© Swedbank

Swedbank pētījumsKas virza cenu kāpumu Baltijas valstīs?

Mārtiņš Kazāks, PhDGalvenais ekonomists Latvijā

Lija Strašuna Vecākā

ekonomiste

2011.gada 14.jūnijs

2© Swedbank

Kas virza cenu kāpumu Baltijā?

Cikliski pieprasījuma un piedāvājuma faktoriFundamentāli ilgtermiņa faktori

•

Cenu un produktivitātes konverģence ar attīstītām ES valstīm (t.sk., Balassa-

Samuelson

efekts)

•

Patēriņa groza struktūra (t.i., lielāks īpatsvars pirmās nepieciešamības pakalpojumiem un precēm)

•

Iekšējais pieprasījums: ienākumi, optimisms un pesimisms, inflācijas gaidas

•

Piedāvājums: darbaspēka izmaksas, izejvielas (t.sk. imports), loģistika, nodokļi, uzņēmumu uzcenojumi

3© Swedbank

Vai maksājam dārgāk nekā

Eiropā?

Cenas 2004-2008.gg. ir augušas straujāk nekā

produktivitāte, īpaši Latvijā. Proti,

Latvijā

cenas ir “aizskrējušas”

pa priekšu produktivitātei un ienākumu līmenim.

0

20

40

60

80

100

120

140

EA EE LV LT HU PL* Relatīv ais cenu līmenis (% of ES27) / IKP uz 1 nodarbināto (pēc pirktspējas paritātes, % of ES27)

Av ots: Eurostat, Swedbank aprēķini

0

20

40

60

80

100

120

Mājoklis Pārtika,bezalk.dzērieni

Transports Mājokļaiekārta

Apģērbsun apavi

EE

LV

LT

HU

PL

Av ots: Eurostat

Cenu līmenis, % no produktivitātes līmeņa*, 2000-2009 Relatīvie cenu līmeņa indeksi, ES27=100

Cenu līmenis ir par 30% (Igaunijā

un Latvijā) un 40% (Lietuvā) zem ES vidējā,

tomēr par apģērbu un apaviem jau pašlaik maksājam vairāk nekā

vidēji Eiropā.

4© Swedbank

Kas balsta pašreizējo cenu kāpumu?

Pašlaik cenu kāpumu veicina pasaules izejvielu cenu pieaugums, nodokļu paaugstinājums (īpaši Latvijā) un,

iespējams, vietējas konkurences vājums.

Patēriņa cenu gada izaugsme, % Devums gada inflācijā

2011.g. 1.ceturksnī, pp

Produktu un pakalpojumu griezumā pašreizēju inflāciju virza pārtikas, mājokļa

(t.i., komunālo tarifu), transporta (t.i., degvielas) cenu kāpums.

-8

-4

0

4

8

12

16

20

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

EA

EE

LV

LT

HU

PL

Av ots: Eurostat -1 0 1 2 3 4 5 6

EU27

EA

EE

LV

LT

Pārtika

Mājoklis

Transports

Cits

Av ots: Eurostat, Swedbank aprēķini

5© Swedbank

Kāpēc pārtikas cenas Baltijā

aug straujāk nekā

eiro zonā?

Neskatoties uz nozīmīgiem ārējiem cenu kāpuma faktoriem, pārtikas cenas Baltijā

un

CAE aug straujāk nekā

eiro zonā, jo īpaši piena produktiem.

Patēriņa cenu gada izaugsme (pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni), % Patēriņa cenu gada izaugsme (piens, siers un olas), %

Tam par iemeslu varētu būt vietējo tirgu specifika, piemēram, nozaru lielums un

koncentrācija, reģionālā

konkurence (lauksaimniekiem, ražotājiem, tirgotājiem).

-8

-4

0

4

8

12

16

20

24

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

EAEELVLTHUPL

Av ots: Eurostat

-20

-10

0

10

20

30

40

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

EA

EE

LV

LT

HU

Av ots: Eurostat

6© Swedbank

Norādes uz iespējamām iekšzemes konkurences problēmām?Ražotāju un tirgotāju rentabilitāte ir strauji

pieaugusi, bet vēl ir grūti teikt vai tā

jau atgriezusies “normālā” līmenī

vai pat ir jau

pārlieku augsta.

Rentabilitāte, %Iekšzemes konkurence, vieta 139 valstu starpā(1 ir labākais rezultāts)

Relatīvi pret citām pasaules valstīm, iekšzemes konkurence ir vājinājusies visās

trīs Baltijas valstīs.

-4

-2

0

2

4

6

8

10

2006

-07

2008

2009

2006

-07

2008

2009

9M 2

010

2006

-07

2008

2009

9M 2

010

Apstrādesrūpniecība

Iekšzemestirdzniecība

Avots: ESA, Latvijas Banka, LDS

EE LV LT

-115

-5-9

-15-13

-13

-17

-13-16

-5

-17

0

20

40

60

80

100

120

Iekš

zem

esko

nkur

ence

,no

tās

Vietējās

konk

uren

ces

inte

nsitā

te

Cik

spē

cīgs

dom

inēj

ošai

sstāv

oklis

tirgū An

ti-m

onop

olu

politi

kas

efek

tivitā

te

EE

LV

LT

Av ots: Global Competitiv eness Report, 2010-2011

izmaiņas reitingā 2009-2010.gg

7© Swedbank

Kad un vai cenu kāpums rimsies?

Prognozējams, ka nākamgad cenu kāpums pierims, nepieaugot nodokļiem un

stabilizējoties pasaules izejvielu cenām.

Inflācijas gaidas nākamajiem 12 mēnešiem, punkti (atbilžu bilance)

Tomēr bažas rada pieaugošas patērētāju inflācijas gaidas.

-60

-40

-20

0

20

40

60

80

100

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

EE

LV

LT

EA

Av ots: DG ECFIN

•

Neskaidrība par pasaules cenu attīstību

•

Nelīdzsvarotība darba tirgū, algām augot straujāk par produktivitāti

•

Dziļākas problēmas ar iekšzemes konkurenci, nekā

pašlaik šķiet

Pastāv būtiski riski, ka varētu balstīt straujāku cenu kāpumu.

8© Swedbank

Kas jādara un kas nav jādara, lai mazinātu cenu kāpumu Baltijā?

Produktivitāte

Konkurence

JĀ NĒ

Nodokļu politika

Darba tirgus reformas

Stiprināt konkurenci, uzlabot cenu mehānisma

caurspīdīgumu

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, izmaksu efektivitāti, mazināt energointensitāti

Palielināt kopējo nodokļu slogu

Iesaldēt algasUzlabot efektivitāti un

ilgtspēju, algu un produktivitātes sasaiste

Nodrošināt stabilitāti, skaidri un laicīgi

komunicēt par izmaiņām

Kontrolēt uzcenojumus privātajā

sektorā

© Swedbank

Paldies!