels, roca man pirvelma
miakvlia da im drois kvalobaze mecnierulad daamuSava si-
nas mTaze, aTonis iverTa da iesusalimis jvris monasterSi
daculi qarTuli mwerlobis ZeglTa mniSvnelovani nawili.
Seadgina 332 qarTuli xelnaweris katalogi, Sekriba cnobebi
qarTuli xuroTmoZRvrebis Sesaxeb, gadmoiRo ormocze meti
warwera da ormocdaaTze meti wmindanisa Tu istoriul pir-
Ta portreti (maT Soris, SoTa rusTavelis portreti), raSic
Zalian daexmara xatvis niWi. am unikaluri koleqciis meSveo-
biT sazogadoebisaTvis cnobili gaxda X s-is qarTveli himno-
grafis, ioane-zosimes nawarmoebi – `qebaY qarTulisa enisaY~
da uZvelesi qarTuli xelnaweri (864 w.), e. w. sinuri mraval-
Tavi. mecnieris Sromas gazeTma `iveriam~ vrceli werili miuZ-
Rvna, sadac Sefasda misi didi mamuliSviluri saqme.
mkvlevarma mxolod garkveuli drois Semdeg moaxerxa
gamoeca am didi Sromis Sedegi. 1886-1894 ww-Si sam wignad
daibeWda `cnobebi qarTuli mwerlobis ZeglTa Sesaxeb~ (`Све-дения о памятниках грузинской письменности~), xolo 1888 wels
`qarTuli siZveleTa Zeglebi wminda miwasa da sinaze~ (`Па-мятники грузинской старины в святой земле и на Сине~). aq Sesulia
mecnieris istoriuli narkvevi wminda miwisa da sinasTan saqa-
rTvelos urTierTobis Sesaxeb, qarTuli koloniis cxovreba
palestinaSi da sxv. Segrovili masalis analizis safuZvelze,
97
man gamoTqva mosazreba qarTuli mwerlobis periodebad day-
ofis Taobaze.
al. cagarelis mravalmxrivi moRvaweobis mniSvnelovani
nawilia kvlevebi qarTul da qarTvelur enaTa struqturisa
da urTierTobis Sesaxeb. akad. iv. javaxiSvili werda: qarT-
velTmcodneobis wminda saenaTmecniero dargis Taosnoba
prof. al. cagarelis Rvawls Seadgens. XX s-is 50-ian ww.-Si ki
mis Sromebs ase afasebdnen: al. cagarelma pirvelma moimarjva
qarTvelur enaTa mimarT istoriuli da SedarebiTi meTodi;
pirvelma Cauyara safuZveli qarTvelur enaTa mecnierul
Seswavlas, pirvelma misca dasabami qarTuli enis mecnieruli
Seswavlis istorias. es sworad aRebuli gezi Semdeg ar Secv-
lila: momdevno mkvlevrebs mouxdaT cagarelis wamowyebuli
saqmis Ziebis Sevseba, gagrZeleba, gaRrmaveba da ara Tavidan
dawyeba.
1872 wels gamocemul naSromSi, – `kavkasiur enaTa iberi-
uli jgufis morfoligiis SedarebiTi mimoxilva~ – mecnieri
wers: megrul-Wanur-svanuris bunebis analizi gasaRebia sa-
kuTriv qarTuli enis Sedgenilobis gamosarkvevad, xolo
1873 wels gamocemul sadisertacio naSromSi – `qarTuli enis
gramatikuli literaturis Sesaxeb~ (kritikuli narkvevi)~,
romelSic ganxiluli aqvs qarTuli enis fonetika da morfo-
logia, akeTebs daskvnas – qarTul enas enaTa Soris gankerZoe-
buli adgili ukavia. mis mniSvnelovan Sromas warmoadgens 1880
wels or wignad dabeWdili `megruli etiudebi~, romelzec
niko mari (1864-1934 ww.) ambobda: Segrovili masaliT man Tval-
saCinod daamtkica, rom megruli ena Tumca monaTesavea qar-
Tulis, mis kilos ar Seadgens. Tumca moklebulia mwerlobiT
NganviTarebas, misi, qarTulis fardi, lingvisturad Tanaswo-
ri Zma enaa da ara garyvnili qarTuli.
`megruli etiudebi~, samwuxarod, enaTmecnierebaSi al.
cagarelis bolo naSromi aRmoCnda. saqarTveloSi ruseTis
imperiuli manqana qmnida politikur aminds: megrelebsa da
svanebs araqarTvelebad acxadebda, risi saboloo mizani
98
maTi danarCeni saqarTvelosagan CamoSoreba iyo. Seqmnili
viTarebis fonze, qarTulma sazogadoebam mecnieris Sromebi
udrood miiCnia da misi misamarTiT mkacri Sefasebebi gakeTda,
al. cagarelma am mimarTulebiT kvlevebis Sewyveta gadawvita.
al. cagareli aqtiurad iRebda monawileobas saerTaSor-
iso kongresebze, arqeologiur yrilobebze, TanamSromlobda
sxvadasxva samecniero sazogadoebasTan. misi Sromebi iTargm-
na frangul, germanul, inglisur enebze. cnobili mecnieri,
safrangeTis preistoriuli sazogadoebis damaarsebeli, emil
rivieri mas evropis saukeTeso mkvlevarTa Soris moiazrebda.
mecniers ekiTxebodnen rCevebs aRmosavleTmcodneTa kongre-
sis Catarebis adgilisa da pirobebis Sesaxeb. misi gadawvetile-
biT, 1885 wels aRmosavleTmcodneTa saerTaSoriso kongress
londonma umaspinZla.
al. cagarelTan TanamSromlobdnen da megobrobdnen cno-
bili qarTveli moRvaweebi: ilia WavWavaZe, akaki wereTeli,
niko nikolaZe, iakob gogebaSvili, dimitri baqaraZe, mose
janaSvili da sxvani. qarTvel sazogado moRvaweTa misamar-
TiT gagzavnil mis pirad werilebSi dasmulia `vefxistyaos-
nis~ germanulad Targmnis, qarTuli xalxuri sityvierebis
Sekrebis aucileblobis, TbilisSi qarTuli muzeumis mSene-
blobis, istoriul ZeglTa movla-patronobis, momavali Tao-
bis aRzrdisa da sxva aqtualuri sakiTxebi. i. gogebaSvilis
`deda ena~ da `bunebis kari~ misi mecadineobiT SemoiRes sam-
revlo skolebSi. igi aqtiur daxmarebas uwevda saeklesio
muzeums, monawileobda kavkasiis arqeologiis moyvarulTa
sazogadoebis muSaobaSi. misi TaosnobiT TbilisSi Catarda
arqeologTa V yriloba (1881 w.).
al. cagareli didi mondomebiT Caeba brZolaSi, romelic
1905-1906 ww-Si qarTulma sazogadoebam, samRvdeloebasTan
erTad, qarTuli eklesiis avtokefaliis aRsadgenad daiwyo.
igi ruseTis umaRles samRvdeloebasTan molaparakebebis
dros mecnierulad, wyaroebze dayrdnobiT icavda qarTuli
99
eklesiis uflebebs, es brZola maSin uSedegod damTavrda.
al. cagarelma 1912 wels calke wignad gamosca `narkvevebi
qarTuli eklesiis istoriidan~ (Статьи и заметки по грузинскому церковному вопросу). 1919 wels saqarTvelos damoukideblobis
aRdgenasTan dakavSirebiT al. cagarelma gamosca broSura –
`saqarTvelos ucilobeli uflebebi misi damoukideblobis
cnobaze da saxelmwifo sazRvrebis aRdgenaze~, romelSic 1801
wels ruseTis mier saqarTvelos winaaRmdeg ganxorcielebul
aqts ukanono da Zalismieri uwoda.
al. cagareli daibada 1844 wels 27 noembers sof. kaspSi,
mRvdlis ojaxSi, daamTavra jer Tbilisis sasuliero seminar-
ia (1805 w.) Semdeg vaJTa klasikuri gimnazia. gimnaziaSi swav-
lis periodSi TanamSromlobda Jurnal `ciskarTan~. qarTul
presasTan urTierTobas igi sazRvargareT swavlis period-
Sic agrZelebda. aqveynebda werilebs qarTuli literaturis,
Teatris, sxvadasxva sazogadoebrivi movlenis Sesaxeb. man n.
barTaSvili bairons Seadara, xolo al. WavWavaZes XVIII s-is
qarTuli poeziis elCi uwoda. qarTuli literaturis ganvi-
Tarebis aucilebel pirobad al. cagarels xalxuri poeziis
Seswavla miaCnda. g. erisTavisa da z. antonovis piesebs igi
`qarTuli cxovrebis sarkes~ uwodebs.
al. cagareli 1867 wels swavlas ganagrZobs peterburgis
samedicino qirurgiul akademiaSi, magram or kviraSi gada-
dis universitetis istoria-filologiis fakultetze. aq igi
eswreba peterburgis universitetis pirveli qarTveli pro-
fesoris, daviT CubinaSvilis leqciebs qarTul enasa da lit-
eraturaSi, eufleba evropul enebs. 1868 wlidan swavlobs
miunxenis, tiubingenis, laifcigis, venis universitetebSi.
iRrmavebs codnas enaTmecnierebaSi. eufleba arabuls, spar-
suls, Turquls, somxurs. tiubingenSi swavlis dros adgens
somxur-inglisur, inglisur-arabul, Turqul-rusul mokle
leqsikonebs. 1871 wels brundeba peterburgSi. amave wels
prof. d. CubinaSvili gadis pensiaSi da mis adgils, qarTuli
100
enisa da sityvierebis kaTedris gamgis Tanamdebobas, misi
rekomendaciiT al. cagereli ikavebs. aqedan iwyeba mecnieris
moRvaweoba peterburgis universitetSi qarTuli enis, mw-
erlobis, saqarTvelos istoriis sauniversiteto swavlebis
SenarCunebisa da ganmtkicebisaTvis.
1884 wels axali wesdebis mixedviT somxuri da qarTuli
enebis kaTedrebi gaerTianda. am gaerTianebam qarTuli enis
swavlebis pirobebi SezRuda. al. cagarelma didi brZolis
Sedegad 1902 wels kaTedris aRdgenas miaRwia, moipova stu-
denturi stipendiebi, ganaaxla saswavlo programebi.
peterburgis universitetis profesori al. cagareli 1920
wels airCies Tbilisis axlad daarsebuli universitetis sa-
patio profesorad da sibrZnismetyvelebis fakulteteze
leqciebis wasakiTxad miiwvies. igi didi sixaruliT Camovi-
da saqarTveloSi. cota xniT kiTxulobda leqciebs qarTul
literaturasa da saqarTvelos politikuri urTierTobebis
istoriaSi. mas mudam xalxmravali auditoria hyavda. pro-
fesorma Tavisi mdidari biblioTeka universitets saCuqrad
gadasca. Tbilisis universitetma 1922 wels al. cagarels
a. SaniZis, k. kekeliZis, S. nucubiZis TaosnobiT samecniero
moRvaweobis 50 wlis iubile gadauxada. konstantine gamsax-
urdia iubilesadmi miRZvnil werilSi werda: `al. cagarels
yvelaferi hqonda, magram igi mudam fiqrobda Tavis patara
saqarTveloze. 50 wlis moRvaweobis iubiles dRes swored
am didi siyvarulisaTvis akocebs saqarTvelo Tavisi Svilis
naoWebian Subls~. akad. iv. javaxiSvilma saiubileo sityvaSi
Tqva: `al. cagarelis damsaxureba epoqaluria da mis Sromebze
Taobebi iswavlian~.
saiubileo saRamoze prof. al. cagarelma dafasebisTvis
madloba gadaixada da mokrZalebiT ganacxada: `me kargad vici,
rom es pativsicema ar Seexeba marto Cems pirovnebas, aramed
– im sagansac, romelsac me didxans vemsaxurebodi ucxoeTSi:
rogorc samSoblo enas, ise qarTul literaturas, istorias
101
da qarTul siZveleT... ra gavakeTe, ra movagvare, am xnis gan-
mavlobaSi? – is, rac Cvens mecnierebas da saqarTvelos... Seef-
ereboda!~ es gaxldaT misi ukanaskneli sajaro gamosvla.
1929 wlis 15 noembers qarTulma sazogadoebam aleqsandre
cagarelis neSti mTawmindis miwas miabara. es misi Rvawlis
udavod didi dafasebaa.
102
Tema V
saganmanaTleblo-samecniero moZraoba
saqarTveloSi (XIX s-is me-2 naxevari –
XX s-is dasawyisi)
ruseTis imperatoris, aleqsandre I-is 1801 wlis 12 se-
qtembris manifestiT gauqmda qarTl-kaxeTis samefo. qar-
Tulma samefom arseboba Sewyvita da igi ruseTis guberniad
gamocxadda. am aqtma safuZveli daudo ara mxolod mTeli
saqarTvelos, aramed mTlianad amierkavkasiis damoukide-
blobis dasasruls.
qarTuli saxelmwifoebriobis gauqmeba didi erovnuli
tragedia iyo. Sedegad, saqarTvelo umZimes mdgomareobaSi
aRmoCnda. qveyanaSi antirusulma ganwyobilebam mwvaved iCina
Tavi. XIX saukunis dasawyisidanve, saxelmwifoebriobis aRd-
genisaTvis brZolaSi Caeba mTeli eri.
damoukideblobis aRdgenisaTvis brZolis pirveli etapi
saqarTveloSi gamosvlebma da ajanyebebma moicva. saukunis
pirvel naxevarSi xuTi farTo masStabiani ajanyeba moewyo.
yvela ajanyeba marcxiT dasrulda. sabolood, ruseTis impe-
riam erovnuli moZraoba sisxlSi CaaxSo. ruseTma xelT igdo
ekonomika. ucxotomelTa Camosaxlebis Sedegad Seiqmna Zl-
ieri socialuri dasayrdeni, qarTvelTa sazianod Seicvala
demografiuli viTareba. kavkasiis geopolitikur regionSi
ruseTis eqspansiis sawinaaRmdego Zala aRar Canda.
saqarTveloSi mkveTrad fexmokidebuli ruseTi XIX sau-
kunis II naxevridan Seudga Tavisi yvelaze mzakvruli gegmis
ganxorcielebas. ruseTis koloniuri politikis umTavres
mizans qarTveli eris asimilacia warmoadgenda. am miznis mis-
aRwevad aucilebeli iyo qarTuli erovnuli cnobierebis mo-
spoba. amisaTvis ki saWiro Seiqna im garemos moSla, romelSic
yalibdeba amgvari cnobiereba. umTavresi dasayrdeni – qar-
Tuli eklesia ukve gauqmebuli iyo da igi ruseTis saegzar-
103
qosos emorCileboda. wirva-locva midioda rusul enaze, ga-
naTlebis sistemaSi daiwyes koloniuri politikis gatareba.
saxalxo ganaTlebas, mTel amierkavkasiaSi (1878-1899 w.w.) sa-
TaveSi edga kirile petres Ze ianovski, erTi im `veSapTagani~,
romlebic xelmZRvanelobdnen carizmis koloniuri poli-
tikis gatarebas saqarTveloSi. ianovskis gegma Semdegi iyo:
aqtiurad daenerga TviTmpyrobelobis politika swavla-ga-
naTlebis dargSi, raSic upirvelesad igulisxmeboda skolis
gadaqceva adgilobrivi erebis gadagvarebisa da garusebis
mZlavr iaraRad. misi survili iyo axali Taobis saxiT xe-
lisuflebisaTvis mieca `gonebiT dakninebuli da suliT da-
monebuli~ moxele Cinovniki. ianovskis mtkiced swamda, rom
skola unda iqnes rusuli yofis damnergavi imperiis gana-
pira qveynebSi. bunebrivia, am miznis misaRwevad aucilebeli
iyo sabolood ganedevnaT skolebidan qarTuli ena. swored
amitom 1881 wels miiRes saswavlo gegma, romlis meSveobiT-
ac saqarTvelos skolebidan qarTuli ganidevna da dawyebiT
skolebSic ki swavla rusul enaze SemoiRes. ruseTis xelisu-
fleba ufro Sors wavida. man miznad daisaxa erovnuli TviT-
Segnebis daZabuneba qarTveli xalxis gaTiSviTa da maT Soris
SuRlis CamogdebiT. megrelebi da svanebi araqarTvelebad ga-
moacxades. ianovskis aqtiurobiT, 1885 wels gamoica brZaneba
samegrelos skolebSi qarTuli enis akrZalvis Sesaxeb. rusuli
enis swavleba `megruli enis~ saSualebiT daiwyes, TiTqosda
megruli enis interesebis dasacavad. 1889 wels vaTa aSordiam
rusuli alfabetis safuZvelze Seqmna `megruli anbani~, xolo
1892 wels quTaisis saxalxo skolebis direqtorma, levickim,
peterburgel `mecnier~ grenTan erTad, megruli skolebisaT-
vis rusuli enis saxelmZRvanelo Seadgina, egzarqosma scada
samegrelos eklesiaSi wirva-locvis megrul enaze SemoReba.
samegrelos skolebSi daiwyes locvebisa da bibliis calkeu-
li adgilebis megrulad Targmna, aikrZala qarTul enaze Ju-
rnal-gazeTebis gamocema. xelisufleba did winaaRmdegobas
uwevda istoriuli codnis gavrcelebas sazogadoebaSi, gan-
104
sakuTrebiT afrTxobda istoriis erovnul-aRmzdelobiTi
mniSvneloba. saqarTvelos istoria panikur SiSs iwvevda masSi.
saqarTvelos damoukideblobisaTvis brZolis istoriaSi
daiwyo meore etapi, qarTulma sazogadoebam ruseTis impe-
rias ideologiuri da inteleqtualuri brZola gamoucxada.
swored am sazogadoebis saxes warmoadgendnen ilia WavWavaZis
winamZRolobiT 60-ian wlebSi samoRvaweo asparezze gamosuli
Tergdaleulebi; am did erovnul saqmeSi ilias mxarSi edga
moRvaweTa mTeli dasi: akaki wereTeli, dimitri yifiani, niko
nikolaZe, giorgi wereTeli, iakob gogebaSvili, vaJa-fSavela,
sergei mesxi da sxvebi.
ruseTis saxelmwifos SemadgenlobaSi didi antiimperi-
uli moZraobis dawyeba ise, rom mas ar mieRoO eqstremistu-
li xasiaTi da ar gadazrdiliyo ruseTTan damRupvel omSi,
did diplomatiur moqnilobas saWiroebda. Tergdaleulebma
es moaxerxes. sainteresoa, ras wers amgvari brZolis Sesaxeb
istorikosi Tedo Jordania: `Cven qarTvelebs oriaTasi wlis
brZola gagvivlia, uwin xmliT vigeriebdiT gakadnierebul
moZaladeebs, dRes sxvagvari brZola gvmarTebs – brZola
kulturuli, CvenTvis uCveulo, Zneli, magram Cveni simarTle
gvargunebs gamarjvebas, am uCveulo brZolaSi~. SeiZleba iTq-
vas, rom qarTulma sazogadoebam brZola erovnulobis Sesan-
arCuneblad warmatebiT daagvirgvina.
erovnuli moZraobis warmomadgenlebma moipoves nebarT-
va, daearsebinaT qarTuli perioduli gamocemebi: `saqarT-
velos gazeTi~, `tfilisis uwyebani~, Jurnali `ciskari~, `saqa-
rTvelos moambe~, `droeba~, `iveria~ (1877-78 ww-Si gamodioda
perioduli gazeTis saxiT, 1879-86 ww-Si yovelTviur Jur-
nalad, xolo 1886 wlidan yoveldRiur gazeTad gadakeTda).
am periodis presis daniSnuleba da mizani zustad gansazRvra
iliam: `Jurnal-gazeToba azrisa da codnis gamavrcelebelia.
Jurnal-gazeToba warmoadgens erTs udides saswavlebels,
romlis meoxebiTac unda aRorZindes, aRizardos, dafuZndes
da gamSvenierdes sazogadoebis azri da rwmena, grZnoba da ge-
105
movneba... Jurnal-gazeToba sazomia cxovrebis moTxovnilebi-
sa da saWiroebisa~. am amonarididanac kargad Cans, Tu ra
mniSvneloba eniWeboda presas qarTuli sazogadoebis mier
dawyebul did erovnul moZraobaSi. qarTulma sazogadoebam
moipova ufleba, gaexsna Tbilissa da quTaisSi saTavadazn-
auro-saadgilmamulo bankebi, romelmac ixsna saqarTvelo
da qarTuli miwa gasxvisebisagan. batonymobis gauqmebisa da
axali ekonomikuri urTierTobebis fonze usaxsrod darCe-
nil qarTvel aristokratias SeeZlo miwis giraos sanacvlod
fuli saadgilmamulo bankisagan mieRo Osesxad da ara somexi
burJuaziisagan. TuU fulis msesxebeli vals ver daabruneb-
da, misi mamuli bankis da ara ucxotomelTa sakuTreba xde-
boda. amasTan erTad, bankis mflobelobaSi gadasuli mamuli
SeiZleboda Zvel mepatrones ukan daebrunebina, Tuki miwis
Rirebulebas gadaixdida. qarTulma sazogadoebam SeZlo
daefuZnebina `qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcele-
beli sazogadoeba~. mTavrobis mier daarsebuli saqarTvelos
saegzarqosos muzeumis TanamSromlebma daiwyes saqarTvelos
eklesia-monastrebSi Semonaxuli siZveleebis moZieba, Sekre-
ba, Senaxva da Seswavla. XX s-is 10-ian wlebSi daarsda saaka-
demio saqmianobis fuZisCamyreli `saqarTvelos saistorio da
saeTnografio sazogadoeba~ da mravali sxva.
qarTveli inteligenciis ltolvas kulturul-saganmana-
Tleblo sazogadoebriv organizaciebSi gaerTianebisaken
biZgs aZlevda, agreTve, XIX s-nis 60-70 wlebSi evropasa da
ruseTSi kerZo TaosnobiT gaCaRebuli farTomasStabiani moZ-
raoba saxalxo ganaTlebis dargSi. am periodSi kerZo inicia-
tivis safuZvelze Seiqmna mravali TviTmoqmedi, kulturul-
saganmanaTleblo sazogadoeba inglisSi, safrangeTSi, CexeT-
Si, slovakiaSi, moraviaSi, ruseTSi da sxvagan.
1811 wels inglissa da uelsSi andriu belis iniciativiT
Camoyalibda `Rarib mowafeTa aRzrdis nacionaluri sazoga-
doeba~, romelmac farTo propaganda daiwyo provinciebSi
ufaso swavlis SemoRebisaTvis. 1832 wels parlamentis qveda
106
palatam yovelwliurad 20 aTasi girvanqa sterlingi daawesa
saxalxo skolebis gasavrceleblad da 10 aTasi – pedagogTa
mosamzadeblad. am droidan kerZo pirebi da komitetebi moed-
vnen mTel ingliss, romlebic agitacias eweodnen ganaTlebis
aucileblobis Sesaxeb. agrovebdnen Semowirulobebs, xsnid-
nen ufaso skolebsa da biblioTekebs. kerZo iniciativiT daw-
yebulma saqmem iseTi masStabebi miiRo, rom 1879 wels inglisSi
SemoiRes savaldebulo swavleba, xolo 90-ian wlebSi saxalxo
universitetebi gaixsna. 1870 wels parizSi Seiqmna `safrange-
Tis ganaTlebis liga~. ligis mizans warmoadgenda swavla-gana-
Tlebis gavrceleba safrangeTis mosaxleobis farTo wreebSi.
`liga~ xsnida ufaso skolebs da biblioTeka-samkiTxveloebs,
muzeumebs, awyobda sajaro leqciebs sxvadasxva aqtualur
sakiTxze. 1876 wlisTvis `ligis~ wevrTa ricxvi 300 aTass
aRemateboda, aerTianebda 210 kulturul-saganmanaTleblo
sazogadoebas, gaxsnili hqonda 200-ze meti filiali, eqvem-
debareboda 600-ze meti biblioTeka da sxv. ruseTSi saxalxo
ganaTlebis dargSi kerZo iniciativis gafarToebas xeli Seu-
wyo 60-70-iani wlebis liberalurma reformebma (erobebis
Camoyalibeba..) progresulad moazrovne rusuli sazogadoe-
ba Tvlida, rom xalxis pirobebis gasaumjobeseblad mxolod
batonymobis gauqmeba ar iyo sakmarisi, aucileblobas war-
moadgenda xalxis `gonebrivi sibnelidan ganTavisufleba~.
am mizniT daarsda: `sasargeblo wignebis gamavrcelebeli
sazogadoeba~ (1861 w.), `wera-kiTxvis gamavrcelebeli peter-
burgis komiteti~ (1861 w.), `moskovis komerciuli ganaTlebis
gamavrcelebeli sazogadoeba~ (1878 w.) da sxva. maT garda ar-
sebobda specialuri samecniero sazogadoebebic, romlebic
TanamSromlobdnen saganmanaTleblo organizaciebTan. mag.
`moskovis universitetTan arsebuli bunebismetyvelebis,
anTropologiisa da eTnologiis moyvarulTa sazogadoeba~
(daarsda 1863 wels). am sazogadoebebTan TanamSromlobdnen
cnobili pedagogebi, mecnierebi, mwerlebi da inteligenciis
sxva dargis warmomadgenlebi. kulturul-saganmanaTleblo
107
sazogadoebebi `maticas~ saxelwodebiT moqmedebdnen gali-
ciaSi, moraviaSi, serbeTSi, sloveniaSi, xorvatiasa da CexeT-
Si. `matica~ materialurad exmareboda mwerlebs, studentebs,
avrcelebda wignebs, xsnida biblioTeka-samkiTxveloebs. aR-
saniSnavia erTi, `maticas~ sazogadoebebis mizans, mag. safr-
angeTisa da inglisis TviTmoqmedi saganmanaTleblo sazoga-
doebebisagan gansxvavebiT, gasagebi viTarebis gamo, warmoad-
genda erovnuli mecnierebis, kulturis, literaturis, de-
daenis ganviTareba, rac xels uwyobda nacionalurad Cagrul
xalxebSi erovnuli TviTSegnebis gamoRviZebas, erovnuli
ideologiis damkvidrebas. swored es iyo is umniSvnelovane-
si mizani, im saganmanaTleblo-kulturuli farTomasStabiani
moZraobisa, romelic XIX saukunis me-2 naxevarSi, qarTvelma
samocianelebma daiwyes didi ilias xelmZRvanelobiT.
ilias, SeiZleba iTqvas – arc erT problemaze imdeni ar
ufiqria, umsjelia, ukamaTia, uweria, ramdenic ganaTlebaze,
codnaze, mecnierebaze. ganaTlebisa da mecnierebis sferoSi,
rogorc namdvil liberals, ilias sjeroda, rom codnis Tan-
daTanobiTi gafarToebis Sedegad yoveli Taoba, ganviTarebiT,
winamorbeds uswrebs. codnis miRebiT adamians sakuTari Ta-
vis srulyofa da cxovrebis gaumjobeseba SeuZlia. ganaTleba
liberalTa SexedulebebiT pirovnebis TviTganviTarebisa da
zogadad, istoriuli progresis miRwevis aucilebeli piro-
baa. ilias saganmanaTleblo koncefciaSi mSobliuri enis ro-
lisa da funqciebis Sesaxeb, ilias argumentacia mTlianad ev-
ropeli pedagogebisa da mecnierebis Sromebs da gamocdile-
bas eyrdnoboda: `ymawvil-kacoba unda momzaddes bejiTisa da
zedmiwevnil codniTa, unda ramdenadac SesaZloa, Zireulad
Seiswavlos evropuli mecniereba, win gaimZRvaros evropis ga-
mocdileba da am Tof-iaraRiT Seudges Cvenis qveynis saqmes~.
ilias umTavres wuxils warmoadgenda is, rom yoveldRiuri
duxWiri yofiT, mZime problemebiT datvirTuli umecari ada-
miani, ver gaacnobierebda sazogadoebrivi interesebis qonis
aucileblobas da, rac mTavaria, ver mixdveboda zogadsaka-
108
cobrio da erovnuli idealebisaken ltolvis mniSvnelobas:
`umecar kacs rogor STaagoneb, rom misi sakuTari interesebi
moiTxovs, rom Tavis mezobelTan kargi ganwyobileba hqondes,
rom mezoblis ubedureba da SeuZlebloba mas bednierebas da
SeZlebas ver SesZens, rom mxolod urTierTobrivi Tanxmoba,
Sewevna hbadebs bednierebas da simdidres, rogorc mTeli
xalxisas, ise kerZo kacisas~. mxolod interesTa erTianobis
gacnobierebis safuZvelze miaCnda ilias SesaZleblad e. w.
`saerTo niadagze~ dafuZnebuli ideologiis ganxorcieleba.
misi azriT ki, interesTa erTianoba (socialur, erovnul,
politikur Tu kulturul sferoSi) SimSilsa da umecrebas
ver daefuZneboda, umecrebis winaaRmdeg brZola – werda igi
– `,mxolod mecnierebas SeuZlia~, romelic yovel mxriv unda
ganviTardes, radgan saqarTvelos sWirdeba `maswavlebeli,
eqimi, teqniki da sxva~. umecrebis winaaRmdeg brZola, ilias
eris `fexze dadgomis~, `welSi gamarTvis~ yvelaze efeqtur
saSualebad miaCda. im periodisaTvis SeZlebisadagvarad far-
TomasStabiani swavleba yvela socialuri fenis axalgazrdo-
bisaTvis iyo is, razec unda dafuZnebuliyo suliereba. bune-
brivia, koloniuri uRlis pirobebSi myofi qveynis saxelmwifo
skolebi amgvari miznisTvis ar gamodgeboda. es funqcia kerZo
iniciativiT daarsebul skolebs unda aeRoT sakuTar Tavze.
rogorc cnobilia, ena da eri, ilias moZRvrebaSi ganuy-
ofelia. `qarTvelobis~ identoba enaze gadioda da mis dacvas
emyareboda. iliasa da misi TanamebrZolis – iakob gogebaS-
vilis SexedulebiT – enas Tu ganaTlebis funqcia ara aqvs,
is ver iqneba srulyofilad mSobliuri ena. mSobliuria is
ena, romlis gamoyenebiT xdeba mozardis adaptireba gare sa-
myarosTan, misi cnobierebis ganviTareba. eris gadagvarebac
maSin iwyeba, roca mSobliuri ena kargavs fuqncias. ilia da i.
gogebaSvili erT-erTi pirvelebi iyvnen, romlebmac qarTul
enaze zrunva erovnuli cnobierebis, da zogadad, qarTvelo-
bis gadarCenas daukavSires; ruseTis imperiis rusifikator-
uli politikis pirobebSi erovnuli enis sakuTar uflebebSi
109
aRdgena nebismieri mamuliSvilis umTavresi zrunvis sagani
gaxda. aqve gvinda aRvniSnoT: `iakob gogebaSvilis pedagogi-
uri moRvaweoba iyo didi sazogadebrivi da politikuri mniS-
vnelobis movlena, xolo misi `qarTuli enis anbani da pirveli
sakiTxavi wigni moswavleTaTvis~ (1865) da `deda ena~ (1876)
qarTuli erovnuli cnobierebis aRzrdis saxelmZRvanelo
gaxda~.
ilias azriT, codna, mecniereba is safuZvelia, romelic
ganapirobebs qveynis progress. mecnierebi, misi TqmiT, mo-
saxleobis is `naRebia~, romlebic pirvelni igeben cxovrebis
majiscemas, gaiazreben cvlilebebis saWiroebas da SeuZli-
aT am cvlilebebis sasikeTo mimarTulebis gansazRvra. mec-
nierebi, `xalxis dawinaurebuli Taoba, maSinve mixvdeba, rom
dro icvleba, hgrZnobs, rom eca suli axalis gazafxulisa,
ganaxlebisa,.. rom Zveli cxovreba aivso, damwifda da axla am
nayofidan unda gamoikribos axali Tesli axali cxovrebis
gamosakvanZad~. swored am ideebis cxovrebaSi gatarebis sa-
Sualebad iqca is sazogadoebrivi organizaciebi, romelTa
Sesaxeb qvemoT gveqneba saubari.
qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazoga-
doeba: iakob gogebaSvilis gadmocemiT, 1864 wlis pirvel
naxevarSi qarTveli inteligenciis erT kerZo wreSi, ro-
melic ikribeboda ioseb mamacaSvilis ojaxSi, daibada azri
qarTvelTa Soris wera-kiTხvis gamavrcelebeli sazogadoebis
daarsebis Sesaxeb. am wreSi Sediodnen: i. mamacaSvili, i, goge-
baSvili, a. furcelaZe, d. baqraZe, d. musxeliSvili, v. TulaS-
vili, k. mamacaSvili da sxvebi.
qarTvel xalxSi swavla-ganaTlebis survili didi iyo. im-
droindeli presis mixedviT, ukanaskneli asi wlis manZilze
qarTvel sazogadoebaSi `arc erT sagans ar miuqcevia iseTi
didi yuradReba, rogorc swavla-ganaTlebis sakiTxma miiq-
cia~. presaSi xSirad SexvdebodiT inteligenciis Civils imis
Sesaxeb, rom arc erT ganaTlebul erSi wera-kiTxva ise nak-
lebad arsad ar iyo gavrcelebuli, rogorc saqarTveloSi.
110
saxalxo skolebisa da biblioTekebis daarseba, iaffa-
siani wignebis gavrceleba da, saerTod, saxalxo ganaTlebas-
Tan dakavSirebuli mTeli simZime qarTveli inteligenciis
pasuxismgeblobis qveS unda yofiliyo, radgan saqarTveloSi
XIX s-nis me-2 naxevarSi sxva Zala ar arsebobda, romelic iz-
runebda saxalxo ganaTlebaze.
qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazoga-
doebis debulebis proeqti SeimuSaves dimitri yifianma, ilia
WavWavaZem, iakob gogebaSvilma, vaxtang TulaSvilma da niko
cxvedaZem. debulebis proeqti mzad iyo 1878 wlis ivnisisT-
vis, romelsac xels awerda 126 kaci. proeqti damtkicda 1879
wlis 31 marts.
sazogadoebis mizans warmoadgenda: `wignisa da codnis
Tavdapirveli gavrceleba~ kavkasiis samefisnacvloSi mosax-
le qarTvelebs Soris. am miznis misaRwevad, rogorc debule-
baSi weria, sazogadoeba: `sadac skolebi aris gaxsnili, imaT
xels umarTavs, sadac saWiro iqneba axali skolebis gaxsnas
exmareba, an TviTona xsnis Tavisi xarjiT; saxalxo wignebis
kiTxvas marTavs da sakiTxavsa (biblioTeka-samkiTxveloebs)
xsnis; beWdavs saswavleblisaTvis saxelmZRvaneloebs da sxva
wignebs saxalxo sakiTxavad; Seadgens Tavis samwignobros (wign-
sacavs), rogorc TavisTvis, ise xalxisTvis sakiTxavad, gaiCens
wignebisa da sxva saswavlo nivTebis sawyobs, rac muqTad Tu
fasiT iqneba dasarigebeli; yovelgvari saSualebiT moamza-
debs saxalxo maswavlebels an im saswavlebelSi, rac aqamde
aris gamarTuli, an ara da TviTon Tavisi xarjiT gamarTavs
amisaTvis calke saswavlebels~. debulebis me-3 paragrafSi
naTqvamia, rom dawyebiT skolebSi swavleba mSobliur enaze
warimarTeba, xolo rusuli ena iswavleba, rogorc sagani.
1879 wlis 15 maiss Sedga qarTvelTa Soris wera-kiTxvis
gamavrcelebeli sazogadoebis wevrTa damfuZnebeli kreba.
krebis mizani iyo arCevnebi. sazogadoebisa da gamgeobis Tavm-
jdomared krebam daasaxela grigol orbeliani, romelmac xan-
dazmulobisa da avadmyofobis gamo uari Tqva. sazogadoebis
111
Tavmjdomared erTxmad airCies dimitri yifiani. sazogadoe-
bis gamgeobis wevrebad airCies: ilia WavWavaZe, niko cxvedaZe,
iakob gogebaSvili, ivane maCabeli, aleqsandre sarajiSvili,
rafiel erisTavi, xolo kandidatebad; n. qananovi, d. avaliS-
vili, g. uTurgauli. sazogadoebis gamgeobam Tavmjdomaris
amxanagad airCia ilia WavWavaZe, xolo mdivnad aleqsandre
sarajiSvili. 1880 wlis 20 ianvars sazogadoebis saerTo kre-
bam Seavso gamgeobis Semadgenloba, wevrebad airCies: giorgi
wereTeli, Tedo Jordania, ivane gamyreliZe, iona meunargia,
giorgi TumaniSvili, giorgi uTurgauli, xolo 1885 wels
sazogadoebis Tavmjdomared airCies ilia WavWavaZe, romelic
am movaleobas gardacvalebamde (1907 w.) asrulebda. mogviano
xanaSi sazogadoebas fasdaudebeli Rvawli dasdes: eqvTime
TayaiSvilma, daviT kariWaSvilma, giorgi yazbegma (1907 wli-
dan sazogadoebis Tavmjdomare), luarsab bocvaZem da sxvebma.
1896 wlisTvis sazogadoebis gamgeobas warmomadgenelebi hy-
avda TelavSi, quTaisSi, axalsenakSi, saCxereSi, foTSi, leCx-
umSi, zugdidSi, siRnaRSi, axalgorSi, borjomSi, SorapanSi,
gorSi, yarsSi, saingiloSi, baqoSi da sxvagan.
1907 wels SemuSavda sazogadoebis axali debuleba, rom-
liTac mas uZravi qonebis SeZenis ufleba mieca. gamgeobas-
Tan daarsda administraciuli, saskolo, sagamomcemlo, bib-
lioTekisa da saxalxo kiTxvis, samuzeumo seqciebi. seqciebs
xelmZRvanelobdnen gamgeobis wevrebi.
1909 wlidan Camoyalibda sazogadoebis adgilobrivi gan-
yofilebebi farTo avtonomiuri uflebebiT. maT sakuTari
gamgeobebi hyavdaT. 1913 wels sazogadoebis aseTi ganyofile-
bebi moqmedebda: quTaisSi, zestafonSi, axalcixeSi, baTum-
Si, borjomSi, gorSi, gudauTaSi, duSeTSi, vanSi, zugdidSi,
TelavSi, lixaurSi, onSi, oCamCireSi, samtrediaSi, siRnaRSi,
senakSi, soxumSi, foTSi, soWSi, cxinvalSi, WiaTuraSi, aseve
saqarTvelos farglebs gareT. tuafseSi, alagirSi, baqoSi,
ganjaSi, erevanSi, kavkavSi, zogierTi ganyofileba did kul-
turul-saganmanaTleblo saqmianobas eweoda. quTaisSi gam-
112
geobam stamba SeiZina da wignebs beWdavda. baTumSi, soxumSi,
kavkavsa da baqoSi gaxsnes qarTuli skolebi, romelTac ad-
gilobrivi ganyofilebebi xelmZRvanelobdnen da inaxavdnen.
maT saskolo Senobebic aages sakuTari saxsrebiT.
sazogadoebis mudmivi da saimedo Semosavali, debulebis
mixedviT, sawevro gadasaxadi unda yofiliyo, magram am Tanx-
iT raime mniSvnelovani saqmis gakeTeba ar xerxdeboda. 1879
wels 11 000 maneTi sazogadoebas gadasca Tbilisis guberniis
saTavadaznauro-saadgilmamulo bankma, saidanac 8 000 maneTi
unda moxmareboda quTaisis axladdaarsebul saTavadaznauro
skolas. 1885 wels sazogadoebas gamgeobam Seuqmna komisia
ilias, giorgi qarTveliSvilisa da aleqsnadre ColoyaSvi-
lis SemadgenlobiT, romelsac daevala fulis Segroveba da
sazogadoebis nivTierad gaZliereba. 1888 wels gamgeobam
gaxsna wignis maRazia, romelic vaWrobda sazogadoebis mier
gamocemuli da sakomisios wignebiT. Zmebma zubalaSvilebma
1904 wels sazogadoebas Seswires 10 000 maneTi, xeluxlebeli
Tanxa, romelsac is wera-kiTxvis gavrcelebis saqmeze xarja-
vda. zubalaSvilebma 3000 maneTiT daafinanses leqsikonis Sed-
gena. 1908 wlidan isini oTxi wlis ganmavlobaSi sazogadoebas
yovelwliurad uricxavdnen 6 000 maneTs stipendiebis dasawe-
seblad da sxva. 1911 wels gardaicvala nikoloz RoRoberiZe,
romelmac sazogadoebas uanderZa 45 000 maneTi sxvadasxva
saWiroebisaTvis: stipendiebisaTvis, wignebis gamosacemad,
dawyebiTi ganaTlebisaTvis; 1912 wels q. samaraSi gardaicva-
la prof. aleqsandre xaxanaSvili, romelmac sazogadoebas 45
000 maneTi uanderZa. daviT sarajiSvilma, 1910 wels Sedgeni-
li anderZiT, sazogadoebas didZali Tanxa dautova muzeumis
asagebad da stipendiebisaTvis. iakob gogebaSvilis anderZiT,
sazogadoebam miiRoO mis wignebze gamocemis ufleba. ilia da
olRa WavWavaZeebis qoneba saguramoSi (saxli, venaxi, tye da
sayane), saxli TbilisSi, ilias mier 1905 wels Sedgenili an-
derZiT sazogadoebas gadaeca. garda amisa sazogadoebis sa-
kuTrebaSi iyo saskolo Senobebi. kavkavis, soxumis, yalmaSiis,
113
baqos, baTumis, winarexis, gomareTis, gergetis; quTaisis gan-
yofilebis stamba; skolebis aveji, wignebi, samkiTxveloebis
qoneba da sxva.
sazogadoeba gansakuTrebiT yuradRebas aqcevda im re-
gionebs da iq xsnida skolebs, sadac qarTul enas gaqroba
emuqreboda. aWaraSi, osmaleTis gavlenis Sesamsubuqeblad,
samegreloSi, rusifikatoruli politikis winaaRmdeg, kavka-
vSi, romlis Senaxvac ikisra mixeil yifianma. gansakuTrebiT
aRniSvnis Rirsia, sazogadoebis mcdeloba gaexsnaT fere-
idanSi qarTuli skola. iranidan Camoiyvanes ori axalgazrda
– hosein onikaSvili da reza xuciSvili. Seaswavles qarTuli
ena. miuxedavad imisa, rom qarTulma sazogadoebam sakmao
Tanxa Seagrova, skolis gaxsna iranSi ar moxerxda, Tumca
hosein onikaSvili individualurad aswavlida fereidnel qa-
rTvelebs qarTul wera-kiTxvas.
wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoeba Tavis umniS-
vnelovanes daniSnulebad miiCnevda biblioTekebis gaxsnas.
1914 wlisTvis sazogadoebis saxelze iricxeboda 66 bib-
lioTeka-samkiTxvelo.
did mamuliSvilur saqmed iTvleboda wera-kiTxvis gama-
vrcelebeli sazogadoebis wignsacav-muzeumis daarseba. am
muzeumis daarsebis idea ekuTvnis cnobil moRvawes iona
meunargias. rusifikatoruli politikis pirobebSi eris
kulturuli memkvidroebis movla-patronobas didi mniSvn-
eloba eniWeboda, rogorc misi mecnieruli Rirebulebis, ise
erovnul-politikuri TvalsazrisiT. upatronobiT nadgur-
deboda qarTuli kulturis SesaniSnavi Zeglebi, ikargeboda
xelovnebis Zvirfasi nimuSebi, unikaluri manuskriptebi,
ikonografiuli Zeglebi; nadgurdeboda Zveli qarTuli xel-
nawerebis umdidresi koleqciebi sazRvargareTis qarTuli
kulturis centrebSic. saWiro iyo maTi moZieba, Segroveba da
Senaxva. swored am saqmes emsaxureboda sazogadoebis wignT-
sacav-muzeumi. 1915 wlisTvis am muzeumSi inaxeboda: 1965
114
xelnaweri, 4058 nabeWdi wigni, 1341 sigel-gujari, 975 cali
samuzeumo nivTi, 5340 numizmaturi koleqcia da sxv.
saqarTvelos gasabWoebis Semdeg (1921 w.) sazogadoeba
iwodeboda `wignebis gamomcemel da gamavrcelebel qarTul
sazogadoebad~, romlis likvidaciis Taobaze 1927 wlis 21-23
ivniss Sedga aqti. ase dasrulda qarTvelTa Soris wera-kiTx-
vis gamavrcelebli sazogadoebis arseboba.
saeklesio muzeumi: istoriuli mecnierebis ganviTarebas,
garda rusifikatoruli politikis arsebobisa saqarTveloSi,
xels uSlida Sesabamisi samecniero-kvleviTi dawesebule-
bebis ar arseboba. `istoriis kvlevasa da Ziebas muyaiTi, dam-
jdari da gamudmebuli mSvidi kabineturi Sroma unda, aseTi
SromisaTvis ki Cveni cxovreba rodia mowyobili, amisaTvis arc
SeZleba, arc garemoeba da arc nivTieri mdgomareoba xels ar
gviwyobs, Cven gvmarTebs mxolod im imediT visuldgmuloT,M
imitom viSromoT da vijafoT, rom piruTvneli istoriis Sem-
dgenels niadagi movumzadoT~ – werda i. fancxava. miuxedavad
am garemoebisa, XIX s-is me-2 naxevris moRvawe istorikosebma
seriozuli Sroma gaswies istoriuli mecnierebis ganviTa-
rebisaTvis. bunebrivia, am saqmis warmatebisTvis aucilebeli
iyo praqtikuli nabijebi. samecniero perioduli gamocemebis
daarseba da dawesebuleba, sadac SesaZlebeli iqneboda isto-
riuli mecnierebis kvlevisaTvis saWiro masalebis Tavmoyra.
mose janaSvili werda ra samecniero Jurnalebis saWiroe-
bis Sesaxeb, mas miaCnda, rom JurnalebSi unda dabeWdiliyo qa-
rTvel da ucxoel istorikosTa Sromebi, moxsenebebi, axali
wyaroebi, sxvadasxva saistorio cnoba. istorikosis azriT,
aseTi gamocemebis naklebobiT ferxdeboda sazogadoebaSi
istoriuli codnis gavrceleba.
XIX saukunis bolosTvis saqarTveloSi gamodioda ramden-
ime samecniero Jurnali: `istoriuli~ – d. baqraZis redaqto-
robiT, `saimperio geografiuli~ – l. p. zagurskis redaqto-
robiT, kavkasiis kalendari da sxv.
115
1888 wlis 15 ivliss sionis taZarTan daarsda saqarTvelos
saegzarqosos saeklesio muzeumi. muzeumis uSualo daniS-
nuleba iyo saqarTvelos eklesia-monastrebSi Semonaxuli
werilobiTi Zeglebis moZieba, Sekreba, Senaxva da Seswavla.
ilia WavWavaZe muzeumis daarsebis Sesaxeb gazeT `iveriaSi~
werda: `Tu am muzeumis gamgebelTa sakmarisi gulmodgineba
gamoiCines, ar gava oTxi-xuTi weliwadi, rom es axlad dawye-
buli saqme ar gaZlierdes da iseTi ram ar Seiqmnas, rom sxvisi
yuradRebac miizidos, rogorc nivTTa da nawerTa simravli-
Ta, egrec RirsebiTa da gamosadegobiTa~. marTlac, es dawe-
sebuleba Zveli qarTuli mwerlobis mdidar saganZurad iqca.
rogorc eq. TayaiSvili aRniSnavda, romelic d. baqraZesTan
erTad muzeumis daarsebis iniciatori iyo, `saeklesio muzeu-
mi warmoadgenda erTaderT dawesebulebas, sadac legalurad
SegveZlo Sekreba, msjeloba, xelnawerTa mowesrigeba, kvleva,
saqarTvelos eklesiis istoriis Sedgena da sxva amisTanebi~.
muzeumisaTvis sionis taZris ezoSi miiRes oTaxi, moawyves
biblioTeka da gamged dainiSna Tedo Jordania, romelsac
daevala, agreTve, fondis aRwerilobis Sedgena. muzeumis
gamgeoba SemdgomSi T. Jordaniam mose janaSvils gadauloca.
saeklesio muzeumis oficialur programas (1889 w.) safuZ-
vlad daedo d. baqraZis mier Sedgenili wesdebis debulebebi,
romlis mizanic iyo istoriul siZveleTa Sekreba, raSic igu-
lisxmeboda: `a) Zveli xelnawerebi, Zvelad dabeWdili wignebi
da gujarebi, anu monastrebisa. b) saeklesio avejeuloba da
sxv. g) yvela Zveli saeklesio naSTebi, romelnic aRmoipove-
bian saqarTvelos saegzarqosos monaster-eklesiaTa nan-
grevebSi~.
samuzeumo eqsponatTa gamravleba intensiur saZiebo sa-
muSaoebs moiTxovda. d. baqraZem mcxeTisa da martyofis taZ-
rebSi asamde manuskripti moiZia. Zveli qarTuli xelnaweri
wignebi aRmoCnda yarsis olqis monastrebSi da sxv.
116
muzeumis xelmZRvaneloba periodulad awyobda regionebis
siZveleTa kompleqsur Seswavlas. mag. 1898 wels qarTl-kaxe-
Tis eklesia-monastrebis SeswavlisTvis Seiqmna sami komisia.
gansakuTrebuli yuradReba eqceoda muzeumSi Tavmoyri-
li eqsponatebis aRwerilobasa da sistematizacias, romelic
katalogebis saxiT gamoicemoda da Tan erTvoda mecnierTa
komentarebi. am saqmeSi didi wvlili miuZRviT d. baqraZes, T.
Jor danias (1902 w, gamosca 2 tomad 800 xelnaweris aRwerilo-
ba), m. janaSvils (1908 w. gamosca 240 xelnaweris aRweriloba).
muzeumSi 1908 wlis Semdeg Semosuli xelnawerebi kvlav aRi-
wera 1921-28 wlebSi. saeklesio muzeumis xelnawerTa fondi
1921 wels Tbilisis universitets gadaeca, 1830 wels ki sxva
siZveleTsacavebis fondebTan erTad – saqarTvelos saxelm-
wifo muzeumis xelnawerTa ganyofilebas.
saqarTvelos saistorio da saeTnografio sazogadoeba:
1907 wlis 20 seqtembers Tbilisis guberniis TavadaznaurTa
sadeputacio sakrebulos darbazSi gaimarTa saistorio da
saeTnografio sazogadoebis damfuZnebeli kreba. arCeuli
iqna sazogadoebis sabWo da sarevizio komisia. sabWos Tavm-
jdomared daadgines eqvTime TayaiSvili, Tavmjdomaris amx-
anagad – daviT kariWaSvili, xazinadarad – aleqsandre sara-
jiSvili, muzeumisa da biblioTekis mcvelad – ilia feraZe,
mdivnad – sergi gorgaZe; wevrebi: aleqsandre yifSiZe, po-
lievqtos karbelaSvili, mose janaSvili, iustine abulaZe;
wevrobis kandidatebi: kalistrate cincaZe, aleqsandre
mdivani, korneli kekeliZe; sarevizio komisia: ivane afxazi,
grigol yifSiZe, kote mayaSvili. SeiZleba iTqvas, sazoga-
doebis, irgvliv Semoikriba imdroindeli qarTuli mowinave
sazogadoebis warmomadgenlebi, romelTa OSoris upirvelesad
iyvnen istoriis mkvlevrebi, calkeuli SeZlebuli adamianebi,
sasuliero da samxedro pirebi.
krebam daamtkica sazogadoebis wesdeba, romelSic iyo
dasaxuli miznebi da amocanebi. sazogadoeba miznad isaxavda
Seegrovebina, Seeswavla da Seenaxa istoriuli, arqeologiuri,
117
anTropologiuri, literaturuli da eTnografiuli naSTebi.
rogorc, kerZod, saqarTvelosi, aseve mTeli kavkasiisa da
misi mosazRvre qveynebis. sazogadoebas unda gaexsna muzeumi,
romelSic Tavs moiyrida da daculi iqneboda nivTieri masala
da xelnawerebi, kavkasiaTmcodneobaSi dastambuli wignebi.
dagegmili iyo Jurnalebis, krebulebis, wignebis, atlasebis,
leqsikonebis, rukebis, naxatebis, notebis gamocema qarTul
da rusul enebze, samecniero eqspediciebis mowyoba da sxv.
sazogadoebas unda ewarmoebina arqeologiuri gaTxrebi, dax-
mareboda mecnierebas da samecniero sazogadoebebs kavkasiisa
da misi mezobeli qveynebis istoriis SeswavlaSi. sazogadoe-
bis mizans warmoadgenda siZveleTa dacva – SeZlebisdagvarad
daecva, ganeaxlebina da aRedgina Zveli xuroTmoZRvrebis
Zeglebi. periodulad unda gaemarTaT eTnografiuli da
siZveleTa koleqciebis gamofenebi, CaetarebinaT saeTnogra-
fio da samusiko saRamoebi.
sazogadoebas hyavda sxvadasxva kategoriis wevri: mz-
runavni – wesdebis mixedviT is pirebi iyvnen, vinc sazoga-
doebis sasargeblod yovelwliurad gadaixdidnen aranakleb
600 maneTs an erTdroulad Seitandnen 6000 maneTs; sapationi
– sapatio wevrebad im pirebs irCevdnen, vinc mniSvnelovani
samecniero gamokvlevebiT an sxva gansakuTrebuli samsaxu-
riT gamoiCenda Tavs; namdvilni – namdvili wevrebi kavkasiis
istoriis kvleva-Ziebas eweodnen da sxva samsaxurs uwevdnen
sazogadoebas; korespodentni – korespodentebi, ZiriTadad,
dedaqalaqis gareT cxovrobdnen da awodebdnen sxvadasxva
masalas.
saistorio da saeTnografio sazogadoebis saqmianobas ga-
nagebda sazogadoebis kreba da sabWo. sazogadoebis kreba iyo
Cveulebrivi, araCveulebrivi da wliuri. Cveulebriv krebas
iwvevda Tavmjdomare saWiroebisamebr, aranakleb TveSi erTx-
el. krebis Sesaxeb informacias beWdavdnen gazeTebSi. am kre-
bas yvela msurveli eswreboda. araCveulebriv, anu daxurul
krebas niSnavdnen aucileblobis SemTxvevaSi, Tavmjdomaris
118
an sazogadoebis xuTi wevris moTxovniT. krebas eswrebodnen
mzrunvelni, sapationi da namdvili wevrebi. wliuri kreba
weliwadSi erTxel imarTeboda sajarod da ismenda sazoga-
doebis saqmianobis wliur angariSs.
sazogadoebis Seqmnas didi rezonansi mohyva saqarTvelos
farglebs gareTac. 1907 wlis 20 seqtembers sazogadoebas hy-
avda 238 wevri. amave wlis 8 noembers igi 207 kaciT gaizarda.
axal wevrTa Soris iyvnen mecnierebi: niko mari, vasil pe-
triaSvili, aleqsandre xaxanaSvili, ivane javaxiSvili, zurab
avaliSvili, petre meliqiSvili, ivane TarxniSvili da sxvani.
mwerlebi: akaki wereTeli, vaJa-fSavela, ekaterine gabaSvi-
li, vasil barnovi, daviT kldiaSvili, nino nakaSiZe, anasta-
sia erisTav-xoStaria; xelovnebis warmomadgenlebi: dimitri
arayiSvili, zaqaria faliaSvili, sasuliero pirebi: episkop-
osebi – aleqsandre, leonide, kirioni da sxv.
sazogadoebas mravalmxrivma samecniero saqmianobam didi
avtoriteti Seuqmna, amitomac igi oficialur dokumentebSi
ixsenieba, rogorc `erTaderTi dawesebuleba, romelic sa-
mecniero akademiis miznebs axorcielebs~. sazogadoeba did
yuradRebas uTmobda sxvadasxva saxis eqpediciis mowyobas.
dRidan daarsebisa, igi saSualebas aZlevda Tavis wevrebs
mravlad moewyoT eqspedicia-eqskursiebi, romelTa mizani
iyo arqeologiuri da eTnografiuli nivTebis Segroveba, is-
toriuli Zeglebis Seswavla, xalxuri sityvierebis masalis
Sekreba.
sazogadoebis upirvelesi mizani gaxda qarTuli muzeu-
misa da biblioTekis Seqmna, sadac Tavi moeyreboda `nivTiers
da nawers naSTebs, romelnic exebian rogorc umTavresad
uwindelis saqarTvelos da axlandeli qarTveli tomebis,
ise mTeli kavkasiisa da misi mosazRvre qveynebis istorias,
arqeologias, literaturas, anTropologias, eTnografias da
kulturas, da agreTve dabeWdils wignebs umTavresad kavka-
siis codnis Sesaxeb~.
119
samuzeumod sazogadeobam jer erTi oTaxi miiRo saTa-
vadaznauro gimnaziis meore sarTulze, ufro gvian, am Seno-
bis mesame sarTulis mTeli marjvena mxare daikava. sazoga-
doeba kargad xedavda muzeum-wignTsacavis mniSvnelobas.
farTo perspeqtivisaTvis ki saWiro iyo sagangebo Senobis
ageba, romelsac didZali Tanxa sWirdeboda. daiwyo muSaoba
Tanxebis mosazidad. am mizniT 1909 wels Seiqmna samuzeumo
komisia, romlis Tavmjdomared eqvTime TayaiSvili airCies.
saxsrebis garda muzeum-wignsacavis daarsebas mTavrobis
nebarTva sWirdeboda. xangrZlivi mecadineobis Sedegad,
sazogadoebam biblioTekis daarsebis oficialuri nebarTva
1911 wels miiRo, xolo muzeumisa – 1912 wlis 24 ianvars.
muzeum-wignTsacavis daarsebis sakiTxis gadawyvetamde
samuzeumo eqsponatebi TandaTan grovdeboda: 1917 wlisTvis
sazogadoebas gaaCnda 9875 wigni, 160 albomi, 1427 xelnaweri
da 8000-ze meti sigel-gujari. uZvelesi xelnaweri X s-s gane-
kuTneboda. sigel-gujarTa Soris uZvelesi XII s-is iyo, xolo
uaxlesi – XIX s-is dasawyisisa. sazogadoebas, agreTve, gaaCnda
2432 sxvadasxva saarqeologio da saeTnografio nivTi, 550
naqsov-nakeri eqsponati, 62 qandakeba, 585 mxatvruli nawar-
moebi.
1912 wlidan sazogadoebam daiwyo eklesia-monastrebis
kedlebidan freskebis gadmoRebis organizeba. 1917 wlisTvis
73 Zveli freskis piri moepoveboda sazogadoebas da muzeumis
calke ganyofilebas Seadgenda. aq iyo: beTaniis, safaris, mcx-
eTis, yinwvisis, garejis, berTubnis, xaxulis, oSkis, iSxnis da
sxva taZarTa freskebi.
Segrovda saistorio numizmatikuri koleqcia. qarTuli
monetebis koleqcia Sedga iakob medvedevisagan Sesyiduli
monetebis, eq. TayaiSvilisa da kirion II-is koleqciebisgan.
sazogadoebam saqarTvelos sxvadasxva qalaqSi gamoyo
agentebi, romlebic did muSaobas eweodnen mosaxleobaSi.
krebdnen sawevro gadasaxads da agrovebdnen arqeologiur da
eTnografiul masalas. aseTi agentebi iyvnen: quTaisSi – ioseb
120
ocxeli, baTumSi – ilia feraZe, arTvinSi – nikoloz erisTav-
SarvaSiZe, kavkavSi – ioseb lorTqifaniZe, moskovSi – aleqsan-
dre javaxiSvili, baqoSi – ivane eliaSvili da sxva.
sazogadoebaSi daviT kariWaSvilis mecadineobiT daarsda
lingvisturi ganyofileba, daiwyo enaTmecnierebis sakiTxebis
kvleva. sazogadoeba did mniSvnelobas aniWebda leqsikolo-
giis sakiTxebs, 1917-24 wlebSi intensiurad ikiTxeboda samec-
neiro moxsenebebi, imarTeboda eqskursiebi,
sazogadoebas didi materialuri damxareba gauwies: daviT
sarajiSvilma, nikoloz RoRoberiZem, pavle TumaniSvilma,
akaki xoStariam da sxvebma.
1921 wlis 25 Tebervlidan sazogadoeba saqarTvelos gas-
abWoebis Semdegac agrZelebda saqmianobas.
rogorc cnobilia, menSevikuri mTavrobis gankargule-
biT mTeli samuzeumo qonebis safrangeTSi waReba gadawyda.
samuzeumo Zvirfaseulobis mcvelad damfuZnebeli krebis
mier eqvTime TayaiSvili dainiSna. 1921 wlis 11 marts eqvTimem
meuRlesTan, nino poltorackaiasTan erTad datova saqarT-
velo.
1922 wlidan saistorio da saeTnografio sazogadoebas
saTaveSi ivane javaxiSvili Caudga. sazogadoebas TandaTan
axali, mZlavri mecnieruli Zalebi emateboda.
1924 wlis TebervalSi Seiqmna sazogadoebis arqeologiuri
seqcia, romlis mizani iyo, zedamxevdlobis gareSe datovebu-
li siZveleebis aRnusxva. saarqeologio seqciis TvalsawierSi
moeqca saqarTveloSi arsebuli TiTqmis yvela mniSvenelovani
Zegli.
sazogadoebis dafuZnebisTanave daarsda periodul ga-
mocemaTa ori seria: `Zveli saqarTvelo~ da `saqarTvelis
siZveleni~. pirvelSi ibeWdeboda referatebi, gamokvlevebi,
sxvadasxva saistorio, saarqeologio da saerTnografio ma-
sala, meoreSi – sigel-gujrebi, istoriuli aslebi da sxva
Zeglebi.
121
ganuzomelia saistorio da saeTnografio sazogadoe-
bis roli Tbilisis universitetis daarsebaSi. igi mZlavr
sauniversiteto bazas warmoadgenda saqarTveloSi. korneli
kekeliZe sazogadoebis Sesaxeb werda: `erTaderTi akademiuri
dawesebuleba, es iyo maSin CvenSi universitetic, akademiac da
samecniero-kvleviTi institutic~. 1932 wlisTvis sazogadoe-
bam saqmianoba Sewyvita, radgan misi funqciebi universitetma
da axlad daarsebulma institutebma gadainawiles.
122
Tema VI
qarTuli istoriografiis ZiriTadi
tendenciebi – XIX saukunis me-2 naxevris
saqarTveloSi
XIX saukunis istoriografiis ganviTarebaSi ZiriTa-
dad, rogorc ukve aRniSnuli gvqonda, ori mxare SeiZleba
gamovyoT: qarTvelologiuri keris Camoyalibeba saqarT-
velos farglebs gareT, ris Sesaxebac Cven ukve visaubreT da
saqarTveloSi moRvawe mecnierTa Tavmoyra `TergdaleulTa~
ideebis irgvliv. qarTveli samocianelebi TavgamodebiT il-
aSqrebdnen carizmis politikis winaaRmdeg. maTi marTebu-
li azriT, aseT pirobebSi gansakuTrebuli roli eniWeboda
saistorio mecnierebis ganviTarebas, ramdenadac xalxis
gaTviTcnobierebas didad uwyobda xels sakuTari istoriis
Seswavla-Sefaseba. ilia WavWavaZis TvalsazrisiT, eris isto-
riis SeswavliT SesaZlebelia ara marto mocemuli eris war-
sulis an awmyos Semecneba, aramed momavlis gaTvaliswineba.
amdenad, saqarTvelos istorias, rogorc dargis ganviTare-
bas, XIX saukunis II naxevris saqarTveloSi, Tu SeiZleba ase
iTqvas, erovnuli Rirsebis SenarCunebisaTvis brZolis funq-
cia mieniWa. qarTveli istorikosebi dauRalavad Sromobdnen,
xSir SemTxvevaSi enTuziazmze, am dargis ganviTarebisaTvis.
XIX saukunis qarTuli samecniero azri kargad icnobda
dasavluri meTodologiis yvela mimarTulebas. es bunebrivi-
caa, radgan am epoqaSi moRvawe mkvlevrebi ganaTlebas iRebdnen
umeteswilad ruseTisa da, agreTve, evropis sxvadasxva umaR-
les saswavlebelSi. isini ecnobodnen Tanamedrove msoflio
istoriul, sociologiur, filosofiur moZRvrebebs, isto-
riografiis miznebsa da kvlevis meTodebs, rac, bunebrivia,
xels uwyobda qarTuli istoriuli mecnierebis ganviTare-
bas. magram xazgasmiT unda iTqvas, rom qarTuli istoriuli
123
azrovneba, upirveles yovlisa, sazrdoobda erovnuli isto-
riografiis mdidari tradiciebiT.
imdroindeli qarTuli sazogadoebrivi azri ilaSqrebda
providencialuri poziciebidan istoriis gaazrebis winaaRm-
deg. `fatalistur~ Teoriebs isini istoriis logikur gagebas
upirispirebdnen _ Tvlidnen, rom sazogadoebis ganviTareba
da winsvla missave Zalisxmevazea damokidebuli. qarTveli
mkvlevrebi aRniSnavdnen, rom istorikosi ar flobs movle-
nis mizezebis amomwurav codnas, amitom miseuli axsna ar
SeiZleba iyos srulyofili, xolo srulyofisaTvis aucile-
belia mudmivi kvleva. isini gansakuTrebul mniSvnelobas
aniWebdnen `SedarebiTi meTodis~ gamoyenebas kvlevebSi. ilia
WavWavaZe miuTiTebda, rom istorikosma, movlenaTa Seswavli-
sas upirvelesad unda gaiTvaliswinos Tavisi sakvlevi sagnis
uSualo specifika, xolo sagnis Sesaxeb saboloo daskvnebis
gasakeTeblad aucilebelia `igive sagani gamoiZios sxva qvey-
nebSic, sxva qveynebis istoriac moiSvelios~. qarTvel isto-
rikosebs miaCndaT, rom werilobiTi masalebis Seswavla unda
momxdariyo `kritikul-istoriuli~ meTodis gamoyenebiT.
im droindeli qarTuli saistorio azri kargad icnobda
arqeologiuri, lingvisturi, epigrafikuli, eTnografiuli,
zepirsityvieri da sxva saxis masalebis damuSavebis mec-
nierul meTodebs, Tumca saqarTveloSi ar arsebobda sru-
lyofilad kvlevebis amgvari saxiT warmoebis SesaZlebloba,
myari wyaroTmcodneobiTi bazis uqonlobis gamo, razec qve-
moT gveqneba saubari.
aRsaniSnavia erTic, qarTvel mkvlevrebs istoriuli mov-
lenebis xasiaTis garkvevisaTvis, aucilebel pirobad miaC-
ndaT Sesabamisi epoqis maxasiaTeblebis gaTvaliswineba. ilia
kargad gamoxatavda kvlevisadmi aseTi midgomis mniSvnelobas:
`WeSmariti meistorie, viTarca gamkiTxveli, jer im droebis
qerqSi unda Cajdes mere ganikiTxos TviT droebis Svilnica.
ase rom ar iyos kaci verc sabuTs upovis, verc azrs, Tundac
124
mTels jvarosnobis omebs, romelsac mTelma evropam kinaRam
Tavi ar Seakla~.
vfiqrobT, zemoTqmulidan gamomdinarec kargad Cans, rom
XIX saukunis qarTuli istoriuli azrovnebis ganviTarebis
srulyofili Seswavla, istoriografiis sagangebo kvlevas
moiTxovs [XIX saukunis me-2 naxevris qarTuli istoriografi-
is Sesaxeb ori ganmazogadebuli naSromia Seqmnili: erTi _
arCil baramiZis `narkvevebi XIX saukunis qarTuli istorio-
grafiidan~ (1979), meore _ daviT malazonias `qarTuli is-
toriografiuli azrovneba XIX s. me-2 naxevarSi~ (2001). orive
TavisTavad sainteresoa, magram d. malazonias Tavis naSromSi
am periodis sazogado moRvaweTa farTo speqtri aqvs war-
modgenili, amitom monografia, vfiqrobT, sqematurobiT xa-
siaTdeba, rac Seexeba a. baramiZis naSroms, gasagebi mizezebis
gamo (daistamba 1979 wels) garkveul ideologiur CarCoeb-
Sia moqceuli]. XIX saukune, rogorc cnobilia, `istoriuli
mecnierebis revoluciis epoqadaa~ miCneuli. Sesabamisad,
sainteresoa, XIX saukunis qarTuli istoriografiis donis
gansazRvra. gansakuTrebiT aRniSnuli epoqis me-2 naxevris is-
torikosTa naazrevis analizi, radgan migvaCnia, rom maT mier
datovebuli samecniero memkvidreoba ufro metad dafasebu-
li da gamoyenebuli rom yofiliyo, XX saukunis Tvisobrivad
axal saistorio samecniero kvlevebSi, Cveni saistorio mec-
niereba ufro swrafad miaRwevda sasurvel Sedegs. ratom
moxda ase? vfiqrobT, XX saukunis didi qarTveli istoriko-
sis ivane javaxiSvilis avtoritetma gadafara, faqtobrivad
daCrdila mTeli misi winamorbedi axali drois istorikosebi
(ra Tqma unda, es procesi iv. javaxiSvilisgan damoukideblad
ganviTarda). am mizeziT, TviT specialistebsac ki xSirad
bundovani warmodgena aqvT iv. javaxiSvilis winare periodis
qarTuli istoriografiis miRwevebze da arc ki cdiloben
gaiTvaliswinon is monapovrebi, romlebic uxvad fiqsirdeba
aRniSnuli xanis istorikosTa naSromebSi. marTalia, am peri-
odis istorikosTa erTi nawilis cxovrebasa da samecniero
125
memkvidrobas monografiebi mieZRvna, romlebSic maTi Rvaw-
lis Sefasebaa warmodgenili, magram, samwuxarod, praqtikul
kvlevebSi am periodis mecnierTa miRwevebis gaTvaliswineba
naklebad xdeba. ara da, SedarebiTma analizma aCvena, rom ama
Tu im sakiTxis irgvliv maT mier gamoTqmuli mosazrebebi
Tanamedrove istoriografiaSi miRebul daskvnebs ufro me-
tad exmianeba, vidre maTi Semdgomi periodis istorikosTa
naazrevs, rac XIX s. me-2 naxevris istorikosTa kvlevebis
aqtualobaze miuTiTebs. axla ki gvinda ganvmartoT, Tu ra
SeiZleba vigulisxmoT `XIX saukunis meore naxevris qar-
Tul istoriografiaSi~. gasagebia, rom epoqis samecniero
donis gansazRvra, ZiriTadad, istorikosTa samecniero mem-
kvidreobis Seswavlis safuZvelze xdeba, radgan istoriuli
mecnierebis ganviTareba, istoriuli Semecnebis xarisxi, ver
iqneba pirovnebis gareSe procesi; am procesSi monawileoben
gamoCenili mkvlevrebi, romlebic rogorc TavianTi epoqis
warmomadgenlebi, ufro adekvaturad gadmoscemen epoqis im
sazogadoebriv-kulturul sistemas, romelic ayalibebs
konkretuli mkvlevris SemoqmedebiT potencials.
miuxedavad zemoTqmulisa, migvaCnia, rom aRniSnuli epoqis
istoriografias ar miekuTvnebian mxolod is istorikosebi,
romelTa cxovrebisa da moRvaweobis wlebi qronologiurad
am epoqis CarCoebSi Tavsdeba. amitom vfiqrobT, kargi iqneba
Tu zemoT aRniSnuli fraza samecniero terminis funqcias
SeiZens, romlis egidiT gavaerTianebT istorkosTa yvela im
pleadas, romelTa mizans warmoadgenda im axali istorio-
grafiuli tendenciebis damkvidreba da ganviTareba, romelic
XIX saukunem istoriul mecnierebas moutana. SesaZlebelia am
axali tendenciebis damkvidrebisaTvis moRvawe istorikosebs
`XIX saukunis axali Taobis istorikosebic~ vuwodoT. magali-
Tad, miuxedavad imisa, rom eq. TayaiSvili 1953 wels garda-
icvala, xolo iv. javaxiSvili 1940 wels, pirveli _ Tavisi
kvlevis meTodebiT, amocanebiTa da SedegebiT `XIX saukunis
axali Taobis istorikosTa~ pleadas miekuTvneba da ara meo-
126
ris samecniero memkvidreobis Tanamoazred warmogvidgeba.
ufro metic, am pleadis istorikosTa sia SesaZlebelia s. ba-
raTaSviliT daviwyoT, romlis cxovreba da moRvaweoba 1821-
1866 wlebs moicavs.
amitom saintereso da mniSvnelovania imis garkveva qarTv-
el istorikosTa kvlevebSi, ra masStaburobiT aisaxa XIX sauku-
neSi arsebuli Semdegi mimdinareobebi: hegelis idealisturi
filosofia, romantizmi, marqsizmi, pozitivizmi, romelTac
sakuTari xedvebi da moTxovnebi daamkvidres, mniSvnelovani
gavlena iqonies samecniero samyaros saazrovno sistemis Cam-
oyalibebaze, mravalferovani gaxades istorikosTa amocanebi
da kvlevis meTodebi. amis gaanalizeba vfiqrobT, saSualebas
mogvcems ganvsazRvroT am istorikosTa miznebi, amcoanebi da
kvlevis meTodebi; rac, Tavis mxriv, SesaZlebels gaxdis XIX
s. meore naxevris qarTuli istoriografiis miRwevebis obi-
eqtur Sefasebas. SevZlebT garkvevas, ramdenad samarTliania
iv. javaxiSvilis (1938 w.) amgvari damokidebuleba: warsuli
saukunis 90-iani wlebis damlevamde da Semdegac arsebiTad
ugegmo, SemTxveviTi xasiaTis istoriografia batonobda an
am periodis istoriografiis `advokatur _ gamosarClebiTi~
xasiaTiT gansazRvra. es azri Tanamedrove istoriografiaSic
mkvidrad aris fexmokidebuli. bunebrivia, Cven Sors varT im
azrisagan, rom XIX s. me-2 naxevris qarTuli istoriografia
warmoadgens saqarTvelos istoriis sistemur gamokvlevas,
romlis Camoyalibebis saavtoro ufleba udavod iv. javaxiS-
vils ekuTvnis, aseve misi damsaxurebaa damxmare disciplinebis
mkvidr niadagze dayeneba; magram, rodesac mecnierTa memkvi-
dreobis Seswavlasa da Sefasebas viwyebT, aucileblad unda
iqnes gaTvaliswinebuli Tu ra daxvdaT maT ama Tu im sakiTxis
kvlevis TvalsazrisiT; ra gaakeTes Tavad da ramdenad mniS-
vnelovania momavali TaobebisaTvis maTi monapovari.
am mxriv ki SeiZleba iTqvas, XIX s. axali Taobis istor-
ikosebs _ d. CubinaSvils, d. baqraZes, al. cagarels, m. janaS-
vils, T. Jordanias, eq. TayaiSvils da sxv. sakmaod arasaxar-
126 127
ris samecniero memkvidreobis Tanamoazred warmogvidgeba.
ufro metic, am pleadis istorikosTa sia SesaZlebelia s. ba-
raTaSviliT daviwyoT, romlis cxovreba da moRvaweoba 1821-
1866 wlebs moicavs.
amitom saintereso da mniSvnelovania imis garkveva qarTv-
el istorikosTa kvlevebSi, ra masStaburobiT aisaxa XIX sauku-
neSi arsebuli Semdegi mimdinareobebi: hegelis idealisturi
filosofia, romantizmi, marqsizmi, pozitivizmi, romelTac
sakuTari xedvebi da moTxovnebi daamkvidres, mniSvnelovani
gavlena iqonies samecniero samyaros saazrovno sistemis Cam-
oyalibebaze, mravalferovani gaxades istorikosTa amocanebi
da kvlevis meTodebi. amis gaanalizeba vfiqrobT, saSualebas
mogvcems ganvsazRvroT am istorikosTa miznebi, amcoanebi da
kvlevis meTodebi; rac, Tavis mxriv, SesaZlebels gaxdis XIX
s. meore naxevris qarTuli istoriografiis miRwevebis obi-
eqtur Sefasebas. SevZlebT garkvevas, ramdenad samarTliania
iv. javaxiSvilis (1938 w.) amgvari damokidebuleba: warsuli
saukunis 90-iani wlebis damlevamde da Semdegac arsebiTad
ugegmo, SemTxveviTi xasiaTis istoriografia batonobda an
am periodis istoriografiis `advokatur _ gamosarClebiTi~
xasiaTiT gansazRvra. es azri Tanamedrove istoriografiaSic
mkvidrad aris fexmokidebuli. bunebrivia, Cven Sors varT im
azrisagan, rom XIX s. me-2 naxevris qarTuli istoriografia
warmoadgens saqarTvelos istoriis sistemur gamokvlevas,
romlis Camoyalibebis saavtoro ufleba udavod iv. javaxiS-
vils ekuTvnis, aseve misi damsaxurebaa damxmare disciplinebis
mkvidr niadagze dayeneba; magram, rodesac mecnierTa memkvi-
dreobis Seswavlasa da Sefasebas viwyebT, aucileblad unda
iqnes gaTvaliswinebuli Tu ra daxvdaT maT ama Tu im sakiTxis
kvlevis TvalsazrisiT; ra gaakeTes Tavad da ramdenad mniS-
vnelovania momavali TaobebisaTvis maTi monapovari.
am mxriv ki SeiZleba iTqvas, XIX s. axali Taobis istor-
ikosebs _ d. CubinaSvils, d. baqraZes, al. cagarels, m. janaS-
vils, T. Jordanias, eq. TayaiSvils da sxv. sakmaod arasaxar-
bielo viTareba hqondaT. elementarulad ar arsebobda myari,
wyaroTmcodneobiTi baza, rac aucilebeli pirobaa qveynis
warsulis mecnierulad dasabuTebuli gaazrebisTvis. maT
miznad daisaxes qarTuli wyaroTmcodneobiTi bazis SeqmniT,
Zveli qarTuli kulturuli memkvidreobis Rrma, safuZvliani
SeswavliT, istoriul-literaturuli nawarmoebebis pub-
likaciebiTa da ucxo enaze TargmniT (ZiriTadad rusulad),
saerTaSoriso kongresebsa da arqeologiur yrilobebze
monawileobiT, popularizacia gaewiaT da saerTaSoriso sa-
mecniero sazogadoebisaTvis gaecnoT qarTveli eris mdidari
istoriuli warsuli. yvelaferi es ki, maTi Rrma rwmeniT, xels
Seuwyobda saxelmwifoebriobadakarguli eris saintereso,
TviTmyofadi, mdidari kulturuli memkvireobis saerTaSor-
iso asparezze gatanasa da qarTvelologiuri mecnierebis ev-
ropul doneze ganviTarebas. miznebi keTilSobiluria da Ses-
rulebis SemTxvevaSi seriozuli Sedegebis momtani. swored es
aris mniSvnelovani, gairkves _ Tu ramdenad gegmazomierad
Sromobdnen isini amisTvis, ras miaRwies, sad dauSves Secdoma,
risi keTeba SeeZloT da ar gamouvidaT. vfiqrobT, momavalSi
am mxriv sakmaod vrceli da rTuli samuSaoa Casatarebeli.
axla ki SeiZleba dabejiTebiT iTqvas: XIX s-is me-2 naxevris
istorikosebma axleburad gaiazres saqarTvelos istoriis
mTeli rigi problemebi, qarTvelologiis winaSe daayenes
saqarTvelos istoriis sistemurad Seswavlis aucilebloba;
Seecadnen epoqis Sesabamisad ganesazRvraT saqarTvelos is-
toriis Seswavlis naklovanebebi, eCvenebinaT misi srulyofis
gzebi da amiT safuZveli CaeyaraT saqarTvelos istoriis ax-
ali skolisaTvis; Seqmnes mdidari wyaroTmcodneobiTi baza,
risTvisac kolosaluri Sroma gaswies.
saqarTveloSi moRvawe mecnierTa dakvirvebisa da Seswav-
lis sagani iyo damwerlobis, numizmatikis, paleografiis, qa-
rTuli enisa da mwerlobis sakiTxebi. saqarTvelos politi-
kuri, socialuri, saeklesio istoriis problemebi.
128
marTalia, am periodSi moRvawe qarTveli istorikosebi
mravalmxrivi interesiT gamoirCeodnen, magram maT ZiriTad
mizans mainc saqarTvelos istoriis wyaroTmcodneobiTi ba-
zis Seqmna warmoadgenda. maT mier am dargSi gamoqveynebuli
Sromebi dResac fasdaudebel samsaxurs uwevs Tanamedrove is-
toriografias (mag. T. Jordanias `qronikebi~). isini didi mon-
domebiT cdilobdnen saqarTvelos istoriis mravalferovani
wyaroebis moZebnas, maT damuSavebasa da publikacias. Tavi-
anT upirveles movaleobad miaCndaT saqarTvelos istoriis
wyaroebis dauRalavi Zieba da gamomzeureba, radgan kargad
icodnen, rom saistorio mecnierebis ZiriTad dasayrdens wy-
arodan amokrefili faqtebi warmoadgens.
aqve gvinda aRvniSnoT, rom rogorc evropaSi, aseve Cven-
Tanac, ZiriTadad, imdroindeli mecnierebi dakavebule-
bi iyvnen konkretul-praqtikuli saqmianobiT, e. i. wyaros
moZiebiTa da misi kritikuli SeswavliT. bunebrivia, kriti-
kuli Seswavlis meTodSi igulisxmeba garegani kritika – Ze-
glis sandoobis, cnobebis siuxvisa da mniSvnelobis, gamoy-
enebuli wyaroebisa da TariRis dadgena. aseve arqeografiuli
aRwera _ xelnawerebis dasaxeleba, formatis, moculobis,
striqonebis raodenobis aRwera da sxv. da ara analizuri
meTodika, radgan es ukanaskneli XX saukunis dasawyisSi Sei-
muSaves evropelma mecnierebma S. langluam, S. seniobosma da
p. lapo-danilevskim.
gansakuTrebiT gvinda aRvniSnoT, is, rom XIX s-is 40-iani
wlebidan safuZveli Caeyara saqarTvelos eklesiis istori-
is ganmazogadebeli naSromebis Seqmnas. pirveli mkvlevrebi
iyvnen XIX saukunis istoriografiis warmomadgenlebi, rom-
lebmac daiwyes saeklesio cxovrebis Sesaxeb arsebuli wy-
aroebis Tavmoyra da maTze dayrdnobiT saqarTvelos ekle-
siis istoriis Tanmimdevruli gadmocema.
qarTuli eklesiis istoriis Sesaxeb pirveli monografia
cnobilma istorikosma platon ioselianma gamoaqveyna 1843
wels, peterburgSi, rusul enaze, saxelwodebiT ̀ Краткая история
129
Грузинской церквы~, romelSic qarTuli da ucxouri wyaroebis
gamoyenebiT gadmocemulia qarTuli eklesiis mokle istoria.
grZeldeboda jer kidev vaxtang VI-is (1703-1724) mier dawyeb-
uli saqme, saqarTvelos istorias amdidrebdnen saeklesio is-
toriiT. amis damadasturebelia ioane (1772-1836), daviT (1768-
1819) da Teimuraz (1782-1846) batoniSvilebis Txzulebebi. se-
riozuli wvlili Seitana eklesiis istoriis Seswavlis saqmeSi
miqael sabibinma (1845-1900), romelmac 1877 wels, aseve rusul
enaze gamosca monografia _ `saqarTvelos eklesiis istoria~
(1877), romelSic Txroba VI s. bolomde modis, xolo mis wigns
_ `saqarTvelos samoTxe~ (1882 w.), sadac Setanilia qarTvel
wmindanTa cxovrebebi, dResac ar daukargavs mniSvneloba.
didi yuradReba dauTmo am sakiTxis Seswavlas mose janaS-
vilma, romelmac pirvelad qarTul enaze, 1886 wels, Tbilis-
Si gamosca `saqarTvelos saeklesio istoria~, romelSic,
agreTve, mokled aris gadmocemuli eklesiis mTeli istoria
daarsebidan avtokefaliis gauqmebamde. didi wvlili miuZR-
vis mixeil TamaraSvils (1858-1911) eklesiis istoriis Seswav-
laSi. man Tavisi cxovrebis ZiriTadi nawili ucxoeTSi gaatara
(konstantinopoli, parizi, vatikani), sadac miiRo brwyinvale
kaTolikuri ganaTleba. igi intensiurad muSaobda vatikanis,
safrangeTis, italiis, TurqeTis, aleqsandriis, moskovisa da
londonis arqivebSi. TamaraSvilma gamoavlina saqarTvelos
istoriis amsaxveli didZali dokumenturi masala. aqedan man
moaswro saqarTvelo-evropis urTierTobis da, kerZod, saqa-
rTveloSi kaTolikuri saswavleblebis gavrcelebasTan daka-
vSirebuli masalebis damuSaveba da gamocema (`istoria kaTo-
likobisa qarTvelTa Soris~, 1902. `pasuxad somxis mwerlebs,
romelnic uaryofen qarTvelTa kaTolikobas~, 1904). misma
wignma `saqarTvelos eklesiis istoria~ (romi, 1910, frangul
enaze) didi gamoxmaureba pova evropis samecniero wreebSi. am
gamocemas vatikanis specialuri premia mieniWa. man aRmoaCina
siciliaSi kristoforo de kastelis suraTebis albomi, mas
didi wvlili miuZRvis s. s. orbelianis evropaSi mogzaurobis
130
Sesaxeb masalebis moZiebaSi. man erT-erTma pirvelma aziara
evropeli mkiTxveli saqarTvelos istoriasa da kulturas.
saeklesio istoriis zemoT aRniSnuli yvela monografia,
marTalia, sqematurobiT xasiaTdeba da mecnierebis Taname-
drove donis moTxovnebs aRar Seesabameba, magram isini Seqmnis
droisaTvis mizans amarTlebdnen. jer erTi, am wignebiT popu-
larizacia gaewia qarTuli eklesiis istorias, meore – daiwyo
istoriografiuli bazis Seqmna, rac aucilebel pirobas war-
moadgenda am dargis Semdgomi ganviTarebisaTvis.
qarTuli eklesiis istoriis kvleva gansakuTrebiT aqtua-
luri gaxda 1904-1905 wlebSi, rodesac qarTulma sazogadoe-
bam ruseTis saimperatoro karisa da wminda sinodis winaSe
dasva sakiTxi, qarTuli eklesiis avtokefaliis aRdgenis Ses-
axeb. am dros Seiqmna k. cincaZis, n. durnovos, m. kelenjer-
iZis, n maris, al. cagarelis, al. xaxanaSvilis gamokvlevebi,
romelTa mizani iyo mecnierulad, yvela arsebuli wyaros
gamoyenebiT, moeTxroT qarTuli eklesiis mier avtokefaliis
mopovebis istoria da daesabuTebinaT misi aRdgenis kanon-
iereba, radgan am moTxovnas ruseTi kategoriul winaaRmde-
gobas uwevda. marTalia, avtokefaliis aRdgenis mcdeloba
im xanad marcxiT damTavrda, magram istoriografias SemorCa
am sakiTxisadmi miZRvnili araCveulebrivad saintereso da
saWiro naSromebi.
XIX s-nis I naxevris qarTuli istoriografiis miRwevebs
Cven ukve gavecaniT TemiT: `istoriuli azris ganviTareba XIX
saukuneSi da qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos
farglebs gareT~. vfiqrobT, daviT, ioane, bagrat da Teimu-
raz batoniSvilebiT mTavrdeba erTi etapi XIX saukunis qar-
Tuli istoriuli azris ganviTarebaSi da momdevno periodze
gardamaval etapad SeiZleba miviCnioOT platon ioselianis
(1809-1876) moRvaweoba. sasuliero akademiis kursdamTavre-
buli p. ioseliani religiur-monarqistuli aRzrdis tipuri
warmomadgenelia. niWieri Teologi, RvTismetyvelebis kandi-
dati, mefis mTavrobis erTguli moxele, rusofiluri ori-
131
entaciis, umTavresad qarTuli eklesiis istoriis sakiTxebs
swavlobda. 1845-56 wlebSi redaqtorobda `zakavkaski vest-
niks~, romelic TbilisSi gamodioda. aq igi aqveynebda Tavis
gamokvlevebs istoriasa da arqeologiaSi, werda eTnografi-
ul werilebs. 1849 wels imogzaura saberZneTSi, moinaxula
aTonis iverTa monasteri, Seiswavla qarTuli kulturis Ze-
glebi. igi iyo aTenis arqeologiuri sazogadoebis namdvili
wevri. mis pirad arqivSi inaxeba werilebi, romlebic gamogzav-
nilia aTonis iverTa monasterSi moRvawe berebisagan. ZiriTa-
dad, werilebSi moTxrobilia, Tu rogor xdeba qarTvelebis
Seviwroeba berZnebis mier monasterSi da daxmarebas iTxoven
platonisagan. rogorc materialurs, asev sityviers, raSic
igulisxmeba ruseTis maRali Tanamdebobis pirTa Tanadgomis
mopoveba berebisaTvis. man 1860-1875 wlebSi gamosca qarTu-
li problematikisadmi miZRvnili mravali aTeuli naSromi.
msoflmxedvelobiT igi idealisti iyo. misi azriT, istoriis
process warmarTavda uzenaesi gangeba. kacobriobis istorias
sam periodad yofda: gvarovnuli, feodaluri da kapitalis-
turi. mas didi wvlili miuZRvis qarTuli literaturis Ze-
glebis gamocemaSi: CaxruxaZis `Tamariani~ (1838), ioane SavTe-
lis `abdulmesiani~ (1838), ioseb Tbilelis `didmouraviani~
(1853) da sxv.
sainteresoa p. ioselianis mier saqarTvelos sxvadasxva
kuTxeSi mogzaurobaTa Sedegad Sekrebili cnobebi. am mxriv,
igi pirveli qarTveli mecnieria, romelmac safuZveli Cauyara,
saqarTvelos istoriisaTvis axali masalebis Ziebis saqmes.
p. ioseliani qarTul istoriografiaSi pirvelia, romel-
mac sagangebo naSromi miuZRvna qarTul siZveleTa Zeglebis
Seswavlas. mis naSroms – `Oописание древностей Тифлиса~ _ Tavisi
mniSvneloba dResac ar daukargavs.
mniSvnelovan monografias warmoadgens p. ioselianis
`cxovreba giorgi mecametisa~. ak. gawerelia naSromis Ses-
axeb aRniSnavs, rom igi saukeTesod gamoxatavs avtoris mso-
flmxedvelobas. p. ioseliani naSroms ruseTis oficialuri
132
istoriografiis moTxovnebs uxamebs. mas miaCnia, rom saqarT-
velos xsna ruseTTan SeerTebaSi iyo, Tumca `nacionalistu-
ri~ grZnobebiTac aris gamsWvaluli. amgvari damokidebule-
ba gaaCnda imdroindeli aristokratiis garkveul nawilsac,
isini `aTavsebdnen erTmaneTTan patriotizmsa da politikur
renegatobas~. platoni Zalian subueqturia giorgi XII-s moR-
vaweobis Sefasebisas, rac mkvlevars arcTu saukeTesod axa-
siaTebs.
XIX saukunis me-2 naxevris qarTvel istorikosTa galereaSi
mniSvnelovani adgili ukavia sulxan baraTaSvils (1821-1866).
s. baraTaSvilma 1848 wlidan 1857 wlamde moqmed armiasa da
brZolis velze gaatara, magram Tavisi sayvareli saqmisaTvis
arasodes uRalatia. saqarTvelos istoriis kvleva misTvis
iyo didi movaleoba Tavisi xalxisa da samSoblos winaSe.
s. baraTaSvilis yvela naSromi istoriis sakiTxebis Ses-
axeb SesrulebuliaA mxolod rusul enaze, albaT, im dasabuTe-
buli motiviT, rom rusulad daweril saqarTvelos istorias
ufro masStaburi xasiaTi eqneboda. Torem man, miuxedavad
rusuli ganaTlebisa, SesaniSnavad icoda qarTuli ena. isto-
riis sakiTxebis Sesaxeb s. baraTaSvilis Sromebi gabneulia
imdroindeli perioduli literaturis sxvadasxva gamoce-
maSi. misi mTavari naSromia `saqarTvelos istoria~ (`История Грузий~), romelic xelnaweridan iTargmna (aris varaudi, rom
Targmna ilia WavWavaZem) 1863 wels da daibeWda `saqarTvelos
moambeSi~. saqarTvelos istoria mas dawerili aqvs xuT rveu-
lad (wignad), romelic moicavs istorias uZvelesi dridan
rusudanis (1223-1245) mefobamde. avtoris sicocxleSi, 1863
wels daistamba mxolod erTi rveuli, xolo danarCeni oTxi
_ misi gardacvalebis Semdeg. es naSromi qarTulad Targmnes
quTaisSi da sam rveulad (1895, 1896, 1913 ww.) gamosces.
am naSromis Sesaxeb dimitri baqraZe sulxan baraTaSvils
werda: `imedi maqvs pirmoTneobad ar CamomarTmevT, rom
giTxraT Cemi azri Tqvens vrcels saqarTveloze istoriulis
ganxilvaze: rodesac is vnaxe pirvelad rusul enaze, Cemi gak-
133
virveba didi iyo. imedi ar mqonda, Tu CvenTagani saqarTvelos
SvilTagani, awindel droSi aseTs Sromas daudebda Tavsa da
an Tu vinme ase momzadebuli iqneboda~.
s. baraTaSvilma kargad icoda evropuli enebi, rac mas saSu-
alebas aZlevda dedanSi gascnoboda dasavleTis istorikosTa
Sromebs, safuZvlianad Seeswavla istoriuli literatura; mas
hqonda mecnieruli analizis unari, icnobda evropuli kvle-
vis meTodebs. misi Semoqmedebis mkvlevars g. na diraZes miaCnia,
rom `s. baraTaSvilis saqarTvelos istoria qarTul istorio-
grafiaSi aris pirveli naSromi, romelic agebulia msoflio
istoriis principze~. s. baraTaSvili kargad icnobda Zvel
berZen istorikosTa Txzulebebs, axali drois evropel mkv-
levarTa naSromebs. bunebrivia, am faqtma didi roli iTamaSa
misi, rogorc moazrovnis CamoyalibebaSi.
s. baraTaSvili adamianis sulier da fizikur formire-
baSi gadaWarbebul rols aniWebda geografiul garemos. man,
rogorc istorikosma gamoamJRavna istoriuli wyaroebisad-
mi kritikuli damokidebulebis unari. igi sagangebod Seexo
vaxtang VI-is (1703-1724) `swavlul kacTa~ saqmianobas, `qar-
Tlis cxovrebis~ gamdidrebis sasargeblod an piriqiT. igi
jer kidev 1865 wels werda, rom `qarTlis cxovreba~ ukve XIII
saukuneSi iyo cnobili amave saxelwodebiT, xolo XVIII sauku-
neSi is Sesworebul iqna vaxtang VI-is komisiis mier. es azri
mniSvnelovania imdenad, ramdenadac mkvlevari ver moeswro
vaxtangis winadroindeli nusxis aRmoCenas. magram aseT daskv-
namde sxvadasxva werilobiTi wyaroTi da TviT vaxtangiseuli
`qarTlis cxovrebis~ analizis safuZvelze mivida.
rogorc cnobilia, ZiriTadi sakiTxi, romlis irgvli-
vac Tavdapirvelad trialebda mkvlevarTa azri, `qarTlis
cxovrebis~ Seqmnis TariRi iyo, radgan krebulis Zveli xel-
nawerebi dakarguli iyo da maT gankargulebaSi mxolod XVIII
saukunis vaxtang VI-isa da mis `swavlul kacTa~ xelSi re-
daqtirebuli Semdegdroindeli nusxebi aRmoCnda. amitom `qa-
rTlis cxovreba~ mkvlevarTa nawilis mier miCneul iqna XVIII
134
saukunis Zeglad [am saqmeSi gansakuTrebiT aqtiurobdnen: ru-
suli orientalistikis erT-erTi fuZemdebeli, peterburgis
mecnierebaTa akademiis wevr-korespondenti, profesori iosip
ivanes Ze senkovski, romelic uaryofda `qarTlis cxovrebis~,
rogorc samecniero wyaros mniSvnelobas, Seupovrad icavda
qarTuli mwerlobis dabali Rirsebis `faqts~, uaryofda qa-
rTvelebisa da iberielebis igiveobas da sxv. msgavs Tvalsaz-
riss mogvianebiT didi `mecnieruli~ azartiT icavda aseve
peterburgis universitetis profesori, ruseTis akademiis
wevr-korespondenti qerobe petrosis Ze patkanovi]. ase gvian
xanaSi SeTxzuli Zegli ki ver iqneboda sando wyaro qveynis
Zveli istoriisaTvis. amasTanave iqmneboda safuZveli Tval-
sazrisisaTvis, rom CvenSi XVIII s-mde saerTod ar arsebobda
saistorio mwerloba.
mecnieruli analizis safuZvelze pirvelad m. brose mivi-
da daskvnamde, rom vaxtangamde arsebobda qarTuli matianeebi
da calke matiane, romelsac ewodeboda `qarTlis cxovreba~.
es Tvalsazrisi kidev ufro ganmtkicda e. w. `somxuri qroni-
kis~ (`qarTlis cxovrebis~ Targmani mokle redaqiiT) sami
nusxis aRmoCenis Semdeg. erT-erTi maTgani brosem 1279-1311
wlebiT daaTariRa, xolo sabolood dadasturda, rodesac
dimitri baqraZem 1884 wels miakvlia `qarTlis cxovrebis~
mariam dedofliseul (qarTlis mefis, rostomis meuRle)
nusxas, romelic daTariRda 1633-1645 wlebiT.
s. baraTaSvilma, pirvelma qarTul istoriografiaSi,
aRniSna, rom daviT aRmaSeneblis (1084-1125) zogierTi refor-
ma, giorgi mTawmindelis ideebis matarebeli iyo, romelic
daadastura iv. javaxiSvilma. igi pirveli qarTveli istor-
ikosi iyo, romelmac XI saukunis saqarTveloSi mimdinare so-
cialur procesebs analogi evropaSi mouZebna. man pirvelma
gansakuTrebuli yuradReba dauTmo jvarosnuli moZraobis
momzadebis istorias da am mxriv didi roli mianiWa kler-
monis saeklesio krebis gadawvetilebebs. igi iyo mkvlevari,
romelmac aRniSna, rom aRmaSeneblis zogierT mcdelobas
135
momavali ar eqneboda, radgan man `feodaluri uflebebi kv-
lav Zveli formiT datova~. igi zogjer daviT aRmaSeneblis
RonisZiebebs uaryofiTad afasebs. magaliTad, mas miaCnda,
rom aRmaSeneblis mier saqarTveloSi somxebis Camosaxlebam
da maTTvis farTo uflebebis miniWebam sasurveli Sedegi ver
gamoiRo. `Sedegebma daamtkica, rom man iseTive Secdoma dauS-
va, rogorc... didma kazimirma poloneTSi ebraelebis damkvi-
drebiT~ _ wers igi. s. baraTaSvili iyo pirveli qarTveli
istorikosi, romelic Seecada Tamarisdroindeli sazogadoe-
brivi cxovrebis bevri Tavisebureba socialur-ekonomikur
safuZvelze dayrdnobiT aexsna da mravali sxva, romliTac
moculia misi `saqarTvelos istoria~.
s. baraSaTvili sagangebod warmoaCens Crdilo kavkasiis
xalxebisa da XII saukunis saqarTvelos urTierTobas, ra-
sac dResac garkveuli mniSvneloba eniWeba qarTveli da ka-
vkasieli xalxebis momavali urTierTobisaTvis.
s. baraTaSvili aris pirveli mkvlevari, romelmac aucile-
beli yuradRebis sagnad aqcia miTridate pontoelis eTnikuri
vinaobis Seswavla. saTanado mecnieruli logikis safuZvelze
man wamoayena versia miTridates qarTuli eTnikuri warmomav-
lobis Sesaxeb. es versia dResac inarCunebs arsebobis ufle-
bas. 1847 wels gazeT `kavkazSi~ daibeWda s. baraTaSvilis Sro-
ma `qarTul-megruli tomis xalxTa religiuri yofis mokle
mimoxilva msoflio warmarTobis epoqaSi~. man didi yuradRe-
ba gamoiCina damwerlobis uqoneli kavkasiuri enebis mimarT.
Seiswavla yabardouli ena da Seadgina am enis leqsikonebi,
romelTac didi Sefaseba misca petre uslarma. igi mecni-
eruli argumentebis moSveliebiT cdilobda ganemtkicebina
azri imis Taobaze, rom kavkasiis umwerlo xalxebis anbanis
Sedgenisas gamoyenebuli yofiliyo qarTuli asomTavruli.
gansakuTrebul yuradRebas imsaxurebs s. baraTaSvilis
cda saqarTvelos istoriis axleburi periodizaciis Sesaqm-
nelad, romelic samecniero literaturaSi Semdegnairad Se-
fasda: `saqarTvelos istoriis umTavresi epoqebis gamoyofa
136
da misi danawileba Zvel, Sua saukuneebisa da axali xanis isto-
riad, aseve Sua saukuneebSi calkeuli periodebis aRniSvna, e.
i. s. barTaSvilis mier mocemuli periodizacia, mniSvnelovani
da savsebiT axali sityva iyo qarTul istoriografiaSi~.
sabolood SeiZleba iTqvas: sulxan baraTaSvilma, qarT-
vel istorikosTagan pirvelma mogvca msoflio istoriis
cnobebis gamoyenebiT saqarTvelos istoriis mecnieruli gaS-
uqebis, zogierTi istoriuli movlenis, kerZod, qristianobis
gavrcelebis msoflio-istoriul fonze warmodgenis cdebi.
mis mier gamoyenebuli wyaroTa speqtri farToa, rac isto-
riografiis winsvlis maCvenebelia.
g. anCabaZe dimitri baqraZis (1826-1890) Sesaxeb Sesaval
werils iwyebs Semdegnairad: `XIX saukunis qarTul istorio-
grafiaSi gansakuTrebuli adgili uWiravsA gamoCenil qarTvel
mecniersa da sazogado moRvawes dimitri baqraZes, romelmac
misi drois qarTuli istoriografia axal safexurze aiyvana
da Tavis mravalricxovan naSromebSi pasuxi gasca saqarT-
velos istoriis araerT metad mniSvnelovan da saWirboroto
sakiTxs~.
dimitri baqraZe iyo peterburgis akademiis wevr-kore-
spnodenti (1879), daamTavra Tbilisis sasuliero saswavle-
beli, Semdeg moskovis sasuliero akademia (1850 w.). 1851 wels
saqarTveloSi dabrunda. 1852-57 wlebSi muSaobda goris samaz-
ro skolaSi, 1858-61 wlebSi msaxurobda quTaisis gubernato-
ris kancelariaSi. 1861 wlidan gardacvalebamde cxovrobda
TbilisSi, TanamSromlobda kavkasiis arqeologiur komisia-
sTan. iyo qarTuli gamocemebis cenzori, Tavmjdomareobda
saadgilmamulo komisiebs. misi iniciativiT daarsda kavkasiis
arqeologTa moyvaruli sazogadoeba (1873 w.), romlis bazaze
misive TavmjdomareobiT Seiqmna kavkasiisa da arqeologiis
sazogadoeba (1881-1860 w.) _ aseTia d. baqraZis biografiis
enciklopediuri monacemebi, romlis ukan dgas pirovneba,
romelmac mTeli Tavisi dro, niWi da Zalisxmeva saqarTvelos
warsulis Ziebasa da Seswavlas moaxmara.
137
1858 wels dimitri baqraZem ruseTis geografiuli sazoga-
doebis davalebiT svaneTSi imogzaura. am mogzaurobis dros
man mdidari epigrafikuli masala Seagrova. eklesiis kedle-
bidan, xatebidan, jvrebidan, zarebidan da wignebidan 120-ze
meti warwera Sekriba, svaneTis yofis, soflis meurneobisa
da sxvaTa Sesaxeb. Sekrebili warwerebi ekuTvnis XI-XVIII s.s.
warwerebSi ixseniebian: bagrat IV, rusudani, daviT narini,
imereTis mefe giorgi, kaxTa mefe aleqsandre da sxv.
d. baqraZes ainteresebda svaneTis cxovrebis Tavisubure-
baTa Seswavla. mas swamda istoriuli procesis progresi da
miaCnda, rom saWiro iyo Tanamedrove svaneTis yofis aRwera.
igi dainteresebuli iyo svanTa tomebis qarTveluri warmo-
Sobis mecnierulad dasabuTebis sakiTxiT. `wignSi svaneTis
Sesaxeb _ wers akad. g. CubinaSvili _ baqraZe iZleva saerTo
mimoxilvas qveynis istoriis, geografiisa da eTnografiis
Sesaxeb... Sesrulebis sizustis wyalobiT baqraZis naSromi vi-
dre dRemdis rCeba svaneTis epigrafikisa da siZvelTa garSe-
mo ZiriTad naSromad~.
d. baqraZis TaosnobiT 1861 wels gamoica ioane bagratio-
nis enciklopediuri xasiaTis Txzuleba `kalmasoba~. 1873
wels igi isev ruseTis mecnierebaTa akademiis iniciativiT
mecnieruli mivlinebiT midis aWara-guriaSi. am mogzaurobis
Sesaxeb aRwerilia mis erT-erT yvelaze saintereso naSrom-
Si `arqeologiuri mogzauroba guriasa da aWaraSi~. am naS-
romiT man dagvitova aWara-guriisa da WaneTis aRweriloba,
mniSvnelovani eTnografiuli masala, arqiteqturuli da ar-
qeologiuri Zeglebis aRweriloba da sxv. wignSi mocemulia
Zvirfasi cnobebi qobuleTis ubnisa da baTumis Sesaxeb. gan-
sakuTrebuli yuradReba eqceva baTumis midamoebSi myof Zvel
Zeglebs. aqvea cnobebi lazeb-Wanebis Sesaxeb.
mkvlevarma gansakuTrebuli yuradReba miaqcia Woroxis
auzis, rogorc Zveli qarTuli raionis Seswavlas. igi argu-
mentirebulad ekamaTeboda somexi mecnierebis usafuZvlo
138
mtkicebas imis Sesaxeb, rom TiTqos Woroxis auzi da mtkvris
zemo welis ubnebi somxeTs ekuTvnoda.
siZveleTa Seswavlis gverdiT, naSromSi mocemulia aWaris
saerTo mdgomareobis daxasiaTebac (mosaxleobis raodenoba,
soflebi, gzebi da sxv), aWaris zogadi istoriul-topografi-
uli mimoxilva, romelic Sedgenilia qarTul-rusuli da
ucxouri wyaroebis safuZvelze.
d. baqraZem TiTqmis mTlianad Seiswavla guriis qris-
tianuli Zeglebi. mis mier Segrovili masala dalagebulia
soflebis mixedviT. rogorc yovelTvis, igi ara mxolod
agrovebs masalebs, aramed iZleva maT Tavisebur mecnierul
analizs. sabuTebs axlavs anotaciebi, SeniSvnebi da dalage-
bulia qronologiurad.
naSromSi didi sizustiTaa motanili mdidari epigrafiku-
li masala. TiTqmis yvela warwera gamoqveynebulia original-
uri formiT-asomTavruli, nusxuri Tu mxedruli asoebiT.
amave dros mocemulia yvela warweris zusti rusuli Targ-
mani da mravali sxva. am naSromis Sesaxeb m. brosem ruseTis
mecnierabaTa akademiis erT-erT sxdomaze ganacxada, rom d.
baqraZem daamtkica masze dakisrebuli `saqmis Rrma codna~,
gauwia mecnierebas didi samsaxuri~. 1873-75 wlebSi d. baqra-
Zem kavkasiis saarqeografio komisiaSi TanamSromlobis dros
monawileoba miiRo `aqtebis~ xuTi tomis gamocemaSi. am pe-
riodSi daasrula man Tavisi kidev erTi mniSvnelovani naS-
romi _ `kavkasia qristianobis Zvel ZeglebSi~, rusul enaze,
romelSic Sekrebilia cnobebi kavkasiis qarTuli da somxuri
eklesiebis Sesaxeb, naCvenebia maTi mdebareoba, mocemulia iq
daculi nivTebisa da warwerebis aRwera, am Zeglebis Sesaxeb
arsebuli literatura da sxva. eklesia-monastrebi aq anbanur
rigzea dalagebuli. aRwerilobaSi Sesulia TurqeTis mier
mitacebuli qarTuli raionebis Zeglebic. yoveli Zeglis aR-
werilobas axlavs samecniero aparati, miTiTebulia naSromSi
gamoyenebuli wyaroebi. rogorc Tavad avtori wers, aRniSnu-
li Zeglebis Sesaxeb cnobebi man amoiRo `adgilobrivi qroni-
139
kebidan~, Zveli saeklesio da `saero qartiebidan~, saarqeo-
grafio komisiis `aqtebidan~, evropel mogzaurTa naSromebi-
dan da sxv. ZiriTadi masala ki Tavad Seagrova `qveyanaSi mis
ganuwyvetel mogzaurobaTa Sedegad~.
1881 wels baqraZis iniciativiT TbilisSi Catarda ruseTis
V arqeologiuri yriloba, romlis muSaobaSi monawileoba mi-
iRes ara marto ruseTis, aramed evropis cnobilma mecniereb-
mac, rac mniSvnelovan movlenas warmoadgenda imdroindel qa-
rTul samecniero sivrceSi. Tavad baqraZem waikiTxa moxseneba
Temaze _ `qarTuli paleografia~.
1887 wels dimitri baqraZe mivlinebiT imyofeboda stam-
bulSi. mas iq unda gaesinja 1878 wels SemoerTebuli baTumisa
da yarsis olqebis samiwaTmflobelo davTrebi. am droisaT-
vis igi ukve cnobili mecnieri iyo da daxvedra mas TurqeTSi
samTavropo doneze mouwyves. stambulSi yofnisas man gad-
moiRo aslebi yarsis, arTvinis, SavSeTis sanjayebis samiwaT-
mflobelo aqtebidan. manve Seadgina aqtebisa da davTrebis
zusti sia olqebis, soflebisa da sabuTebis gacemis wlebis
miTiTebiT. man am mivlinebis periodSi moaxerxa aTonis mTaze
mogzauroba da iq qarTuli monastris daTvaliereba, saidanac
ramdenime warwera gadmoiRo. Canawerebi am mogzaurobis Ses-
axeb daculia baqraZis ubis wignakebSi, romelic mis saarqivo
fondSi inaxeba. stambulSi yofnis Sedegad man dawera naSromi
miwaTmflobelobis Turquli sistemis Sesaxeb (`Исторический очерк – турецкой системы землевладения~, 1889). rogorc d. baqra-
Zis samecniero memkvidreobis mkvlevari _ m. dumbaZe aRniS-
navs, naSromi `sayuradReboa aramarto imiT, rom avtori si-
zustiT ganixilavs Turquli miwismflobelobis kategoriebs,
aramed imiT, rom masSi mocemulia cda am kategoriebis daka-
vSirebisa qarTuli samamulo mflobelobis formebTan. naS-
roms originalurs xdis isic, rom avtorma daasabuTa Zveli
qarTuli urTierTobis gamZleobasTan erTad Seusabamoba os-
maleTis mTavrobis kanonmdeblobasa da faqtiurad arsebul
mdgomareobas Soris.
140
SeiZleba gadauWarbeblad iTqvas, rom d. baqraZis aRniS-
nuli naSromi TurqeTis mflobelobis qveS namyofi da aw myo-
fi qarTuli provinciebis samamulo mflobelobis istoriis
garSemo dReisTvisac Cvens istoriul literaturaSi erTi
seriozuli naSromia~.
dimitri baqraZes, rogorc wyaroTmcodnes, uxdeboda ara
mxolod mravalricxovani qarTuli wyaroebis moZieba, Seg-
roveba, Seswavla da samecniero mimoqcevaSi Semotana, aramed
brZola maT dasacavad. rogorc ukve zemoT aRvniSneT, qar-
Tuli wyaroebisadmi skeptikuri ganwyoba sufevda peterbur-
gel profesorebs Soris. dimitri baqraZem qerope patkanovs
(1833-1889) dauwera sagangebo naSromi `profesori patkanovi
da qarTuli istoriis wyaroebi~ (1884 w.), romelSic werda:
`Cvenis fiqriT, b. patkanovi ar aris gulwrfeli maZiebeli is-
toriulis simarTlisa. is ver iTvisebs verc erTs cxovels da
ueWvel faqtebze damyarebuls azrs qarTuli istoriisas, Tu
es azri ewinaaRmdegeba imis azrs somxurs istoriaze. CvenT-
vis erTgvar Zvirfasia rogoraTac somxuri, agreTve qarTuli
wyaroebi: Cvenis fiqriT, erTma meore unda Seasworos da Seav-
sos. asec fiqrobdnen sen-marteni da brose. am programas ar
adgas b. patkanovi. is daskvnils qarTul azrs an uCumdeba, an
Tu mohyavs, imgvarad, rom bindi dasdos mis winaaRmdeg azrs,
qarTuls istoriuls wyaros, TviT Cven winaparTa xasiaTs~.
profesorma patkanovma qarTul saistorio mwerlobas
gansakuTrebiT Seutia werilSi `Zveli qarTuli qronikis Ses-
axeb~. misi azriT, qarTul enaze pirveli saistorio Txzuleba
daiwera XI-XII ss-is mijnaze, rodesac qarTvelebma sakuTari
istoriis saWiroeba icnes da es istoria dawera maTTvis erTma
umecarma da uswavlelma somexma berma. d. baqraZe amis Sesaxeb
aRSfoTebuli wers: `ram afiqrebina patkanovs, rom qarTvelma
erma ver SeZlo sakuTari istoria TviTonve Seedgina. is eri,
romelsac straboni pirvelis saukunis damdegs ayvavebul
mdgomareobaSi gviCvenebs, romelmac gasaocari xelovnebis
eklesiebiT da monastrebiT mohfina Zvelis droidanve Tavis
141
mxare, romelmac gaavso rogorc saqarTvelo, agreTve saber-
ZneTi da palestina qarTulis samkaulebiT da manuskriptebiT
da romelmac iseTi cnobismoyvareoba aRmoiCina, rom Zveladve
am cnobismoyvareobis dasakmayofileblad iTargmna qarTu-
lad fahlaurs enaze Sedgenili sanskrituli zRaparT-kreb-
uli `qilila da damana...~ `visramiani~ da TviT qarTul enaze
daiwera didebuli poema `vefxistyaosani~, romelic Tavis Ta-
vad uCvenebs ara marto enovnobis ganviTarebul warmatebas,
aramed poeturi xelovnebis ayvavebul mdgomareobasac~.
d. baqraZem seriozuli Sroma gaswia `qarTlis cxovrebis~
SeswavlisaTvis. rogorc aRvniSneT, misi damsaxurebaa mari-
amiseuli nusxis aRmoCena. `qarTlis cxovrebis~ uZveles, `ma-
tiane qarTlisaYYsamdel~ nawils igi sando wyarod miiCnevda.
man saintereso Tvalsazrisi gamoTqva krebulis struqturis
Sesaxeb: `mometebuli nawili `qarTlis cxovrebisa~ mirianis
mefis droidam TiTqmis Tav-Tavis dros iwereboda. amas adg-
il-adgil `qarTlis cxovrebave~ gviCvenebs. zogierTTa eWvi
SehqondaT da SeaqvT kidec `qarTlis cxovrebaze~ im garemoe-
baTa gamoca, rom `qarTlis cxovreba~ ar ixseniebso, romeli
moTxroba rodis da visgan ariso Sedgenili (aq igulisxmeba
patkanovi _ q. n.). es marTalia, magram umTavresi amis mizezi,
romlis ganxilvaSi aravin Sesula, imiT aixsneba, rom `qarTlis
cxovreba~ Seadgenda sxvadasxva vrcelTa kerZo xronikaTagan
SemoklebiT gamonawers sazogado sakiTxav wigns... mxolod
ori sami SemTxveva viciT, rodesac `qarTlis cxovreba~ moix-
seniebs avtorebs~. aq d. baqraZe CamoTvlis juanSers, leonti
mrovels, ioane dekanozs, sumbat daviTis Zes da aRniSnavs:
`ra ekuTvnis `qarTlis cxovrebaSi~ anu mrovels, anu juanS-
ers, anu ioane dekanozs – ar viciT. ar vicodiT agreTve aqa-
momde, ra ekuTvnoda sumbats, radgan imaze mxolod SeniSvnaa
miwerili Zvelis akademiis variantSi, magram, rodesac mariam
dedofliseuli varianti gamovCxrikeT, vnaxeT, rom aq sumba-
tis qronika mTlad calkea Setanili `qarTlis cxovrebis~ te-
qstSi... da sxva dednebSi ki daglejilia da aqa-iq gafantuli~.
142
`qarTlis cxovrebisadmi~ rogorc istoriuli matianisad-
mi ndobis miuxedavad d. baqraZe sakmaod kritikulad udgeba
sakiTxs. magaliTad, man uaryo moTxroba aleqsandre make-
donelis mier saqarTvelos dapyrobis Sesaxeb; Tumca dasaS-
vebad miiCnia, rom qarTli daelaSqra makedonelTa armiis
romelime nawils. kritikulad uyurebs igi farnavazis mier
qarTuli damwerlobis SemoRebis ambavsac. mas matianis erT-
erT sust mxared qronologia miaCnia da sxv.
d. baqraZe did mniSvnelobas aniWebda agiografias, ro-
gorc saistorio wyaros, aseve qarTul dokumentur masalas
(sigel-gujrebi, politikuri aqtebi...), romelic, misi TqmiT
avsebs an adasturebs naratiuli Zeglebis monacemebs. misTvis
mniSvnelovania epigrafikuli xasiaTis wyaroebi. mas miaCnda,
rom isini Seicaven cnobebs bevr iseT moRvaweze, romelTa Ses-
axeb masalebi naratiul wyaroebSi an Zalian cotaa, an sul ar
aris SemorCenili. igi farTod iyenebda maT Tavis konkretul
kvlevebSi. ukve aRvniSneT, rom d. baqraZem ruseTis V arqe-
ologiur yrilobaze waikiTxa moxseneba – `qarTuli paleo-
grafia~, romelic Semdeg daibeWda da romlis Sesaxebac mose
janaSvili werda: `dRevandlamde qarTuli paleografia ar
arsebobda... b-n d. baqraZis sapaleografio Sromis gamoqvey-
nebis Semdeg ki qarTuli paleografia mkvidrs saZirkvelze
damyarebuli unda CavTvalod~.
dimitri baqraZis mniSvnelovan Sromas warmoadgens `is-
toria saqarTvelosi~. mecnieruli moRvaweobis mTel man-
Zilze igi dauRalavad Sromobda, raTa niadagi moemzadebina,
saqarTvelos istoriis saxelmZRvanelos SeqmnisaTvis. Tu
gaviTvaliswinebT im garemoebasac, rom mecnierma Tavisi `is-
toriis~ pirveli nawili sicocxlis bolo wels gamoaqveyna
(1889), SeiZleba mTeli misi moRvaweoba ganvixiloT, rogorc
saqarTvelos istoriis masalebis SegrovebisaTvis zrunva.
d. baqraZes, istoriis saxelmZRvanelos SeqmnisaTvis, ro-
melic garkveulwilad daakmayofilebda imdroindeli qar-
Tuli sazogadoebis moTxovnebs, saTanado momzadeba hqonda.
142 143
`qarTlis cxovrebisadmi~ rogorc istoriuli matianisad-
mi ndobis miuxedavad d. baqraZe sakmaod kritikulad udgeba
sakiTxs. magaliTad, man uaryo moTxroba aleqsandre make-
donelis mier saqarTvelos dapyrobis Sesaxeb; Tumca dasaS-
vebad miiCnia, rom qarTli daelaSqra makedonelTa armiis
romelime nawils. kritikulad uyurebs igi farnavazis mier
qarTuli damwerlobis SemoRebis ambavsac. mas matianis erT-
erT sust mxared qronologia miaCnia da sxv.
d. baqraZe did mniSvnelobas aniWebda agiografias, ro-
gorc saistorio wyaros, aseve qarTul dokumentur masalas
(sigel-gujrebi, politikuri aqtebi...), romelic, misi TqmiT
avsebs an adasturebs naratiuli Zeglebis monacemebs. misTvis
mniSvnelovania epigrafikuli xasiaTis wyaroebi. mas miaCnda,
rom isini Seicaven cnobebs bevr iseT moRvaweze, romelTa Ses-
axeb masalebi naratiul wyaroebSi an Zalian cotaa, an sul ar
aris SemorCenili. igi farTod iyenebda maT Tavis konkretul
kvlevebSi. ukve aRvniSneT, rom d. baqraZem ruseTis V arqe-
ologiur yrilobaze waikiTxa moxseneba – `qarTuli paleo-
grafia~, romelic Semdeg daibeWda da romlis Sesaxebac mose
janaSvili werda: `dRevandlamde qarTuli paleografia ar
arsebobda... b-n d. baqraZis sapaleografio Sromis gamoqvey-
nebis Semdeg ki qarTuli paleografia mkvidrs saZirkvelze
damyarebuli unda CavTvalod~.
dimitri baqraZis mniSvnelovan Sromas warmoadgens `is-
toria saqarTvelosi~. mecnieruli moRvaweobis mTel man-
Zilze igi dauRalavad Sromobda, raTa niadagi moemzadebina,
saqarTvelos istoriis saxelmZRvanelos SeqmnisaTvis. Tu
gaviTvaliswinebT im garemoebasac, rom mecnierma Tavisi `is-
toriis~ pirveli nawili sicocxlis bolo wels gamoaqveyna
(1889), SeiZleba mTeli misi moRvaweoba ganvixiloT, rogorc
saqarTvelos istoriis masalebis SegrovebisaTvis zrunva.
d. baqraZes, istoriis saxelmZRvanelos SeqmnisaTvis, ro-
melic garkveulwilad daakmayofilebda imdroindeli qar-
Tuli sazogadoebis moTxovnebs, saTanado momzadeba hqonda.
igi flobda qarTul, rusul da frangul enebs. sargeblobda
berZnuli, laTinuri, germanuli wyaroebiT. icnobda broses,
diubuas, gateriasis, langluas, lebos, lenormanis, masperos,
mileris Sromebs. magram baqraZis `istoria~ gansakuTrebiT
sainteresoa yvela im masalis gamoyenebis gamo, romelsac
igi Tavad agrovebda. man TiTqmis mTlianad isargebla is-
toriisaTvis arsebuli werilobiTi masaliT, Seiswavla da
naSromebSi daimowma mdidari epigrafikuli masala, mravali
sigel-gujari, hagiografiuli literatura, arqeologiuri
Zeglebi da sxv. ama Tu im sakiTxis ganxilvisas moSveliebuli
aqvs msoflio-istoriuli cnobebi, saqarTvelo-amierkavkasi-
is Sesaxeb im dros gamoqveynebuli literatura da a. S. igi
miCneulia pirvel istorikosad, romelic gamovida `qarTlis
cxovrebiseuli~ sqemidan da axal Tanamedrove sistemaze aago
Tavisi `istoria~.
dimitri baqraZis Semoqmedebis mkvlevari m. dumbaZe askv-
nis: `d. baqraZis `istoria saqarTvelosi~ qarTuli istorio-
grafiis ganviTarebis axal safexurs warmoadgens. avtorma
upirveles yovlisa wyaroTmcodneobis problema dasva da
mis gadasawyvetad garkveuli nabiji gadadga. qarTuli weri-
lobiTi Zeglebi man specialurad ganixila, da, rogorc mec-
nierul-kritikuli azrovnebis seriozulma warmomadgenelma,
saTanadod daafasa `qarTlis cxovrebis~ istoriuli Rireb-
uleba. man Seiswavla da saTanadod gamoiyena istoriisaTvis
qarTuli materialuri kulturis Zeglebi, romlebSic xalxis
socialur-ekonomikuri cxovrebis Sesaxebi cnobebi dainaxa.
d. baqraZem istoriis gasaSuqeblad garkveuli sisruliT
gamoiyena istoriisave damxmare da momijnave disciplinebi:
arqeologia, eTnografia, paleografia, epigrafika, geogra-
fia, lingvistika, geologia da sxv. igi pirveli Seecada gaev-
lo paralelebi arqeologiur monacemebsa da strabonis cno-
bebs Soris. amasTanave baqraZem safuZveli Cauyara istoriis
damxmare disciplinebs: qarTul paleografiasa da wyaroTm-
codneobas~.
144
zemoT Cven vaxseneT mose janaSvili, romelzedac ar Sei-Zleba oriode sityva ar iTqvas, radgan mas d. baqraZis Sem-dgomdroindel istorikosTa Soris mniSvnelovani adgili ukavia. samwuxarod, misi mecnieruli memkvidreoba qarTul istoriografiaSi sqematurdaa warmodgenili.
samoqalaqo da saeklesio istoria, arqeologia, eTnogra-fia, Zveli qarTuli mwerloba, gramatika, dialeqtologia da leqsikologia aris is dargebi, romlebSic muSaobda Tbilisis universitetis profesori mose giorgis Ze janaSvili (1855-1934). igi iyo saingilodan, 1865 wlidan swavlobda kaxis sam-revlo skolaSi, 1868-72 wlebSi zaqaTalis samazro saswav-lebelSi, Semdeg Tbilisis seminariaSi. 1878 wels quTaisis gimnaziaSi Caabara gamocdebi da maswavleblis mowmoba miiRo. 1875-1920 wlebSi pedagogad muSaobda quTaissa da TbilisSi, aswavlida qarTul enasa da saqarTvels istorias. 1897-1926 wlebSi iyo saeklesio muzeumis gamge. man didi wvlili Seitana qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoe-bis wignTsacavis, saqarTvelos saistorio da saeTnografio sazogadoebis koleqciebis, saeklesio muzeumis SeqmnaSi.
m. janaSvili, rogorc arqeografi, 1898 wels beWdavs wigns, romelic Seicavs saeklesio muzeumis istorias, mis wesde-bas da xelnawerTa da nivTTa katalogs (Тифлисское церковное древнехранилище). gansakuTrebiT aRsaniSnavia misi `Описание рукописей церковного музея духовeнства Грузинской Епархии~-is mesa-me wigni (1908). pirveli - ori wigni T. Jordaniam gamosca. m. janaSvilma, agreTve, aRwera wera-kiTxvis sazogadoebis fon-dis 5 263 xelnaweri (1928-29 ww) man aRmoaCina da gamosca iseTi mniSvnelovani Zegli, rogoricaa basili zarzmelis cxovreba, aRmoaCina da dabeWda `qarTlis cxovrebis~ gagrZelebis is friad sayuradRebo varianti, romelic vaxtang VI-is `swav-lul kacTa~ komisias ekuTvnis,. mniSvnelovania mis mier mop-ovebuli farsadan gorgijaniZis Txzulebani (`farsadan gor-gijaniZe da misni Sromani~ tf. 1896).
zemoT aRniSnul yvela gamocemas darTuli aqvs winas-ityvaoba da komentari, sadac teqstTan, avtoris vinaobasa
145
da nawarmoebis warmoSobasTan dakavSirebuli sakiTxebia
garkveuli. TviT Zeglebi gamoqveynebulia im principuli mo-
sazrebis Tanaxmad, rom Zveli qarTuli teqstebi unda ibeWd-
ebodes ucvlelad, dedanTan maqsimaluri siaxlovis dacviT.
1884 wels gamovida misi `saqarTvelos mokle istoria~,
romelSic `qarTlis cxovrebis~ sqemis mixedviT aris moTxro-
bili saqarTvelos istoria. es iyo pirveli saxelmZRvanelo
saqarTvelos istoriaSi. Semdeg gamocemebSi (1894 w; 1906 w.)
avtori eyrdnoba farToO wyaroTmcodneobiT bazas da met yu-
radRebas uTmobs saqarTvelos Sina cxovrebas, istoriuli
faqtebis axsnas da sxv. rogorc aRniSnaven, naSromSi Tavs
iCens garkveuli tendencia ama Tu im movlenisadmi mizez-
Sedegobrivi urTierTmimarTebis dasadgenad. es Seexeba, ker-
Zod, iseT mniSvnelovan problemas, rogoricaa saqarTveloSi
saxelmwifos daarsebis sakiTxi. miuxedavad imisa, rom avtors
sakmaod lakonurad da sqematurad aqvs aRniSnuli saxelmwi-
fos daarsebis Sinagani da sagareo faqtorebi, misi xedva am
movlenaze axleburia. misi azriT, saxelmwifos gaCenisaTvis`
saWiroa ori ZiriTadi faqtoris arseboba: sagareo, romelic
gamowveuli iyo calkeuli Temebis gaerTianebiT saerTo
mtris winaaRmdeg omSi; Sinagani tendenciiT, romelic nakar-
naxevi unda yofiliyo qarTvel tomTa socialur-ekonomikuri
konsolidaciiT. pirveli qarTuli saxelmwifoebrivi orga-
nizacia m. janaSvilis azriT, feodaluria da es politikuri
instituti farnavazis dros oTxi socialuri kategoriisagan
Sedgeba: `TavadTa, aznaurTa, moqalaqeTa da glexTa~. aqedan
kargad Cans avtoris Tvalsazrisi qarTuli saxelmwifos Sina-
gan bunebaze.
akademikosi simon janaSia mose janaSvilis 75 wlisTavisad-
mi miZRvnil werilSi werda: `dRevandeli dRis daniSnulebaa
sajaro gancxadeba, rom mose janaSvilis damsaxureba Segnebu-
lia da dafasebuli moqmed qarTuli kulturuli dawesebule-
baTa mier, xolo misi naRvawi Sesulia, rogorc miucilebeli
nawili, im saqmeSi, romlis amocana aris qarTuli mecnierebis
sistemis Seqmna~.
146
Tema VII
istorikosi Tedo Jordania (1853-1916)
XIX s-nis me-2 naxevris qarTvel istorikosTa Soris Rir-
seuli adgili ukavia Tevdore daviTis Ze Jordanias. igi Tavi-
si moRvaweobiT xels uwyobda erovnul-ganmanaTavisuflebe-
li moZraobis aRorZinebas. ilia WavWavaZe didad afasebda mis
Tavdadebul Sromas. T. Jordania nayofierad TanamSromlobda
ilias redaqtorobiT gamomaval `iveriaSi~. misi yvelaze maRa-
li ideali samSoblos interesebia, romlis dasacavadac saku-
Tari programa gaaCnia, sadac werda: `Cven qarTvelebs oria-
Tasi wlis brZola gagvivlia... uwin xmliT vigeriebdiT gakad-
nierebul moZaladeebs, dRes sxvagvari brZola gvmarTebs –
brZola kulturuli, CvenTvis uCveulo, Zneli, magram Cveni
simarTle gvargunebs gamarjvebas am uCveulo brZolaSi~.
Tedo Jordanias moRvaweoba mimarTuli iyo iqiTken, rom
Zveli qarTuli memkvidreobis Rrma, safuZvliani mecnieruli
SeswavliT popularizacia gaewia qarTveli eris mdidari isto-
riuli warsulisaTvis da daecva igi, rasac didi mniSvneloba
eniWeboda erovnuli TviTSegnebis gaRvivebasa da SenarCune-
baSi. samwuxarod, im droisaTvis ar arsebobda myari wyaroT-
mcodneobiTi baza, rac aucilebeli pirobaa qveynis warsulis
mecnierulad dasabuTebuli gaazrebisaTvis. amitom man uaR-
resad didi Sroma gaswia qarTuli sabuTebis, sigel-gujrebis,
sxvadasxva xelnawerisa da Txzulebis Segroveba-gamocemis
saqmeSi.
T. Jordanias dakvirvebisa da Seswavlis sagani iyo damw-
erlobis, numizmatikis, paleografiis, qarTuli enisa da mw-
erlobis sakiTxebi; saqarTvelos politikuri, socialuri,
saeklesio istoriis problemebi.
Tevdore (Tedo) daviTis Ze Jordania daibada 1853 wlis
20 ivliss mRvdlis ojaxSi. dabadebis adgilad, marTalia,
147
xSir SemTxvevaSi asaxeleben sof. moqvs (afxazeTi), magram
rig werilebSi, mis gardacvalebasTan dakavSirebiT dabeWdil
statiebSi, gansakuTrebiT rusul gazeTebSi, miTiTebulia
sof. martvili, senakis mazra (quTaisis gubernia). Tedos mama,
daviTi, sof. martvilis mkvidri, afxazeTSi mRvdlad msaxu-
robda. meuRlis gardacvalebis Semdeg aTanases saxeliT be-
rad aRikveca (Tedo maSin ori wlis iyo). igi qristianobis sa-
sargeblod misionerul moRvaweobas eweoda afxaz mosaxleo-
baSi. amis gamo mahmadiani samRvdeloeba gadaemtera da mowam-
les. Tedos papa – oqropiric, sasuliero wres ekuTvnoda da
sof. martvilSi dekanozad iyo.
T. Jordaniam dawyebiTi ganaTleba sof. moqvis samrevlo
skolaSi miiRo. Semdeg ZmasTan, iosebTan erTad swavla ga-
nagrZo quTaisis sasuliero saswavlebelSi, gvian ki orivem
Tbilisis sasulero seminariSi Caabara. T. Jordania sasuliero
seminariaSi swavlis dros gansakuTrebuli niWiT gamoirCeo-
da. ai, ras wers amis Taobaze istorikosi mose janaSvili: `me
rom seminariis pirvel klasSi Sevedi (1873 w.), T. Jordania
meoTxe klasSi iyo. maSin seminariis ufrosklaselebs Soris
imarTeboda paeqroba sxvadasxva Temaze. kamaTis sagnad gax-
deboda xolme romelime filosofosis an gamoCenili kacis
nawarmoebi. gacxoveldeboda ra baasi da paeqroba, erTisa da
meoris mxridan gadmodioda kanti, fixte, darvini, spenseri,
aristotele, CerniSevski, dobroliubovi... ilia, akaki,, SoTa
da sxva. mozardTa Seyola swewavda da pentavda amisTana did-
did saxelebs, avtoritetebs. am paeqrobis dros Soridan gavi-
cani Tedo. igi iSviaTad paeqrobda, magram yovelTvis simxniT,
gabedulad, yvelani aqebdnen mas, rogorc araCveulebrivad
ganviTarebuls axalgazrdas, da karg mopaeqres~.
1875 wels, Tbilisis seminariis damTavrebis Semdeg iosebi
mRvdlad ekurTxa, xolo Tedo saxelmwifo xarjiT, rogorc
warCinebuli moswavle moskovis sasuliero akademiaSi gae-
mgzavra saswavleblad. man akademia 1879 wels daamTavra –
RvTismetyvelebis kandidatis xarisxiT – `и правом получить
148
степень магистра~. igi studentobis dros nayofierad muSao-
bda. misi samecniero naSromi pirvelad moskovSi daibeWda –
`Государственные сановники при вселенских соборах~.
sasuliero akademiaSi T. Jordanias samecniero xelmZR-
vaneli iyo cnobili istorikosi v. o. kluCevski (1841-1911 ww.).
Tedo, rogorc niWieri studenti, misi gansakuTrebuli mzrun-
velobiT sargeblobda. xelmZRvanelma mas moskovSi darCena
da samecniero muSaobis gagrZeleba SesTavaza, razec man uari
ganacxada da samSobloSi dabrunda. kluCevski Tedos Sesaxeb
ambobda: igi dauokeblad iltvoda samSoblosaken. kluCevs-
kim cnobili istorikosis, soloviovisadmi miZRvnil sityvaSi
mecnieris cxovrebiseuli kredo Semdegi sityvebiT gamoxata:
mTavari biografiuli faqtebi wignebi, mniSvnelovani movlena
– azrebi. am azriT icxovra TviTon da, rogorc Cans, aseTive
suliskveTebiT aRzarda studentebi, radgan Tedo Jorda-
nia, miuxedavad mZime cxovrebiseuli pirobebisa, Tavisi saq-
mis Tavdadebuli muSaki iyo. avadmyofi mecnieri 1913 wels
Svils – giorgis swers: `erTi Tvea rac mousvenrad vmuSaob
istoriaze da ukeT gavxdi _ Sroma margebs. egeb Cemi avadmyo-
foba gaaqros Cemma trfialobam qarTuli istoriisadmi. egeb
mis gamoc avad var, rom guli mtkiva usaqmurobiT, rom gare-
moebam gamomaklo saistorio Sromidan, romelic Cemi sferoa,
Cemi stiqia, Cemi sulTqma~.
T. Jordania, wminda sinodis gankargulebiT, 1879 wels
dainiSna Tbilisis sasuliero saswavlebelSi geografiisa da
ariTmetikis maswavleblad, xolo 1880 wels amave saswavleb-
lis zedamxedvelad gadaiyvanes. am Tanamdebobaze dasaniSnad
Tbilisis guberniis samRvdeloebis krebaze kenWisyra Cat-
arda. krebas eswreboda 14 mRvdeli. warmodgenili iyo eqvsi
kandidati. T. Jordaniam 12 xma miiRo da gaimarjva. gazeTi
`droeba~ sixaruliT Sexvda am faqts da imeds gamoTqvamda,
rom axlad arCeuli zedamxedveli am `SavbediTi~ saswavleb-
lis mdgomareobas ukeTesobisaken warmarTavda. sazogadoebis
mxridan T. Jordanias kandidaturas mxari dauWires iona meu-
149
nargiam da niko nikolaZem. T. Jordaniam molodini gaamarTla.
1882 wels mas saqarTvelos egzarqosma, pavlem, proeqtis Sed-
gena daavala _ `Об измененни постановки учебного дела в духовних училищах Грузинского экзархата~.
T. Jordania, bunebrivia, rogorc `Cinovniki~, SezRuduli
iqneboda Tavis qmedebaSi da mainc egzarqosis davaleba kar-
gad gamoiyena qarTuli interesebis sasargeblod. man Seadgina
proeqti, romlis safuZvelze yvela sasuliero saswavlebel-
Si daarsda qarTuli enis kaTedra. am faqts didi mniSvneloba
hqonda, radgan saswavlebelSi swavleba rusul enaze mimdin-
areobda da mSobliuri ena da literatura StatgareSe dis-
ciplinebad iTvleboda, kaTedris gaxsniT ki maTi swavlebis
mniSvneloba gaizarda; magram amis gamo 1893 wels T. Jordania
zedamxedvelis Tanamdebobidan gaaTavisufles da misi Txov-
nis safuZvelze Tbilisis sasulieri seminariis rigiT maswav-
leblad gadaiyvanes, sadac eklesiis istoriis zogad kurssa
da ruseTis eklesiis istorias kiTxulobda. amave wels igi
daqorwinda gadamdgari polkovnikis, Tavad daviT tarsaiZis
asul eleneze. mowmed iona meunargia eswreboda.
seminariaSi saqarTvelos istoria da qarTuli eklesiis
istoria ar ikiTxeboda, amitom Tedo Jordaniam gadawvita
eklesiis istoriis zogadi kursis programebSi saqarTvelos
istoriis sakiTxebis CarTva. amis Tqmis safuZvels gvaZlevs mis
pirad arqivSi Semonaxuli gegmebi, sadac Setanilia sakiTxebi;
1. qristianobis miReba mefe mirianis dros, ninos cxovreba; 2.
qarTuli anbanis Seqmnis istoria; 3. axali aRTqmis qarTuli
Targmani; 4. kaTalikos anton I-is moRvaweoba da sxv. T. Jorda-
nia amiT ar dakmayofilda. man daiwyo brZola seminariaSi qar-
Tuli enisa da qarTuli eklesiis istoriis kaTedris Sesaqmne-
lad. Tavdapirvelad SemoaRebina qarTul enaSi Svidi gakveTi-
li saxelmwifo xarjiT da savaldebulo sagnad aqcia, Semdeg
gakveTilebi 11-mde gaazrdevina, xolo 11 gakveTilis safuZ-
velze, kaTedris gaxsna moiTxova. 1885 wels aseTi kaTedra
marTlac daarsda, romlis xelmZRvanelic TviTonve gaxda.
150
amis Semdeg qarTuli enis maswavlebels Tanaswori uflebebi
mieniWa da sruli jamagiri daeniSna. man seminariaSi muSaobis
dros daasrula `qarTuli enis gramatika~. T. Jor danias meca-
dineobiT mTavrobam daadgina, kavkasiis olqis yvela saSualo
saswavlebelSi exelmZRvanelaT am wigniT. qarTuli gramatikis
Sedgenas sxva dadebiTi mxarec gaaCnda. rusi moxeleebis mier
mSobliur enaze swavlebis SezRudvis erT-erTi sababi qarTul
enaze saxelmZRvaneloebis simwire iyo.
T. Jordania seminariaSi aswavlida SemdgomSi cnobil moR-
vaweebs: arqimandrit leonides, daviT da anton episkoposebs,
noe Jordanias, Tedo saxokias, ipolite varTagavas, sergi gor-
gaZes, filipe gogiCaiSvils da sxv. T. Jordanias Sesaxeb misi
namowafari i. varTagava wers: `man Tavisi moswavleebis ndoba
da siyvaruli daimsaxura. guli erTbaSad gadauSala moswav-
leebs, Tavisi keTili grZnoba daanaxa, moswavleebi advilad
darwmundnen, rom Turme SesaZlebeli yofila maswavlebelic
kargi kaci iyves, kargi megobari da kargi aRmzrdeli...~
T. Jordania mxolod leqciebis kiTxviT ar ifargleboda.
rogorc aRvniSneT, igi aqtiurad TanamSromlobda i. WavWava-
Zis `iveriaSi~, `egris~ fsevdonimiT aqveynebda werilebs is-
toriul Temebze. qveynis istoriis SeswavlaSi xedavda axali
Taobis patriotuli suliskveTebiT aRzrdis saukeTeso saSu-
alebas. es ki imdroindeli axalgazrdobisaTvis did fufu-
nebas warmoadgenda, qveyanaSi arsebuli koloniuri reJimis
gamo.
T. Jordania erTnairi gatacebiT wers daviT aRmaSebelsa
da Tevdore mRvdelze, erekle II-ze, daTuki qvepiriSvilze,
cotne dadianze; erTnairi rudunebiT gadmoscems im adami-
anTa cxovrebas, romelTac qveynis keTildReobas moaxmares
da Seswires sicocxle. T. Jordania ar aris fantazias ayo-
lili mwerali da zustad aRwers im istoriul faqtebs, rom-
lebsac flobs ama Tu im sakiTxis gadmocemisas. T. Jordanias
msoflmxedvelobis ganmsazRvreli mSobliuri niadagia. mis
naRvaws did zemoqmedebiT Zalas aniWebs samSoblos warsuli
151
istoriis, Tavisi xalxis tradiciebis codna. misTvis ucxoa
partiuloba. misi yvelaze maRali ideali samSoblos intere-
sebia, romlis dasacavad sakuTari programa gaaCnia. igi wers:
`rodesac Cvens Tvalwin saSineli tragedia swarmoebs, Cveni
erovneba iRupeba, miwa-wyali Cvens mtrebs miaqvT da saqarT-
velos ukeTesi teritoria sxva sjulis xelSi gadadis, rode-
sac Cvens enas da kulturas aTasnairi maxe dauges, amasac rom
ar jerdebian da istoriul uflebasac gvarTmeven ra dros
partiobaa... da das-dasad daSla. Cvens ers mxolod gaerTiane-
ba ixsnis...~
T. Jordania erovnuli TviTSegnebis, erovnuli kulturis
SesanarCuneblad erT-erT upirveles pirobad zne-Cveule-
bebis dacva-gafrTxilebas miiCnevs da ambobs: `eris zne-
Cveulebebis dakargva niSania eris dadgomisa gadagvarebis
gzaze~.
T. Jordania winaaRmdegi iyo ucxouridan saqarTvelos
sinamdvilisaTvis Seuferebeli sazogadoebrivi movlenebis
meqanikurad gadmotana _ SemoRebisa. misi azriT, `raRac
gaugebari mizezis gamo im dros yvelaferi, rasac ruseTis sax-
eli erqva, saqarTveloSi modaT iyo SemoRebuli da pativisce-
miT miRebuli maSindel sazogadoebaSi. amis gamo rusTavelis
maRal kulturam, samwuxarod, ramdenadme adgili dauTmo
`saldaTebis dabal kulturas~.
T. Jordania did rols aniWebda kritikas. es miT ufro
sainteresoa, rom imdroindeli samwerlobo kritika CamorCe-
nili iyo. i. WavWavaZem sagangebo werili gamoaqveyna saTau-
riT - `ra mizezia rom kritika ar gvaqvs?~. T. Jordania umal
dainteresda am sakiTxiT. igi werda; `iciT ra aris kritika?
kritika mwerlobisaTvis igive marilia, uromlisodac TviT
utkbilesi sazrdo umwaresad gveCveneba... vai im mwerlobas,
romelsac es gonierebis aRviri ar marTavs, romelsac Wkuis
maTraxi ar moxvedria~.
T. Jordania 1880 wels qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gama-
vrcelebeli sazogadoebis wevrad airCies, 1886 wels – amave
152
sazogadoebis sakatalogo komisiis wevrad. man didi wvlili
Seitana am fondis Sevseba-gamdidrebaSi.
1888 wlis 15 ivliss saqarTvelos saegzarqosos saeklesio
muzeumi gaixsna, romlis gamged T. Jordania daniSnes, radgan
mis daarsebaSi aqtiuri monawileoba miiRo. muzeumis uSualo
daniSnuleba iyo saqarTvelos eklesia-monastrebSi Semonax-
uli werilobiTi Zeglebis moZieba, Sekreba, Senaxva da Seswav-
la. am saqmeSi mniSvnelovani wvlili T. Jordaniasac edo. igi,
rogorc eparqiuli saswavlo sabWos wevri (1889 w.), skolebis
Semowmebis mizniT xSirad mogzaurobda saqarTvelos sx-
vadasxva kuTxeSi da am saSualebas iyenebda, raTa Seegrove-
bina mravalgvari istoriuli sabuTi. mkvlevari ganumartav-
da xalxs maT mniSvnelobas saqarTvelos istoriis Seswavlis
saqmeSi da daxmarebas sTxovda. am gziT mravali sabuTi Sea-
grova. mag. marto 1901 wels muzeums 100-ze meti xelnaweri
gadasca, romelTa Soris erTi palimfsesti iyo. amis garda,
igi iwerda lapidarul, Wedur da freskul warwerebs, eZebda
miviwyebul da ucnob eklesiebs, aRwerda maT. amis damadas-
turebelia Segrovebuli masalis Sesaxeb imdroindeli peri-
oduli presis furclebze dabeWdili werilebi. T. Jordanias
pirad arqivSi inaxeba ubis wignakebi, romlebSic aRwerilia
misi `arqeologiuri mogzaurobani~ qarTlSi, guriaSi, imer-
eTSi, samegrelosa da kaxeTSi. ubis wignakebSi Setanilia xel-
nawerebi, xelnawerebis qronikaluri minawerebi, genialogi-
uri cnobebi, gujrebi, eklesiebis siZveleTa aRwerilobebi,
saflavis qvebis warwerebi da sxv. CamoTvlili masala mas
Seswavlili aqvs eklesia-monatrebSi, ojaxebSi, wera-kiTxvis
gamavrcelebel sazogadoebasa da Tbilisis saeklesio muzu-
emis sacavebSi.
swored amgvarma samuSaom daudo safuZveli im didi da
Sromatevadi saqmis Sesrulebas, rasac `qronikebi da sxva ma-
sala saqarTvelos istoriisa da mwerlobisa~ (sam wignad) ga-
mocema hqvia. aRniSnuli Sroma dResac fasdaudebel samsax-
urs uwevs qarTul istoriografias. `qronikebis~ I wigni (1892
153
w., xelmeore gamocema 2004 w.) moicavs istoriul masalas _
uZvelesi droidan 1213 wlamde, II wigni (1894 w.) _ 1211 wlidan
1699 wlamde, xolo III wigni (1967 w.) _ 1700 wlidan XIX s-nis
60-ian wlebamde.
aqve gvinda aRvniSnoT: mravali eWvi da Seuracxmyofeli
azri gamoiTqva `qronikebis~ mimarT, romlis mnSivneloba
dRes saqarTvelos istoriis kvlevaSi sayovelTaod aRiareb-
ulia. T. Jordanias gansakuTrebiT ebrZoda gaz. `kvali~, `mesa-
me dasis~ lideris, g. wereTlis redaqtorobiT. TiTqmis yvela
mis naSroms uaryofiTad afasebda. T. Jordanias damcveli da
Semfasebeli ilias `iveria~ iyo. `iyo kaci, romelsac esmoda
Tedo Jordanias gulisZgera, icoda misi fasi da mniSvneloba.
es iyo brZeni, yvelafris gamgebi ilia WavWavaZe; igi bolomde
Tanmimdevrulad icavda da uWerda mxars mas~ (sol. caiSvili).
`qronikebi~ avtoris sicocxleSi or tomad iqna gamoce-
muli romlis ganxorcielebaSic mkvelevars ilia WavWavaZis
`iveriam~ didi Tanadgoma gauwia, radgan am wignis mniSvnelo-
ba saqarTvelos istoriisa da mwerlobis Seswavlis saqmeSi,
imTaviTve sworad Seafasa. qronikebis gamosacemad saWiro
iyo fuli. T. Jordania `iveriis~ furclebidan sazogadoebas
sTavazobda SeekveTaT, winaswari Tanxis gadaxdiT maTTvis sa-
surveli raodenobis wigni da amgvarad uzrunveleyoT `qron-
ikebis~ gamocema. mkvlevari honorarze uars ambobda.
`iveria~ intensiurad aSuqebda da mkiTxvels ganumartav-
da T. Jordanias mier gaweuli Sromis mniSvnelobas. `iveriis~
amgvarma poziciam sazogadoebaSi `qronikebisadmi~ didi in-
teresi gamoiwvia. redaqciaSi midioda werilebi. xalxi agzavn-
ida fuls wignebis dasabeWdad. Tu ramdenad farTo iyo `qron-
ikebze~ moTxovna, kargad Cans, T. Jordanias erTi gancxadebis
fragmentidan: `valad vracx uguliTadesi madloba vuZRvna
yvela xelis momwerT, romelTac winda _ winve daikveTes Cveni
wigni da vugzavni TiTo cals~. Semdeg CamoTvlilia qalaqebi:
vladikavkazi, axalqalaqi, yvirila, ozurgeTi, axalbaizeTi,
154
Telavi, baqo, daba oCamCire, soxumi, axalsenaki, moskovi da
im pirTa gvarebi, sadac iqna dagzavnili aRniSnuli Sroma.
sazogadeobas magaliTi Tavad ilia WavWavaZem misca. `iver-
ia~ iuwyeboda, `Cvenis gazeTis redaqtorma b-nma ilia WavWava-
Zem gadmogvca Cven 6 maneTi b-n T. Jordanias wignis dasakve-
Tad~.
ase rom, T. Jordaniam ilia WavWavaZis `iveriis~ Zalisxmevi-
sa da sazogadoebis Tanadgomis Sedegad moaxerxa `qronikebis~
gamocema.
gaz. `kvali~ am Sromas sakmaod agresiulad Sexvda.
`kvalelebma~ jer kidev daubeWdavi `qronikebi~ da `iveriis~
gancxadebebi, `mola-masradinis~ erT araks Seadares, xalxs
rom moatyua, saruxana karg flavs akeTebs da ufasod iZl-
evao. `kvali~ werda: `iveriam Sehkivla: T. Jordanias Tormetis
wlis ganmavlobaSi Tvali ar mouxuWavs da daumzadebia iseTi
istoriuli saWmeli, rom WamiT ver gaZRebi, suli da guli
gaginaTdebao da Sig sarkesaviT dainaxavT Cveni xalxis war-
suls, aw-mdgoms da momavalso. am saocari saWmlis dasakveTad
msurveli unda gamoeSuros Cvens redaqciisken da moarbeni-
nos sam-sami maneTio. fxizelma adamianebma upasuxes: Tqveni
Tavic mogityuebiaToO... cundrukebma ki daujeres.. ayva xalxi
fexis xmas... bolos gawyra RmerTi da daiZra TviTon is... vin?
daiZra burji, udinjesi, miabota redaqciaSi da gamoacxada
Tavis sakuTars gazeTSi. `Cven gazeTis `iveriis~ redaqtorma
miviReT `iveriis~ redaqtorisaganve orkeci Sesawiravi Jor-
danias saistorio flavis or kerZis `dasakveTado~. marcxena
jibidan amoiRo eqvsi maneTi da Caido marjvena jibeSi... elian
axla damkveTebi Jordanis flavsa... magram uimedod~.
`kvalisa~da `iveriis~ furclebze T. Jordaniasa da g. were-
Tels Soris mimdinareobda polemika `qronikebSi~ aRZruli
saqarTvelos istoriis sakiTxebis irgvliv. Cven ar Sevudge-
biT msjelobas, Tu am paeqrobaSi vin ufro argumentirebulad
icavda Tavis mosazrebebs, radgan faqti udavoa: `qronikebi~
155
gamocemidan erTi saukunis Semdegac mkvlevarTaTvis samagi-
do wignad rCeba.
vfiqrobT, moyvanili mciredi masalidanac kargad Cans:
`qronikebisadmi~ amgvari damokidebuleba, ilia WavWava-
Zis `iveriisadmi~ galaSqrebis surviliTac unda yofiliyo
gamowveuli.
muzeumSi muSaobis periodSi T. Jordaniam aq arsebuli
xelnawerebi Seiswavla, qronologiurad daalaga da aRwera.
mogvianebiT, 1902 wels gamoaqveyna `saeklesio muzeumis xel-
nawerTa mokle aRweriloba~ or tomad, romelSic 800-mde
xelnaweria Setanili.
T. Jordaniam popularizaciis mizniT rusulad (qarTuli
teqtis TanxlebiT) komentarebiT calke wignebad gamosca
qarTuli sabuTebi: `Завешание Давида Возабнавителя~ (1895),
«К материалам по истории Грузии XI-XII вв. », «Пять Грузинских истиоричесских хроник», «Хроника Абхазских царей» (1902).
T. Jordania 1889 wels pedagogiuri moRvaweobisaTvis wm.
stanislavis mesame xarisxis ordeniT daajilodoves. saer-
Tod, T. Jordania aqtiur monawileobas iRebda ganaTlebis
sistemaSi mimdinare procesebSi. rogorc ukve aRvniSneT,
1882 wels misi saswavlo proeqtis safuZvelze yvela sasuli-
ero saswavlebelSi Seiqmna qarTuli enis kaTedra. 1885 wels
Tbilisis sasuliero seminariaSi man daaarsa qarTuli enisa
da qarTuli eklesiis istoriis kaTedra. igi 1894 wels dain-
iSna komisiis wevrad, romelsac saeklesio-samrevlo skolebi-
saTvis unda SeemuSavebina saswavlo programebi. T. Jordaniam
Seadgina saswavlo gegma, romelSic qarTul enas TiToeul
ganyofilebaSi daTmobili hqonda 12 gakveTili, rusul enas
_ 6. misi mondomebiT sinodma aRniSnuli gegma daamtkica. 1896
wels T. Jordania daniSnes guria-samegrelos eparqiis samrev-
lo skolebis meTvalyured.
1902 wels SemuSavda axali saswavlo gegma, romlis mixed-
viTac samrevlo skolebi kategoriebad daiyo. pirveli kat-
egoriis skolebSi qarTuli enis gakveTilebs 18 sT. daeTmo,
156
xolo meore kategoriaSi araqarTuli skolebi Sevida da Se-
sabamisad, qarTul enas ar aswavlidnen. foTis sabWos mier
mTavrobisadmi gagzavnil siebSi samegrelos regioni meore
kategoriaSi aRmoCnda. am faqts win aRudga guria-samegrelos
saeparqio sabWo da samegrelos mTeli mosaxleoba. saeparqio-
samrevlo skolebis meTvalyure T. Jordania piradad Sevida
TxovniT egzarqosTan. samegrelos skolebSi qarTul enaze
swavlis dacvis sakiTxs mieZRvna am regionis samRvdeloe-
bis kreba. saerTo Zalisxmevis Sedegad samegrelos skolebi
qarTl-kaxeT-imereTis skolebis siaSi Caricxes, ase rom, iq
SeinarCunes qarTuli enis swavleba.
T. Jordania did mzrunvelobas iCenda gansakuTrebul
siRaribeSi myofi moswavleebis mimarT. igi materialuri
TanadgomisaTvis TxovniT mimarTavda sxvadasxva sazogadoe-
bas, raTa maTTvis saswavlo nivTebi da wignebi SeeZina. Tavad
ucxoeTSi mcxovreb studentebs SeZlebisdagvarad usasyid-
lod ugzavnida qarTul wignebs. imdroindel presaSi mrava-
li werilia dabeWdili, sadac studentebi da organizaciebi
uSurveli daxmarebisaTvis mas madlobas uxdian. igi ruseTSi
myof studentebs samecniero muSaobaSi exmareboda. mis pi-
rad arqivSi inaxeba peterburgidan da kievidan gamogzavnili
werilebi daxmarebis TxovniT sakandidato disertaciis da-
muSavebaSi. SemdgomSi cnobili mecnieri k. kekeliZe T. Jorda-
nias wers: `uaRres madlobas giZRvniT, rom Cemi Txovna uyu-
radRebod ar dastoveT da Sesaferi rCeva-pasuxi miboZeT...
Tqveni meorejer Sewuxeba ar mindoda, magram CvenSi ar meg-
uleba sxva vinme, romelic Cven saeklesio xelT-nawerebs ise
icnobdes, rogorc Tqven...~
T. Jordania, agreTve, TanamSromlobda ruseTSi moRvawe
mecnierebTan: m. sabininTan, n. marTan, m. brosesTan, ep. k. saZa-
gliSvilTan. maTTvis saWiro qarTul masalas agrovebda da
uzgavnida. igi didi pativiscemiT iyo ganmsaWvaluli am cno-
bili mecnierebis mimarT, romelTac saqarTvelos istoriis
kvlevasa da popularizaciaSi mniSvnelovani roli ekisraT.
157
T. Jordania qarTul sasuliero wreebSi didi ndobiTa da
pativiscemiT sargeblobda. amis saukeTeso magaliTia Semde-
gi faqti: qarTul sasuliero sazogadoebas survili hqonda
sankt-peterburgis saeklesio akademiaSi daarsebuliyo qar-
Tuli eklesiis istoriis kaTedra. T. Jordanias pirad fondSi
inaxeba guria-samegrelos episkoposis _ aleqsandres, imere-
Tis epikoposis _ besarionis, guriis episkoposis _ leonides
da alaverdis episkoposis - kirionis1 1900 wliT daTariRebu-
li moxsenebiTi baraTi saqarTvelos egzarqosis – flavianes
saxelze. isini qarTuli eklesiis damsaxurebis safuZvelze
iTxoven, Suamdgomloba aRiZras uwmindesi sinodis winaSe,
raTa daarsdes qarTuli eklesiis istoriis kaTedra. bar-
aTSi weria: `kaTedris xelmZRvanelad migvaCnia davniSnoT...
RvTismetyvelebis kandidati T. Jordania, romelmac mravali,
sakmaod faseuli kvlevebi Caatara saqarTvelos saeklesio is-
toriaSi. ase rom, axal ampluaSi igi aucileblad aRmoCndeba
Sesafer adgilze da Tamamad SeiZleba iTqvas, rom misi muSaoba
keTil nayofs gamoiRebs~. kaTedris gaxsnas gansakuTrebuli
mniSvneloba hqonda, rac kargad Cans aRniSnuli baraTidan:
`kaTedris gaxsna aucilebelia, radgan ukve didi xania midis
damuSaveba samxreT-dasavleTis saeklesio istoriis Seswav-
lisa (slavebi, bulgarelebi,. serbebi da sxv.), qarTuls ki,
romelsac amxela roli ekuTvnis marTlmadidebel rwmenaSi,
araviTari adgili ara aqvs gamoyofili~. imxanad es saqme ver
gadawyda.
T. Jordania 1904 wels wminda sinodis brZanebiT imereTis
episkoposis samrevlo skolebis zedamxedvelad gadaiyvanes.
1905 wels dainiSna komisiis Tavmjdomared, romelsac daev-
ala saegzarqosos skolebis gardaqmnisaTvis axali proeqtis
SemuSaveba. T. Jordaniam waradgina gegma, romlis mixedviTac
imereTis samrevlo skolebSi mSobliuri ena sruli programiT
iswavleboda. svaneTis skolebSi aRadgenes qarTuli enis swav-
leba (gaauqmes 1903 wels).1 episk. leonide – kaTolikos – patriarqi 1918-1921 w.w.-Si, episk. kirioni
– kaTolikos-patriarqi 1917-1918 w.w-Si.
158 159
sainteresoa, rogor afasebs erT-erTi skolis winamZRvari,
mRvdeli b. vaSaZe Tedo Jordanias moRvaweobas am Tanadebo-
baze: `imereTSi gansvenebuls Tavisi madliani da brZnuli
sityviT da moqmedebiT mravali nayofieri Tesli uTesia
qristes yanaSi~; xolo ozurgeTis mkvidri p. wulaZe iqauri
sazogadoebis saxeliT wers: `Tevdores samrevlo skolebis
meTvalyureobis dros guriaSi gaixsna samrevlo skolebi da
ise gamravldnen, rom dRes guriaSi wera-kiTxvis ucodinari
aRaravin rCeba~.
1911 wels T. Jordania imereTis saeparqio skolebis
zedamxedvelis Tanamdebobidan avadmyofobis mizeziT gadad-
ga. mas egzarqosma pitirim episkoposoba SesTavaza, razec uari
ganacxada. igi dasaxlda q. gorSi, Semdeg ki sof. kaspSi. misi
survili iyo mTeli dro samecniero moRvaweobisTvis daeTmo.
marTlac, didi TavdadebiT Seudga muSaobas. daiwyo Sromis
– `matianeebis kritikuli garCeva~ - gamosacemad momzadeba,
surda daewera gamokvleva XIV-XVI saukuneebis saqarTvelos
istoriis Sesaxeb da sxva. samwuxarod, dawyebuli saqme bo-
lomde ver miiyvana. igi mZime avadmyofobis Sedegad garda-
icvala 1916 wels.
Tedo Jordania dakrZales didubis panTeonSi qarTveli
sazogadoebis xarjiT. gazeTi `saqarTvelo~ werda: `xalxi
auarebeli daeswro gasvenebas. qvaSveTis wm. giorgis eklesia
da misi galavani ver itevda gansvenebulis pativsacemad mo-
sulebs da erTi nawili sazogadoebis galavnis gareT quCaSi
idga... anderZis agebis Semdeg eklesiidan kubo gamoasvenes
gansvenebulis namowafarT da xeliTve waasvenes Zvel sasule-
ro seminariasTan, aqac panaSvidi gadaixades. samgloviaro
procesia golovinis prospeqtze vrclad gaiSala da gaemarTa
pirdapir didubisaken~.
rogorc ukve aRiniSna, Tedo Jordanias samecniero mem-
kvidroba mravalferovania. misi, rogorc istorikosis samec-
niero kvlevis meTodebi sainteresoa. T. Jordanias wyaroTm-
codneobiTi kvleva (Zeglis sandoobis, cnobebis siuxvisa da
mniSvnelobis, gamoyenebuli wyaroebisa da TariRis dadgena)
mWidro kavSiriSia mis arqeografiul miRvaweobasTan (xel-
nawerebis dasaxeleba, formatis, moculobis, striqonebis
raodenobis aRwera da sxv.), es ukanaskneli – mkvlevris mier
Zeglebis moZieba-gamomzeurebasTan. vfiqrobT, swored am
mimarTulebiT unda moxdes T. Jordanias memkvidreobis war-
moCena da Sefaseba.
T. Jordanias sakuTari Sexedulebebi gaaCnia Zeglis gamo-
sacemad momzadebis Taobaze. igi am samuSaoSi gamoarCevs ori
tipis `mokle katalogis~ da `samecniero katalogis~ Sedge-
nas. pirvelSi gulisxmobs iseT gamocemas, romelSic Catare-
bulia Zeglis mxolod garegani, anu formatis, moculobis,
striqonebis aRweriloba. am kategoriis naSromad mas miaCnia
Tavisi `Описание рукописей Тифлисского церковного музея карталино-кахетинского духовенства~ (1902 w.), sadac gadmocemulia xel-
nawerebis aRweriloba da mokle Sinaarsebi; xolo meore ti-
pis gamocemas mraval moTxovnas uyenebs, maT Soris; – `samec-
neiro katalogma usaTuod unda ganmartos arqeologiuri da
umetesad samecniero Rirseba xelnawerisa. erTic da meorec
marTlac, rom moiTxovs mcodne kacs mainc, Tu ar sruls
mecniers, radgan uTariRod xelnawerebis siZvele gamoirCe-
va wvrilis xasiaTiT da SeCveuli kaci unda; xSirad TariRis
siyalbis gamoCenac mxolod mcodne kacs SeuZlia. xolo ker-
Zod samecniero mniSvneloba xelnawerisa unda dafasdes misi
Sinaarsis RirsebiT~...
mkvlevari wyaros gamocemis dros cdilobs ar daamaxin-
jos teqsti, masSi cvlilebebi ar Seitanos da SeinarCunos
pirvandeli saxe. xolo Tavis kritikul SeniSvnebs, ganmarte-
bebs da daskvnebs aTavsebs calke, sqolioSi, rac miuTiTebs
rogorc publikatoris valdebulebebze mkiTxvelis winaSe.
T. Jordaniam daayena sakiTxi agiografiuli Txzulebebis
saistorio wyarod gamoyenebisa, es ki TavisTavad gulisx-
mobda garkvevas, Tu ramdenad sizustiT iyo am TxzulebebSi
aRwerili da gadmocemuli istoriuli sinamdvile. amis dasa-
159
mniSvnelobis, gamoyenebuli wyaroebisa da TariRis dadgena)
mWidro kavSiriSia mis arqeografiul miRvaweobasTan (xel-
nawerebis dasaxeleba, formatis, moculobis, striqonebis
raodenobis aRwera da sxv.), es ukanaskneli – mkvlevris mier
Zeglebis moZieba-gamomzeurebasTan. vfiqrobT, swored am
mimarTulebiT unda moxdes T. Jordanias memkvidreobis war-
moCena da Sefaseba.
T. Jordanias sakuTari Sexedulebebi gaaCnia Zeglis gamo-
sacemad momzadebis Taobaze. igi am samuSaoSi gamoarCevs ori
tipis `mokle katalogis~ da `samecniero katalogis~ Sedge-
nas. pirvelSi gulisxmobs iseT gamocemas, romelSic Catare-
bulia Zeglis mxolod garegani, anu formatis, moculobis,
striqonebis aRweriloba. am kategoriis naSromad mas miaCnia
Tavisi `Описание рукописей Тифлисского церковного музея карталино-кахетинского духовенства~ (1902 w.), sadac gadmocemulia xel-
nawerebis aRweriloba da mokle Sinaarsebi; xolo meore ti-
pis gamocemas mraval moTxovnas uyenebs, maT Soris; – `samec-
neiro katalogma usaTuod unda ganmartos arqeologiuri da
umetesad samecniero Rirseba xelnawerisa. erTic da meorec
marTlac, rom moiTxovs mcodne kacs mainc, Tu ar sruls
mecniers, radgan uTariRod xelnawerebis siZvele gamoirCe-
va wvrilis xasiaTiT da SeCveuli kaci unda; xSirad TariRis
siyalbis gamoCenac mxolod mcodne kacs SeuZlia. xolo ker-
Zod samecniero mniSvneloba xelnawerisa unda dafasdes misi
Sinaarsis RirsebiT~...
mkvlevari wyaros gamocemis dros cdilobs ar daamaxin-
jos teqsti, masSi cvlilebebi ar Seitanos da SeinarCunos
pirvandeli saxe. xolo Tavis kritikul SeniSvnebs, ganmarte-
bebs da daskvnebs aTavsebs calke, sqolioSi, rac miuTiTebs
rogorc publikatoris valdebulebebze mkiTxvelis winaSe.
T. Jordaniam daayena sakiTxi agiografiuli Txzulebebis
saistorio wyarod gamoyenebisa, es ki TavisTavad gulisx-
mobda garkvevas, Tu ramdenad sizustiT iyo am TxzulebebSi
aRwerili da gadmocemuli istoriuli sinamdvile. amis dasa-
160
dgenad ki, upirveles yovlisa, saWiro iyo maTi daTariReba,
xelnaweris uZvelesi redaqciis garkveva, avtoris vinaobis
dadgena. marTalia, T. Jordanias ar Seuswavlia qarTuli agio-
grafiis ganviTarebis etapebi, magram agiografiuli Zeglebis
mravali nimuSi ganixila da saintereso cnobebi mogvawoda
maT Sesaxeb; ecada daedgina wm. SuSanikis, abibos nekreselis,
evstaTi mcxeTelis, abo Tbilelis `cxovrebis~ Seqmnis Tari-
Rebi, maTi avtorebis vinaoba; Sekriba da aRwera saintereso
cnobebi efrem mciris, ioane petriwis, arsen iyalToelis,
arsen tariWisZis da sxvaTa biografiebidan; yuradReba miaq-
cia qarTvel himnografebs. saintereso mosazrebebi gamoTqva
miqael modrekilis mier Sedgenil sagalobelTa krebulis ir-
gvliv da mravali sxva. mogvawoda cnobebi `bibliis~ qarTuli
Targmanisa da beWdvis istoriis Sesaxeb. saerTod mas miaCnda,
rom qarTulad saRmrTo wignebis Targmna daiwyes V saukuneSi.
T. Jordania matianeebs Soris gamoarCevs ori saxis Zegls.
pirveli, romelic Tanamedrovis mier aris dawerili. avtore-
bi yoveldRiurad, yovelTviurad an yovelwliurad aRweren
movlenebs da miuTiTeben TariRs. aseTi matiane Sedgeba frag-
mentebisagan. es fragmentebi Seicaven mniSvnelovan movlenebs
da erTmaneTs mxolod qronologiurad ukavSirdebian. misi
yvelaze didi Rirseba qronologiis siuxvea. meore saxis Zeg-
li aris TxrobiTi. iwereba aRsaweri ambidan garkveuli drois
Semdeg, sadac gaanalizebulia momxdari movlenebi da moTx-
orbilia warsuli cxovrebis sruli suraTi. aseTi Zeglebi
TariRebiT mwiria.
mkvlevari XV s. istoriul Zegls, romelic daasaTaura
saxelwodebiT – `Zegli erisTavTa~, aZlevs `sagvareulo is-
toriis~ ganmartebas. sagvareulo istoriad Tvlis, agreTve,
`jayelTa matianes~, romelsac `qarTlis cxovrebaSi~ Semava-
li XIV saukunis anonimi mwerlis (CvenTvis cnobilia JamTaRm-
werlis saxeliT) TxzulebaSi gamoyofs.
igi yuradRebas amaxvilebs Txzulebis Janrobriv xas-
iaTzec, mag. daviT aRmaSeneblisa da Tamar mefis Sesaxeb Tx-
161
zulebebs, (`qarTlis cxovreba~) `xotbis~ JanrSi Sesrulebu-
lad miiCnevs; axasiaTebs mematianeebis weris maneras, aCvenebs
maT damokidebulebas aRsaweri movlenebis mimarT, riTac
cdilobs aCvenos matianis avtoris msoflmxedveloba.
T. Jordanias wyaroebis Sesaxeb zemoT warmodgenili
Sexedulebebi sistemaSi moyvanili ara aqvs. isini gafantu-
lia mis SromebSi da wyaroebze praqtikuli muSaobis gamoc-
dilebis Sedegad aris miRebuli. Cven es Sexedulebebi sa-
gangebod moviZieT da mTlianobaSi warmovadgineT, radgan
TvalnaTliv davinaxoT misi wyaroTmcodnebiTi muSaoba. ar
SeiZleba mokled mainc ar ganvixiloT T. Jordanias mier `qa-
rTlis cxovrebis~ Seswavlis saqmeSi gaweuli Sroma, miT ufro
Tu gaviTvaliswinebT, rom iv. javaxiSvilamde mxolod mas aqvs
Seswavlili am mniSvnelovani Zeglis struqtura.
OT. Jordanias naSromi `qarTlis cxovrebis~ pirveli
nawilis kritikuli garCeva, romelic modis Tamar mefis moR-
vaweobis CaTvliT, daibeWda mis mier 1892 wels gamocemul
krebulSi `qronikebi~. meore nawilis garCevis dabeWdvas (XIII-
XIV ss.) apirebda `qronikebis~ meore wignSi (gam. 1897 w.), magram,
rogorc TviTon werda, sididis gamo ver CaurTo da mesame
wignisTvis Semoinaxa. samwuxarod, igi ise gardaicvala, rom
am ukanasknelis gamocema ver moaxerxa. mesame wigni gamoica
1967 wels, sadac Setanil iqna es daubeWdavi naSromi.
T. Jordania uZvelesi droidan Tamar mefis gardacvale-
bamde istorias or nawilad yofs: qarTvelTa warmomavlobi-
dan arCil mefis wamebamde da aqedan moyolebuli - Tamar me-
fis gardacvalebamde. pirveli nawilis daboloeba _ wigni ese
qarTvelTa vaxtangisamde aRewereboda, ... JamiTi-Jamad, xolo
vaxtang mefisagan vidre aqamomde, aRwera juanSer juanSerian-
ma~, mkvlevrisTvis im azris damadasturebelia, rom `qarTlis
cxovrebis~ pirveli nawili iwereboda JamiTi-Jamad e. i. sx-
vadasxva dros, sxvadasxva qronikiT movlenaTa Tanamedrovis
mier. igi `qarTlis cxovrebas~ Tamaris mefobis CaTvliT cxra
saistorio Txzulebad hyofs, xolo vaxtang gorgaslamde pe-
162
riodSi sam damoukidebel matianes gamoarCevs. sainteresoa,
is faqti, rom Tanamedrove istoriografiaSi gaCnda Semdegi
Sexeduleba: aSkaraa, sruliad umizezod iyo aqamde ugulve-
beluyofili `qarTlis cxovrebis~ anderZ-minaweri (igi, ro-
gorc Cans, T. Jordanias Sexedulebas ar icnobs _ q. n.), ro-
melic gvauwyebs rom: wigni ese qarTvelTa cxovrebis vidre
vaxtangamde aRiwereboda JamiTi-Jamad; marTlac, rogorc
davrwmundiT: `qarTlis cxovrebis~ vaxtang gorgaslamdeli
nawili Sedgeboda calkeuli qronikebisa da `cxovrebisagan~,
romlebic ueWvelia, sxvadasxva dros daiwera, sxvadasxva av-
torTa mier _ wers m. sanaZe (2001 w.)
T. Jordania Semdeg axdens cxra matianis teqstis kri-
tikul Seswavlas da sayuradRebo daskvnebamde midis. mag.
misi azriT, meore matiane moicavs aleqsandre makedonelis,
azosa da farnavazis mefobis istorias da Tvlis, rom mefe-
Ta cxovreba, romelic mirianis mefobamde modis, aRwerilia
TanamedroveTagan. m. sanaZis azriT, aRniSnul monakveTs `qa-
rTlis cxovrebaSi~ safuZvlad udevs TanamedroveTa mier
dawerili qronikebi. T. Jordanias azriT, mefe mirianis gan-
dideba qristianma mwerlebma moindomes, am mizeziT mokle ma-
tianes cnoba mirianis levis Svilobaze (misi farnavaz-arSaku-
nianoba) amoiRes da vrclad daweres mirianis xosroianobis
ambavi. mkvlevris es mosazreba l. janaSiadan (1973 w.) gamom-
dinare ukve gavrcelebul Sexedulebad iTvleba.
T. JordaniasaTvis `qarTlis cxovrebis~ meoTxe matiane
aris `cxovreba vaxtang gorgaslisa~, romelic aRwerilia
miqael mTavarepiskoposis gankveTis Semdeg, vaxtangis Taname-
drovis mier. marTalia, matianeSi aris frazebi, wers igi,
romlebic eWvqveS ayeneben am Txzulebis, rogorc V saukunis
kuTvnilebas, magram isini mogviano xanaSia Camatebuli. aqedan
yvelaze mniSvnelovani cnobaa _ rameTu maSin iyo paWanigni..
da warvides paWanigni dasavleT kerZsa... es cnoba Txzule-
baSi albaT im pirs Seutania, romelic saqarTvelos istorias
kargad icnobs da `qarTlis cxovrebis~ SedgenaSi monawileoba
163
miuRia. igi an juanSeria (VIII s.), an arseni (XI s.), magram drois
zusti dadgena rTuldeba, radgan ar viciT paWanigebis ga-
dasaxlebis dro. iv. javixiSvili swored zemoT moyvanil fra-
zas – paWanigebis Sesaxeb iyenebs dasamtkiceblad imisa, rom
am Txzulebis avtori (iv. javaxiSvilis mixedviT, juanSeri) XI
saukunis moRvawea, radgan paWanigebis gadasaxleba dnestri-
spireTSi am droisaTvis unda momxadariyo.
Tanamedrove samecniero literaturaSi gamoiTqva Tval-
sazrisi, _ rom is ZiriTadi plasti, romelic vaxtangis moR-
vaweobas exeba... V s-Si Seqmnili nawarmoebidan momdinareobs.
am nawarmoebis saxiT, vfiqrobT, Cven xelTaa V s-Si vaxtangis
Tanamedrove avtoris mier dawerili `cxovrebis~ gadakeTeb-
uli versia _ wers v. goilaZe (1991 w.) xolo g. anCabaZis (1987
w.), m. sanaZis (1991 w.) azriT, zemoT moyvanili fraza paWani-
gebis Sesaxeb XI s-is redaqciis Sedegia. T. Jordania vaxtangis
cxovrebisa da daCidan arCilamde periods sxvadasxva avtoris
mier dawerilad miiCnevs. am Tvalsazrisze dgas e. xoStaria-
brose (1996w.)
istoriografiaSi T. Jordaniam pirvelad dasva sakiTxi
imis Tabaze, Tu ra ekuTvnis `qarTlis cxovrebis~ biblio-
grafiul minawerebSi dasaxelebul juanSers da ra – leon-
ti mrovels. pirveli man miiCnia VI-VIII s. istoriis avtorad,
meore ki `uZvelesi saeklesio istoriis~ gadamwerad. leon-
ti mrovelis, rogorc istorikosis SemoqmedebiTi aqtivo-
bis sakiTxi, mkvlevarTa Soris azrTa sxvadasxvaobas iwvevs,
rac arsebiTad ganpirobebulia mis saxelTan dakavSirebuli
Txzulebebis teqstis CamoyalibebaSi, wyaroebis rolis sx-
vadasxvagvari gaazrebiT. mkvlevarTa erTi nawilisaTvis (v.
goilaZe, S. badriZe...) leonti mroveli gadamweri, redaqtori
an redaqtor-gadamkeTeblia.
T. Jordaniam teqstobrivi Sedarebis safuZvelze isto-
riografiaSi pirvelad dasva sakiTxi, misTvis meSvide matia-
nis, xolo iv. javaxiSvilis mixedviT – `matiane qarTlisaY~ da
`cxovrebaYY da uwyebaY bagratonianTas~ msgavsebis Sesaxeb. es
164
ukanaskneli man meSvide matianis wyarod miiCnia, Tvalsazrisi
`matiane qarTlisaY~-s avtoris mier, sumbat daviTis Zis wyarod
gamoyenebis Sesaxeb, Tanamedrove samecniero literaturaSi
wamoayena g. gelaSvilma (1960 w.). gaiziares m. lorTqifaniZem,
m wulaiam.
Zalian bevri sayuradRebo azri aqvs gamoTqmuli T. Jor-
danias daviTis, Tamarisa da Semdgomi periodis mematianeebis
Sesaxeb, romelTa umetesi nawili dRes qarTul istoriogra-
fiaSi gavrcelebulia. amis Sesaxeb sityvas aRar gavagrZelebT
(ix. q. nadiraZe), radgan vfiqrobT, rom zemoT ganxiluli ma-
salidanac kargad Cans, rom T. Jordanias naazrevi Seqmnis
droidan erTi saukunis Semdegac samecniero TvalsazrisiT
aqtualobas ar kargavs. aqedan gamomdinare, SeiZleba iTqvas,
rom gamokvlevis avtors mniSvnelovani wvlilis Setana SeeZ-
lo `qarTlis cxovrebis~ Seswavlis saqmeSi, momdevno Taobebs
Zeglisadmi miseuli midgoma rom gaeTvaliswinebinaT.
T. Jordanias gamokvlevis Seswavlis Sedegad `qarTlis
cxovrebis~ Sesaxeb SeiZleba iTqvas: istorikosma sagangebo
adgili dauTmo `qarTlis cxovrebaSi~ aRwerili movlenebis
Seswavlas, gamoiyena sxvadasxva wyaro aq aRniSnuli faqtebis
dasazusteblad, ecada TiToeuli matianis daTariRebas da
sandoobis warmoCenas, izruna matianeTa Janrobrivi xasiaTis
gansazRvrasa da maTi avtorebis vinaobis dadgenaze, imsjela
matianeebis krebulSi Setanis drois Sesaxeb da Seecada, dae-
dgina krebulis Sedgenis dro. aqedan gamomdinare, Tamamad
SeiZleba davaskvnaT: T. Jordania, rogorc wyaroTmcodne, ar
kmayofildeba Zeglis garegani kritikiT. igi iyenebs meTo-
debs, romlebic saSualebas aZlevs, Caataros wyaros Sinagani,
anu analizuri kritika.
amrigad, T. Jordanias moRvaweobis periodSi, rodesac Se-
muSavebuli ar iyo werilobiTi wyaroebis mecnieruli anal-
izis meTodika, Zeglis SeswavlisaTvis amgvari xerxebis gamoy-
eneba udavod win gadadgmul nabijad unda miviCnioT.
165
T. Jordaniam qarTuli eklesiis istoriis SeswavlisaTvis
sakmaod seriozuli Sroma gaswia. Seqmna rogorc wyaroTmcod-
neobiTi baza, aseve sayuradRebo naSromebi avtokefaliisa da
afxazTa kaTolikosebis Sesaxeb. mas gamoqveynebuli aqvs jru-
Wis, mRvimevis, kacxis, martvilis, SiomRvimis monastrebis, ge-
laTis, xonis, qvaTaxevis, caiSis eklesiebis biblioTekebisa
da siZveleTa sacavebis, siwmindeebis aRwerilobebi. bevri
sigel-gujari, saxareba, gulani da sxva xelnaweri mis mier
aris Seswavlili da daTariRebuli.
mecnierma saintereso mosazrebebi gamoTqva qarTlis
gaqristianebis, qarTlis eklesiis ierarqiuli mdgomareobisa
da avtokefaliis mopovebis Sesaxeb, romlebic Tavmoyrilia
naSromSi: `Краткiя историческiя сведенiя об автокефалии Грузинской церкви~ (1905).
T. Jordania Tvlis, rom qristianobis gamocxadeba saxelm-
wifo religiad ganpirobebuli iyo sagareo-politikuri ori-
entaciiTac. es Tvalsazrisi gaziarebulia qarTul istorio-
grafiaSi. qarTul istoriul wyaroebSi arsebuli cnobebisa
da msoflio istoriaSi dadgenili faqtebis urTierTSejere-
biT mkvlevarma mefisa da xalxis moqceva qristes sjulze
gansazRvra 323 wliT, xolo samRvdeloebis Camosvla imperi-
idan saeklesio mmarTvelobis Camosayalibeblad – 326 wliT.
es TariRebi inarCuneben arsebobis uflebas, radgan istorio-
grafiaSi maT dRemde hyavs mxardamWerebi.
T. Jordaniam wyaroTa analizis safuZvelze aCvena, rom
dRidan daarsebisa, qarTuli eklesia ierarqiulad eqvemde-
bareboda antioqiis sapatriarqos da Semdeg am ukanasknelis-
agan miiRo avtokefalia. am Tvalsazriss dRes qarTvel da
ucxoel istorikosTa umravlesobac iziarebs.
T. Jordania avtokefaliis sakiTxTan dakavSirebiT arse-
buli wyaroebis ganxilvis safuZvelze mivida daskvnamde, rom
qarTlis eklesiam V saukuneSi (488 w.) moipova arasruli av-
tokefalia, xolo VIII saukuneSi sruli damoukdiebloba, nomi-
naluri valdebulebebis SenarCunebiT IX saukunemde, antio-
166
qiis sapatriarqos mimarT. aseTivea istorikosTa garkveuli
jgufis (ev. nikolaZe, s. gorgaZe, episkoposi zosime da sxv.)
damokidebuleba am sakiTxisadmi.
T. Jordania m. broses Semdeg iyo pirveli, romelmac
calke naSromi miuZRvna afxazeTis (dasavleT saqarTvelos)
sakaTolikosos sakiTxs, romelic 1893 wels wignad gamosca,
stavropolSi, saTauriT – `Абхазскiе Каталикосы~. Tema dRe-
sac mniSvnelovania, rogorc mecnieruli, aseve politikuri
TvalsazrisiT.
gamokvlevaSi gadmocemulia afxazTa sakaTolikosos war-
moqmnis mokle istoria, Sedgenilia XIII-XVIII s.s. afxazeTis
kaTolikosebis qronologiuri rigi, mokle anotaciebiT. naS-
romSi warmodgenili qronologiuri rigi, marTalia, ZiriTa-
dad emTxveva m. broses kaTolikosTa sias, magram aq Tavmoy-
rili da gaanalizebulia axali monacemebi (ZiriTadad wignis
minawerebi), ris safuZvelzec mkvlevari kaTolikosTa zeobis
wlebis dazustebas axdens. man moZiebuli sabuTebis mixedviT
daadgina sami manamde ucnobi kaTolikosis saxeli da moRvawe-
obis periodi, eseni arian svimoni (XI-XII s. mijna), nikolozi
(XIII s. 80-iani wlebi) da efvTime (XVII-XVIII mijna).
ganvixileT ra Tedo Jordanias mier Seswavlili sakiTxebis
istoriografia perspeqtivaSi, mivediT daskvnamde: mecnieri
saeklesio istoriis wyaroTmcodneobiTi bazis erT-erTi
fuZemdebelia. man Sesaswavlad eklesiis istoriis iseTi
sakiTxebi airCia, romlebic Tanamedrove istoriografiisaT-
visac friad aqtualuria. am sakiTxebis irgvliv mis mier
gamoTqmuli mosazrebebi Tanamedrove istoriografiaSi
miRebul daskvnebs ufro metad exmianeba, vidre T. Jordanias
Semdgomi periodis istorikosTa naazrevs, rac misi kvlevis
meTodebis sisworesa da mecnierul alRoze miuTiTebs.
XIX saukunis qarTul istoriografiaSi T. Jordania, Sei-
Zleba iTqvas, iyo pirveli istorikosi, vinc dainteresda
qarTvel moRvaweTa cxovrebis da Semoqmedebis SeswavliT,
romelTac mniSvnelovani roli Seasrules qarTuli kul-
167
turisa da erovnuli azrovnebis ganviTarebasa da Camoyali-
bebaSi. misi mizania warmoaCinos, Tu ra MmZime politikur da
socialur pirobebSi uxdebodaT maT moRvaweoba da mainc, ro-
gori TavdadebiT iRwvodnen sakuTari qveynis sakeTildReod.
mkvlevari Tvlis, rom pirovnebis portretis srulad war-
modgenisTvis aucilebelia im epoqis politikuri viTarebis
gaTvaliswineba, romelsac igi ekuTvnis. amdenad, is Tavis
naSromebSi daviT guramiSvilis, ioseb samebelisa da anton
pirvelis Sesaxeb gvevlineba rogorc XVIII saukunis politi-
kuri istoriis sakiTxebiT daintersebuli mkvlevari. radgan
misi `personaJebis~ umetesobam cxovrebis garkveuli nawili
emigraciaSi gaatara, T. Jordania gansakuTrebul yuradRebas
uTmobs saqarTvelos sagareo-politikuri urTierTobebis
istoriis Seswavlas. mis naSromebSi naCvenebia Cveni qveynis
samxreT-aRmosavleT mezoblebTan da ruseTTan urTierTo-
bebi, wamoyenebulia araerTi saintereso debuleba.
T. Jordania Tavisi Taobis istorikosebs Soris iyo erT-
erTi pirveli, romelmac saqarTvelos politikuri kavSiri
(XVIII s.) ruseTTan uaryofiTad Seafasa da miiCnia, rom ru-
seTis politikam saqarTvelos momavalze damRupveli zegav-
lena iqonia.
T. Jordaniam qarTul istoriografiaSi pirvelad Seiswav-
la daviT guramiSvilis, ioseb samebelis, anton I kaTaliko-
sis cxovreba da moRvaweoba [`daviT guramiSvili da misi
dro~, mTvarepiskoposi ioseb samebeli da qarTuli stambis
saqme XVIII saukuneSi~, `Антонии I, каталикос Грузии и архиепископ Владимирскии и Яропольский~, (anton I, saqarTvelos kaTolikosi
da mTavarepiskoposi vladimirisa da ieropolisa~)] mis mier
gamotanili daskvnebi xSir SemTxvevaSi dResac gaziarebulia,
magram maT, rogorc Jordaniaseulma Sexedulebebma, qarTul
istoriografiaSi adgili ver daimkvidres. igi iyo pirveli is-
torikosi, romelmac daayena sakiTxi qarTuli wignis beWdvis
istoriis Seswavlis aucileblobis Sesaxeb.
168
T. Jordanias mecnieruli memkvidreobis Seswavlis safuZ-
velze SeiZleba gakeTdes daskvna: igi, rogorc istorikosi
– ara mxolod aRwers, mogviTxrobs istorias, aramed faqte-
bze dayrdnobiT erkveva movlenebSi, maT Soris eZebs mizez-
Sedegobriv kavSirebs, axdens mis xelT arsebuli wyaroebis
gaanalizebiT faqtebis dazustebas da imdroindeli poli-
tikuri gadawyvetilebebis rekonstruirebas. yvelaferi es
mas XIX saukunis axali Taobis im istorikosTa rigSi ayenebs,
romelTac xeli Seuwyves istoriis, rogorc mecnierebis wins-
vlasa da ganviTarebas.
169
Tema VIII
eqvTime TayaiSvilis samecniero memkvidreoba
(1863-1953)
eqvTime TayaiSvili _ wyaroTmcodne da arqeografi, ar-
qeologi, qarTuli mwerlobisa da xalxuri sityvierebis, epi-
grafikis, istoriuli geografiisa da samarTlis istoriis
mkvlevari. misi samecniero interesebi mravalmxrivia, ro-
gorc yvela imdroindeli mkvlevrisa, romelic XIX s-is me-2
naxevarSi moRvaweobda.
eqvTime TayaiSvili daibada 1863 wlis 3 ianvars ozurgeTis
mazris sof. lixaurSi. igi 7 wlis asakSi ozurgeTis samazro
saswavlebelSi Seiyvanes, sadac gaicno SemdgomSi cnobili
mecnieri niko mari, romelTanac mTeli sicocxlis manZilze
didi megobroba akavSirebda. eqvTimem 1883 wels warCinebiT
daamTavra quTaisis gimnazia da peterburgis universtet-
Si saswavleblad gaemgzavra, sadac istoria-filologiis
fakultetze Tavisufal msmenelad Cairicxa. 1887 wels uni-
versiteti mecnierebaTa kandidatis xarisxiT daamTavra da
saqarTveloSi dabrunda. 1887-1894 wlebSi igi Tbilisis sa-
Tavadaznauro skolasa da klasikur gimnaziaSi aswavlida
beZrnul da laTinur enebs, istoriasa da geografias. roca
saTavadaznauro skolis direqtori p. WiWinaZe vladikavka-
zSi gadavida, Tavadaznaurobis krebam direqtoris Tanamde-
bobaze eqvTime daasaxela. man Tanxmoba, mxolod garkveuli
pirobebis Sesrulebis SemTxvevaSi ganacxada. igi iTxovda:
skolisaTvis yovel wels TiTo klasis momatebas, raTa srul
gimnaziad gadaqceuliyo; pedagogiur sakiTxebSi Tavadaznau-
robis Caurevlobas, maswavlebelTa xelfasis saxelmwifo gim-
naziis maswavleblis xelfasTan gaTanabrebas, skolis sameur-
neo saqmeebis srul wesrigSi moyvanasa da buRalteris ayvanas.
misi pirobebi miiRes. eqvTime saswavlebels xelmZRvanelobda
1894-1905 wlebSi. man saukeTeso pedagogebi miiyvana saswav-
170
lebelSi da swavleba moawesriga. `saTavadaznauro ki erqva,
magram glexTa da sxvaTa Svilebsac xSirad viRebdiT, Tuki
vargodnen... bevrs swavla mowyurebuls, niWiersa da kargi mo-
mavlis mqone, magram xelmokle axalgazrdas SevuwyveT xeli
saSualo swavlis miRebaSi, `wilad mxvda saswavleblis rvak-
lasian gimnaziad gadakeTeba~ _ werda eq. TayaiSvili. eqvTime
1895 wels ilia WavWavaZis CareviT daqorwinda ilias gimnaziis
megobris, Tbiliseli iuristis _ ivane poltorackis asul
ninoze, romelic misi cxovrebis erTguli Tanamgzavri gaxda.
ilia eqvTimem jer kidev peterburgSi swavlis dros gaicno
da mas Semdeg ilias igi mxedvelobis aredan ar daukargavs.
eqvTime studentobidanve eweoda aqtiur sazogadoebriv
moRvaweobas. amitomac, jer kidev studenti, iakob gogebaS-
vilis winadadebiT, 1889 wels airCies qarTvelTa Soris wera-
kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoebis komitetis wevrad.
agreTve: saqarTvelos muzeumis komitetis (1889 w. 13 Teber-
vali), qarTuli dramatuli sazogadoebis (1889 w.), qarTuli
wignebis gamomcemeli amxanagobis sarevizio komisis (1892 w.),
kavkasiis studentTa gamgeobis (1892 w.), peterburgisa (1894
w.) da moskovis (1905 w.) rusuli arqeologiuri sazogadoebis
kavkasiis ganyofilebis, rusuli geografiuli sazogadoebis
kavkasiis ganyofilebis (1901 w.), ruseTis aRmosavleTmcod-
neTa sazogadoebis Tbilisis ganyofilebis (1908 w.), frang
numizmatTa sazogadoebis (1922 w.), saazio sazogadoebis (1925
w.) da sxva sazogadoebaTa wevrad iqna arCeuli.
eqvTime TayaiSvili Tavad aris damaarsebeli: Jurnal
`moambis~ (1894-1905 w.), `saqarTvelos istoriisa da lit-
eraturis moyvarulTa wris~ (1900 w.), romlis mizanic iyo
mSobliuri istoriisa Tu literaturis masalebis Segroveba,
Seswavla da popularizacia; da, rac mniSvnelovania, igi aris
`saqarTvelos saistorio da saeTnografio sazogadoebis~
damaarsebeli da ucvleli Tavmjdomare 1907-1921 wlebSi.
didia misi Rvawli qarTuli universitetis daarsebaSi. igi Ta-
vidanve airCies `qarTuli universitetis damxmare sazogadoe-
171
bis~ komisiis wevrad. 1918 wlis 21 maiss Tbilisis universite-
tis profesorTa sabWom mas doqtoris xarisxi mianiWa. 1920
wlisTvis eqvTime universitetSi kiTxulobda Semdeg sale-
qcio kursebs: 1. saqarTvelos siZveleebis Sesavali – qvis,
brinjaosa da rkinis xana zogadad da, kerZod saqarTveloSi;
2. epigrafika; 3. eklesia-monastrebis istoria. agreTve, ga-
nagebda arqeologiis kaTedras.
1921 wlis 25 Tebervals saqarTveloSi sabWoTa xelisu-
flebis damyarebis Sedegad safrangeTSi evakuirebulma menSe-
vikurma mTavrobam, gankarguleba gasca mTeli samuzeumo
qoneba yuTebSi CaewyoT da ucxoeTSi gaetanaT. samuzeumo
ganZis meTvalyured damfuZnebelma krebam eqvTime TayaiSvili
daniSna. 1921 wlis 11 marts eqvTime TayaiSvilma meuRlesTan
_ nino poltorackaiasTan erTad datova samSoblo da saqa-
rTvelos Zvirfas saganZurs mcvelad gahyva. ganZis patronad
formalurad menSevikuri mTavroba iTvleboda. `ganZi auwere-
li faseulobisagan Sedgeboda. aq iyo Tbilisis muzeumebis
Zvirfaseuloba: oqro-vercxlisa da Tval-margalitis nivTe-
bi, Zvirfasi xelnawerebi, suraTebi erovnuli galereadan,
zugdidis dadianiseuli sasaxlis ganZeuloba, gelaTisa da
martvilis samonastro qoneba, Tbilisis sasaxlis ganZeulo-
ba, rusuli eklesiebis qoneba, saxazino qoneba, borjomis sa-
saxlis qoneba (mdidari biblioTekebiT) da sxva mravali...
safrangeTis mTavrobis sruluflebianma ministrma da
uzenaesma komisarma amierkavkasiaSi abel Sevaliem saqarT-
velos ganZeuloba frangul kreiser `ernes renanze~ moaT-
avsebina da, amasTan, imdeni moaxerxa, rom es kreiseri dan-
iSnul droze adre gavida da eqvTime TayaiSvili da misi
meuRle nino... mas CamorCnen. eqvTime daqiravebuli katarRiT
daedevna frangul kreisers, romelic konstantinopolisaken
miemarTeboda. konstantinopolSi ganZeuloba samgzavro gem
`bien hoaze~ gadaitanes da 20 marts marselisaken gaemarTnen.
ormocdarva dRis damqancveli mogzaurobis Semdeg, 1921 wlis
10 aprils marselSi Casulan. mas Semdeg, rac ganZi marselis
172 173
banks Caabara, eqvTime TayaiSvili meuRliTurT parizSi Cavida
da erTxans iq cxovrobda, Semdeg ki levilSi gadavida...
safrangeTSi saqarTvelos ganZis Catanis ambavi farTod
gaxmaurda da misi SeZenis bevri msurvelic gamoCnda. niu-
iorkisa da britaneTis muzeumebi cdilobdnen xelSi Caeg-
doT ganZis Tundac mcire nawili. frangi istorikosi mile
nivTebis fotografiulad gadaRebis nebarTvas iTxovda. eqv-
Time TayaiSvili... kategoriul uars eubneboda yvelas, vinc
ki ganZTan dakavSirebiT raimes iTxovda. xedavda ra udides
interess ganZisadmi, eqvTimes awuxebda misi momavali bedi.
mas SeuCivlia 1928 wels parizSi Casuli akaki SaniZisa da
giorgi axvledianisaTvis: `moaxerxeT rogorme, es siZveleebi
daubrundes saqarTvelos. es rom ase ar moxdes, Cemi meore
sikvdili iqnebao~.
eqvTime TayaiSvils didi mcdeloba dasWirda imisaTvis,
rom sasamarTlos wesiT uareyo graf aleqsandre obolenskis
qvrivis, samegrelos ukanaskneli mTavris, nikoloz dadianis
asulis _ salome obolenskaias saCivari, romelsac pretenzia
hqonda samegrelos mTavris ojaxidan gatanil ganZeulobaze~
[obolenskaias damarcxebis mTavari sabuTi iyo damfuZnebeli
krebis 1920 wlis 21 dekembris dekreti Tavad nikoloz min-
grelskis, qonebis patronis TanxmobiT gasaxelmwifoebriobis
Sesaxeb _ q. n.], (r. metreveli, wgn. `didni saqmeni~, gv. 460-
61). marTalia, salome obolenskaiam sarCeli waago, magram
sasamarTlom dadgenileba gamoitana: radgan am ganZis mepa-
trone saqarTvelos menSevikuri mTavroba aRar arsebobs, gan-
Zi gadaeces p. doJons, romelsac `abaria mefis ruseTis qoneba
safrangeTSi~. Tan es qoneba surdaT, rom luvris sakuTreba
gamxdariyo. mdgomareoba kidev ufro damZimda, rodesac meo-
re msoflio omis dros germanelebi safrangeTSi Sevidnen.
safrangeTis okupaciis periodSi nacistebi eq. TayaiSvilTan
mividnen siZveleebis CamosarTmevad. amisTvis Seiqmna komis-
ia, sadac zurab avaliSvilic (saqarTvelos demokratiuli
respublikis aqtiuri politikuri moRvawe, iuristi, isto-
rikosi. 1921 wlidan imyofeboda emigraciaSi) Seiyvanes. man
sicocxlis riskis fasad dawera daskvna, rom es siZveleebi
materialuri da msoflio kulturis TvalsazrisiT araviTar
faseulobas ar warmoadgenda, ramac gadaarCina saqarTvelos
istoriuli kulturis didi saganZuri.
ganZma 25 weli dahyo safrangeTSi. mxolod meore msoflio
omSi sabWoTa kavSiris warmatebebma gaxada SesaZlebeli ganZis
dabruneba. 1944 wlis noemberSi eqvTime TayaiSvili Sexvda ssr
kavSiris elCs safrangeTSi al. bogomolovs, romelsac Sem-
weoba sTxova da Tan moxseneba gadasca general de golis sax-
elze. ganZis sabolood saqarTveloSi dabruneba i. stalinisa
da safrangeTis mTavrobis meTauris de golis moskovSi Sex-
vedram (1944 wlis 2-10 dekemberi) gadawyvita. de golis gan-
kargulebiT ganZeuloba saqarTveloSi uklebliv dabrunda.
1945 wlis 5 aprils safrangeTidan ori amerikuli TviTm-
frinaviT ganZTan erTad gamofrinda eq. TayaiSvili, romelsac
Tan axldnen: xelovnebaTmcodne, akademikosi Salva amiranaS-
vili, sabWoTa saqarTvelos cekas mdivani petre Saria da sa-
gangebod ganZTa mcvelebi p. melaZe da T. Savdia. SemovliTi
gziT isini TbilisSi 11 aprils Camofrindnen. roca Tavisi
qveynis didma patriotma samSoblo miwaze fexi daadga akakis
leqsi waukiTxavs: `ca-firuz, xmeleT-zurmuxto...~ da Salva
amiranaSvilisTvis miumarTavs: `axla SemiZlia vTqva, rom
Sevasrule Cemi vali samSoblosa da xalxis winaSe~.
eq. TayaiSvili 1945 wlis 10 maiss Tbilisis universitetis
profesorad airCies, xolo 1946 wels saqarTvelos mecniere-
baTa akademiis akademikosad man amave wels universitetSi sa-
jaro moxseneba waikiTxa: `evropaSi naxuli qarTuli Zeglebi
da iqve Sekrebili cnobebi qarTuli Zeglebis Sesaxeb~.
eqvTime TayaiSvili gardaicvala 1953 wlis 21 Tebervals.
Seqmnili politikuri koniunqturidan gamomdinare mis cxe-
dars mxolod ormocamde kacisagan Semdgari procesia mi-
hyveboda. igi dakrZales didubis mweralTa da moRvaweTa pan-
TeonSi, xolo Semdeg gadaasvenes mTawmindaze. saqarTvelos
173
rikosi. 1921 wlidan imyofeboda emigraciaSi) Seiyvanes. man
sicocxlis riskis fasad dawera daskvna, rom es siZveleebi
materialuri da msoflio kulturis TvalsazrisiT araviTar
faseulobas ar warmoadgenda, ramac gadaarCina saqarTvelos
istoriuli kulturis didi saganZuri.
ganZma 25 weli dahyo safrangeTSi. mxolod meore msoflio
omSi sabWoTa kavSiris warmatebebma gaxada SesaZlebeli ganZis
dabruneba. 1944 wlis noemberSi eqvTime TayaiSvili Sexvda ssr
kavSiris elCs safrangeTSi al. bogomolovs, romelsac Sem-
weoba sTxova da Tan moxseneba gadasca general de golis sax-
elze. ganZis sabolood saqarTveloSi dabruneba i. stalinisa
da safrangeTis mTavrobis meTauris de golis moskovSi Sex-
vedram (1944 wlis 2-10 dekemberi) gadawyvita. de golis gan-
kargulebiT ganZeuloba saqarTveloSi uklebliv dabrunda.
1945 wlis 5 aprils safrangeTidan ori amerikuli TviTm-
frinaviT ganZTan erTad gamofrinda eq. TayaiSvili, romelsac
Tan axldnen: xelovnebaTmcodne, akademikosi Salva amiranaS-
vili, sabWoTa saqarTvelos cekas mdivani petre Saria da sa-
gangebod ganZTa mcvelebi p. melaZe da T. Savdia. SemovliTi
gziT isini TbilisSi 11 aprils Camofrindnen. roca Tavisi
qveynis didma patriotma samSoblo miwaze fexi daadga akakis
leqsi waukiTxavs: `ca-firuz, xmeleT-zurmuxto...~ da Salva
amiranaSvilisTvis miumarTavs: `axla SemiZlia vTqva, rom
Sevasrule Cemi vali samSoblosa da xalxis winaSe~.
eq. TayaiSvili 1945 wlis 10 maiss Tbilisis universitetis
profesorad airCies, xolo 1946 wels saqarTvelos mecniere-
baTa akademiis akademikosad man amave wels universitetSi sa-
jaro moxseneba waikiTxa: `evropaSi naxuli qarTuli Zeglebi
da iqve Sekrebili cnobebi qarTuli Zeglebis Sesaxeb~.
eqvTime TayaiSvili gardaicvala 1953 wlis 21 Tebervals.
Seqmnili politikuri koniunqturidan gamomdinare mis cxe-
dars mxolod ormocamde kacisagan Semdgari procesia mi-
hyveboda. igi dakrZales didubis mweralTa da moRvaweTa pan-
TeonSi, xolo Semdeg gadaasvenes mTawmindaze. saqarTvelos
174
eklesiam igi wmindanad Seracxa _ `wmida eqvTime RvTiskacis~
saxeliT.
eqvTime TayaiSvilma sakmaod mniSvnelovani da mravalmxri-
vi samecniero memkvidreoba datova. jer kidev axalgazrda
mecniers, 1890 wlisTvis ukve garkveuli aqvs Tavisi samuSao
programa, saidanac kargad Cans, Tu rogor hqonda mas warmod-
genili Tavisi adgili saqarTvelos istoriis mecnierulad
Seswavlis saqmeSi.
`sami istoriuli xronikis~, romelic moicavs `qarTlis
moqcevas~, sumbatis qronikas da `mesxuri daviTnis~ matianes,
erT-erT winasityvaobaSi 1890 wels TayaiSvili aRniSnavda:
`aseTi xronikebis gamoqveyneba, maTi Sedareba sxva xronikebTan
da istoriul cnobebTan, sxvadasxva manuskriptebis sistemaSi
moyvana da maTi istoriuli cnobebis ganmarteba, gujrebis
Segroveba da gamoqveyneba, sxvadasxva istoriuli warwerebis
garCeva, agreTve ganmarteba, Tu ra mniSvneloba aqvs da ra
axal masalas gvaZlevs TiToeuli amgvari wyaro da sazoga-
dod aseTi masalebis SeZlebisamebr kritikulad Seswavla _
ai, ra migvaCnia Cven, jer xanad mainc, yvelaze usaWiroesad
Cveni istoriisaTvis. Cveni istoriografiis axlandeli mdgo-
mareoba aseT Sromas Txoulobs Cvengan~. rodesac mecnieri
Tavis ganvlil gzas afasebda, igi werda: `saqarTvelo daviare
da davinaxe, Tu ra uzarmazari masalaa gawiruli daviwyebisa
da xSirad daRupisTvisac... im xanad ukve garkveuli mqonda
muSaobis mTavari mizani: ramdenadac SeiZleboda da garemoeba
nebas maZlevda, Semekriba masala saqarTvelos istoria-arqe-
ologiisaTvis; yoveli ZalRone mexmara ZeglTa daRupvisa da
dakargvisagan gadasarCenad; rac SeiZleba meti gamomemzeure-
bina da misawvdomi gamexada mkvlevarTaTvis. es mimaCnda Cveni
kulturis istoriisaTvis umniSvnelovanes saqmed am period-
Si im rwmeniT, rom rodesac aseTi masala sakmaod dagrovde-
boda, gamoCndebodnen CvenSi mecnierebi, romlebic jerovnad
Segvidgendnen saqarTvelos istorias, gagviSuqebdnen im mar-
Tlacda did kulturas, romelsac qarTvelma erma miaRwia
175
jer kidev Soreul warsulSi~. vfiqrobT, am amonaridebidan
kargad Cans eq. TayaiSvilis samecniero miznebi, romelic man
pirnaTlad Seasrula.
eq. TayaiSvils miaCnda, rom XIX s-nis 80-iani wlebisaTvis
ukve arsebulma istoriulma masalebma saukeTeso asaxva hpo-
va d. baqraZis `istoria saqarTvelosi~, xolo kvlevis axal
safexurze asayvanad saWiro iyo axali wyaroebis kritikuli
Seswavla da gamoqveyneba.
sainteresoa, rogor hqonda warmodgenili saqarTvelos
istoriis masalebis dajgufeba eq. TayaiSvils, radgan aqedan
gamomdinare kargad Cans misi, rogorc istorikosis damokide-
buleba Sesaswavli sagnisadmi.
mecnierma saqarTvelos istoriis masalebi Semdeg
jgufebad warmoadgina: 1. werilobiTi wyaroebi _ saistorio
da sityvakazmuli mwerloba, samarTlis Zeglebi, qronikebi,
kvinklosebi, minawerebi, sigel-gujrebi, mosaxleobis aRwer-
is davTrebi; warwerebi: magar masalaze, xatebze, freskebze,
saflavis qvebze; onomastika da toponimika; 2. nivTieri kul-
turis Zeglebi: Zveli naqalaqarebi, nasoflarebi, cixeebi,
sasaxleebi, eklesia-monastrebi, iaraRebi; samosi, samkauli,
fuli da sxv. 3. eTnografiuli masala; 4. xalxuri sityviereba:
legendebi, zRaprebi, leqsebi da sxv.
eq. TayaiSvili Tavad, marTalia, ZiriTadad, werilobiTi
wyaroebisa da nivTieri kulturis ZeglTa Seswavla-gamoce-
maze muSaobda, magram sxva jgufTa masalebis Tavmoyra-gamo-
cemaSic iRebda monawileobas. eq. TayaiSvili, rogorc TviTon
miuTiTebda, misi, rogorc mkvlevris, naazrevi mxolod ama Tu
im Zeglis gamocemisas darTul umTavresad Sesavalsa da komen-
tarebSi mJRavndeboda. mkvlevari, ZiriTadad, Sua saukuneebis
qronologiisa da calkeul gvarTa genealogiis sakiTxebs exe-
boda, radgan igi irkvevda wyaros SeswavlasTan dakavSirebul
problemebs, magram mxolod im doziT, rac aucilebelia ama
YTu im Zeglis gamocemisaTvis. mis naazrevSi kargad Cans kvle-
vis obieqtebi: `qarTlis cxovrebis~ wyaroebi, qarTuli gana-
176
Tlebis centrebi, bagrationTa genealogia-qronologia, af-
xazTa (dasavleT saqarTvelo) mefeebi, politikuri istoriis
esa Tu is sakiTxi, samoxeleo wyoba da samarTali, qalaquri
yofis calkeuli sakiTxebi da sxv.
eqvTime TayaiSvilis `SromaTa bibliografia~ Seicavs 278
dasaxelebas. mis mier gaweuli kolosaluri Sroma saukeTe-
sod vlindeba `qarTlis cxovrebis~ Seswavlisadmi damokide-
bulebaSi.
eq. TayaiSvils mniSvnelovani Rvawli miuZRvis `qarTlis
cxovrebis~ Seswavlis saqmeSi. igi TavdadebiT agrZelebda
adre cnobili variantebis kvlevas, maTi Sinaarsis, gadam-
werelTa xelis, minawerebis, TariRebis an dasaTariRebeli
arapirdapiri monacemebis, kiTxva-sxvaobaTa analizs, arse-
biTad pirvelad ikvlevda mariamiseul variants sxva varian-
tebTan Tu nusxebTan analizuri Sedarebis safuZvelze. man
mariamiseuli variantis garda, araerTi `qarTlis cxovrebis~
varianti aRwera da aRweriTi saxiT dabeWda Tavisi kapitaluri
ortomeulis `aRweraSi~: baraTaSviliseuli, dadianiseuli,
Teimuraziseuli, rumianceviseuli, janaSviliseuli (saxele-
bi, rogorc cnobilia, variantebs darqmeuli aqvT pirovnebis
kuTvnilebis mixedviT). garda amisa, aRweriTi TvalsazrisiT
igi gzadagza swavlobda axlad aRmoCenil masalebs.
rogorc cnobilia, imdroisaTvis xelnawerze uSualo muS-
aoba, maTi Seswavla-publikacia mWidro kavSirSia saTanado
Zeglebis gamovlinebasTan siZveleTsacavebSi. eq. TayaiSvil-
ma mraval fasdaudebel xelnawers miakvlia da gamoaqveyna:
`afxazeTis istoria bagratisa~. teqsti gamoqveynda vrceli
gamokvlevis darTviT. gamokvlevaSi garkveulia, rom bagrati
aris bagrat III (975-1014) da Zegli aris `aqti, manifesti~. is-
toriografiuli xasiaTis ZeglTagan eqvTimes mier aris da-
beWdili `mokle cnobebi saqarTvelos istoriidan~. aq mkvle-
vars mocemuli aqvs qarTuli welTaRricxvis sakiTxebis axle-
burad gaSuqebis mcdelobac. fasdaudebeli mniSvnelobisaa
misi redaqtorobiTa da gamokvlevebiT gamocemuli qroni-
177
kebi, kvinklosebis istoriuli minawerebi; gvianfeodaluri
saqarTvelos socialur-ekonomikuri istoriis SeswavlisaT-
vis saWiro masalebs warmoadgens qarTl-kaxeTis sxvadasxva
kuTxeSi mopovebuli statistikuri cnobebi. gansakuTrebu-
lad yuradRebis Rirsia mis mier gamocemuli `saqarTvelos
siZveleni~ _ sam tomad. naSromSi Setanilia saqarTvelos
mefeebis, gamgeblebis, dedoflebis, mTavrebis, batoniS-
vilebis, kaTolikos-patriarqebis, episkoposebisaq da sxva
warCinebul pirTa wyalobis wignebi, sagvareulo da sasisxlo
sigelebi, gujrebi, Sewirulobis wignebi, arzebi, brZanebebi
da gankargulebebi, mediatorTa ganCinebani, ganqorwinebis
oqmebi, istoriul pirTa werilebi, genealogiuri cnobebi da
mravali sxva.
eq. TayaiSvilis sanimuSod Sesrulebul publikaciaTa
Soris fasdaudebelia `xelmwifis karis garigeba~ (XIV s.),
romelic warmoadgens sxvadasxva mefis mier dawesebul sax-
elmwifos marTva-gamgeobis kanonTa krebuls. aRniSnuli Ze-
gli mniSvnelovania saqarTvelos weswyobilebis, saxelmwifo
yofa-cxovrebisa da Sinagani organizaciis Sesaswavlad. mec-
nierma mis mierve aRmoCenili Zegli daaTariRa `sinqronikuli
meTodis momarjvebiT~, Sig moxsenebul istoriul pirTa vi-
naobis dazustebiT man gamoikvlia Zeglis daweris adgilic
(gelaTi) da mravali sxv. mniSvnelovania, agreTve, eq. TayaiS-
vilis mTargmnelobiTi moRvaweoba. sakmarisia davasaxeloT
rusulad Targmnili misive `sami istoriuli xronika~.
v. dundua eq. TayaiSvilis wyaroTmcodneobiTi moRvaweo-
bis Sesaxeb miZRvnil statiaSi aRniSnavs: `vecnobiT ra Cven
mier asaxuli mimarTulebiT TayaiSvilis Semoqmedebas, misi
didi samecniero gamocdilebis, mravalmxrivi meTodikuri
Tu `meTodologiuri~ dakvirvebebis xasiaTs, mis uamrav spe-
cialur SeniSvnebs, miTiTebebs, vaskvniT, rom marTalia, mas
ar ukisria _ erTi rame saTanado daniSnulebis saxelmZR-
vanelo Seedgina, ar ucdia _ daewera, rogorc amas hqonda
adgili, kerZod, mis Tanamedrove ruseTis saistorio mec-
178
nierebis sferoSi, Semajamebeli `meTodologia~, magram mis
Semoqmedebas uTuod kargad udgeba is daxasiaTeba, romelic
Tavis droze presniakovma misca cnobil wyaroTmcodnes la-
po-danilevskis Semdegi sityvebiT: rom es mecnieri ibrZoda
srulyofili mecnierebis maRali idealiT aRZruli. ara im-
denad konkretuli saistorio kvlevis gziT, ramdenadac mec-
nierebis safuZvlebis da misi meTodoligiisa da wyaroTa kri-
tikaSi misamarTi _ teqnikis Seswavlis gziT~.
... eqvTime TayaiSvilis SromebSi uxvadaa mocemuli wy-
aroTmcodneobiTi interesis Semcveli masala, kritikulad
aTvisebuli, romelic uTuod warmoadgens karg safuZvlebs
meTodikuri da meTodologiuri specialuri saxelmZRvanelo
kursis Sesaqmnelad~. eqvTime TayaiSvilis mravalxriv samec-
niero moRvaweobaSi mniSvnelovani adgili ukavia epigrafi-
kas. mas kargad esmoda epigrafikuli Zeglebis (warwerebis)
samecniero mniSvneloba. icoda, rom `zogjer erT sityvaZvir
warweras ufro meti SeuZlia gviTxras xalxis, qveynis warsu-
lis Sesaxeb, vidre sxva romelime naratiuli wyaros aTeulma
foliantebma~. epigrafikuli Zeglebis gamovlena-Sekrebisa
da Seswavla-gamoqveynebis saqme saqarTveloSi `aravis dauy-
enebia ise farTe da namdvilad mecnierul niadagze, rogorc
es man gaakeTa. verc Seswavlil ZeglTa raodenobiT da verc
Seswavlis meTodologiuri xerxebis sisruliT wina Taobis
mkvelevarTagan veravin Seedreba mas~.
sainteresoa is meTodi, romliTac mecnieri epigrafikul
Zeglebs ikvlevda. warweras is arasodes calke ar ganixilavda,
aramed yovelTvis im ZeglebTan erTad swavlobda, romelze-
dac amokveTili iyo an romelSic is saukuneebis manZilze
inaxeboda. misi azriT, warwera da Zegli erTmaneTis warmo-
Sobis mauwyebeli iyvnen. amdenad Zegli gansazRvravda ara
mxolod warweris adgilsamyofels, aramed misi istoriis wy-
arosac warmoadgenda. zogjer Zeglis meSveobiT vlindeboda
warweris TariRi, misi mniSvneloba qveynis istoriaSi. swored
amitom mkvlevari warweris Seswavlas im arqiteqturuli Zeg-
179
lis SeswavliT iwyebda, romelzedac igi iyo amokveTili. am-
denad eqvTime TayaiSvilma mravali arqiteqturuli Zeglis
aRwerilobac dagvitova. igi warwerebs daeZebda ara mxolod
monumentur Zeglebze, aramed yvelaferze, `razec qarTveli
kacis kalmisa Tu andamatis frCxilis nakvalkevi aRmoCnde-
boda~. am mxriv sayuradReboa, rom mas waukiTxavi ar dautove-
bia kavkasiis muzeumSi sxvadasxva dros Semosul siZveleTa
warwerebic: mag. opizis bareliefi, focxovidan da xunZaxidan
Camotanili qvebi da sxv. rogorc k. grigolia wers: `eq. Ta-
yaiSvilma Caayena istoriuli mecnierebis samsaxurSi qarTul
epigrafikul ZeglTa maqsimaluri raodenoba. Tu manamde am
Zvirfas da utyuar masalas qarTvel istorikosTagan cota
Tu vinme iyenebda, misi wyalobiT igi xelidan moucilebel
wyarod iqca saqarTvelos istoriis mkvlevarTaTvis~.
es masalebi eq. TayaiSvils gamoqveynebuli aqvs Semdeg ga-
mocemebSi: `arqeologiuri eqspedicia raWa-leCxumSi~ (1910),
`somxiT-saorbelos Zeglebis warwerebi (2 wignad), `arqeolo-
giuri eqpedicia kola-olTisSi da CanglSi 1907 wels~, `kax-
eTSi mogzauroba arqeolgiuris mizniT~ da sxva.
istoriografiaSi maRali Sefaseba mieca eq. TayaiSvilis
moRvaweobas istoriul-geografiaSi. d. musxeliSvilis Sexed-
ulebiT: eq. TayaiSvilis gankargulebaSi iyo mTeli is masala,
romelic saWiroa qveynis istoriuli geografiis aRsadgenad.
(materialuri Zeglebi, toponomika, epigrafika, istoriuli
wyaroebi). eq. TayaiSvilis kvlevas axasiaTebs TiTqmis yvela
is elementi, romelic aucilebelia am dargSi warmatebis mis-
aRwevad: geografiuli punqtebis identifikacia, fizikur-
geografiuli dakvirveba, sameurneo da kulturuli aspeqtis
gaTvaliswineba, mosaxleobis migraciis mxedvelobaSi miReba
da, rac mTavaria, mas hqonda is didi upiratesoba, rasac war-
moadgens: praqtikuli Ziebis gamocdileba. Tumca, am dargis,
Tanamedrove moTxovnilebidan gamomdinare, misi kvlevebi
bevr nakls Seicavs.
180
eq. TayaiSvilis yuradRebis miRma ar darCenila qarTuli
samarTlis sakiTxebis kvleva, rac kargad Cans mis naSromSi
`xelmwifis karis garigebis~ Sesaxeb. igi pirveli mecnieria,
romelmac didi masStabis Sroma Caatara qarTuli iuridiuli
terminebis garkveva-dadgenis saqmeSi. mag. man gamoiyena ter-
minebi: ganCinebis wigni, mibarebis wigni, wyalobis wigni, piro-
bis wigni da sxv.
eq. TayaiSvili n. maris Semdeg aris pirveli qarTveli mec-
nieri, romelmac daiwyo arqeologiuri gaTxrebis warmoeba.
1894 wels man pirvelad gaTxara sof. vornakSi da aRmoaCina
brinjaos xanis samarxebi. mas didi Rvawli miuZRvis `axalgo-
ris ganZis~ Segrovebasa da dacvaSi. man 1912 wels imogzaura
borjomis xeobaSi, Seiswavla banisxevis mtkvarTan SesarTa-
vis midamoebis siZveleebi, iqve gaTxara ramdenime saflavi da
ipova `iSviaTi brinjaos nivTebi~.
eTnografias eq. TayaiSvili Tvlida, rogorc ukve aRniS-
nuli gvqonda, saqarTvelos istoriis mesame wyarod. mas mi-
aCda, rom unda aRiweros `eTnografiuli monacemebi: dabade-
basTan, qorwinebasTan, mosavlis moyvanasTan, gardacvalebasa
da datirebasTan Tu adamianis cxovrebis sxva mxareebTan da-
kavSirebuli ritualebi da qcevis wesebi, dReoba-dResas-
waulebi, saadaTo samarTlis normebi~ da a. S. eTnografiuli
masalis Seswavlas igi iTxovda werilobiTi wyaroebis gaT-
valiswinebiTac. saistorio da saeTnografio sazogadoebis
egidiT man saingiloSi miavlina mose janaSvili, romelmac
Sedegad dawera eTnografiuli naSromi `saingilo~, vaJa-
fSavela miavlina fSavSi, ris Sedegadac miviReT `fSaveli da
misi wuTisofeli~, xolo niko CimakaZes aRawerina svaneTi.
eq. TayaiSvilma miznad daisaxa numizmaturi masalis mo-
groveba. igi werda: `Tavmiznad davisaxeT qarTlisa da saqa-
rTveloSi moWrili fulebis koleqciebis Sedgena~. mkvleva-
ri, ZiriTadad, zrunavda samSobloSi napovni yoveli ucxouri
monetis moZiebas. 1917 wels, saeTnografio sazogadoebis 10
wlisTavze igi werda: `Cveni qarTuli fulebis koleqcia axla
181
erTi ukeTesTagania cnobilTa Soris~. man i. sonRulaSvilTan
erTad Seadgina _ `saqarTvelos saistorio da saeTnografio
sazogadoebis rusul-qarTuli fulebis koleqcia~. man erTma
pirvelTaganma aRniSna, rom saqarTveloSi `fulis aRsaniSna-
vad zogad terminad ixmareboda _ safase~. eqvTimes Seudge-
nia, agreTve, `medlebisa da brelokebis sia~, qarTul, rusul
da inglisur enebze.
udidesi mniSvneloba eniWeba eq. TayaiSvilis mier aRmoCe-
nil `vefxistyaosnis~ Zvel xelnawerebs. man Tavi mouyara 17
xelnawers, romelTa Soris uZvelesi 1646 wlisaa.
eq. TayaiSvilisadmi miZRvnil krebulSi vkiTxulobT: eq.
TayaiSvilis damsaxureba qarTveli xalxisa da qarTuli is-
toriuli mecnierebis winaSe SeuZlebelia raRac sazomiT Se-
fasdes... wyaroebis ase gulmodgined da marjved gamovlena,
maTi mniSvnelobis mecnieruli Sefaseba, maRal mecnierul
doneze gamocema mxolod iseT mkvlevars SeeZlo, romelsac
istorikosis safuZvliani momzadeba gaaCnda da SeiaraRe-
buli iyo qarTvelmcodneobiTi dargebis _ lingvistikis,
arqeolologiis, eTnografiis, wyaroTmcodneobis, epigrafi-
kis, numizmatikis, folkloristikis monacemTa Rrma codniT.
swored aseT mkvlevar-istorikosad, farTo masStabis qarT-
velologad warmogvidgeba Cven akademikosi eq. TayaiSvili,
romlis naRvawiT qarTveli eri mudam madlieri, xolo qar-
Tuli mecniereba mudam davalebuli iqneba.
182
Tema IX
ivane javaxiSvili da qarTuli universiteti
ivane javaxiSvili narkvevSi `mamuliSviloba da mecniere-
ba~, romelic 1904 wels daistamba, wers: `istorikosi movalea
mxolod mecnierulad Seiswavlos da gamoikvlios ama Tu im
eris warsuli, gamoirkvios ra da ra pirobebsa da mizezebze
iyo damokidebuli saxelmwifo. misi sazogadoebrivi da zneo-
briv-gonebrivi ganviTareba Tu warmatebis mimdinareoba. is
mecnieri, romelic mecnierebis winaSe Tavis movaleobas pir-
naTlad asrulebs, ueWvelia, imave dros qarTul sazogadoe-
basac sargeblobas moutans, imitom, rom yoveli ganaTle-
buli erovnebisaTvis, romelsac TviTSemecneba moepoveba,
aucileblad saWiroa icodes Tavisi warsuli sazogadoebrivi
cxovrebis istoria; unda icodes, rasakvirvelia, utyuari,
WeSmariti istoria da ara gazviadebuli, yalbi.
magram saqarTvelos istoriis piruTvneli, mecnieruli
codna marto qarTvelebisaTvis ki ar aris saWiro, sxva erTa
warmomadgenlebisTvisac: ra Camomavlobisac unda gaxldeT
mecnieri, germaneli iqneba igi, Tu frangi, rusi, Tu qarTveli,
yvelani erTnairad, Tu isini marTla mecnierebas emsaxurebian
dainteresebulni arian, rom saqarTvelos warsuli safuZvli-
anad da piruTvnelad iyos Seswavlili, imitom, rom TiToeuli
xalxis istoriis Seswavlazea damokidebuli bevris mxriv is
mecniereba, romelsac istoriis filosofias eZaxian da ro-
melic Seadgens Cveni mecnierebis uzenaes mizans...
... qarTvelma istorikosma sruliad piruTvnelad unda
warudginos Tavis samSoblos warsuli, Tanamedroveebsac da
ucxoelebsac, radgan mas ar unda daaviwydes, ra didi Rvaw-
lic unda miuZRodes erovnebas warsulSi, Tu igi awmyoSi aras
warmoadgens, brwyinvale warsuli veras uSvelis... aSkaraa,
didebul warsuls saerTaSoriso politikasa da cxovrebaSi
183
didi gasavali ar unda hqondes, awmyoa mxolod mxedvelobaSi
miRebuli, awmyo kulturuli...
... mecnieri istorikosebi movaleni arian upirvelesad
kritikulad ganixilon yvela is cnoba, romelzedac damyareb-
ulia Cveulebrivi warmodgena warsul cxovrebaze. cxadia, vi-
dre amgvari pirvel dawyebiTi masalaTa ganxilva gaTavebuli
ar iqneba, manamdisin SeuZlebelia saqarTvelos samecniero
istoria daiweros... rac ufro meti dro gaivlis, ufro uke-
Tesad SemuSavebuli da ganxiluli iqneba qarTuli mwerloba
da samoqalaqo istoria...
marto istoriaSi ki ara, mecnierebis yvela dargSi saWiroa
kritikulma mimarTulebam CvenSi iCinos Tavi...~
vfiqrobT, Cven mier moyvanili amonarididan kargad Cans
mecnieris kredo, is faseulobebi, romelzedac dgas misi sa-
mecniero memkvdireoba da is qarTvelologiuri skola, rom-
lis CamoyalibebisaTvis iv. javaxiSvilma uzarmazari Sroma
gaswia. misi mecnieruli moRvaweoba, maRali moqalaqeobrivi
pasuxismgebloba, aris warmatebuli brZola siaxlis dasamkv-
direblad, rogorc mecnierebaSi, aseve imdroindel sazoga-
doebriv cxovrebaSi.
Tamamad SeiZleba iTqvas: iv. javaxiSvilis samoRvaweo as-
parezze gamosvliT iwyeba sruliad axali epoqa, rogorc
sazogadoebriv cxovrebaSi, romlis dadasturebacaa qar-
Tuli universitetis daarseba, aseve qarTvelologiuri mec-
nierebis ganviTarebaSi, rasac safuZveli Cauyara iv. javaxiS-
vilis samecniero memkvidreobam.
vfiqrobT, aRsaniSnavia erTic: didi garjis Sedegad, XIX
saukuneSi moRvawe qarTvelologebma xeli Seuwyves mec-
nierebis winsvlasa da ganviTarebas, ramac, Tavis mxriv, mec-
nierebis axal etapze ayvanis SesaZlebloba misca momaval
Taobas, romlis saxesac warmoadgens swored iv. javaxiSvili.
XX saukuneSi istoriuli kvlevis palitra mdidari da
mravalferovani gaxda. gafarTovda Tematika, gaRrmavda Sem-
ecnebis meTodebi, gaxSirda ekonomikuri da socialuri is-
184
toriiT daintereseba. `msoflio istoriam~, romelsac XIX
saukuneSi jer kidev evrocentrizmi axasiaTebda, universal-
izmi SeiZina. axla ukve misi interesis sferos dedamiwis yvela
kontinenti Seicavda.
mecnierul-teqnikurma revoluciebma, gansakuTrebiT
masobrivi informaciebis saSualebebma, istoriul codnas
farTo masStabi SesZina. Sedegad, istoriuli mecniereba
diferencirebuli gaxda da kvlevis axali obieqtebi SeiZina.
magaliTad, ideis ganviTarebis, kulturis, teqnikisa da mec-
nierebis istoriebi. maT Soris, gansakuTrebiT dasavleTSi
udidesi yuradReba mieqca istoriuli mecnierebis istoriis
Seswavlas.
XX saukunis istoriuli mecnierebis gansakuTrebul miR-
wevad iTvleba sakiTxebis monografiulad Seswavlis tenden-
cia. Seiqmna saintereso da maRalmecnierul doneze Sesrule-
buli calkeuli kulturebis, erebis, movlenebisa da proble-
mebisadmi miZRvnili monografiebi.
zemoTqmulidan gamomdinare, migvaCnia, rom XX saukunis
istoriuli mecnierebis istoriisa da ganviTarebis Seswavla,
axali saleqcio kursis prerogativas warmoadgens.
Cveni saleqcio kursi mTavrdeba TemiT: `ivane javaxiSvili
da qarTuli universiteti~, radgan Tu SeiZleba ase iTqvas,
es movlena mxolod XX saukunis kuTvnileba ar gaxlavT, ra-
sac vfiqrobT, Cven mier ganvlili masala kargad adasturebs.
Tumca swored axali kursis gansakuTrebuli Seswavlis sagnad
unda iqces ivane javaxiSvilis Semoqmedeba da ivane javaxiS-
vilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universitetis mier
istoriuli mecnierebis ganviTarebaSi Setanili wvlili.
iv. javaxiSvilis, rogorc mecnierisa da sazogado moR-
vawis damsaxureba qarTveli eris winaSe ganuzomelia.
iv. javaxiSvilma Seqmna fuZemdebluri naSromi `istoriis
mizani, wyaroebi da meTodebi winaT da axla~, romelic oTx
wignad daibeWda: 1. Zveli qarTuli saistorio mwerloba (V-
XVIII s.s.); 2. qarTuli safas-sazomTmcodneoba, anu numizma-
185
tika – metrologia; 3. qarTuli damwerlobaTmcodneoba, anu
paleografia; 4. qarTuli sigelTmcodneoba, anu diplomati-
ka. am naSromiT man safuZveli Cauyara qarTuli istoriuli
mecnierebis rig specialobasa Tu damxmare dargs: wyaroTm-
codneobas, diplomatikas, numizmatika-metrologias, paleo-
grafias... iv. javaxiSvilma dawera fundamenturi Sroma – `qa-
rTveli eris istoria~ xuT wignad. man sagangebod gamoikvlia
saqarTvelos ekonomikuri istoria, romelic gamovida sam
wignad. didi amagi dasdo qarTuli samarTlis istoriis Ses-
wavlas, romelic warmoadgina monografiiT `qarTuli samar-
Tlis istoria~. iv. javaxiSvili Tvlida, rom istoriis Seswav-
la SeuZlebelia, Tu Sesabamisi periodis geografia ar iqna
gamokvleuli. misi naSromi istoriul-geografiaSi – `saqarT-
velos sazRvrebi istoriulad da Tanamedrove TvalsazrisiT
ganxiluli~ – fundamenturi gamokvlevaa. gansakuTrebulad
mniSvnelovania mis mier Sedgenili da gamocemuli saqarT-
velos ruka. esaa erTiani saqarTvelo, `nikofsiidan daruban-
damde da oseTidan aregawamde~. niSandoblivia, rom rukaze
saqarTvelos yvela sofelia datanili. iv. javaxiSvilma
gansakuTrebuli yuradReba miaqcia istoriis filosofiis
sakiTxebis Seswavlas. man aseTi gansazRvreba misca istori-
is filosofias: `dargi, romelic egreTwodebul saistorio
kanonebs, sazogadoebrivi cxovrebis warmatebasa da sxva kidev
mraval ZiriTad kiTxvebs ikvlevs~. man qarTvel mkvlevarTa-
gan pirvelma ganixila da gaanaliza istoriis filosofiis
erT-erTi sfero – formaluri istoriis filosofia; wyaroe-
bis kritikuli SeswavliT aCvena, rodis da rogor SeiZleba
istoria gaxdes mecniereba, iyos obieqturi Semecnebis forma.
iv. javaxiSvilma didi amagi dasdo Zveli somxuri saistorio
mwerlobis Seswavlas, did yuradRebas uTmobda qarTuli enis
uZvelesi agebulebisa da naTesaobis sakiTxebis damuSavebas,
qarTuli musikis istoriis sistemuri kvlevac iv. javaxiSvi-
lis saxelTan aris dakavSirebuli.
186
1976 wels aRiniSna 100 weli ivane javaxiSvilis (1876-1940)
dabadebidan. am TariRTan dakavSirebiT imdroindeli mTavro-
bis gadawvetilebiT saqarTvelos mecnierebaTa akademiasa da
Tbilisis saxelmwifo universitets daevala iv. javaxiSvilis
TxzulebaTa Tormettomeulis akademiuri momzadeba. daist-
amba 1979-1998 wlebSi.
iv. javaxiSvili mWidrod TanamSromlobda wera-kiTxvis
gamavrcelebel sazogadoebasTan, 1922-1927 wlebSi Tavmjdo-
mareobda saistorio da saeTnografio sazogadoebas, aqtiuri
monawileoba miiRo konservatoriis wesdebis CamoyalibebaSi.
misi azriT, konservatoria unda yofiliyo, erTi mxriv, musi-
kaluri Semoqmedebisa da kvleva-Ziebis kera, meore mxriv,
saukeTeso umaRlesi saswavlebeli. sabWoTa xelisuflebis
damyarebis Semdeg, TbilisSi arsebuli `kavkasiis muzeumi~
saqarTvelos muzeumad gadakeTda. muzeumi TandaTan ga-
farTovda – mas SeuerTda qarTvelTa Soris wera-kiTxvis
gamavrcelebeli sazogadoebis, saistorio da saeTnografio
sazogadoebisa da saeklesio muzeumis qoneba. Sedegad saqa-
rTvelos muzeumi mTel qveyanaSi erT-erT mniSvnelovan sa-
mecniero da saganmanaTleblo centrad iqca. 1931 wels iv.
javaxiSvili muzeumis mecnier-konsultantad dainiSna. misi
dabejiTebuli da dasabuTebuli moTxovnis safuZvelze muze-
umSi Seiqmna istoriis ganyofileba, romlis gamgec 1936-1940
wlebSi Tavadve iyo. man Seadgina muzeumis muSaobis gardaqm-
nis proeqti, romelSic samuzeumo mecnier-muSakTa momzade-
basac didi adgili dauTmo. magram yvelaze didi Zalisxmeva da
mondomeba iv. javaxiSvilma qarTuli universitetis daarsebas
moaxmara.
qarTuli universiteti: universitetis daarseba, rogorc
umaRlesi saswavlo-samecniero dawesebulebis, romelic amza-
debs kadrebs fundamentur mecnierebaTa dargebSi, qarTveli
xalxis didi xnis survili iyo. XIX saukunis manZilze qarTve-
li mowinave inteligencia ar wyvetda brZolas qarTuli umaR-
lesi saswavleblis daarsebisaTvis. 1871 wels TbilisSi unda
187
Camosuliyo ruseTis imperatori – aleqsandre II. gadawyda
imperatorisaTvis eTxovaT universitetis gaxsnis nebarTva.
moulodnelad es Txovna kadetTa korpusis gaxnis moTxovniT
Seicvala. am faqts mowinave qarTveli sazogadoebis didi aRS-
foTeba mohyva.
meoce saukunis dasawyisSi qarTuli universitetis Seqm-
nis sakiTxi isev didi simZafriT daisva. am saqmis moTave iyo
imJamad peterburgis universitetis privat-docenti – iv.
javaxiSvili. mis mizans warmoadgenda erovnuli universite-
tis daarseba. am ideis ganxorcielebas realuri safuZveli
SesZina 1914 wels mefis mTavrobis mier iZulebiT miRebulma
kanonma – ruseTis imperiaSi ararusul enaze kerZo xasiaTis
umaRlesi saswavleblebis daarsebis Sesaxeb. miuxedavad amisa,
mTavroba qarTvel patriotebs isev did winaaRmdegobas uwev-
da. 1917 wlis ruseTis Tebervlis burJuaziulma revoluciam
isev gaaCina imedi. iv. javaxiSvilma peterburgSi, laxtinis
quCaze, Tavis binaSi Sekriba universitetis daarsebiT dain-
teresebuli qarTveli mecnierebi: ioseb yifSiZe, akaki SaniZe,
Salva nucubiZe da sxv. am Sekrebaze gadawyda, rom moqmedeba
ori mimarTulebiT unda ganviTarebuliyo. jer erTi, unda
gaSliliyo saxalxo moZraoba sauniversiteto ideisaTvis
saqarTveloSi, meore ki, centrSi, peterburgSi, raTa nebarT-
va aeRoT erovnuli umaRlesi skolis gaxsnisaTvis. Semdegi
Sekreba Catarda peterburgis kinoTeatr `elitSi~, sadac
krebas farTo sazogadoeba daeswro. kreba mihyavda z. aval-
iSvils, xolo moxseneba waikiTxa iv. javaxiSvilma. moxsenebaSi
detalurad iqna gadmocemuli universitetis daarsebis gze-
bi. sazogadoeba erTsulovani iyo.
1917 wlis gazafxulze iv. javaxiSvili Camodis TbilisSi
da iwyebs saorganizacio saqmianobas. daibeWda mosawvevi bara-
Ti, sadac ewera, rom 1917 wlis 12 maiss mowveulia kreba, rom-
lis sagania qarTuli Tavisufali universitetis daarsebis
sakiTxi. sxdoma Sedgeba TavadaznaurTa deputatebis sakrebu-
loSi. mosawvevi gaegzavna yvela qarTul samecniero sazoga-
188
do-politikur, kulturul da sakredito dawesebulebas,
aseve periodul gamocemaTa redaqciebs. sxdomis Tavmjdo-
mared airCies eqvTime TayaiSvili, xolo mdivnad – ilia zura-
baSvili. iv. javaxiSvili gamovida moxsenebiT – `qarTuli uni-
versitetis daarsebis aucileblobis Sesaxeb~, romelic Sem-
deg gazeT `saxalxo saqmeSi~ daibeWda.
moxsenabaSi naTqvamia: `Cveni xalxi mezobel dawinaurebul
did saxelmwifoebsa da erebs – berZen-bizantielebs, sparse-
lebsa da arabebs – ganaTlebiTa da SemoqmedebiTi samwerlo
moRvaweobiT kvaldakval misdevda. iyo dro meTormete sau-
kuneSi, mag. rodesac Cvenma winaprebma mcire aziasa da maxlo-
bel aRmosavleTSi am mxriv umaRles xarisxs miaRwies... Cven
winaparTa daucxromelma mxneobam da sulieri ganviTarebisa
da codnismoyvareobisadmi Seuferxebelma miswrafebam qa-
rTvelobas sazRvargareTac iseTi dawesebulebani Seuqmna,
romelTa wyalobiT saqarTvelos saSualeba hqonda mezobelTa
samecniero samwerlobo da sakulto warmatebisaTvis Tvaly-
uri edevnebina da rac misTvis saWiro iyo, droze SeeTvisebina
kidec... Tu Cven gvsurs Cveni eris gonebrivsa da kulturuls
norCs aRorZinebas fesvebi gavumagroT, mTeli Cveni Zal-
RoniT qarTuli mecnierebis Seqmnas da ayvavebas unda xeli
SevuwyoT~... mas amisaTvis aucilebel pirobad miaCnda swored
universitetis daarseba. `qarTuli universiteti erTsa da
imave dros samecniero kvleva-Ziebis da cdis dawesebule-
bac unda iyos da umaRlesi samecniero saswavlebelic, sadac
mecnierebis Seswavla da samecniero muSaobis meTodebisa da
praqtikis SeTviseba SesaZlebeli iqneba~.
krebaze xangrZlivi kamaTis Semdeg, erTi nawili special-
uri umaRlesi saswavleblis daarsebas uWerda mxars, gadawy-
da, rom daarsebuliyo qarTuli Tavisufali universiteti.
Tavdapirvelad gaixsneboda sibrZnismetyvelebis fakulte-
ti. iv. javaxiSvilis winadadebiT Seiqmna komisia (iv. javaxiS-
vili, eq. TayaiSvili, f. gogiCaiSvili, k. afxazi, v. yifiani, i.
lorqifaniZe, g. Juruli), romelsac daevala saWiro saxsrebis
189
moZieba-Segroveba da xarjTaRricxvis Sedgena. aseve Seiqmna
qarTuli Tavisufali universitetis gansakuTrebuli sazoga-
doeba. 17 maiss aseTive kreba gaimarTa quTaisSi, krebas eswre-
bodnen cnobili moRvaweebi: i. ocxeli, k. lorTqifaniZe, i.
baqraZe, m. TaqTaqiSvili, m. faRava, i. quTaTelaZe, i. Ciqovani
da sxvebi. airCies komiteti TerTmeti kacis SemadgenlobiT,
romelsac TbilisSi arCeul komitetTan erTad unda gaetare-
bina sxvadasxva RonisZieba.
samwuxarod, am faqtiT garegnulad aRfrTovanebuli
sazogadoebis erTi nawili, realurad ganze gadga da saqmis-
admi nihilisturi damokidebuleba gamoamJRavna. Sedegad sa-
organizacio komisiis sxdomebi, wevrTa gamoucxadeblobis
gamo iSleboda.
iv. javaxiSvilis TaosnobiT 1917 wlis 3 ivniss mainc Sedga
sazogadoebis kreba, romelsac daeswrnen: k, afxazi, i. lorTq-
ifaniZe, v. yifiani, g. Juruli, g. abaSiZe, f. gogiCaiSvili.
msjeloba, ZiriTadad, exeboda Tanxebis mozidvis gzebs. kote
afxazis azriT, kargi iqneboda sajaro momgebiani latariis
gamarTva, an qarTvelTa Soris `uwyebul gadasaxadis gawerva
Semosavalis kvalobazed~, an kooperatorebisagan daxmarebis
miReba.
ivane javaxiSvili mTeli kategoriulobiT iTxovda: `am
saqmis daxaneba meti ar SeiZleba, saWiroa gamorkveuli iqnes
sabolood, SeiZleba Tu ara momavali wlidan universitetis
gaxsna. mxolod winadve darwmunebuli unda viyoT, rom usaxs-
robis gamo universitetis arseboba ucbad ar Sewydeba. am Sem-
TxvevaSi gaWirvebul mdgomareobaSi CavayenebT mowveul pro-
fesorebs, romelnic axla uzrunvelyofilni arian ruseTis
universitetebSi da mxolod erovnuli ideis gamo mzad arian
dasTmon axlandeli TavianTi adgilebi, oRond ki samSoblo
mecnierebas emsaxuron. qarTvel profesorTa kontigenti
srul saSualebas gvaZlevs amTaviTve ori fakulteti davaar-
soT, sibrZnismetyvelebisa da sabunebismetyvelo, oRond niv-
Tieri saxsari iyos~ (amonaweri sxdomis oqmidan).
190
gadawyda, iv. javaxiSvils moemzadebina `qarTuli Tavi-
sufali universitetis damxmare sazogadoebis proeqti~, ro-
melic unda waredginaT mTavrobaSi dasamtkiceblad.
1917 wlis 15 ivniss saorganizacio komisiam ukve ganixila
wesdebis proeqti. iv. javaxiSvilis winadadebiT universite-
tis saxelwodebidan amoiRes sityva Tavisufali, radgan es si-
tyva misi TqmiT `kerZobiT xasiaTs aZlevda am dawesebulebas~.
22 ivniss Sedga morigi sxdoma, romelzec iv. javaxiSvilma war-
moadgina saboloo redaqcia universitetis damxmare sazoga-
doebis wesdebis proeqtisa da TviT universitetis ZiriTadi
debulebani. 3 agvistos mowveul sxdomaze damswre sazoga-
doebam erTxmad miiRo aRniSnuli proeqti da gadaegzavna
amierkavkasiis sagangebo komitets, dasamtkiceblad. sazoga-
doebis wesdeba daamtkices, magram iqidan amoiRes uflebis
miRebis moTxovna sajaro latariis mowyobis Sesaxeb, radgan
es mxolod umaRlesi mTavrobis uflebad iTvleboda. rac Se-
exeba ZiriTad debulebas, igi unda gadagzavniliyo peterbur-
gis saxalxo ganaTlebis saministroSi. am ukanasknelis pasuxs
iv. javaxiSvili ar daeloda da daiwyo gamalebuli muSaoba
damxmare sazogadoebis popularizaciisaTvis.
1917 wlis 20 oqtombers universitetis damxmare sazoga-
doebis saorganizacio krebam gadawvetileba miiRo gamoeqvey-
nebina presaSi – SemuSavebuli wesdeba, universitetis ZiriTa-
di debulebani da iv. javaxiSvilis moxseneba universitetis
daarsebis aucileblobis Sesaxeb. presis mxardaWeras didi
mniSvneloba hqonda, radgan am ideis yvelaze saSiSi mteri, sam-
wuxarod, qarTveli inteligenciis sagrZnobi nawilis urwmu-
noeba aRmoCnda. isini Tvlidnen, rom erovnuli universiteti
ver SeZlebda mecnierebis `ametyvelebas~ qarTul enaze, ver
gauZlebda msoflios universitetebis konkurencias da pro-
vinciuli universtetis gaxsnas, sjobda saerTod uari eTqvaT
am ideaze. qarTveli inteligenciis es nihilizmi obieqtiurad
im Zalas ukavSirdeboda, romelmac dainaxa ra qarTuli uni-
versitetis gaxsnis `saSiSroeba~, jer varSavis universitetis
191
gadmotanas apirebda TbilisSi, Semdeg ki tartus universite-
tis an politikuri institutis gaxsnas.
qarTveli inteligenciis mebrZoli nawilis suliskveTe-
bas gamoxatavda konstantine gamsaxurdia. igi presaSi am
sakiTxis Sesaxeb xSirad beWdavda werilebs. mwerali werda:
`TaobaTa mTeli rigis muyaiTi Sromaa saWiro Cven winapar-
Tagan naanderZev kulturul saunjis mecnierulad Sesas-
wavlad~; da, rom amisaTvis sruliad arasakmarisia romelime
sxva qveynis universitetSi qarTvelologiis kaTedrebis Se-
qmna. saWiroa erovnuli umaRlesi saswavlebeli, amitom droa
`ruseTis sxvadasxva universitetebSi gabneulma qarTvelma
profesorebma exlave izrunon amaze~. `saWiroa mamulis moma-
vlisaTvis mzrunvelma xelma daaCqaros gawamebuli eris didi
xniT nazraxi gulisnadebis sisruleSi moyvana~. k. gamsaxur-
dias mier `STagonebiT dawerili es werilebi yvelaze droul,
saWiro, gabedul da sasargeblo mxardaWeras warmoadgenda.
metad didi iyo maTi zemoqmedebiTi Zala~. qarTul presaSi
universitetis mxardasaWerad mravali werilis beWdva dai-
wyes, rac xalxSi sauniversiteto ideis mxardaWeras aRviZe-
bda. ivane javaxiSvilma winaswar SemuSavebuli gegmis mixed-
viT mTeli aqcenti gadaitana erovnuli universitetis ideis
xalxSi propagandaze. amas xelmZRvanelobda `universitetis
damxmare sazogadoeba~. 1917 wlis 3 oqtombers TbilisSi
Sedga am sazogadoebis pirveli kreba; krebis msvlelobidan
kargad Cans:
roca arsebobs neba da xalxis mxardaWera, nebismier gare-
moSi, nebismieri winaaRmdegobis gadalaxva SeiZleba miznis
misaRwevad. Tumca erTi kia, aucilebelia xalxis ndobis mop-
oveba. es ki iv. javaxiSvilma da misma TanamebrZolebma Tavi-
anTi didi Tavdadebis Sedegad namdvilad SeZles.
swored zemoTqmulidan gamomdinare moviyvan am krebis Ses-
axeb amonarids s. jorbenaZis wignidan – `cxovreba da Rvawli
ivane javaxiSvilisa~ (1987, gv, 200-206): `sxdomas daeswro dam-
fuZnebeli krebis monawileTa umTavresi nawili, 20 piri, sax-
192
eldobr: i. javaxiSvili, e. TayaiSvili, g. yazbegi, k. kekeliZe,
maRalaSvili, v. yifiani,. f. gogiCaiSvili, i. m. lorTqifaniZe,
g. qurdiani, l. bocvaZe, seiT iaSvili, i. b. lorTqifaniZe, p.
meliqiSvili, k. mayaSvili, i. imedaSvili, a. SaniZe gr. veSapiZe,
a. wereTeli, d. suliaSvili da il. zurabiSvili, ormocamde
qali da kaci, romelTac ukve sazogadoebis wevrobis fulic
Semoitanes...
kreba saRamos 9 saaTze gaxsna ivane javaxiSvilma. Tavmj-
domared dasaxelda eq. TayaiSvili, xolo sapatio Tavmjdo-
mared damsaxurebuli profesori – petre meliqiSvili.
ivane javaxiSvilma waikiTxa vrceli moxseneba erovnuli
umaRlesi saswavleblis daarsebis mniSvnelobasa da im saqmi-
anobaze, rac gakeTebulia universitetis gaxnisaTvis. Tavisi
sityvis dasrulebisas man auwya damswreT wesdebisa da mTa-
var debulebaTa damtkicebis saqmis viTareba. iv. javaxiSvili
vrclad Seexo sakiTxs erovnuli universitetis upirateso-
bisa kavkasiis saerTo universitetTan SedarebiT da mravlis
mosazrebiT daadastura Tavisi azri am upiratesobis Sesaxeb.
`moxseneba sazogadoebam didi taSiskvriT miiRo~. Tavmjdo-
maris TanxmobiT moxsenebis dros darbazSi Semodis amerike-
li profesori rosi, romelic salams uZRvnis sazogadoebis
pirvel krebas da iTxovs daswrebis nebas. kreba taSiskvriT da
fexze adgomiT esalmeba stumars. moxsenebis mosmenis Semdeg
Tavmjdomarem kreba Sewyvita da mimarTa darbazs: `visac sur-
vili gaqvT wevrobisa, gTxovT axlave CaeweroT da gadasaxadi
SemoitanoT~.
bevri gaxda am dRes sazogadobis wevri, kreba ganaxlda.
waikiTxes sia axladCawerili pirebisa. am siaSi iyvnen Salva
dadiani, konstantine gamsaxurdia, sergo kldiaSvili, dimi-
tri uznaZe, niko lomouri, Tamar javaxiSvili,... (sul 94 xel-
mowera). ... quTaisis saorganizacio komisiis warmomadgenelma
meqi faRavam ganacxada, rom xsenebul komisiasac hyavs Cawer-
ili wevrebi...
193
8 oqtombers gagrZelda sazogadoebis saerTo krebis sx-
doma prof. p. meliqiSvilis sapatio TavmjdomareobiTa da eq.
TayaiSvilis TavmjdomareobiT. mas orasamde damfuZnebeli
da damxmare wevri da mravali gareSe piri daeswro. krebam
bevri axali wevri miiRo, airCia gamgeobis wevrebi da wevro-
bis kandidatebi, sakontrolo sabWo da safinanso komisia, amis
Semdeg iv. javaxiSvilma waikiTxa moxseneba samoqmedo gegmis
Sesaxeb.
moxsenebis pirveli nawili exeboda universitetis arsebo-
bisaTvis saWiro saxsrebs, meore nawili Seexo universitetis
saswavlo saqmis dayenebis sakiTxs... gr. diasamiZis winadadeb-
iT krebam madloba gamoucxada ivane javaxiSvils, rogorc am
saqmis TaosnobisaTvis, agreTve, dauRalavi nayofieri samec-
niero moRvaweobisaTvis... sxdomis msvlelobis dros darbaz-
Si Semovida yaraman kiknaveliZe da ivane javaxiSvils konverti
gadasca, ris Semdeg igi krebidan wavida.
konvertSi aRmoCnda asi Tumani fuli da Semdegi Sinaarsis
werili:
`mecniers iv. javaxiSvils
Rrmad pativcemulo batono ivane! qarTuli universite-
tis daarsebis azrma uzomod gamaxara, vinaidan vgrZnob, rom
am azris ganxorcielebiT Cvens qveyanas aRorZinebis axali
xana udgeba. neba miboZeT me, rogorc Cveni eris winmsvlelo-
bis monatre erTma qarTvelTaganma erTdroul daxmarebad
mogarTvaT asi Tumani (aTasi maneTi) qarTuli universitetis
dasaarsebeli Tanxis gasaZliereblad. imedia, Tqvenis Cveu-
lebrivi muyaiTobiT Cvens samSoblos male eRirseba sakuTari
umaRlesi saswavlebeli Cvens dedaqalaq TbilisSi. davSvrebi
maradis Tqveni pativismcemeli yaraman solomonis Ze kikna-
veliZe. RvinobisTvis 8, 1917 w~.
universitetis damfuZnebeli sazogadoebis misamarTiT
daiwyo dena fulad Tanxebma SemowirulobaTa saxiT.
gamogzavnil fulad Tanxas TiTqmis yovelTvis axlda si-
yvaruliTa da rwmeniT savse werilebi.., erT-erTi pirvelia
194
1917 wlis 2 oqtombers baqodan gamogzavnili amanaTi – Sem-
degi warweriT: `me, eqimi raJden ivanes Ze naneiSvili da Cemi
coli natalia zaqros asuli naneiSvili gaaxlebT xuT Tumans
da gTxovT CagvricxoT orive qarTuli universitetis dam-
fuZnebel wevrad. roca saqme ganxorcielebis gzas daadgeba,
valad videbT, bevrad, meti vagzavnoT, aranakleb 20-30 Tum-
nisa weliwadSi~.
4 oqtombers e. a. WoRoSvili, erevnis vaJTa gimnaziis di-
reqtori, agzavnis 25 maneTs Semdegi warweriT: `didad pa-
tivcemulo batono eqvTime! (TayaiSvili – q.n. ) gigzavniT
25 maneTs da gTxovT CamweroT qarTuli universitetis dam-
fuZnebelTa wevrad~.
27 oqtombers qimiis inJineri, doqtori m. s. beqia baqodan
agzavnis amanaTs: `mowyaleo xelmwifev! gigzavniT ocdaxuT
maneTs da gTxovT CagvricxoT wevrTa siaSi qarTuli univer-
sitetisa...~
svimon abaSiZe 15 noemebrs saCxeredan, sofel savanedan
iwereboda: `ar SeiZleba ar gaaxaros yvela Segnebuli qarTve-
li qarTuli universitetis daarsebam. qarTuli universite-
ti tfilisSi... ranair perspeqtivas gviqadis. didi sixaruliT
gaaxlebT xuT Tumans... gTxovT mimiRoT damfuZnebel wevrad~.
quTaisis samrewvelo da sasoflo-sameurneo bankis gamge-
obis Tavmjdomare v. WilaZe qarTuli universitetis gamgeo-
bas acnobebda, rom giorgi simonis Ze svaniZem, Seswira saqarT-
velos universitets 4 aTasi maneTi, romlis Tanxa Setanilia
bankSi universitetis saxelze mimdinare angariSiT.
saqarTvelos yvela kuTxidan modioda amgvari amanaTebi,
universitetis Seqmnam udidesi sixaruli gamoiwvia samSob-
los gareT mcxovreb qarTvelebSic. 1917 wlis 17 ivniss uni-
versitetis profesorTa sabWo ecnoba a. i. ToiZis werils:
sadgur manjuriaSi qarTuli universitetis sasargeblod
gamarTul saRamos Semosavali darCa 6870 maneTi da am fuls
igi Seitans xarbinis rusul-aziur bankSi...
taSkentis qarTvelTa sazogadoeba gzavnis 100 maneTs.
195
Segrovil Tanxebs Soris erTi maneTic ar yofila im saxs-
rebidan, rac Semowirulobis saxiT wlobiT grovdeboda kavka-
siis universitetis (politeqnikuris) gasaxsnelad.
universitetis moaxloebuli gaxsna marto qarTvelo-
baSi rodi iwvevda sixarulsa da siamayes. Cveni yvela mokeTe
xarobda qarTuli erovnuli universitetis SeqmniT... didma
somexma mweralma ovanes Tumaninma universitets Semowira 100
maneTi oqroTi. igi werda: `mxolod mecnierebas, literatu-
ras da xelovnebas SeuZlia amoavsos is ufskruli, romelic
acalkevebs xalxebs, da mxolod maT SeuZliaT, Seqmnan moma-
vali cxovreba da namdvili adamiani...~
1917 wlis 7 noembers moskovidan Sio quCukaSvilis xeliT
m. n. genkini gzavnis 500 maneTs universitetis sazogadoebi-
saTvis. universitetis fondisaTvis quTaisel ebraelTa So-
ris Segrovda 200 maneTi...
universitetis fondis SeqmnaSi aqtiur monawileobas
Rebuloben qarTuli sazogadoebebi... gansakuTrebiT mniS-
vnelovani iyo qarTuli koperativebis roli fuladi sax-
srebis SegrovebaSi. bevr maTgans marto erTdrouli Sena-
tanebi ki ar Semohqonda, aramed gansazRvruli donis zemoT
miRebuli mogebis sistematur gadaricxvas hpirdebodnen...
`gaumarjos qarTul universitets!~ depeSas xels awerda
gamgeobis Tavmjdomare – iason gabelaia. depeSa iuwyeboda,
rom qarTuli gimnaziis korporacia qarTuli universite-
tisTvis gimnaziis Senobisa (Tsu-s dRevandeli I korpusi) da
navTis sabados nakveTebis momgebiani bileTebis gadacemas
apirebda. es didi patriotuli saqme iyo. saqarTvelos yvela
kuTxeSi imarTeboda saRamoebi, romelTa Semosavali univer-
sitetis fondSi iricxeboda. fuladi Semowiruloba igzavne-
boda soflebidan. mag. sofel norios sazogadoebam univer-
sitets 25 maneTi gamougzavna~.
saqarTvelos saxelmwifo arqivSi, sauniversiteto fondSi
inaxeba siebi, sadac glexebi, romlebic sakuTari gvaris gas-
wvriv jvars svamen, universitets swiraven SeZlebisdagvarad:
196
erT, or an sam kapiks. aqedanac kargad Cans, rom universite-
tis daarseba qarTveli xalxisTvis erovnuli Rirsebis saqmed
iqca.
1917 wlis 9 oqtombers, universitetis damxmare sazoga-
doebis gamgeobam da safinanso komisiam Tavis pirvel gaer-
Tianebul krebaze daadgina: miendoT novorosiis univer-
sitetis profesoris – petre meliqiSvilisTvis, peterburgis
universitetis docentis – ivane javaxiSvilisa da moskovis
universitetis docentis andria razmaZisTvis qarTuli uni-
versitetis profesorebis mowveva da profesorTa kolegiis
Sedgena.
ufro adre, 1917 wlis 3 agvistos, universitetis debuleba,
romelic gadaigzavna peterburgSi, ganaTlebis saministroSi
dasamtkiceblad ar daamtkices. droebiT mTavrobasaTan daax-
loebuli qarTveli menSevikebi ganze gadgnen, arc droebiTi
mTavrobis meTauris – kerenskis qarTveli megobrebis gav-
lenam gaWra. saministrom dokumenti gadaugzavna umaRlesi
skolebis reformebis komisias. komisiis sxdomebze qarTuli
universitetis daarsebis winaaRmdeg moxsenebiT gamodioda
niko mari. mxolod oqtombris socialisturi revoluciis
Semdeg axalma mTavrobam miiRo dadgenileba, kavkasiaSi ram-
denime universitetis daarsebisa. Tumca qarTuli univer-
siteti pirveli umaRlesi skolaa, romelic yofili ruseTis
imperiaSi Semavalma dapyrobilma xalxma TviTonve Seqmna.
1917 wlis 26 noembris sxdomaze gadawyda daarsebuliyo
sibrZnismetyvelebis fakulteti sami ganyofilebiT: humani-
tarul mecnierebaTa (filosofia, istoria, literatura,
enaTmecniereba, socialuri mecnierebani, pedagogika), sa-
maTematiko da sabunebismetyvelo.
1917 wlis dekemberSi daamtkices universitetis ZiriTadi
debuleba – dekembris damlevs presaSi gamoqveynda gancxade-
ba qarTul universitetSi studentebis miRebis Taobaze. qa-
rTuli universitetis profesorTa kolegiis pirveli ofi-
cialuri sxdoma 1918 wlis 13 ianvars Sedga. am istoriul
197
sxdomas eswrebodnen: p. meliqiSvili, iv. javaxiSvili, a. San-
iZe, f. gogiCaiSvili, eq. TayaiSvili, S. nucubiZe, i. yifSiZe.
Tavmjdomare – p. meliqiSvili, mdivani a. SaniZe. airCies uni-
versitetis gamgeoba. am sxdomaze universitetis reqtoroba
bunebrivia, sTxoves ivane javaxiSvils. ivane javaxiSvilma
SemoTavazebaze uari ganacxada da man reqtorad petre meli-
qiSvili daasaxela, romelic, rogorc TviTon batoni ivane
aRniSnavda: `didad cnobili mecnieria rogorc ruseTSi, ise
sazRvargareT da misi arCeva did prestiJs Seuqmnis Cvens uni-
versitets~. universitetis reqtorad petre meliqiSvili air-
Cies, sibrZnismetyvelebis fakultetis dekanad iv. javaxiSvi-
li, xolo profesorTa sabWos mdivnad – ioseb yifSiZe. ivane
javaxiSvilis winadadebiT universitetis gaxsnis drod mefe
daviT aRmaSeneblis xsenebis dRe, 26 ianvari dasaxelda – me-
fis, romelmac daarsa gelaTis akademia. bunebrivia, am faqts
simboluri datvirTva hqonda.
universitetis gaxsnasTan dakavSirebuli saorganizacio
sakiTxebi iv. javaxiSvilma ikisra. amis Sesaxeb mose janaSvili
werda: `iv. javaxiSvilma ikisra yvelaze didi tvirTi – guT-
nisdedoba TviT qarTuli mZime Rrmadmxvneli guTnisa... ja-
vaxiSvilis gamgeobam yovelive dabrkoleba dasZlia da axali
lampari agvinTo, qarTuli gimnaziis Senoba gviqcia erovnuli
didebis taZrad, misi pirveli universitetis savaned~.
1918 wlis 26 ianvars, wyneTis quCis 40 nomerSi mdebare
gimnaziis SenobaSi, gaixsna pirveli qarTuli umaRlesi sas-
wavlebeli – qarTuli universiteti. am WeSmaritad erovnul
zeims uamravi xalxi daeswro. Sesavali sityva warmosTqva
universitetis sazogadoebis Tavmjdomarem – akaki Cxen-
kelma. universitetis reqtorma – petre meliqiSvilma Tavis
sityvaSi Tqva: `vafuZnebT qarTul universitets imisaTvis,
rom saSualeba mivceT Cvens xalxs mSobliur enaze gaecnos
da aiTvisos mecnieruli WeSmaritebis sawyisebi da agreTve
saSualeba mivceT Cvens mecnierul Zalebs Seiswavlon Cveni
samSoblo – saqarTvelo da kavkasia~. ioseb yifSiZem waikiTxa
198
moxseneba qarTuli universitetis daarsebis istoriis Ses-
axeb. axlad daarsebul qarTul universitets miesalmnen
sxvadasxva (rusuli, somxuri, azerbaijanuli, polonuri da
sxv.). kulturul-saganmanaTleblo dawesebulebis warmomad-
genlebi. movida mosaloci depeSebi. sruliad saqarTvelos
kaTolikos-patriarqma – kirion II-m am dRes sagangebo para-
klisi gadaixada.
zeimis dasasruls iv. javaxiSvils unda waekiTxa leqcia,
magram xalxis simravlis gamo es ver moxerxda. man pirveli
leqcia – `adamianis pirovneba da misi mniSvneloba Zvel qar-
Tul saistorio-safilosofio mwerlobaSi~ 1918 wlis 30 ian-
vars waikiTxa.
gaxsnisas universitetSi 369 studenti da 89 Tavisufali
msmeneli iyo. mas 7 profesori (p. meliqiSvili, iv. javaxiSvili,
i. yifSiZe, and. benaSvili, korn. kekeliZe, d. uznaZe, f. gogiC-
aiSvili) , 5 profesoris moadgile (and. razmaZe, sv. avaliani,
S. nucubiZe, g. axvlediani, ak. SaniZe), 2 mecnier-xelmZRvaneli
(eq. TayaiSvili, ius. abulaZe) da 4 leqtori (el. orbelianisa
– franguli ena, art. laisti, il. yifSiZe – germanuli ena, v.
RambaSiZe – inglisuri ena) hyavda.
ase daiwyo qarTuli universitetiT Cveni sazogadoebis
inteleqtualur cxovrebaSi axali epoqa.
universitetis pirvel reqtors – petre meliqiSvils
uaRresad mZime pirobebSi uxdeboda moRvaweoba, magram igi
maRali mecnieruli RirsebiT asrulebda dakisrebul mova-
leobas. mTeli Tavisi sareqtoro moRvaweobis manZilze p.
meliqiSvili emyareboda princips, rom reqtori universite-
tis Tanaswor profesorTa Soris pirvelia. igi reqtoris
movaleobas usasyidlod asrulebda. 1919 wlis 11 oqtombers
eq. TayaiSvilis gadmocemiT, p. meliqiSvilma erT-erT profe-
sorTan momxdari sityvieri incindentis gamo reqtorobidan
gadadgoma iTxova. 12 oqtombers universitetis profesor-
Ta sabWom misi moTxovna daakmayofila. dadga sakiTxi axali
reqtoris arCevisa. iv. javaxiSvilma, romelic ori Tvis man-
199
Zilze reqtoris movaleobas asrulebda, werilobiT mimarTa
profesorTa sabWos, sadac uars ambobda reqtoris arCevnebSi
monawileobis miRebaze. ufro metic, samecnieri muSaobisTvis
darCenili drois simcirisa da daRlilobis mizeziT iTxov-
da dekanis Tanamdebobis datovebas. profesorTa sabWom, ar
gaiTvaliswina misi Txovna da igi 1919 wlis 24 dekembers air-
Cia universitetis reqtorad. iv. javaxiSvilis reqtorobis
periodSi universiteti TandaTan izrdeboda, farTovdeboda
da saerTaSoriso asparezze sakuTar saxels imkvidrebda.
bevri sirTule Sexvda ivane javaxiSvils universitet-
Si moRvaweobisas, rac upirveles yovlisa im viTarebiT iyo
gamowveuli, romelic Seiqmna bolSevikur saqarTveloSi.
sabWoTa sistema ramdenime niSniT xasiaTdeboda. am ni-
SanTa nawilobrivi CamoTvlac ki naTels xdis am sistemis
arss: kosmopolitizmi Tavisi yvelaze uaryofiTi kuTxiT,
mebrZoli aTeizmi, opoziciuri azris devna da opoziciuri
Zalis fizikuri ganadgureba, populizmi da demagogia, ara-
rusi erebis asimilacia, politikuri lideris gaRmerTeba,
kerZo sakuTrebis sruli mospoba da sxv. bunebrivia, aseTi
ideologiis matarebeli sabWoTa wyobilebis momxre, univer-
sitetis profesuris absoluturi umravlesoba, reqtoriT
saTaveSi, ver iqneboda. ivane javaxiSvili Tavisi samecniero
memkvidreobiTac miuRebeli Seiqna arsebuli reJimisaTvis.
maTi mizani iyo `axali adamianis~ Seqmna, romlis saazrovno
sistema damyarebuli iqneboda kosmopolitimze, demagogiasa
da Zalmomreobaze. erTi sityviT, ivane javaxiSvili sabWoTa
xelisuflebisaTvis miuRebeli moRvawe aRmoCnda.
1925 wels xelisuflebam gadawyvita universitetis av-
tonomiis gauqmeba, rasac iv. javaxiSvilma winaaRmdegoba
gauwia. am motiviT igi 1926 wels reqtorobidan gadaayenes
da sruliad CamoaSores saswavlo process. mis magivrad req-
torad daniSnes Tevdore Rlonti, Tavis droze socialist-
federalistTa partiis erT-erTi lideri, xolo 1924 wlidan
komunisturi partiis (bolSevikebis) wevri.
200
misi reqtorad daniSvnis mizani iyo, universitetSi im
tradiciebis moSla, romelic misma damaarseblebma daamkvi-
dres da im garemos Seqmna, romelic xels Seuwyobda `axali
adamianis~ aRzrdas.
imdroindeli reJimisaTvis esec ar aRmoCnda sakmarisi.
ufro Sors wavidnen: maT iv. javaxiSvili, rogorc mecnieri,
misi kolegebis, mowafeebisa Tu aspirantTa xeliT unda gae-
nadgurebinaT, radgan igi did avtoritets warmoadgenda.
uSiSroebis samsaxuris ufrosis – lavrenti berias erT-erT
moxsenebiT baraTSi weria: `Професор Джавахишвили Буквално бо-готворится – это настаящий кумир студенчества~
1930 wlis 13 dekembers pedagogiur institutSi dainiSna
sxdoma, romelic ivane javaxiSvilisa da misi Tanamoazreebis
samecniero moRvaweobis Sesaxeb diskusiebi unda gamarTuli-
yo. Tavad mecnieri sxdomas ar daswrebia. mTavari `mbralmde-
beli~ iyo institutis reqtori ivane vaSaymaZe. misi moxsenebi-
dan amonaridi aseTia: `Tu gadavavlebT Cven Tvals kulturul
fronts, gansakuTrebiT ki mecnierebas, Cven davinaxavT, rom
araviTar RirsSesaniSnav mecnierul kvleva-Ziebas ar qonia
adgili, ara Tu kvleva-Ziebas, aramed progresul-mecnierul
Zalebsac ar aZlevdnen saSualebas aq Camosvlisa. magaliTi-
saTvis SeiZleba moviyvanoT qarTvel mecnierTa mier n. maris
winaaRmdeg kampaniis warmoeba da TiTqmis boikotis gamocxade-
bac ki. mecnierebas saqarTveloSi daepatrona pirwavardnili
nacionalizmi (iv. javaxiSvili im mosazrebiT, rom daemtkice-
bina somxeT-saqarTvelos omis samarTlianoba, wignsac wers:
`saqarTvelos istoriuli da geografiuli sazRvrebi~). mec-
nierebaSi yvelaferi is, rac ar uwyobda xels nacionalizms,
nacionalisturi sulis ganmtkicebas – devnili iyo~. vaSay-
maZem Tavisi moxsenebiT faqtobrivad gawira ara mxolod iv.
javaxiSvili, aramed grigol wereTeli, korneli kekeliZe,
vaxtang kotetiSvili da sxvebi. aqve gvinda aRvniSnoT: vaSay-
maZe saubrobs im niko marze, romelic iv. javaxiSvilma Tavis
narkvevSi `mamuliSviloba da mecniereba~, rogorc Rirseulma
201
mowafem saxelovani mecnieri TavgamodebiT daicva, rodesac
mas qarTuli sazogadoebis saxeliT, arcTu usafuZvlod ia-
kob gogebaSvili daupirispirda, im niko marze, romelic kate-
goriuli winaaRmdegi iyo qarTuli universitetis daarsebisa
da mainc iv. javaxiSvils masTan urTierToba ar Seuwyvetia.
ivane javaxiSvilis samecniero da sazogadoebrivi moR-
vaweobis `SefasebisTvis~ gamarTuli diskusiebi mimdinareob-
da 1930 wels, rogorc ukve aRvniSneT, pedagogiur institut-
Si, mTeli dekemberis manZilze, xolo 1936 wlis mart-aprilSi
Tbilisis saxelmwifo universitetSi. es masalebi gamoqveyne-
bulia wignSi – `ivane javaxiSvili tiraniis samsjavros winaSe~
(gamosacemad moamzades m. vaCnaZem, v. gurulma, Tb. 2004), ro-
melic TiTqmis 500 gverds moicavs. Cven mxolod or mcire
amonarids movitanT. pirveli – romelic aCvenebs, rogor
daundoblad gaiwira didi mecnieri da meore – sakuTari Tavis
gadarCenis fonze, mcdeloba misi dacvisa, rac mainc migvaCnia,
rom im totaluri Zalmomreobis Sedegia, rasac bolSevikebi
Tesavdnen: Tucma pirvel SemTxvevaSi sxvis ubedurebaze xe-
lis moTbobis survilic gamosWvivis.
pirveli: `yaliCava: ras warmoadgens wereTeli da javaxiS-
vili. me vici erTi faqti. rodesac ruseTma, sabWoTa xelisu-
flebam dakarga lenini, maSvin Cveni gr. wereTeli da javax-
iSvili mogrovdnen da laparakobdnen, rom gavkeTdiT xalxi,
lenini mokvtao. es aris kontrevolucioneri, is meTaurobs
imas, vinc Cvens winaaRmdeg modis, daskvna Cemi aseTi aris, rom
ivane javaxiSvili da wereTeli aris aSkara mavneblebi~.
meore:
`simon janaSia: me unda ganvacxado, rom iv. javaxiSvilis
udidesi pativiscema maqvs, man didi STabeWdileba datova qa-
rTul istoriul materializmSi. me pativs vcem mas, rogorc
karg, niWier mecniers, magram me araviTari saerTo ara maqvs
am jgufTan da maTi interesebi Cven ar gvaqvs. Cveni sazoga-
doebrivi urTierToba gansazRvruli aris im faqtiT mxolod,
202
rom Cven gvixdeba muSaoba erT da imave institutSi saqarT-
velos kaTedris~.
1930 wels universiteti saerTod gaauqmes, mis bazaze oTxi
instituti aRmocenda, xolo 1933 wels Tbilisis saxelmwifo
universiteti isev aRadgines. 1938 wels universitetis oci
wlisTavisadmi miZRvnili sesia ivane javaxiSvils, rogorc
universitetis damaarsebels sagangebod miesalma. 1940 wlis
18 noembers orSabaTs, saRamos, leqciis kiTxvis dros, Temaze
`qarTuli filosofia da Zveli mxatvruli mwerlobis isto-
riis amocanebi~, akademikosi ivane javaxiSvili gardaicvala.
igi dakrZalulia ivane jvaxiSvilis saxelobis Tbilisis sax-
elmwifo universitetis baRSi.
202 203
rom Cven gvixdeba muSaoba erT da imave institutSi saqarT-
velos kaTedris~.
1930 wels universiteti saerTod gaauqmes, mis bazaze oTxi
instituti aRmocenda, xolo 1933 wels Tbilisis saxelmwifo
universiteti isev aRadgines. 1938 wels universitetis oci
wlisTavisadmi miZRvnili sesia ivane javaxiSvils, rogorc
universitetis damaarsebels sagangebod miesalma. 1940 wlis
18 noembers orSabaTs, saRamos, leqciis kiTxvis dros, Temaze
`qarTuli filosofia da Zveli mxatvruli mwerlobis isto-
riis amocanebi~, akademikosi ivane javaxiSvili gardaicvala.
igi dakrZalulia ivane jvaxiSvilis saxelobis Tbilisis sax-
elmwifo universitetis baRSi.
Sinaarsi
disciplinis miznebi da amocanebi ............................................. 3
kursis ZiriTadi Temebi da sarekomendacio
literatura ...................................................................................... 8
Tema I
istoriis meTodologiis problemebis genezisi da
`qarTlis cxovreba~, rogorc Suasaukunovani
matianeebis tipuri nimuSi ............................................................ 15
Tema II
qarTuli kulturisa da ganaTlebis kerebi
Suasaukuneebis saqarTveloSi ..................................................... 41
Tema III
qarTuli istoriuli azris ganviTareba XVII-XVIII
saukuneebSi ........................................................................................ 58
Tema IVTema IV
istoriuli azris ganviTareba XIX saukuneSi da istoriuli azris ganviTareba XIX saukuneSi da
qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos qarTvelologiuri kvleva-Zieba saqarTvelos
farglebs gareTfarglebs gareT ............................................................................... ............................................................................... 7777
Tema VTema V
saganmanaTleblo-samecniero moZraoba saqarTveloSi saganmanaTleblo-samecniero moZraoba saqarTveloSi
(XIX s-is me-2 naxevari –XX s-is dasawyisi)(XIX s-is me-2 naxevari –XX s-is dasawyisi) ............................... ............................... 102102
Tema VITema VI
qarTuli istoriografiis ZiriTadi tendenciebi – qarTuli istoriografiis ZiriTadi tendenciebi –
XIX saukunis me-2 naxevris saqarTveloSi XIX saukunis me-2 naxevris saqarTveloSi .............................. .............................. 122122
Tema VII
istorikosi Tedo Jordania (1853-1916) ................................... ................................... 146146
Tema VIII
eqvTime TayaiSvilis samecniero memkvidreoba
(1863-1953) ......................................................................................... ......................................................................................... 169169
Tema IX
ivane javaxiSvili da qarTuli universiteti ........................ ........................ 182182
gamomcemloba `universali~
Tbilisi, 0179, i. WavWavaZis gamz. 19, tel: 222 36 09, 5(99) 17 22 30
E-mail: [email protected]