NAP2020 un Latvija 2030 mērķu sasniegšanas progress

cilvēkresursu attīstības kontekstā

Pēteris VilksPārresoru koordinācijas centra vadītājs

www.pkc.gov.lv pkc@pkc.mk.gov.lv

05.10.2016.

Konkurētspēja – cilvēks, vide, resursi

Tautas ataudze Iespēju nevienlīdzības mazināšanaDarba tirgus pieprasījumam atbilstoša izglītībaRadošums un uzņēmējspējaPietiekami ienākumi un cienīgs darbsDarba un ģimenes dzīves savienošana

2

3

Progress attīstības plānošanas mērķu sasniegšanā

No tiem >40 cilvēkresursu

attīstības rādītāji

>15 ietekmējošie

rādītāji

Dati uz 2015. gada 1. oktobri

4

Pozitīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

ekonomiskā augšupeja +

īstenotās iniciatīvas demogrāfijas jomā +

augsti sieviešu fertilajā vecumā skaita rādītāji

Jaundzimušo skaita pieaugums

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2017 20200

5000

10000

15000

20000

25000

30000

18825

21746

2197923000

2700028000

21300

2530024000

257. Jaundzimušo bērnu skaits

Jaundzimušo bērnu skaitsMērķa vērtības, optimistiskā prognozeMērķa vērtības, vēlamā scenārija (PKC) prognoze

Jaun

dzim

ušie

bēr

ni, s

kaits

5

Pozitīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2030

1.00

1.10

1.20

1.30

1.40

1.50

1.60

1.70

1.80

1,651.71

1.6

18. Summārais dzimstības koeficients

Summārais dzimstības koeficients Mērķa vērtība, LV-2030

Sum

mār

ais

dzim

stība

s ko

eficie

nts

Pieaug summārā dzimstības koeficienta rādītāji - šī rādītāja pieauguma tendenču kontekstā LV līdere Eiropā (2015. gadā – 1,71 )

6

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2017

2020

-40000

-35000

-30000

-25000

-20000

-15000

-10000

-5000

0

5000

-10640

-8500

-1500

1000332. Migrācijas saldo

Migrācijas saldo Mērķa vērtības

Mig

rāci

jas s

aldo

, cilv

.

Negatīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

-16000

-14000

-12000

-10000

-8000

-6000

-4000

-2000

0

2000

-6499

79. Iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums

Iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums Vēlamā prognoze

Reālistiskā prognoze

Dabi

skai

s pie

augu

ms,

cilv

.

Negatīvs dabiskais pieaugums Negatīvs migrācijas

saldoIedzīvotāju skaits samazinās

(samazinās ek.aktīvo iedzīvotāju īpatsvars)

7

Negatīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

Sievietes, 2010 un 2014

Veselīgi nodzīvotie mūža gadi – vieni no zemākiem rādītājiem Eiropā, izteiktas atšķirības vīriešu un sieviešu vidū

Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ES-28:• 61,4 gadi vīriešiem• 61,8 gadi sievietēm.

Latvijā:• 51,5 gadi vīriešiem• 55,3 gadi sievietēm

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do

8

Negatīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

Sabiedrības novecošanās izaicinājumi TAUTAS

ATAUDZES un NODARBINĀTĪBAS mērķu

sasniegšanā

Samazinās/-ies fertilā vecuma iedzīvotāju

īpatsvars Samazinās/-ies

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars

Pastāvīgo iedzīvotāju vecuma piramīda; 2000, 2015

Negatīvas tendences TAUTAS ATAUDZES mērķu sasniegšanā

Izteikta reģionalitāte – vecumgrupu struktūrā

Kritiski nozīmīga dimensija, analizējot

cilvēkresursu attīstību (iedzīvotāju iespējas) šobrīd un perspektīvā

Pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma administratīvajās teritorijās, %(62+); 2015

kā arī - dzimstības rādītājos, iedzīvotāju blīvumā, veselības, veselībai kaitīgo

ieradumu u.c. rādītājos! Augstākam emigrācijas riskam

pakļautie = iedzīvotāji no augstāk attīstītiem reģioniem, fertilajā

vecumā

Iespējas TAUTAS ATAUDZES veicināšanai – cienīgs darbs

nepietiekami ienākuminestabilitāte ienākumos

nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politikanestabilitāte darbā

nepiemērots mājoklisnav stabilu partnerattiecībuproblēmas ar savu veselību

nav piemērota partneragrūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem

nav gatavs tik lielai atbildībaipartneris nevēlas

karjeras plāni nākotnēproblēmas ar partnera veselību

46%40%

39%25%

19%13%

11%8%8%8%

6%4%3%

Apstākļi, kas traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu

Kā arī:

Vērtībuzskatu maiņa sabiedrībā – mazinās vēlamo bērnu skaits, tomēr vēl aizvien tas ir augstāks nekā reālais

Īpaši augsts nabadzības risks bērniem, kurus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimenēs

Demogrāfiskā «bedre» - zems fertilā vecumā esošo sieviešu īpatsvars

Avots: Pētījums «Tautas ataudzi ietekmējošie faktori»

Sadarbības platforma «Demogrāfisko lietu centrs»: Paveiktie darbi

Notikušas 7 DLC sēdes

(1.: 14.04.2016.)

Identificētas jomas, kur nepieciešama operatīva rīcība

ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai vai normatīvā

regulējuma sistēmiskai sakārtošanai

Sagatavots Konceptuālais ziņojums “Par Sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs”

priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2017. –2018. gadā”

KONCEPTUĀLI ATBALSTĪTS

DEMOGRĀFISKO LIETU PADOMĒ

Atbalsts - 6 DLC virzītiem priekšlikumiem

Valdībā, skatot jaunās politikas iniciatīvas 2017.gadam un turpmākiem gadiem

„Mājokļu programmas” turpināšana

Pasākumi bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes

ģimeniskā vidē pilnveidošanai

Ģimenes valsts pabalsta palielināšana ģimenēs ar 4+

bērniem

Valsts minimālā atbalsta apmēru apgādnieku

zaudējušiem bērniem palielināšana

Sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana par

personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 g.v.

Daudzbērnu ģimenēm – 25% atlaide braukšanai transportā

DLC izveidots VRP izstrādes gaitā (Ministru prezidenta 06.04.2016. rīkojums Nr.111)

12

Tendences mērķu sasniegšanā

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība

Mērķa vērtība LV 2015. gadā: 5.8

Atbalsta mehānismi:

Kvalitatīva izglītībaPieaugušo izglītība

Labāk atalgotas darba vietas

Nodokļu politika

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 20150

20

40

60

80

100

120

140

102.4109.7

115.6 119.9106.2

94.4 93.5100.1 101.6 105.6 108 107.4

Strādājošo reālās darba samaksas dinamika (% pret iepriekšējo gadu)

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 20140

2

4

6

8

10

12

9.2

11.2

9.510.7

11.2

9.7 9.68.9 9.1

8.39.4

NABADZĪBAS RISKA INDEKSS strādājošiem iedzīvotājiem (%) 18-64

13

Tendences mērķu sasniegšanā

Nabadzības riska indekss strādājošiem iedzīvotājiem

+Strādājošo reālās darba samaksas

dinamika

Mērķa vērtība

2014. gadā – 8%2017. gadā – 6.5%

Datu avots: CSP

Mērķa vērtība 2014. gadā – 1062017. gadā – 106

Samazinās nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvars

Būtiski - mazināt Nereģistrētu nodarbinātībuĒnu ekonomikas īpatsvaru

Būtiski – atbalstītDarba vidē balstītu izglītībuCilvēku ar ierobežotām darba iespējām iekļaušanos darba tirgū

Kritiskā domāšana un izvēles - cilvēka drošumspējas pamats

14

Vispārējā vs profesionālā

Augstskola/pieaugušo izglītība

Konkurētspēja darba tirgū

Indivīda lēmumi VideDinamiska un inovatīva ekonomika

Darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības programmas

Karjeras izvēles sākotnējā segmentēšana

Tendences mērķu sasniegšanāIzglītojamo skaita sadalījums (%)

Datu avots: IZM 15

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g. 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g.0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

60.86 60.83 60.23 61.25 61.8

39.14 39.17 39.77 38.75 38.2

vispārējā vidējā izglītībā profesionālajā vidējā izglītībā

Tendences mērķu sasniegšanāStudējošo skaits STEM programmās

Datu avots: IZM 16

2007/2008 2009/2010 2011/2012 2013/2014 2015/201628500

29000

29500

30000

30500

31000

31500

29563

29709

30711

3126631133

Tendences mērķu sasniegšanāPieaugušo izglītība

Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016–2020Mērķis – Paplašināt pieaugušo izglītības iespējas, nodrošinot pieaugušo izglītības pieejamību un palielinot tajā iesaistīto personu skaitu līdz 15% 2020. gadā SAM 8.4.1. noteikumi pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu

17

Mērķa vērtība 2014. gadā – 7%2017. gadā – 9.5%2020. gadā – 15%

18

Vidēja termiņa novērtējums 2017. gadā• Izmaiņas NAP2020 rīcības virzienos/

finanšu korekcijas 2018.–2020.g.• Sākotnējie priekšlikumi NAP2027• Investīciju virzienu definēšana ES fondu

nākamajam plānošanas periodam

Metodes:- jaunāko datu un tendenču analīze- Pamatnostādņu vidējā termiņa novērtējumus- publiskas diskusijas visā Latvijas teritorijā

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDGs) integrēšana NAP2020(7)

www.pkc.gov.lv pkc@pkc.mk.gov.lv

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība

20

Ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Valsts līdzdalība komercdarbībā

Reformas ieguvumi un turpmākie soļi

Kopējie aktīvi 11,084 mljrd. EUR

Apgrozījums 3,563 mljrd. EUR

Nodarbināto skaits 53 763

Dati par 2014.gadu